Šis raksts tapis 30 dienu rakstīšanas izaicinājuma ietvaros.

Gan jau daļa no jums ir pamanījusi, ka nedaudz vairāk kā gadu esmu pašnodarbinātais. Mazākā daļa no jums gan jau manīja, ka es Twitter nedaudz pieminēju to, kā man gāja, hipotekāro kredītu gādājot. Vēlos par procesu pastāstīt nedaudz sīkāk. Ja nu gadījumā vēl kāds pašnodarbinātais iesācējs par to domā.

Pirmā lieta, kuru uzzināsi, kad bankām izrādīsi vēlmi saņemt hipotekāro kredītu, būs fakts, ka tu bankām diez vai būsi interesants, ja pašnodarbinātā statusā būsi strādājis mazāk par gadu vai pat diviem. Tātad, ja šī gada janvārī kļuvi par pašnodarbināto, tad ļoti iespējams, ka šogad par hipotekāro kredītu vari pat nedomāt. Un tas nekas, ka pirms kļuvi par pašnodarbināto, ļoti labi pelnīji iepriekšējā darba vietā. Visi tavi ienākumi līdz brīdim, kad kļuvi par pašnodarbināto, vairs netiek ņemti vērā. Ir bankas, kuras piekrīt izvērtēt situāciju arī tad, ja ir pagājuši tikai 6 mēneši. Taču tas vairāk ir izņēmums, kurš piemērojams tad, ja naudas plūsma ir visai regulāra un pienācīgā apmērā. Bet arī šādā gadījumā ir kāds āķis.Continue reading

20081119_tows_book_100 Vakar izlasīju pirmo grāmatu par tēmu personīgās finanses (personal finance). Tā bija Suze Orman’s grāmata “2009 action plan”. Šo grāmatu Oprah.com varēja dažas dienas lejupielādēt bez maksas (legāli). Šobrīd lejupielādes lapā ir palikusi tikai grāmatas pirmā nodaļa, kā paraugs. Amazon maksā ap 5$.  Grāmatā ir vairākas daļas: Kā pasaule nokļuva līdz tagadējai krīzei (izstāstīts par ASV hipotekāro kredītu burbuli), ko darīt ar kredītiem, pensijas uzkrājumiem, vienkāršiem uzkrājumiem, tēriņiem, utt. Viss stāstītais ir veidots tā, ka ir dota situācija un ieteikums ko tādā darīt. Liela daļa no grāmatā teiktā nav attiecināma uz mums, jo nav mums īsti tādu uzkrājumu plānu kādi ir viņiem, nav tādas kredītreitingu sistēmas utt. Bet neskatoties uz to, samērā liela daļa no teiktā atbilst arī Latvijas iedzīvotājiem. Īpaši man patika šādas rindas sadaļā par tērēšanu (kas būtu jādara 2009.gadā):

  • Jānošķir vajadzības no vēlmēm.
  • Jātiek pāri vainas apziņai, ka nespējat nodrošināt bērniem visu ko viņi vēlas.
  • Izsvītrojiet vārdus esmu pelnījis no sarunas. Tas ko jūs esat pelnījuši ir mazsvarīgi. Svarīgi ir tas, ko jūs varat atļauties.

Precīzāk pateikt nav iespējams. Bieži vien kredītu ņemšana tiek pamatota aptuveni šādi braukšu ceļojumā uz valsti X, jo es esmu pelnījis šādu ceļojumu. Tas nekas, ka persona reāli var atļauties atpūsties tikai Latvijā. Mums arī gribās, lai mūsu bērniem nekas netrūktu. Tiek pirktas lietas pat neskatoties uz to, ka iespējams to nemaz nevar atļauties. Nākamo reizi pirms veikt šādu pirkumu ir jāpadomā vai uzņemties papildus kredītus šādā ekonomiskajā situācijā ir tā prātīgākā lieta.

Svarīgi ir arī nošķirt vēlmes no vajadzībām. Tādēļ es esmu krietni detalizētāk izvērsis savu finanšu uzskaiti. Piemērs: ja agrāk man bija izdevumu pozīcija pārtika, tad tagad ir ne tikai šī, bet arī našķi, alkohols. Līdz ar to iepriekš es zināju, ka man uz pārtiku mēnesī iziet X Ls. Bet tagad es zinu, ka no X summu Y sastāda pirkumi divās jaunajās izdevumu pozīcijās. Ko es no tā iegūstu? Es tagad varu prognozēt, ka kritiskā gadījumā es varēšu atteikties no našķiem un alkohola, kā rezultātā man pārtikai vajadzēs Z Ls, nevis X, kā agrākajos aprēķinos. Tā esmu arī sadalījis citas izdevumu pozīcijas – lai vieglāk varētu saprast, cik naudas iekrīt vajadzībās un cik vēlmēs. Līdz ar to es zinu, kāds ir nepieciešams minimālais ienākumu daudzums, lai izdzīvotu un varu laicīgi reaģēt, ja ienākumi sāk krist līdz tādam līmenim.

Grāmatā ir izteikts aicinājums šogad tikt vaļā no kredītkaršu parādiem. Amerikā kredītkaršu izsniedzēji var bez jebkādām problēmām paaugstināt kredītkaršu procentus, līdz ar to, kredītkaršu izmantošana šobrīd kļūst riskantāka un neizdevīgāka. Latvijā nav nācies dzirdēt par tādām lietām. Bet kas to lai zina, ko bankas ierakstījušas smalkā drukā kredītkaršu līgumos. Grāmatā ir izteikts arī aicinājums nepaļauties uz savu kredītkarti kā uz naudu neparedzētām situācijām. Lieta tāda, ka tur bankas aktīvi samazina kredītkaršu limitus vai pat slēdz kartes. Iespējams, ka arī mēs līdz tādai situācijai drīz tiksim. Pie šādiem apstākļiem jūs vairs nevarat būt droši, ka kredītkarte jūs paglābs. Lai gan ielīšana lielākās kredītsaistībās šobrīd vairs īsti neasociējas ar paglābšanos, bet ar pietuvošanos bezcerībai.

Lai kāda arī būtu jūsu finansiālā situācija, iesaku izdomāt arī jums savu Rīcības plānu 2009.gadam. Dzīvojam pārāk nestabilā laikā. Bankas vairs kredītus īsti dot negrib. Valsts ekonomika bremzē pat vairāk kā prognozēts  (janvāra sākumā, pat neskatoties uz lielo taupības režīmu ir lielāks deficīts, kā pirms gada), uzņēmumi sāk aizvien vairāk bankrotēt, kā arī strauji pieaug parādnieku skaits. Varam jau iedomāties, ka tas mūs neskars, bet vai tā nav tuvredzība un paļaušanās uz veiksmi. Daļai jau veiksme stāvēs klāt, bet ne jau visiem. No iespējamā bezdarba, slimošanas, kā arī citiem neparedzētiem izdevumiem neviens neesam 100% pasargāts.

Šodien ejot uz biroju pamanīju vienu lietu, kas mani uz mirkli apstulbināja. Es pat apstājos un aizdomājos. No tablo, kur pretī cipariņiem, kuri apzīmē kabinetus, atrodas uzņēmumu nosaukumi, bija pazudusi liela daļa uzrakstu. Es gan nesaskaitīju, bet šķiet, ka palikusi vien 1/3 daļa. Un tas ir biedējoši. Trakākais ir tas, ka tas ir tikai sākums. Bankrotu vilnis turpināsies. Mums atliek tikai cerēt, ka nenāks cunami, kā arī gatavot savus Rīcības plānus.

3 lietas, kas noteikti ietilps manā Rīcības plānā 2009.gadam:

  • Atdot kredītkartes parādu un kredītkarti neizmantot.
  • Tikt skaidrībā cik daudz man iziet uz vajadzībām. Ja secināšu, ka ienākumu līmenis ir bīstami tuvu tam, cik iziet vajadzībām, tad jau laicīgi meklēšu papildus ienākumu avotus.
  • Naudu, kas tiek ieekonomēta pateicoties Euribor procentu likmju kritumam netērēšu, bet novirzīšu uzkrājumiem.

Skatos, ka Finanšu kategorija šajā blogā jau sākt pārklāties ar putekļu kārtu. Īstenībā pats blogs jau kļūst par tādu lēnīgu organismu. Tāpēc, lai nedaudz pamainītu situāciju, pastāstīšu par vienu lietu, kas pēdējā laikā dara mani bažīgu. Un tā ir – vispasaules finanšu krīze.

Kāpēc to būtu jāuztver nopietni? Ir vairāki iemesli. Bet to visu var salikt vienā ķēdītē. Amerikāņu aizsāktā lavīna sekojoša: problēmas ar hipotekārajiem kredītiem, bankām zaudējumi, akciju tirgos zaudējumi, banku un apdrošinātāju bankroti, naudas kā resursa sadārdzināšanās.

Tiem kam bija ieguldīta nauda akcijās šis laiks ir smags. Nākas zaudēt prāvus naudas līdzekļus. Protams, ir cerība, ka ilgtermiņā viss atkal uzlabosies. Bet ja bija doma izmantot lielisko peļņas iespēju kuru piedāvāja akciju tirgus pirms kāda gada, tad diemžēl sanācis krietni sliktāk kā būtu gadījumā, ja nauda stāvētu plauktā un zaudētu savu vērtību inflācijas rezultātā. Varbūt daudziem šķiet, ka viņus neskar akciju tirgus lejupslīde, jo viņi nav pirkuši akcijas. Tad pajautāšu jums šādi: vai esat otrā/trešā pensiju plāna dalībnieks? vai izmantojat kādu no dinamiskajiem uzkrājuma veidiem, kurus tik ļoti stipri popularizēja īsi pirms ekonomiskās krīzes sākuma? Ja uz kādu no šiem jautājumiem atbildējāt pozitīvi, tad ziniet – jums ir akcijas un visticamāk, ka jūsu ieguldījums šobrīd ir krietni nevērtīgāks par iemaksāto naudu. Tā kā es uzkrājumus nebiju paspējis sākt veidot un pensiju fondos (otrajā līmenī) iemaksas ir smieklīgi mazas, lai netiektu, ka teju nekādas, tad mani šis punkts īpaši nestrauc.

Taču tas kas mani satrauc ir – naudas kā resursa sadārdzināšanās. Ja arī jums ir kāds lielāks kredīts/līzings, tad gan jau zināsiet, ka tā procentus veido divas daļas: starpbanku likme (parasti EURIBOR) un kredītiestādes procentu likme. Problēma ir tāda, ka bankas vairs īsti viena otrai neuzticās un sākušas pašas veikt naudas uzkrājumus. Tāpēc starpbanku likmes aug un jau sāk uzstādīt jaunus rekordus. EURIBOR jau krietnu laiku pārsniedzis 5%. Atceros, ka dzīvokļa iegādes brīdī (aptuveni pirms 3 gadiem) EURIBOR bija nedaudz virs 2%. Tātad dažu gadu laikā procentu likme ir vairāk kā dubultojusies. Un kas pats trakākais – mēs, kredītņēmēji, nekad nevar zināt vai pēkšņi procentu likmes nevar pieaugt līdz 10 un vairāk procentiem (kā tas bija ar RIGIBOR). Protams, hipotekāros kredītus var ņemt nevis ar mainīgo procentu likmi, bet fiksēto. Tā parsti ņemšanas brīdī ir nedaudz augstāka par mainīgo, bet toties ir garantija, ka 5 gadu laikā nekas nemainīsies. Taču ko darīt līzinga gadījumā? Piemēram, paņemot auto līzingā tagad, mums nav nekādas garantijas, ka pēc gada procentu maksājums jau nebūs dubultojies.

Lūk – tāpēc vispasaules finanšu krīzi ir jāuztver nopietni. Un ir jādomā jau iepriekš ko darīt, ja gadījumā procentu likmes uzkāpj tik augstu, ka kredītu maksājumu jau būs apgrūtinoši veikt.

Grafikā redzamas Euribor procentu likmes (avots db.lv).

Kādu laiku atpakaļ rakstīju par to, ka drīzumā būs jāsāk atmaksāt Studiju un Studējošā kredītus. Dienas piecas atpakaļ pamanīju, ka Hanzanet uzrādās Hansabankas izsniegto Studiju un Studējošā kredītu atmaksas grafiks. Precīzāk – bija parādījies tas, ka no marta mēneša jāsāk atmaksāt kredītu. Tas vēl būtu normāli. Taču manu uzmanību piesaistīja tas, ka kredītiem bija piemērota procentu likme 11-12.5% (atkarībā no kredīta). Par šādu situāciju biju ļoti izbrīnīts. Iepriekš manī mājoja pārliecība, ka gadījumā ja studijas esmu pabeidzis, tad likme būs tikai 5%. Atgādināšu, ka kredīts Hansabankā man bija paņemts studējot bakalauros, kurus veiksmīgi esmu absolvējis.

Nolēmu, ka jāpainteresējas kāpēc procentu likme ir tik liela. Uzrakstīju epastu uz [email protected] ar attiecīgo jautājumu un situācijas izklāstu. Saņēmu atbildi, ka lai izskatītu jautājumu, man to ir jāiesniedz no Hanzanet vai arī jādodas uz kādu bankas filiāli. Tas tāpēc, ka caur Hanzanet iesniegts jautājums tiek izskatīts kā iesniegums. Tā arī izdarīju (aizsūtīju to pašu jautājumu caur Hanzanet). Pēc stundām 3 saņēmu atbildi, ka “tuvākajā laikā Studiju kredītu speciālists izskatīs jautājumu”. Nu neko – sākās gaidīšanas periods. Pirmdien pārbaudot pieejamo informāciju Hanzanet redzēju, ka procentu likmes daļai kredītu nomainītas uz 5% (Studējošā kredītam), bet Studiju kredītam uz 0%. Dažas stundas vēlāk saņēmu epastu, ka man bija taisnība. Tā kā es studijas bakalauros biju pabeidzis, tad kredītu jāsāk atmaksāt gadu pēc studiju beigšanas (tātad tikai jūnijā) un procentu likme būs 5%. Kļūda bija radusies, jo banka bija saņēmusi datus par to, ka es esmu izstājies no skolas pirms studiju beigšanas. Un tā kā sistēma ir automātiska, tad man tika sastādīts kredīta atmaksas grafiks.Taču lieta tāda, ka es izstājos no maģistriem, bet kredīts bija par bakalauriem. Līdz ar to varam secināt, ka Hansabankas automatizētajā sistēmā ir elementāra kļūda – nav pārbaudes uz to no kādas studiju programmas tad īsti students ir izstājies un kuras viņš ir veiksmīgi absolvējis.

Ja ar mani tā bija noticis, tad pieļauju, ka vēl krietnu bariņu bijušo studentu ir piemeklējis līdzīgs liktenis. Tikai jautājums – vai viņi ir piefiksējuši attiecīgo situāciju vai arī ar mierīgu sirdi maksā paaugstinātos procentus? Ja atpazīstat savu situāciju manā aprakstā – pārbaudiet savu kredītu procentu likmes.

Nu jau mēnesi neesmu studējošo pulkā. Decembrī uzrakstīju iesniegumu par vēlmi izstāties no LU FMF Dat.maģ.pulka. Ir laiks sākt domāt par to, cik daudz katru mēnesī nāksies tērēt par Studiju, kā arī Studējošā kredīta atmaksu.

No sākuma atgādināšu ko īsti nozīmē katrs kredīts. Studiju kredīts ir tāds, kas paredzēts studiju maksas segšanai. Studiju laikā par kredīta izmantošanu procenti nav jāmaksā, bet pēc studijām 5% gadā. Studējošā kredīts ir paredzēts ikdienas tēriņu segšanai. Par šī kredīta izmantošanu jau tā saņemšanas brīdī jāmaksā 5% gadā no izmaksātās kredīta summas. Jāpiezīmē, ka šie ir valsts galvotie kredīti.

Studiju laikā šos kredītus kā apgrūtinājumu just nevar. Tas tāpēc, ka Studiju kredītam pat nav jāmaksā procentus, bet Studējošā kredīta procenti tiek atvilkti no nākamās izmaksājamās summas. Taču cipari sakrājas visai strauji. Savā studenta karjeras laikā paspēju uzkrāt Hansabankā parādu 4030Ls apmērā, bet SEB Unibankā 600Ls apmērā. Līdz ar to rupji rēķinot, studiju laikā esmu uzkrājis 4500Ls lielu parādu.

No SEB jau saņēmu atmaksas grafiku. Un kas pats interesantākais, tad Studējošā kredīta 5% ir pārvērtušies par 10.58%. Tas tāpēc, ka no studentu pulka izstājos pirms diploms kabatā. Hansabankas gadījumā procentu likmei vajadzētu būt 5%, jo bakalaurus pabeidzu. Tad nu jāņem rokā kādu kalkulatoru un jāparēķina. Ja pieņemam, ka kredīta atmaksas laikā par to ir jāmaksā 10% no neatmaksātās summas procentu maksājumos SEB gadījumā un 5% Hansabankas gadījumā, tad aprēķins sanāk aptuveni tāds (pirmajiem 3 mēnešiem):

Hansabanka – 4030Ls (jāatmaksā 10 gadu laikā, procentu likme: 5% gadā)
1.mēnesis: ~35.85Ls pamatsumma; ~16.79Ls procentu maksājums
2.mēnesis: ~35.85Ls pamatsumma; ~16.64Ls procentu maksājums
3.mēnesis: ~35.85Ls pamatsumma; ~16.49Ls procentu maksājums

SEB – 600Ls (jāatmaksā 5 gadu laikā, procentu likme: 10% gadā)
1.mēnesis: 10Ls pamatsumma; ~5.00Ls procentu maksājums
2.mēnesis: 10Ls pamatsumma; ~4.91Ls procentu maksājums
3.mēnesis: 10Ls pamatsumma; ~4.83Ls procentu maksājums

Tātad ja saskaitam cipariņus kopā, tad ikmēneša maksājums studiju laikā uzkrāto kredītsaistību atmaksai būs ~65Ls.

Vēlos vērst uzmanību uz to, ka tad, kad kredīts ir jāatdod, tas var iecirst visai ievērojamu robu budžetā. Turklāt, kad es vēl Hansabankā ņēmu kredītu, tad maksimāli varēja saņemt 60Ls mēnesī (Studējošā kredītam), bet tagad tiek doti 120Ls mēnesī. Kā arī studiju maksas ir kļuvušas krietni lielākas (līdz ar to arī nepieciešamie Studiju kredīti). Tāpēc studiju laikā visai veikli var uzkrāt kredītu 10000Ls apmērā, kura atmaksa var sastādīt visai ievērojamu daļu no ikmēneša izdevumiem. Turklāt, ja studijas nepabeidz, tad procentu likme vairs nav 5%, bet 10-11%.

Protams, šie kredīti ir ļoti vērtīga lieta, kuru vajag izmantot, jo ar šīs naudas palīdzību jaunais students var iegūt zināmu neatkarību no vecākiem (pirms sācis strādāt), turklāt procentu likmes ir salīdzinoši zemas. Vienīgi ņemot kredītu vajag atcerēties, ka to kādreiz vajadzēs arī atmaksāt. Protams, daļu kredīta var dzēst valsts. Bet lai tas notiktu ir jāizpildās kādam no vairākiem nosacījumiem, par kuriem šoreiz nav plānots stāstīt.

Pirms aptuveni 3 mēnešiem nolēmu, ka nepieciešams ieviest kaut kādu novērošanas mehānismu tam, kādā veidā tērēju naudu. Visu šo laiku cītīgi ievadīju datus par ienākumiem un izdevumiem programmiņā Buddi. Mēģināju arī plānot budžeta kategorijas (tātad tekošajā mēnesī izdomāt cik aptuveni būs jātērē nākamajā mēnesī). Ja ienākumu/izdevumu ievadīšana ir vienkārši fizisks darbs, tad budžeta plānošana sākotnēji ir pielīdzināma zīlēšanai. Taču ar katru nākamo mēnesi to izdarīt ir vieglāk. Turpinājumā uzskaitīšu 4 lietas, kuras esmu secinājis sakarā ar iepriekš minēto darbību veikšanu.

1) Izpratne par izdevumu līmeni dažādās ketegorijās
Iepriekš man nebija skaidrības cik es mēneša laikā tērēju pārtikai, cik sabiedriskajam transportam, cik auto, cik procentu maksājumos utt. Taču tagad es aptuveni zinu tēriņu līmeni. Protams, katru mēnesi ir nelielas izmaiņas, bet tās nav ļoti būtiskas.

2) Izpratne par naudas plūsmu dažādos mēneša periodos
Tagad es daudz precīzāk zinu to, cik daudz no kopējiem izdevumiem es tērēju kurā mēneša periodā. Līdz ar to ir mazāk iespēju kļūdīties, pārtērējot finanšu resursus, piemēram, mēneša sākumā, ja zināms, ka daļu no naudas vajadzēs vēl mēneša beigās.

3) Izpratne par tendenēm “vērtības” izmaiņā
Pierakstot naudas plūsmu es tagad skaidri redzu cik lielos parādos es esmu un kāda ir parādu tendence. Tātad – vai parādu (kredītu, līzingu utt.) nasta palielinās vai nē, kā arī cik strauji/lēni tā samazinās. Ir viegli, ja ir kāds viens kredīts vai viens līzings, bet ja pozīcijas ir krietni vairāk, tad bez visu ciparu sarakstīšanas kopēju ainu saprast ir grūti.

4) Izpratne par to, kad vēl var un kad vairs nevar uzņemties papildus saistības
Kā rezultāts augstāk uzskaitītajam ir tas, ka tagad varu ātri saprast vai varu uzņemties jaunas finansiālās saistības.

Pats būtiskākais ieguvums ir tāds, ka ir radusies labāka sapratne par to, kā naudas plūsumu ietekmē tas, ka ir dažādas kredītsaistības. Kā arī saliekot visus cipariņus kopā man radās lielāka motivācija ātrāk tikt vaļā no parādiem. Varbūt tāpēc, ka redzu cik daudz es nomaksāju procentos. Varbūt tāpēc, ka redzu cik nestabila būtu finansiālā situācija, ja uz dažiem mēnešiem aptrūktos ienākumi. Bet varbūt vienkārši kļūstu prātīgāks.

Esmu viens no visai daudziem, kam ir paņemts hipotekārais kredīts. Kredīta ņemšanas brīdī (pirms ~2 gadiem) vajadzēja izvēlēties kredīta atmaksas termiņu. Daudz nedomājāt, izvēlējos maksimālo, kas tolaik bija 30 gadi. Tas likās prātīgs lēmums, jo ņemot maksimālo termiņu es varēju maksimāli samazināt ikmēneša maksājumu.

Tagad uz šo lietu skatos no nedaudz cita viedokļa. Rēķinot savas parādsaistības un naudas apmērus, kurus nākas atdot procentu maksājumos nolēmu parēķināt kā būtu bijis, ja es būtu ņēmis citu atmaksas termiņu.

Aprēķiniem izmantosim ciparus, kas ir visai noapaļoti, bet dod aptuvenu ieskatu lietas būtībā. Pieņemsim, ka kredīta summa ir 25 000Ls. Procentu likme 6% gadā.

30 gadu gadījuma ikmēneša maksājums: 150Ls. Savukārt 30 gadu laikā sanāk procentos nomaksāt 28 960Ls.
25 gadu gadījumā ikmēneša maksājums: 161Ls. Savukārt 25 gadu laikā sanāk procentos nomaksāt 23 323Ls.
20 gadu gadījumā ikmēneša maksājums: 179Ls. Savukārt 20 gadu laikā sanāk procentos nomaksāt 17 986Ls.

Skatoties aprēķinus var redzēt visai interesantas lietas. Piemēram, 11Ls mēnesī pie kredīta maksājuma un mēs izkļūstam no parādiem 5 gadus ātrāk, turklāt ieekonomējot vairāk par 5 000Ls. Bet palielinot maksājumu par 29Ls izkļūstam no parādiem par 10 gadiem ātrāk un ieekonomējam aptuveni 11 000Ls. Tā ir jauna auto vērtība. Protams – diskutējams ir jautājums par šīs summas vērtību pēc gadiem utt. Bet ja ņemam vērā apstākli, ka parasti kredīti ir EUR un tātad pastāv valūtas risks, tad izkļūšana ātrāk no parādiem vien ir apsvēršanas vērta. Par ātrāku izkļūšanu no parādiem liek domāt arī tas, ka nevar prognozēt kā mainīsies procentu likmes pēc gadiem. Turklāt šie ikmēneša kredīta maksājuma pieaugumu nav tik dramatiski, lai tos nevarētu apsvērt kā reāli iespējamus. Tāpēc šķiet, ka būs vien jāaizčāpo līdz bankai un jāmaina kredīta atmaksas grafiks.
Ja tikai domājat par kredīta ņemšanu – parēķiniet kārtīgi – vai tiešām izdevīgāk ir ņemt maksimālo atmaksas termiņu.