Gan jau visi esat lasījuši par E-klases un DEAC epopeju. Ja nē, izlasiet. Laacz ir sakarīgi aprakstījis. Kā atbildi uz lielo interneta sašutumu par izveidojušos situāciju, DEAC nopublicēja šo dokumentu kurā aizstāv savu viedokli. Tur iekļautais teksts ir tipisks situācijām, kad jāpaņem daļu patiesības, jāpieliek kaudzi aplamu pieņēmumu varbūtību mērcē un jāpabiedē tos, kuri no tehnoloģijām saprot mazāk. Bet tā nu ir sanācis, ka plašo interneta saeimi veido ne tikai tie, kas ar tehnoloģijām ir uz jūs un tic visam ko viņiem saka, bet arī tādi, kuri māk lasīt starp rindām un atšķir pieņēmumus un izdomājumus no faktiem. Par to arī vēlos parunāt. Un jā, biju nolēmis nerakstīt, jo rīt jau 4 no rīta jādodas ceļā, lai tiktu uz phpBenelux 2014 konferenci, bet pēc šīs https://twitter.com/Endijs/status/426025519839457281 sarakstes Twitterī ar DEAC vadošo vīru Andri Gailīti, sapratu, ka tomēr ir jāizsakās. Kāpēc jāizsakās? Tāpēc, ka šādus tipu izteikumus un rīcību uzskatu ne tikai par uzbrukumu konkrētajam e-klase paplašinājuma izstrādātājam, bet visai interneta videi. DEAC ir kļuvis teju par draudu interneta brīvībai. Kas būs nākamais solis? Sāks kontrolēt kuras lapas mēs drīkstam apmeklēt un kuras nē, jo kaut kas mums var potenciāli kaitēt? Nekā nebija. Ja kāds aiztiek vienu no manām brīvībām, sēdēt mierā nevaru.

Par visu pēc kārtas.Continue reading