Pirms mēneša biju nolēmis neapmeklēt nekur.lv, par to arī paziņojot šajā ierakstā. Šoreiz nerunāšu par to, kādas atsauksmes saņēmu kad paziņoju attiecīgo faktu. Bet par to kā process (neapmeklēšanas) sākās un kāds ir rezultāts.

Lai būtu drošs, ka nekur.lv tiešām tās 10 dienas neapmeklēšu es piekļuvi attiecīgajam resursam biju aizliedzis no sava datora izmantojot OpenDNS. Pāris vārdos par OpenDNS – tas ir bezmaksas DNS serviss, kuram ir vairākas patīkamas funkcijas: ierakstīto adrešu automātiska labošana, adrešu saīsnes, satura filtrēšana (var aizliegt apmeklēt noteikta satura lapas), atsevišķu lapu bloķēšana, statistika utt. Katrā ziņā patīkams serviss, kuru izmantoju sava interneta provaidera DNS servera vietā. Ja nebūtu nobloķējis pieeju ar OpenDNS pirmajā dienā būtu pāris reizes trāpījies nekur.lv, jo FF3 bija cītīgi piefiksējis, ka uzspiežot adresē burtu “n” uzreiz jāpiedāvā ir nekur.lv, bet pirksti bija iemācījušies automātiski uzspiest Enter, tā apstiprinot vēlmi doties un palūkoties kas jauns blogos utt.

Taču ar katru nākamo dienu aizvien retāk trāpījās automātiskais burts “n” adrešu joslā. Un kas interesanti – drīz vien zuda pilnībā jebkāda interese par nekur.lv. Pēc 10 dienu iztecēšanas es 2 reizes no cita datora biju iegājis nekur.lv, bet tas arī viss. Teikšu kā ir – sākotnējā sajūsma (kura bija kad nekur.lv bija tikko startējis), bija izčabējusi un palikusi tā vietā pilnīga vienaldzība. Tādas vienaldzības rezultātā es pat no OpenDNS neesmu izņēmis nekur.lv bloķēšanu. Jo pat nebija vēlmes apmeklēt attiecīgo resursu. Jūtos tā it kā būtu atbrīvojies no vienas atkarības un ieekonomējis katru dienu ievērojamu laika daļu.

Tā kā nekur.lv vairs neapmeklēju, bet lasi.lv īsti nepilda tādu funkciju kādu nekur.lv pildīja sākumā, tad šobrīd vienīgais veids, kā uzzinu par kādiem jauniem blogiem ir padzirdot kaut ko Twitter (par šo servisu esmu rakstījis arī iepriekš) vai redzot kādu saiti blogos, kurus lasu. Tāpēc sanāk, ka nekur.lv, kā jaunu blogu atklāšanas līdzekli, esmu nomainījis ar Twitter. Pirms mēneša tāds rezultāts pat neienāktu prātā. Ja jau pieminēju blogus un Twitter, tad viens no blogiem, kurus tagad regulāri lasu un kas ir tieši Twitter redzētā/lasītā rezultāts ir Bonkaja blogs. Man patīk.

Saprotu, ka stipri lielākajai daļai no jums, ja ne viesiem, ir stipri vienalga tas kādas Web lapas es apmeklēju vai neapmeklēju. Bet es tāpat pastāstīšu to, kāpēc esmu nolēmis vismaz 10 dienas neapmeklēt nekur.lv.

Ja apskatīsiet sadaļu “Kas ir nekur.lv“, tad redzēsiet tur sekojošas rindas:

Te Tu (vai arī jebkurš cits) vari sekot līdzi tam, ko raksta cilvēki savās lapās – vietās, kas tiek lepni dēvētas par blogiem. Šejienes labums ir tas, ka tā vietā, lai apmeklētu katru blogu atsevišķi (bet to ir milzums daudz un kļūst aizvien vairāk), tev būtu jāpatērē nesamērīgi daudz laika, kuru citkārt Tu vari izmantot citām – daudz patīkamākām nodarbēm.

Vai pamanījāt vārdu “blogiem”? Savukārt, ja pavērosiet kādi avoti dominē nekur.lv pirmajā lapā, tad redzēsiet to, ka blogi tur ieņem aizvien mazāku daļu. Saradušies visādi vortāli, trulie cibiņi (zinu arī sakarīgus cibiņus, bet tie kas redzami nekur.lv sevi bieži vien demonstrē kā … (daudzpunktes vietā ieliec kādu sev pieņemamu, personu necildinošu, vārdu)) utt.

Jā – es zinu – varu piereģistrēties un taisīt avotu blacklisti. Bet tas nav priekš manis. Katru dienu kādu cibiņu un vortālu lidināt ārā + izfiltrēt tagadējos teju 900 avotus ir nedaudz neprāts.

Zinu, ka mans nelielais boikots neko nemainīs nekur.lv darbībā, bet es vismaz būšu ieekonomējis laiku. Man agrāk nekur.lv ļoti patika, jo pietieka to atvērt, lai redzētu kas aktuāls blogos, kā arī atrast kādus jaunus blogus. Vai to var izdarīt tagad? Gan jau var, bet tas ir tāpat, kā savā e-pasta klientā apvienot “inbox” un “junk mail” vienā folderī un tad mēģināt saprast kura vēstule ir derīga un kura nē.  Priecīgu filtrēšanu.

Nekur.lvVēlos pastāstīt par saviem novērojumiem attiecībā uz nekur.lv ieteikmi bloga apmeklētībā. Sākšu ar to, ka es pats pup.lv RSS nepievienoju nekur.lv. Biju patīkami pārsteigts, ka kāds uzskatīja šo blogu par pietiekami interesantu, lai to izdarītu. Atrašanos šajā RSS agregatorā uzskatu par pozitīvu un noderību lietu, jo tādējādi ir iespējams piesaistīt jaunus apmeklētājus.

Jā – nevis pazaudēt, bet piesaisīt. Neskatoties pat uz to, ka es publicēju pilnas RSS ziņas nevis tikai iesākumu. Ja kādu potenciālo apmeklētāju ziņa vai rakstīšanas stils ir ieinteresējis viņš dosies papētīt vai blogā ir vēl kaut kas interesants. Turklāt tie, kas jau ar blogu bija iepazinušies agrāk, apmeklēs to, lai apskatītu vai nav kādi komentāri rakstam (ja raksts ir par viņus interesējošu tēmu). Ja atkāpjamies nedaudz no nekur.lv, bet pievēršamies tieši RSS, tad jāsaka, ka (manuprāt) pilnu ziņu publicēšana bloga apmeklētību nesamazina. Novērojumi liecina, ka pieaugot RSS lasītāju skaitam, pieaug arī bloga apmeklētāju skaits un otrādi. Manuprāt nav par katru cenu jācenšas izspiest bloga apmeklējums, iekārdinot lasītāju ar intriģējošu RSS listē iepublicētu raksta sākumu. Pastāvīgie un uzticīgākie lasītāji tāpat atnāks un apskatīs vai rakstam nav kādi komentāri, un tiks iegūts statistikai tik ļoti nepieciešamais apmeklētājs.

Tagad atgriezīšos pie nekur.lv. Uzreiz jāsaka, ka nevar vērtēt to cik daudz apmeklētājus piesaistījis konkrēts raksts, paļaujoties uz klikšķu skaitu, kas redzams nekur.lv zem ieraksta virsraksta labajā malā. Jo tur par klikšķiem tiek uzskatīts, ja uzklikšķina uz jebkuras saites ierakstā. Taču ieraksta var būt arī saites uz citiem resursiem, ne tikai uz to no kura paņemts ieraksts. Ja es kļūdos – labojiet. Tāpēc, lai novērtētu to cik apmeklētājus blogs saņem no nekur.lv es izmantoju Google Analytics sadaļu Traffic sources. Varbūt arī nav tas pareizākais veids, taču aptuvenu priekšstatu tas dod. Un sanāk, ka šis blogs no nekur.lv saņem ~6% apmeklētāju. Jā – nav gluži apmeklētāju skaits, kas nāk no Google, bet visai vērā ņemams procents.

Man grūti novērtēt kādu ietekmi atstātu uz apmeklējumu svaigs.lv, jo tur šī bloga RSS liste nav pievienota. Vēl tikai varu piebilst, ka visai vērā ņemamu apmeklējuma pieaugumu dod arī tas, ka ziņa tiek nopublicēta digg.lv. Līdz šim pup.lv ieraksti minētajā resursā ir publicēti tikai vienu reizi, bet jau tad varēja manīt, ka arī digg.lv rada apmeklētāju plūsmu. Vienīgi jāatcerās, ka jo lielāks un populārāks blogs, jo tam būs mazāks iegūtais labums no parādīšanās digg.lv.

Un atkal pie nekur.lv. Ir tādi bloga ieraksti, kuri nekur.lv parādās, piemēram, 2, 3 vai pat 4 reizes utt. Kā tas iespējams? Pirmā reize ir tad, kad ziņa tiek paņemta no bloga RSS. Otru reizi, ja ziņu paņem, piemēram, no planet.ubuntu.lv, trešo reizi, ja no digg.lv utt. Bet ir vēl gadījums, ka ziņa parādīsies nekur.lv, ja konkrētajā ziņā ir pieminēts “nekur.lv”. Lai izveidotu tādu blogu RSS listi, kurā tiek pārbaudīts atslēgvārds “nekur.lv” tiek izmantos http://blogsearch.google.com/. Kāpēc es to pieminu? Jo, ja bloga ieraksts parādās vairāk kā vienu reizi, ir visai liela iespējamība, ka tas saņems vairāk apmeklētājus nekā ja tas parādītos tikai vienu reizi. Jaunāko ziņu liste mainās visai ātri un tie, kas neatjauno listi reizi pusstundā visticamāk palaidīs garām kādu ierakstu. Savukārt, ja bloga ieraksts tiek vairākas reizes atkārtots, tad palielinās to cilvēku skaits, kas neregulāri apskatot nekur.lv listi, pamanīs attiecīgo ierakstu. No tā mēs varam secināt nākamās lietas. Piemēram, ja ir vēlme izmantot nekur.lv kā apmeklētāju ģeneratoru, tad jāpublicē ierakstus tādā laikā, kurā citi publicē maz. Tādā veidā jūsu ieraksts nekur.lv pirmajā lapā noturēsies pēc iespējas ilgāk. Jāņem vērā arī apmekējumu dinamiku pa stundām un dienām. Izdevīgi ir publicēt ierakstus brīvdienās. Jā – tad nav tik daudz apmeklētāju, bet arī publicētaju skaits dramatiski sarūk. Vēl izdevīgi ir publicēt ierakstus agri no rīta. Jo daudzi ierodoties darbā uztaisa pirmo kafijas/tējas krūzi un pārlasa jaunumus internetā. Nav īpašas jēgas publicēt ierakstus īsi pirms darba laika beigām, jo tad lielākajai daļai apmeklētāju prāts būs aizņemts ar to kā pabeigt dienas darbus un ātrāk doties mājās. Precīzākus apmeklējumu sadalījumus pa stundām varat apskatīt savos statistikas apkopotājos.