Pēdējās pāris dienās “Kustība Par!” (turpmāk “Par”) virzienā tika saņemts daudz aizrādījumu, kritikas, pārmetumu un pat nepatiesu apsūdzību. Uz negatīvu attieksmi visvairāk vedināja tas, ka “Par” savā komunikācijā izmantojusi arī krievu valodu, un tas, ka spriedēji un vērtētāji vēl īsti nesaprot, kas slēpjas aiz “Par” nostādnēm par to, kā turpmāk būtu veidojamas skolas Latvijā. “Par” atbildīgie pārstāvji ir snieguši arī oficiālas atbildes uz šiem pārmetumiem. Daniels Pavļuts izteicās par pārmetumiem komunikācijā. Kā arī mājaslapā ir publicēts izvērstāks, bet ne pilnīgs skatījums uz to, kas īsti tiek saprasts ar apzīmējumu “apvienotās skolas”. Ir jau pausti oficiālie viedokļi, taču gribu izteikt arī savu viedokli, jo ne vien biju to solījis, bet arī gribu, lai būtu kāds materiāls, uz kuru varēšu nosūtīt tos, kas vēlēsies tēmu izprast sīkāk.
Pirms ķeros lietai klāt, gribu arī šeit pateikt to, ko izteicu tviterī. “Par” ir bijis, ir un būs par latviešu valodas lomas nostiprināšanu un sabiedrības saliedēšanu. Nekas no “Par” piedāvājumiem vai darbībām latviešu valodas lomu neapdraud un citu valodu lomu nestiprina. Ja nu notiks neticamais un “Par” sāks veikt darbības, kuras latviešu valodas lomu samazinātu, es par to skaļi pateikšu un no partijas izstāšos. Bez jokiem. Es savā komunikācijā ar jums vienmēr esmu izmantojis no bullshit principu. Un tas nemainīsies, pat ja savu saistību ar partiju un politiku pastiprināšu.
Valoda Latvijā ir vēl spēcīgāks konfliktu katalizators par reliģiju. Es ceru, ka, lasot šo rakstu, spēsiet impulsivitāti likt pie malas un uztvert faktus, nevis balstīties emocijās, ne līdz galam sadzirdot to, ko gribu pavēstīt.Continue reading