Šis raksts tapis 30 dienu rakstīšanas izaicinājuma ietvaros.

Tā kā es nevarēšu ierasties uz īpašo 1.marta pasākumu Saules akmēnī, lai izteiktu savu viedokli par Smart-ID un tā integrāciju Swedbank internetbankā, nolēmu uzrakstīt šeit. Rakstītam viedoklim jābūt ne mazāk vērtīgam kā mutiski izteiktam.

Ja nezini, kas is Smart-ID un kā tas saistās ar Swedbank, ieskaties šeit. Īsumā – tā ir telefona lietotne, ar kuras palīdzību iespējams autorizēties Swedbank internetbankā. Smart-ID māk vēl šo to, bet tas šoreiz nav būtiski. Daudzus gadus biju lietojis kodu kalkulatoru, bet tas nesen sabojājās. Bankā teica, ka tā mēdz notikt pēc tik daudzu gadu lietošanas. Šajā sakarā tiku pie kodu kartes un gaidīju lietotnes parādīšanos, jo cerēju, ka tā būs tikpat ērta un labi nostrādāta kā Nordea Codes. Taču vīlos. Vairāku apstākļu dēļ.Continue reading

Pēdējā laikā esmu pamanījis, ka bankas sākušas aktīvi reklamēt krājkontus. Banneri viņu lapās, Nordea pat izspēlē Twitter konkursu, uztaisa pamācošu video utt. Visi kā viens reklamē krājkontu kā ļoti ērtu un citādi labu veidu kā krāt naudu. Kā saka Nordea:

Viselastīgākais uzkrājumu veidošanas risinājums moderniem cilvēkiem, kuri vēlas gan uzkrāt, gan vienlaicīgi saglabāt iespēju jebkurā brīdī piekļūt saviem līdzekļiem.
Jūsu ziņā ir noguldījuma summa un krājkonta papildināšanas laiks!

Pievērsiet uzmanību vārdam uzkrājumu. Tā arī to vajag uztvert. Esam pieraduši, ka iedodot naudu bankai mēs pelnam. Bet krājkonts īsti nepelna. Vismaz ne šobrīd. Jā, jā – es zinu. Par naudas ieskaitīšanu un turēšanu krājkontā banka izmaksā procentu likmes. Bet kāds ir paskatījies kādas viņas ir? Piemēram, Nordea standarta klientiem 0,1%, Swedbank 0,15%. Un ne jau mēnesī, bet gadā. No šī atskaitam vēl 10% kas aizies nodokļos. Tātad reāli 0,09%-0,135% gadā! par to, ka dodat bankai iespēju pelnīt ar jūsu naudu. Banka jūsu naudu izsniedz citiem, piemēram, overdraftam un pelna ~23-25% gadā. Labs bizness, ne? Jā – kādu laiku atpakaļ krājkontu likmes bija lielākas. Bet šī brīža likmes nav domātas pelnīšanai.
Jā – banka saka, ka krietni zemās likmes ir tādēļ, ka “jebkurā” brīdī var tikt klāt naudai. Radot tādu kā brīvības sajūtu. Taču ne visi pamana, ka lai nemaksātu komisijas ir jāpiesaka naudas izņemšanu 7 dienas iepriekš. Manās acīs 7 dienas vai komisijas maksa neatsver 0,09% papildus ienākumus. Vēl jo vairāk tāpēc, ka, piemēram, Nordea naudas saņemšana izmaksā 0,5% no summas un ne mazāk kā 1Ls (ja naudu nevarat gaidīt 7 dienas). Būtībā, ja rodas nepieciešamība pēc naudas ātrāk (jo esat iegaumējuši rindu “iespēja piekļūt naudai jebkurā brīdī”), nāksies par to samaksāt tik, cik 5 gados nopelnīt. Tadēļ es naudu no krājkonta jau pirms kāda laika izņēmu. Šādu rīcību sev pamatoju sekojoši – uzkrāt es varu arī tāpat, bet brīvība ar savu naudu rīkoties kad es to gribu (nevis pēc 7 dienām) bieži vien var radīt vēl lielāku ieguvumu nekā krājkonta (ne)pelnīšanas funkcija.
Ar to es negribu teikt, ka nevienam cilvēkam neder krājkonts. Es vienīgi vēlos uzsvērt, ka pie šī brīža procentu likmēm un naudas saņemšanas nosacījumiem krājkonts = krāšana, (ne)pelnīšana, (ne)brīvība. Taču citiem tas ir vienīgais uzkrāšanas veids, jo citādi nav īsti rakstura naudu nenotērēt.