Par uzkrājumiem esmu rakstījis jau iepriekš. Iespējams, ka kaut ko atkārtošu. Iespējams, ka nonākšu pretrunā ar iepriekš teikto. Neskatoties uz šīm varbūtībām, gribu pastāstīt par savu plānu ar ilgtermiņa uzkrājumiem. Ar ilgtermiņa es domāju tādus, kuri paredzēti dzīves otrajai pusei. Tam posmam, kad vajadzētu varēt beigt strādāt. Tas nenozīmē, ka, sasniedzot noteiktu vecumu, tiešām ir jābeidz strādāt. Bet tas ir vecums, kurš ir ieplānots kā potenciāls laiks, kad ir jāvar jebkurā brīdī pielikt punktu vai būtiski samazināt darba slodzi, ja ir tāda vēlme. Ja vēlmes nebūs, tad cita lieta. Daudziem attiecīgais vecums ir pensionēšanās gadi (šobrīd 63 gadi, bet 2025.gadā 65 gadi). Mans plāns ir nedaudz citādāks.

65 vai 70 gadi, kā brīdis, kad sākt atpūsties izklausās pārāk nereāli. Latvijā vīrieši vidēji dzīvo līdz 67 gadiem. Protams, citi dzīvo ilgāk, citi mazāk. Vidējais mūža ilgums pieaug. Bet arī pensionēšanās vecums pieaug. Lai no kura leņķa skatītos, mani neapmierina doma par pensionēšanos 65 vai 70 gadu vecumā. Es pat īsti neticu, ka pēc 40 gadiem vēl būs tāds jēdziens kā pensija. Nabadzības pabalsts, jā. Limitēts vecuma pabalsts, jā. Bet pensija, turklāt tāda, lai no tās var dzīvot, neticu. Tādēļ visu jāņem savās rokās. Ja pensija būs, tas būs labs bonuss. Bet uz to nepaļaušos.Continue reading

Šodien saņēmu vēstuli, kurā rakstītājs vēlējās noskaidrot manu attieksmi par 2. pensiju plānu, kurā un kāpēc naudu likt.

[…]
Lieta tāda, ka gribās lai arī no otrā pensiju līmeņa nauda neaizietu kautkur tālēs zilajās, bet kaut nedaudz kautkas arī uzkrātos.
Esmu mēģinājis meklēt internetā, lasīties pa dažādiem forumiem utt. Bet skaidru atbildi nēsmu atradis kurš plāns būtu ja ne pats izdevīgākais tad vismaz stabili pelnošais, cik paskatos tad bankām tie procenti pat aiziet mīnusos, laikam jau tas nozīmē, ka tā naudiņa tiek nobumbulēta.

Kādu plānu pats izmanto?
Ko varētu ieteikt palasīt, pirms izvēlēties kurai bankai piesaistīt 2 pensiju līmeni.
[…]
Pensiju līmenis jau kopš aizvēstures stāv Swedbankā, piedevām laikam progresīvajā kautkādā variantā kas nes maksimālus mīnusus.[…]

Gribēju uzrakstīt atbildi jautātājam, bet nolēmu, ka šis varētu būt kā labs iemesls, lai uzrakstītu rakstu par to kā es rīkojos ar naudu (domājot par nākotni). Turklāt pirms kāda laika man zvanīja no LETA un aicināja kameras priekšā dalīties pieredzē investīcijās. Toreiz teicu nē, jo nav lielas pieredzes šaja tēmā, kā arī labāk patīk uzrakstīt nevis būs kameras priekšā. Un pareizi vien darīju, jo izteikšanās laiks kameras priekšā ir ļoti īss. Varat ievērtēt tos kuri piekrita šeit: http://naudaslietas.lv/tag/investicijas/

Jāsāk ar to, ka man naudas nav daudz, bet kādu latu atlikt varu. Un ja varu atlikt, tad tas ir jādara. Iespējams, ka pēc kāda laika ienākumi samazināsies vai arī radīsies neparedzēti izdevumi – vajag rezervi. Kā arī man nav ticības valsts pensiju sistēmā. T.i. – esmu visai drošs, ka pēc gadiem 30-40 tāda pensija kāda tā ir tagad vairs neeksistēs. Drīzāk būs nabadzības pabalsts un tas arī viss. Ceru ka uz šādu pabalstu nepretendēšu, tāpēc atliek par savu nākotni gādāt pašam.

Vai pamanījāt cik daudz dažādu vajadzību ir? Tās visas ir orientētas uz nākotni, taču ļoti dažādiem periodiem – teju tagad, gads/pāris gadi, gadu desmiti. Kļūda ir koncentrēties uz vienu veidu. Diversifikācija ir atslēga.

Teju tagad

Ja interesējies par personiskajām finansēm, tad ne reizi vien būsi dzirdējis, ka vajag iekrāt tā saucamo drošības spilvenu. Mēdz variēt viedokļi par to cik lielam jābūt šādam spilvenam. Manā skatījumā ~ 3 mēnešu tēriņu apmerā. T.i. – paskatamies cik daudz tērējam mēnesī, pareizinam ar 3 un ir. Nezini cik daudz tērē mēnesī? Pēdējais laiks sākt veidot uzskaiti. Šo naudu nevajadzētu norakt kādos ilgtermiņa depozītos, bet atstāt viegli pieejamu. Konts, krājkonts, depozīts uz 1 mēnesi. Ar šo naudu nav paredzēts pelnīt. Tai ir jābūt ātri sasniedzamai.

Gads, daži gadi

Šis jau ir termiņš kurā var sākt pelnīt naudu. Iespējas divas. Depozīts uz ilgāku termiņu vai akcijas. Pirmais – drošs risinājums, bet atdeve maza. Protams, vienu brīdi Latvijas bankas dalīja 10% par noguldījumiem, bet tas laiks jau sen ir pagājis. Šobrīd, piemēram, Swedbank piedāvā ~1.5%. Ar akcijām ir interesantāk. Var naudu gan nopelnīt, gan zaudēt. Pelnīšana notiek divos veidos. Pirmais – nopirku lētāk, pārdevu dārgāk. Otrs – dividendes. Ir uzņēmumi kuri dividendes nemaksā, bet ir tādi, kuri dividendēs maksā pat 10% no akcijas cenas. Par zaudēšanu viss skaidrs – pārdevu par zemāku cenu nekā iepirku. Es ar akcijām esmu sācis spēlēties pavisam nesen. Turklāt ar mazu summu. Parasti iesācējiem neiesaka ieguldīt vairāk par 100Ls, bet manuprāt tas ir par maz, jo sava daļa aiziet komisijās un ar tādu summu nav iespējams veikt diversifikāciju. Tādēļ es esmu sācis ar gandrīz 1000EUR, kuri ieguldīti 3 uzņēmumos. Šie uzņēmumi ir starp tiem kuri parasti maksā dividendes. Neilgi pēc akciju pirkuma bija smuki plusi, tagad mīnusi. Taču es neuzskatu ka šobrīd naudu esmu zaudējis. Tas tāpēc ka akciju cena visu laiku svārstās. Zaudējumu jāfiksē tad kad akcija tiek pārdota, bet pārdot es tuvākajā nākotnē nedomāju. Drīzāk savākšu savas dividendes un ik pa laikam ielūkošos akciju cenā, lai piepirktu klāt vēl. Mana stratēģija ir sekojoša – likt akcijās tik daudz naudu, cik esmu gatavs iesaldēt un daļu pat zaudēt. Iesaldēt, jo nezinu kad varēšu pārdot. Daļu (nevis visu) zaudēt, jo ir jāpērk dažādu uzņēmumu akcijas, turklāt tādu kuri diez vai varētu bankrotēt, bet, protams, dažādu apstākļu sakritības dēļ to cena var arī krist. Tā kā nauda iet dažādos uzņēmumos, tad brīdī kad rotas nepieciešamība pēc naudas, kāda akcijas noteikti varēs pārdot par pienācīgu cenu. Ļoti iespējams ka vēlāk naudu ieguldīšu arī ārpus Latvijas, bet tad vajag ko krietni vairāk par 1k EUR. Var naudu likt arī obligācijās/fondos – tad nav jādomā kuru uzņēmumu iegādāties, bet tas manuprāt nav tik interesanti, taču daudziem citiem tas ir labs variants.

Tāla nākotne

Beidzot tikām līdz pensijām, vai ne? Par to 2. pensiju līmeni. Manuprāt nav īsti nopietni uztraukties par to kā iet 2. pensiju līmenim. Jo īpaši vērtēt rezultātus mēnešu, gada/divu ietvaros. Tas ir ieguldījums uz gadu desmitiem (vismaz manā gadījumā). Ja nu gribās nervozēt par šo tēmu, tad ieskaties http://www.manapensija.lv/plans/ip00000.php Hei – vēstules autor – redzi, Swedbank Dinamika nav mīnusos, kā rakstīji, bet ir pelnošs. Ja tev līdz pensijai nav tālu vai ir bail no lielākām svārstībām, liec konservatīvajā plānā, ja gadu līdz pensijai vairāk, liec aktīvajā. Turklāt ja tev ir sieva/vīrs, tad iesaku vienam likt vienas bankas plānā, otram otras bankas plānā. Diversifikācija! Vēl jāņem vērā ka 2. pensiju plāns viens pats nekādas labās vecumdienas tev nenodrošinās. Līdz ar to es viņu uztveru sekojoši – labi, lai ir, bet tas kas ar viņu notiek mani īsti neuztrauc.

Trešais pensiju līmenis.
Es izmantoju arī šo naudas uzkrāšanas veidu. Un atkal diversifikācija ir atslēga. Naudu lieku divos dažādos plānos vienā bankā (2 valūtas) un visticamāk šogad sākšu likt naudu arī otrā bankā. Summas gan nav lielas, bet tā kā līdz 55 man vēl tālu, tad sava tiesa savāksies.

Noslēgums
Tātad atslēga ir diversifikācija. Vismaz manā izpratnē.

  • Naudu uzkrāt dažādiem termiņiem
  • Drošības spilvens ar ~ 3 mēnešu izdevumu apjomu
  • Ja naudu liekam akcijās, tad tik cik esam gatavi iesaldēt un daļu pat zaudēt; liekam dažādos uzņēmumos;
  • Ja pērkam obligācijas/fondus – atkal dažādus vienas bankas ietvaros vai pat naudu dalam pa divām bankām;
  • Par 2. pensiju līmeni galvu nelauzam – izvēlamies vienu plānu;
  • Trešajā pensiju līmenī atkal diversifikācija – dažādas valūtas, iespējams dažādas bankas.
  • Ja ieguldi ilgtermiņa lietās, paskaties, iespējams no valsts vari saņemt IIN atmaksu.
  • Ja ir sieva/vīrs – diversificējam tālāk – paņemam klāt vēl kādu citu pensiju plānu, kādu citu uzņēmumu akcijas.

Ir ļoti labi, ja uzkrājumiem vari atlikt 10% no saviem ienākumiem mēnesī. Ja vari vairāk – izcili. Taču nevajag ieiet galējībās – nav visu pāri palikušo naudu jāatliek nākotnei. Dzīvojam taču šodienā – tērē, bet neaizmirsti ka (cerams :) ) būs arī rītdiena.