Šis ieraksts ir no sērijas ETOP. Satura rādītājs sadaļā Tenerife. Fakti, skaitļi, padomi ir manas atmiņas un interpretācijas auglis. Neuztvert zemāk minētās lietas kā akmenī iekaltas patiesības. Katram braucējam pieredze var būt pilnīgi citādāka.

Uz Tenerifi var nokļūt vairākos veidos. Īstenībā jau tas veids ir viens – avio satiksme. Vienīgi atšķiras tas, kādas kompānijas izmantot. Jā – pastāv arī kaut kāda prāmju satiksme ar Portugāli, bet nav ne mazākās nojausmas vai un kā tā darbojas. Lai nu kā – lidot ir relatīvi lēti, kā arī ērti un ātri.

Vispirms par attālumu. Tenerife nav gluži Eiropa. Lai gan skaitās Eiropas Savienībā (pateicoties piederībai Spānijai), tā ir tālākais Eiropas Savienības punkts un ģeogrāfiski krietni tuvāk Āfrikai kā Eiropai. Ja neiedziļināmies sīkumos, tad tie ir 5000km, jeb 7h lidmašīnā. Tā kā tiešo reisu uz Tenerifi no Rīgas nav, tad kaut ko ir jākombinē.

Vispirms ir jāizdomā uz kuru no Tenerifes lidostām lidosiet. Ir divas. Viena ziemeļos (tuvu galvaspilsētai Santa Cruz), otra dienvidos (tuvu tūristu rajoniem Los Cristianos/Playa de las Americas). Ja gadījumā cenas ziņā ir jūtama atšķirība, tad var lidot uz to, kura ir finansiāli krietni izdevīgāka, jo sala nav liela. Stundas laikā var nokļūt no ziemeļiem uz dienvidiem. Turklāt ir laba autobusu satiksme, kas pārvietošanos salas iekšienē krietni atvieglo.

Kad lidosta atrasta, tad var meklēt ar kurām kompānijām lidot. Es meklēšanu veicu sekojoši. Atradu kuras kompānijas bieži un lēti lido uz Tenerifi. Tās ir, piemēram, Ryanair un Spanair (ir arī citas, kā, piemēram, Jet2, EasyJet utt.). Otrs solis- kaut kur pieķeksēju lidostas no kurām tad šie lido, kā arī aptuvenas dienas/cenas. Kad tas izdarīts skatos uz kuru no šiem punktiem/kādās dienās/kādās cenās es varu nokļūt no Rīgas. Kad tas izdarīts atliek vienīgi izvēlēties kura kombinācija ir ērtāka/izdevīgāka. Trīs maršruti kuri ir izkristalizējušies kā finansiāli izdevīgākie ir: Rīga -> Brisele -> Tenerife, Rīga -> Londona -> Tenerife, Rīga -> Barselona -> Tenerife. Pirmo posmu var veikt gan ar airBaltic, gan ar Ryanair. Otru ar Ryanair vai Barselonas gadījumā arī ar Spanair (vai citiem). Ja gadījumā domājat meklēt, tad iesaku apskatīt arī citus variantus, jo avio kompāniju cenu politika ir varen liela mistika un var izrādīties ka kāda cita kompānija vai kāds cits maršruts ir palicis krietni izdevīgāks.

Mēs izvēlējāmies Rīga -> Barselona -> Tenerife. Nebija tas pats lētākais variants (vislētāk bija caur Briseli), bet cenas starpība nebija tik liela, lai neatļautos to maksāt par papildus ērtībām kuras tika iegūtas. Pārējos divos variantos bija tā, ka vai nu laika starpība starp lidojumiem bija ļoti maza (tātad risks nokavēt, ja pirmais lidojums neiet kā plānots) vai arī ilgi jānīkst lidostā, vai jālido agri no rīta/vēlu vakarā. Pēdējie iemesli nav problēma ja neceļojat ar bērniem. Bet tā kā iepriekšējā braucienā izbaudījām ko nozīmē nakts lidostā, tad šoreiz to negribējām. Barselonai ir vēl viens pluss – distance izskatās īsākā, turklāt sadalās uz pusēm 3.5h + 3.5h. Gan turp, gan atpakaļ braucot Barselonā pavadījām vienu nakti, kā arī lidojumu laiki bija ļoti ērti – izlidošanas ap vienpadsmitiem dienā. Tātad var gan izgulēties, gan galā nokļūt pirms nakts. Ja nebrauktu ar bērniem, tad, protams, uz viesnīcu nebrauktu un varētu lidot arī pa vēlām naktīm/agriem rītiem. Taču bērni brauciena laikā pamatīgi nogurst, kļūst niķīgi utt. Tāpēc atpūta noder.

Par izmaksām. Mums lidojums Rīga -> Barselona -> Tenerife South, Tenerife South -> Barselona -> Rīga izmaksāja ~600Ls. Tas sevī iekļauj biļetes 4 personām (2 pieaugušie, 1 bērns, 1 zīdainis) un viena lielā soma. Jau pirmajā braucienā sapratām, ka jo mazāk somu jo labāk. Tāpēc braucām ar 3 rokas bagāžām un 1 lielo somu (15kg). Secinājums bija tāds, ka pilnībā pietiek un pat viss kas tika paņemts līdzi netika izmantots. Ja būtu lidojuši neērtākos laikos vai caur Briseli/Londonu, vai lidojuši darba dienās nevis nedēļas nogalē, tad būtu vēl lētāk.

Ja nedaudz par avio kompānijām, tad mana pieredze ir sekojoša. Ryanair ir pat tīri labs variants. Visu laiku bijis punktuāls, nekad nav kavējies, cenas ļoti labas, ja trāpa uz īstajām dienām. Atmosfēra lidojuma laikā prasās pēc uzlabojumiem. Nebeidzama tirgošanās, lielāks balagāns pasažieru vidū. Spanair nācies lidot tikai 1 reizi šogad (Ryanair 3, airBaltic 6, Binter 1), vairāk atgādināja airBaltic kā Ryanair’u. Zolīds kantoris. Ar airBaltic ir dažādi. Lai gan man patīk stjuarti, kā arī kopējā sajūta lidojumā, ar punktualitāti viņi gan neizceļās. No 6 lidojumiem 1 tika atcelts un 2 kavējās.

Tā kā man vairāki cilvēki prasīja uzrakstīt par to kā man gāja Kanāriju salās, kā arī pašam gribās piefiksēt dažas atziņas, tad top šis ieraksts (ierakstu sērija). Tiem kas nav lietas kursā – īsumā bija šādi: es biju aizceļojis uz Kanāriju salām, kur pavadīju pusotru mēnesi. Turklāt braucu nevis viens, bet ar visu ģimeni. Brauciena mērķis – eksperiments – vai varētu ar visu ģimeni pārcelties uz dzīvi kādā citā valstī.

Garais variants ir sekojošs. Tie kas mani un manu sievu (vārdā Aija) pazīst, zinās ka mēs esam diezgan pasīvi ceļotāji. Turklāt kad uzradās bērni, tad kļuvām vēl pasīvāki, jo ar sīčiem jebkura izkustēšanās no mājas ir krietni grūtāka. Pēdējais tālākais brauciens bija pirms 5 gadiem (Čehija), tad pirms 3 gadiem uz Igauniju. Bet abi šie bija pirms bērniem. Līdz ar to tālākais eksperiments tiešām bija eksperiments. Kaut kad iepriekšējā gada ziemā airBaltic veikalos Maxima tirgoja kuponus biļešu iegādei. Radās zibenīgā doma, ka jāpamēģina kā būtu aizbraukt padzīvot ārpus Latvijas. Sākotnēji bija plānots, ka brauksim uz kādiem 3-6 mēnešiem un uz kādu no ES valstīm, kas ir pie Vidusjūras. Skatījos Grieķiju, Itāliju, Spāniju. Bet ziemas laikā tur bija ne pārāk silts. Tāpēc nolēmām, ka jādodas uz siltāko iespējamo vietu, bet joprojām ES ietvaros. Tas rezultējās Kanāriju salās. Domāts darīts – tika iegādāti kuponi Maximā, kas tika apmainīti pret biļetēm uz Barselonu. No Barselonas uz Gran Canaria tika nopirktas Ryanair biļetes. Tādēļ pats lidojums bija visai izdevīgs. Vienai personai no Rīgas līdz Gran Canaria sanāca ap 80-90Ls laikam. Braucienam atpakaļ biļetes nepirkām, jo nezinājām kad brauksim. Biļetes tika sapirktas decembrī (laikam), bet lidojums bija februārī. Nākot tuvāk februārim sapratām, ka tomēr 3-6mēneši būs par daudz pirmajai reizei un nopirkām biļetes arī ceļam uz Latviju. Ryanair tika aizstāts ar Spanair (bija tikai nedaudz dārgāk), toties airBaltic bez kuponiem bija laikam 1.5x reizes dārgāk. Abi braucieni bija paredzēti vienā dienā. Taču dažas nedēļas pēc biļešu nopirkšanas airBaltic paziņoja, ka reiss ir atcelts un varot dabūt naudu atpakaļ vai lidot citu dienu. Tā kā Spanair datumu mainīt nevarējām, tad nācās iesprūst Barselonā uz vienu dienu airBaltic atceltā reisa dēļ. Varbūt ka varēja lidot ar citu kantori no Barselonas, bet tas būtu dārgāk.
Lai pasākums būtu vieglāks nolēmām, ka es braukšu pirmais un tad pēc nedēļas atlidos sieva ar bērniem. Jā – tie kas nav lietas kursā, uz brauciena brīdi vecākajam bērnam bija 2.5 gadi, bet jaunākajam 8 mēneši. Tas tā – lai saprastu ka bērni piedeva pasākumam papildus ekstrēmuma piegaršu. Plāns bija sekojošs – es aizbraucu, 3 dienu laikā sameklēju dzīvokli un tur tad arī apmetamies. Neko īpaši par salām es nezināju. Biju mēģinājis meklēt dzīvokli jau pirms ierašanās, bet neko konkrētu neatradu, jo īsti nebija nojausmas kur meklēt un reizēm Google nav tas lielākais glābējs (ja nezina kā uzrakstīt specifisku pieprasījumu). Vienu dzīvokli biju noskatījis, tāpēc visas cerības liku uz to, bet pirms biju redzējis dzīvē negribēju nedz dot gala vārdu īpašniecei, nedz maksāt kādas drošības naudas.

Ar nokļūšanu Gran Canaria īpašu problēmu nebija. Ierados lidostā, tad airBaltic pa kādām 3.5h aizvizināja līdz Barselonai. Tur ar lidostas autobusu nācās pārbraukt no T1 uz T2. Tad Ryanair lidmašīna vēl kādu 3.5h laikā aizvizināja līdz Gran Canaria lidostai. Jāpiemin, ka man lidošana ir fiziski nepatīkama. Tas ka ausis liek ciet ir viena lieta un nav īpaša problēma. Bet veicot nolaišanos man ļoti stipri sāp piere. Sajūta tāda it kā tirptu piere, bet nevis šā tā, bet ļoti stipri. Tik stipri dursta ar adatām, ka pat asaras sāk tecēt. airBaltic lidmašīnā paraudāju, Ryanair sāpēja, bet nedaudz mazāk. Iztiku bez asarām. Gala lidostā tiekot cauri bagāžas savākšanai secināju, ka ārā ir tumš. Un tā kā nepamanīju no kurienes brauc pilsētas autobuss, tad devos uz taksi. Laikam ar taksi braucu pirmo reizi mūžā. Aizvizināja mani līdz viesnīcai. Ātri bija. Čaļi tur uz 140 laiž. Tad tiku pie pirmā nepatīkamā momenta – notebook wifi karte biežāk nestrādāja kā strādāja. Bija jāmeklē kādu bodi kur nopirkt ārējo karti. Tad nākamajā dienā noskatītā dzīvokļa īpašniece paziņoja, ka esot dzīvokli izīrējusi līdz nedēļas beigām. Un ja gribot, tad nedēļas beigās varu doties apskatīt. Tas nepavisam neietilpa manos plānos, jo par viesnīcu biju samaksājis tikai 3 dienu palikšanai, bet šīs ziņas rezultējās apstāklī ka man bija jāmeklē kur palikt vēl 4 dienas. Sāku intensīvi meklēt dažādus variantus kur dzīvot. Staigāju pa ielām, sazinājos ar NĪ aģentūrām, rakstīju vairāk kā simts cilvēkiem vēstules. Kā izrādījās – biju ieradies salās pašā tūrisma sezonas pīķī. Līdz ar to cenas augstākas, stipri lielākā daļa dzīvokļu aizņemta.  Būtībā teju visi dzīvokļi aizņemti. Liela daļa dzīvokļu paredzēta tikai ilgtermiņa īrei. Bija beigušās manas 3 naktis viesnīcā un joprojām nebiju atradis kur dzīvot. Sākās dzīvošana pa 2 ** hosteļiem. Tā kā tur bija internets, tad meklēšana turpinājās un joprojām cerēju, ka iepriekš noskatītais dzīvoklis būs bijis labs. Kad pienāca dzīvokļa apskates diena, secināju, ka lai gan dzīvoklis bija labs, divas lietas nebija. Interneta ātrums bija kā iezvanpieejas laikos. Kā arī ārpus mājas īsti nebija kur spert kāju. Izej no mājas un nokļūsti teju uz ielas. Nekādu ietvju, parku utt. Turklāt dzīvoklis atradās pašā Las Palmas nomalē – kalnos. Atteicos no dzīvokļa un turpināju meklējumus. Un īsi pirms Aijas ierašanās biju atradis kur dzīvot. Tā ka pirmā misija bija izpildīta. Vairāk par meklēšanas procesu būs citā ierakstā. Taču gala rezultāts bija citādāks kā sākotnēji plānots. Jo viena mitekļa vietā bija 3: viens dzīvoklis salas dienvidos uz 4 naktīm, tad vēl viens cits uz divām naktīm kādu 20min gājiena attālumā, un viens dzīvoklis kur dzīvojām mēnesi pavisam citā salā – Tenerifē (ja precīzāk – tās dienvidu daļā Los Cristianos). Tenerifes dzīvoklis pamatīgi sajauca visus plānus, jo bija nepieciešama pārcelšanās uz otru salu. Turklāt biļetes ceļam atpakaļ uz Latviju bija no Gran Canaria. Tātad eksperimenta beigās vēl būtu brauciens no Tenerifes uz Gran Canaria.

Kamēr meklēju dzīvokli sapratu vairākas lietas:

  • Ziemeļos (Las Palmas un citās pilsētās) ar angļu valodu ir ļoti švaki. Biju iegājis divās bankās – vienā neviens nerunāja angliski. Otrā viena sieviete katru otro vārdu mācēja. NĪ kantorī knapi mācēja ar mani runāt. Dienvidos (tūrisma pilsētās) situācija pilnīgi citādāka. Tur gan angļu, gan vācu valoda skan ļoti bieži.
  • Tūrisma sezonas pīķis ir februāris/marts.
  • Tūristiem paredzētie dzīvokļi (tātad tie ko dod uz maziem termiņiem) ir 3x dārgāki.
  • Ilgtermiņa īre sākas no 1 gada.
  • Daudzos dzīvokļos nav interneta. Bet kā vēlāk izrādīsies var iztikt arī ar mobilo internetu. Tas gan ir padārgi, ja neesat vietējais, taču nav neiespējami. Dataļas par šo būs citā ierakstā.
  • Tūrisma pilsētās parastus dzīvokļus atrast ir teju neiespējami. Tur ir 3 citi mitekļu tipi: klasiskās viesnīcas, dzīvokļu viesnīcas un bungalo mājiņas. Nedaudz vairāk info būs citā ierakstā.

Par ko būs nākamajos ierakstos:

  • Kāda ir satiksme Gran Canaria un Tenerifē (un starp salām)
  • Kur meklēt mitekļus, kādi veidi ir pieejami un kādas priekšrocības.
  • Ko kur devāmies apskatīt
  • Kādi tad īsti ir laika apstākļi un vai var peldēties okeānā
  • Kā tur ir ar darbu
  • Kā tur ir ar internetu un kāds ir cenu līmenis
  • Kādi ir eksperimenta secinājumi
  • Atbildes uz jūsu jautājumiem (ja tādi būs)