Jā – putnus bildēt nebrīvē nav nekāda māksla. Un neesmu nekāds īpašais fotogrāfs (šauju auto režīmā) un bildes datorā apstrādāt nemāku un to nedaru. Tāpēc atvainojos jau iepriekš visu profu priekšā par šāda materiāla publicēšanu. Neskatoties uz visu augstāk minēto, gribēju parādīt pāris bildes kuras tapa Tenerifē, Džungļu parka apmeklējumā. Kaut kāda iemesla dēļ man viņas patīk.

 

 

Šī ierakstu sērija ir krietni nokavēta – liela daļa informācijas ir izgaisusi no manas atmiņas. Bet cik varēšu atcerēties, tik uzrakstīšu. Vēlos vērst visu uzmanību uz faktu, ka informācija kuru es sniedzu (sniegšu) var nebūt pati pareizākā, tāpēc nevajag uz to paļauties 100%, bet tai vajadzētu būt ļoti, ļoti tuvu patiesībai. Šoreiz par vienu lietu – par transportu.

Transports

Sanāca izmantot plašu transporta spektru. Vispirms dzīvojos (dzīvojāmies) pa Gran Canaria. Tur sākotnēji izmantoju taksometrus, lai nokļūtu uz viesnīcu un citām vietām, jo nebija ne mazākās nojausmas kā strādā autobusi.

Taksometru ir daudz un var noķert teju jebkurā malā. Vadītāji angliski nerunā. Vismaz man netrāpījās neviens angļu valodas pratējs. Līdz ar to savu galamērķi labāk uzrakstīt uz lapiņas. Un vēl labāk, ja ir karte kur iebakstīt. Par 20km braucienu samaksāju 30EUR, par 15km 20EUR. Naudas atlikumu izdod korekti un tajos verķos kas skaita cik ir jāmaksā – visu laiku var redzēt cik daudz jau nobraukts.

Autobusi. Gran Canaria ir divi autobusu kantori. Viens darbojas ziemeļos – Las Palmas, dēvēts par Guagua (vai tml.). Tie ir dzelteni un darbojas kā regulāri pilsētas autobusi. Daudz pieturu un maršrutu. Nav problēmu braukāt. Var nopirkt kartiņu ar kuru var braukt vairākas reizes (analogs Rīgas e-talonam) var maksāt arī pie šofera. Talonu nepirku, jo nesanāca braukt bieži, bet pie šofera, šķiet, ka maksāja 1.20EUR viens brauciens. Iekāpj iekšā, noliek 1.20EUR un jāpaņem biļeti. Nekas nav jārunā. Par lielajām ceļasomām papildus maksu neprasīja. Lai tiktu ārpus Las Palmas un no vienas pilsētas uz otru – jāizmanto zaļi autobusi – Global. Tas ir otrs kantoris. Arī šiem var nopirkt speciālas kartiņas un sanāks lētāk, bet es pirku pie šofera. Iekāpjot iekšā ir jāpasaka uz kurieni ir vēlme doties – attiecīgi tiks aprēķināta brauciena maksa. Salīdzināšanai ar taksometru. Brauciens no lidostas uz Las Palmas ar taksometru bija 30EUR, ar autobusu būtu 2.20EUR. Brauciens uz Vecindario (kur atrodās tuvākā viesnīca lidostai ar kādu brīvu istabu – turklāt ļoti laba savai cenai) ar taksometru izmaksātu 20EUR, bet ar autobusu 1.70EUR. Starppilsētu autobusos neļāva kāpt ar bagāžas somām. Pat somas kuras var lidmašīnā ņemt salonā (tās kas ar ritentiņiem) neļāva nest salonā un lika likt autobusa bagāžas nodalījumā. Citiem autobusiem bagāžas nodalījumi tiek atvērti automātiski, citiem jāver pašiem. Par somām papildus samaksu neprasīja. Liekot somas bagāžā jābūt uzmanīgam divu iemeslu dēļ. Pirmkārt – ja būs jākāpj ārā pusceļā, autobuss vair aizbraukt pirms esi paspējis paņemt savu somu. Otrkārt – somu var nozagt. Redzēju vienu gadījumu, kad autobuss piestāja pie lidostas un viena sieviete palika bez somas. Protams, asaras , policija utt. Bet tas jau vairs neko nelīdzēs. Tātad – autobusu satiksme ir laba, normālās cenās, ērta, bet ja somas jāliek bagāžā – jāpievērš tam uzmanību.
Tenerifē ir viens kantoris (Titsa) kurš nodrošina satiksmi gan Santa Cruz, gan visā salā. Iesaku nopirkt speciālu kartiņu braukāšanai. Būs 30-50% lētāk kā pirkt biļeti katru reizi pie vadītāja. Izmantošana līdzīga. Pasaka vadītājam maršrutu, viņš uzsit savā aparātā kaut ko, tad kartiņu ieliek speciālā aparātā, kurš to apēd, tad izspļaj. Kartiņai otrā pusē var redzēt cik daudz naudas atlicis. Precīzi cenas neatceros, bet aptuveni bija tāpat kā Gran Canaria. Katrā ziņā autobusu satiksme arī Tenerifē ir ļoti labs pārvietošanās veids.

Auto īre. Nesanāca man noīrēt auto un neatceros precīzas cenas, tāpēc neminēšu šeit. Bet tās nebija lielas. Un auto nomas punktu ir daudz. Vienīgi, ja pareizi atceros, jābūt EU personai, lai varētu ņemt auto. Ar auto braukt ir labi, jo degviela ir lēta. Tik cik pie mums cena latos, viņiem ir eiro.

Prāmji. Nesanāca izmantot prāmjus kas iet no Las Palmas uz Santa Cruz. Tā vietā izmantoju ātro prāmju līniju – Fred Olsen, kas ir no Agaete (Gran Canaria ziemeļ-rietumos) uz Santa Cruz. Brauciens (peldējiens) ir ātrs – tikai viena stunda. Bet maksā padārgi. Vienam pieaugušajam ~54EUR (atkarībā no klases var būt nedaudz lētāk vai dārgāk). Vietējiem ir krietni lētāk (2 reizes). Ja nepatīk sajūtas ko rada šūpošanās, tad labāk prāmi neizmantot. Zaļu ģīmi var dabūt visai ātri. Šīs kompānijas prāmju satiksme ir teju starp visām salām (varbūt visām). Pērkot biļetes šim prāmim ir jāņem vērā vienu triku, par kuru nebiju informēts un atklāju nejauši. Biļetes it kā var nopirkt viņu web lapā. Tās ir jāizdrukā. Bet ar to izdrukāto neviens uz prāmja nelaidīs. Tad ar izdrukāto biļeti ir jādodas uz kantora biroju un jāsamaina to pret normālu biļeti. To viņi dara ātri un nekādas papildus maksas nav jāmaksā. Taču nekur atzīmi par tādas lietas nepieciešamību nemanīju. Vēl viena lieta – ja tiek braukts no Agaetes uz Santa Cruz, tad kompānija nodrošina bezmaksas autobusu no Las Palmas uz Agaete (par to ka vēlēsieties autobusu, jāizdara atzīmi pērkot biļeti). Tā pat arī ja no Santa Cruz ierodas Agaete – autobuss aizvedīs uz Las Palmas, ja būsiet izrādījis par to interesi.

Lidmašīnas. Starp salām ir arī avio savienojumi. Lidojumus veic gan lielās kompānijas, gan vietējā Binter. Sanāca lidot no Tenerifes atpakaļ uz Gran Canaria. Lidojums maksāja tik pat cik brauciens ar prāmi (bet var dabūt arī par ~30EUR). Bet ceļā bija jāpavada tikai 30min un lidostu atrašanās vietas ir daudz ērtākas, kā ceļošana starp ostām.

Īsumā tas arī viss. Ja ir kādi konkrēti jautājumi – rakstiet komentāros. Atbilstoši papildināšu ierakstu.

Tā kā man vairāki cilvēki prasīja uzrakstīt par to kā man gāja Kanāriju salās, kā arī pašam gribās piefiksēt dažas atziņas, tad top šis ieraksts (ierakstu sērija). Tiem kas nav lietas kursā – īsumā bija šādi: es biju aizceļojis uz Kanāriju salām, kur pavadīju pusotru mēnesi. Turklāt braucu nevis viens, bet ar visu ģimeni. Brauciena mērķis – eksperiments – vai varētu ar visu ģimeni pārcelties uz dzīvi kādā citā valstī.

Garais variants ir sekojošs. Tie kas mani un manu sievu (vārdā Aija) pazīst, zinās ka mēs esam diezgan pasīvi ceļotāji. Turklāt kad uzradās bērni, tad kļuvām vēl pasīvāki, jo ar sīčiem jebkura izkustēšanās no mājas ir krietni grūtāka. Pēdējais tālākais brauciens bija pirms 5 gadiem (Čehija), tad pirms 3 gadiem uz Igauniju. Bet abi šie bija pirms bērniem. Līdz ar to tālākais eksperiments tiešām bija eksperiments. Kaut kad iepriekšējā gada ziemā airBaltic veikalos Maxima tirgoja kuponus biļešu iegādei. Radās zibenīgā doma, ka jāpamēģina kā būtu aizbraukt padzīvot ārpus Latvijas. Sākotnēji bija plānots, ka brauksim uz kādiem 3-6 mēnešiem un uz kādu no ES valstīm, kas ir pie Vidusjūras. Skatījos Grieķiju, Itāliju, Spāniju. Bet ziemas laikā tur bija ne pārāk silts. Tāpēc nolēmām, ka jādodas uz siltāko iespējamo vietu, bet joprojām ES ietvaros. Tas rezultējās Kanāriju salās. Domāts darīts – tika iegādāti kuponi Maximā, kas tika apmainīti pret biļetēm uz Barselonu. No Barselonas uz Gran Canaria tika nopirktas Ryanair biļetes. Tādēļ pats lidojums bija visai izdevīgs. Vienai personai no Rīgas līdz Gran Canaria sanāca ap 80-90Ls laikam. Braucienam atpakaļ biļetes nepirkām, jo nezinājām kad brauksim. Biļetes tika sapirktas decembrī (laikam), bet lidojums bija februārī. Nākot tuvāk februārim sapratām, ka tomēr 3-6mēneši būs par daudz pirmajai reizei un nopirkām biļetes arī ceļam uz Latviju. Ryanair tika aizstāts ar Spanair (bija tikai nedaudz dārgāk), toties airBaltic bez kuponiem bija laikam 1.5x reizes dārgāk. Abi braucieni bija paredzēti vienā dienā. Taču dažas nedēļas pēc biļešu nopirkšanas airBaltic paziņoja, ka reiss ir atcelts un varot dabūt naudu atpakaļ vai lidot citu dienu. Tā kā Spanair datumu mainīt nevarējām, tad nācās iesprūst Barselonā uz vienu dienu airBaltic atceltā reisa dēļ. Varbūt ka varēja lidot ar citu kantori no Barselonas, bet tas būtu dārgāk.
Lai pasākums būtu vieglāks nolēmām, ka es braukšu pirmais un tad pēc nedēļas atlidos sieva ar bērniem. Jā – tie kas nav lietas kursā, uz brauciena brīdi vecākajam bērnam bija 2.5 gadi, bet jaunākajam 8 mēneši. Tas tā – lai saprastu ka bērni piedeva pasākumam papildus ekstrēmuma piegaršu. Plāns bija sekojošs – es aizbraucu, 3 dienu laikā sameklēju dzīvokli un tur tad arī apmetamies. Neko īpaši par salām es nezināju. Biju mēģinājis meklēt dzīvokli jau pirms ierašanās, bet neko konkrētu neatradu, jo īsti nebija nojausmas kur meklēt un reizēm Google nav tas lielākais glābējs (ja nezina kā uzrakstīt specifisku pieprasījumu). Vienu dzīvokli biju noskatījis, tāpēc visas cerības liku uz to, bet pirms biju redzējis dzīvē negribēju nedz dot gala vārdu īpašniecei, nedz maksāt kādas drošības naudas.

Ar nokļūšanu Gran Canaria īpašu problēmu nebija. Ierados lidostā, tad airBaltic pa kādām 3.5h aizvizināja līdz Barselonai. Tur ar lidostas autobusu nācās pārbraukt no T1 uz T2. Tad Ryanair lidmašīna vēl kādu 3.5h laikā aizvizināja līdz Gran Canaria lidostai. Jāpiemin, ka man lidošana ir fiziski nepatīkama. Tas ka ausis liek ciet ir viena lieta un nav īpaša problēma. Bet veicot nolaišanos man ļoti stipri sāp piere. Sajūta tāda it kā tirptu piere, bet nevis šā tā, bet ļoti stipri. Tik stipri dursta ar adatām, ka pat asaras sāk tecēt. airBaltic lidmašīnā paraudāju, Ryanair sāpēja, bet nedaudz mazāk. Iztiku bez asarām. Gala lidostā tiekot cauri bagāžas savākšanai secināju, ka ārā ir tumš. Un tā kā nepamanīju no kurienes brauc pilsētas autobuss, tad devos uz taksi. Laikam ar taksi braucu pirmo reizi mūžā. Aizvizināja mani līdz viesnīcai. Ātri bija. Čaļi tur uz 140 laiž. Tad tiku pie pirmā nepatīkamā momenta – notebook wifi karte biežāk nestrādāja kā strādāja. Bija jāmeklē kādu bodi kur nopirkt ārējo karti. Tad nākamajā dienā noskatītā dzīvokļa īpašniece paziņoja, ka esot dzīvokli izīrējusi līdz nedēļas beigām. Un ja gribot, tad nedēļas beigās varu doties apskatīt. Tas nepavisam neietilpa manos plānos, jo par viesnīcu biju samaksājis tikai 3 dienu palikšanai, bet šīs ziņas rezultējās apstāklī ka man bija jāmeklē kur palikt vēl 4 dienas. Sāku intensīvi meklēt dažādus variantus kur dzīvot. Staigāju pa ielām, sazinājos ar NĪ aģentūrām, rakstīju vairāk kā simts cilvēkiem vēstules. Kā izrādījās – biju ieradies salās pašā tūrisma sezonas pīķī. Līdz ar to cenas augstākas, stipri lielākā daļa dzīvokļu aizņemta.  Būtībā teju visi dzīvokļi aizņemti. Liela daļa dzīvokļu paredzēta tikai ilgtermiņa īrei. Bija beigušās manas 3 naktis viesnīcā un joprojām nebiju atradis kur dzīvot. Sākās dzīvošana pa 2 ** hosteļiem. Tā kā tur bija internets, tad meklēšana turpinājās un joprojām cerēju, ka iepriekš noskatītais dzīvoklis būs bijis labs. Kad pienāca dzīvokļa apskates diena, secināju, ka lai gan dzīvoklis bija labs, divas lietas nebija. Interneta ātrums bija kā iezvanpieejas laikos. Kā arī ārpus mājas īsti nebija kur spert kāju. Izej no mājas un nokļūsti teju uz ielas. Nekādu ietvju, parku utt. Turklāt dzīvoklis atradās pašā Las Palmas nomalē – kalnos. Atteicos no dzīvokļa un turpināju meklējumus. Un īsi pirms Aijas ierašanās biju atradis kur dzīvot. Tā ka pirmā misija bija izpildīta. Vairāk par meklēšanas procesu būs citā ierakstā. Taču gala rezultāts bija citādāks kā sākotnēji plānots. Jo viena mitekļa vietā bija 3: viens dzīvoklis salas dienvidos uz 4 naktīm, tad vēl viens cits uz divām naktīm kādu 20min gājiena attālumā, un viens dzīvoklis kur dzīvojām mēnesi pavisam citā salā – Tenerifē (ja precīzāk – tās dienvidu daļā Los Cristianos). Tenerifes dzīvoklis pamatīgi sajauca visus plānus, jo bija nepieciešama pārcelšanās uz otru salu. Turklāt biļetes ceļam atpakaļ uz Latviju bija no Gran Canaria. Tātad eksperimenta beigās vēl būtu brauciens no Tenerifes uz Gran Canaria.

Kamēr meklēju dzīvokli sapratu vairākas lietas:

  • Ziemeļos (Las Palmas un citās pilsētās) ar angļu valodu ir ļoti švaki. Biju iegājis divās bankās – vienā neviens nerunāja angliski. Otrā viena sieviete katru otro vārdu mācēja. NĪ kantorī knapi mācēja ar mani runāt. Dienvidos (tūrisma pilsētās) situācija pilnīgi citādāka. Tur gan angļu, gan vācu valoda skan ļoti bieži.
  • Tūrisma sezonas pīķis ir februāris/marts.
  • Tūristiem paredzētie dzīvokļi (tātad tie ko dod uz maziem termiņiem) ir 3x dārgāki.
  • Ilgtermiņa īre sākas no 1 gada.
  • Daudzos dzīvokļos nav interneta. Bet kā vēlāk izrādīsies var iztikt arī ar mobilo internetu. Tas gan ir padārgi, ja neesat vietējais, taču nav neiespējami. Dataļas par šo būs citā ierakstā.
  • Tūrisma pilsētās parastus dzīvokļus atrast ir teju neiespējami. Tur ir 3 citi mitekļu tipi: klasiskās viesnīcas, dzīvokļu viesnīcas un bungalo mājiņas. Nedaudz vairāk info būs citā ierakstā.

Par ko būs nākamajos ierakstos:

  • Kāda ir satiksme Gran Canaria un Tenerifē (un starp salām)
  • Kur meklēt mitekļus, kādi veidi ir pieejami un kādas priekšrocības.
  • Ko kur devāmies apskatīt
  • Kādi tad īsti ir laika apstākļi un vai var peldēties okeānā
  • Kā tur ir ar darbu
  • Kā tur ir ar internetu un kāds ir cenu līmenis
  • Kādi ir eksperimenta secinājumi
  • Atbildes uz jūsu jautājumiem (ja tādi būs)

Pirms dažām dienām atgriezos no izbrauciena ar auto pa Igauniju. Igaunijā tika pavadītas 3 dienas un 2 naktis. Brauciena vadmotīvs – apskatīt Igaunijas dabu. Piemēram, apsaktītie objekti: Munameģis, vairāki ūdenskritumi (Valaste juga, Nōmmaveski juga, Jägala juga, Keila juga), daži lieli akmeņi (arī Ehalkivi), izdedžu kalni, Kaali metoerīta krāteris, Panga klintis (ja tā to var saukt), kā arī pilis (Rakveres, Kuressaares) un vēl šis tas. Pārdomājot braucienu ir radušies vairāki secinājumi:

  • Igaunijā ir ļoti augstas kvalitātes ceļi. Vairākās vietās drīkst braukt uz 100km/h, kā arī pat uz 110km/h. Ļoti reti ir tādi ceļa posmi, kuros ir aizlāpītas bedrītes. Pārējie izskatās kā nesen uzlieti. Ir arī zemes ceļi, bet tie bieži vien ir tādi, kuri ir labāki par lielu daļu Latvijas asfaltēto ceļu. Igauņi necūkojas ar ceļu remontiem dažu simtu metru garumā. Ja remontē, tad klāj jaunu segumu uzreiz vairāku kilometru garumā.
  • Braucot uz citu valsti un uz dullo meklējot objektus, būtu nepieciešams pirms tam apgūt dažus vārdus, kas atvieglo objektu meklēšanu. Piemēram, redzot vārdu kirik Igaunijā jābūt skaidram, ka runa iet par baznīcām. Ja pirms tam šādas lietas neiemācās, nav liela problēma, jo tās apgūst brauciena laikā. Taču sākotnēji var apgrūtināt meklēšanas procesu.
  • Noorientēties svešā valstī var arī izmantojot pavisam vienkāršu karti (standarta Jāņa sētas karti). Nav obligāti nekādi TomTomi nepieciešami.
  • Ja ir vēlme pa nakti gulēt kaut kur citur nevis teltī vai auto, tad laicīgi jārezervē sev mitekli. Knapi tika atrasta vieta, kur pavadīt pirmo nakti (kempingi un viesnīcas pilnas).
  • Braukšana un objektu meklēšana prasa daudz laika. Igaunijai ar 3 dienām ir par maz, ja ir vēlme apskatīt visus svarīgākos objektus. Šajā sakarā izpalika Narvas apciemojums, degslānekļa ieguves vietas apciemojums un vēl viena otra vieta. Optimālais variants būtu 5 dienas, jo tad var bez steigas izbrauktāt pie visiem daudz maz svarīgajiem/populārajiem objektiem.
  • Interesantākā ir Igaunijas ziemeļu daļa. Visneinteresantākā ir Igaunijas rietumu daļa (ja neskaita rietumu daļas ziemeļus).
  • Igaunijā varētu justies kā mājās (jo tur ir tie paši veikali utt.), ja vien viņi nerunātu tik jocīgā valodā.
  • Lai izbrauktu Igauniju pa perimetru (atskaitot dienvidu daļu) jārēķinās ar ~1500km (sākot un beidzot Rīgā).
  • Ja ir vēlme koncentrēties Igaunijas apmeklējumā tieši uz ūdenskritumu apskati, to labāk darīt pavasarī. Vasara dara savu – ūpītes pažuvušas un līdz ar to ūdenskritumi mazāk iespaidīgi.

Katrā ziņā ir vērts aizbraukt, ja tur nav būts. Atšķirība dabā ir pietiekami liela (salīdzinot ar Latviju), lai justos tā, it kā būtu aizbraukts kaut kur krietni tālāk.

Jagala juga
Jägala juga

Keila juga
Keila juga