Iepriekšējos Tenerifes izbraucienos nesanāca uzrakstīt par apskates objektiem. To šoreiz centīšos labot. Neaprakstīšu gan visus pieejamos, jo uz visiem nedošos, bet vismaz daļu aprakstīšu. Info daudzums būs atkarīgs no objekta. Par dažiem pāris rindkopas, par dažiem vairāk. Pirmais objekts: Castillo San Miguel.

Paši viņi par šovu saka sekojoši:

Explore the medieval Castle and enter the magical world of the Knights of the Round Table.
Enjoy the free-flowing wine and Medieval banquet as the Knights begin their jousting tournament.
Cheer as your Knight battles to the death in your honour.

Pasākums ir visai dārgs, tāpēc uz to iepriekš nebraucu. Šoreiz gan saņēmos un aizbraucu. Biļetes cena, pērkot tiešsaistē, ir 48EUR. Bet problēma tāda, ka tad pašam jādomā, kā uz objektu nokļūt. Sava transporta man nav, tāpēc izvēlējos vienkāršāko iespēju. Iegāju pirmajā tūrisma kantorī (te tādu ir pa 3 uz teju katra stūra), noliku 54.50EUR, tiku pie biļetes tā paša vakara šovam (online varēja tikai uz nākamo nedēļu iepirkt), kā arī vietas autobusā. Ja būtu vairāk laika, iespējams būtu apstaigājis vairākus kantorus un ieekonomējis dažus Eiro, bet laika nebija. Sagaidīju autobusu noteiktajā vietā, vēl apļošana gar citām viesnīcām, lai savāktu pārējos braucējus, tad brauciens līdz pilij un pasākums var sākties. Sākums ir 19.00 (mums gan kavēšanās dēļ sākās 19.30). Pirmais cēliens ar bruņiniekiem ir 2 stundas un tad vēl stunda flamenko.Continue reading

Šis ieraksts ir no sērijas ETOP. Satura rādītājs sadaļā Tenerife. Fakti, skaitļi, padomi ir manas atmiņas un interpretācijas auglis. Neuztvert zemāk minētās lietas kā akmenī iekaltas patiesības. Katram braucējam pieredze var būt pilnīgi citādāka.

Viena lieta kura mani maldināja bija – ja tās ir siltās zemes, tad tā kā slimot nevajadzētu. Latvijā vasaras laikā taču īpaši neslimojam. Bet situācija ir pavisam citāda. Pieļauju, ka pie vainas ir tūristu miljoni, kuri arī līdz Tenerifei un Kanāriju salām kā tādām, aizvazā visus ziemas labumus.

Bija Tenerifē 2 piegājieni. Katrā no tiem kāds slimoja. Pirmajā reizē dēls iemanījās visai stipri saaukstēties (klepus, iesnas utt.), otrajā reizē gan es pats tiku pie stipra klepus, gan meitai sanāca pāris reizes paviesoties vietējā slimnīcā. Viņa iemanījās vienlaicīgi tikt gan pie kaut kāda mistiska vīrusa, gan vēl kaklā kaut kādu baktēriju iekaisumu. Bet nu par visu pēc kārtas.

Pirmkārt – saslimt esot siltā klimatā var. Rēķinies ar to. Līdz ar to stipri iesaku visiem veikt sekojošas darbības. Aizejam un izņemam EVAK karti . Par to nekas nav jāmaksā, bet tā svešumā var noderēt (mums noderēja). Citāts no lapas:

Līdz ar iestāšanos Eiropas Savienībā 2004.gada 1.maijā, Latvijas iedzīvotājiem ir pavērušās daudz plašākas iespējas ceļot un saņemt veselības aprūpes pakalpojumus ārvalstīs. Eiropas veselības apdrošināšanas karte (EVAK) ir visām ES un Eiropas Ekonomikas zonas dalībvalstīm, kā arī Šveices Konfederācijai kopīgs dokuments, kas apliecina šo valstu iedzīvotāju tiesības saņemt valsts apmaksātu neatliekamo un nepieciešamo veselības aprūpi tādā pašā apjomā, kādā tā ir nodrošināta attiecīgās valsts iedzīvotājiem.

Nākamais – pirms ceļot, nepažēlo un nopērc ceļojuma apdrošināšanu, kurā segti arī medicīnas izdevumi (arī šis noderēja). Tas nebūt nemaksā daudz un pieejams teju pie ikviena apdrošinātāja. Izvēlies tādu, kuram uzticies. Un noslēgumā – paķer līdzi standarta komplektu ar zālēm (pats jau zināsi ar ko tu un līdzbraucēji mēdz sasirgt).
Ja gadījumā nav paķērušās līdzi kādas zāles vai termometrs, tad var izlīdzēties ar vietējām aptiekām. Tajās kur es biju cilvēki labprāt runāja angliski, kā arī cenas īpaši neatšķīrās no tādām kas ir pie mums (vismaz es nepamanīju atšķirību). Vienīgi jāņem vērā, ka arī aptiekas ir pakļautas visai savādam darbalaikam (piemēram, dienas vidū var būt ciet).

Ja esi Tenerifes dienvidos (Los Cristianos, Las Americas utt.) un ir radusies nepieciešamība tikt pie ārsta, tad tev jādodas uz Hospiten Sur  (saukts arī par The Green Hospital). Tur uz vietas strādā tulks kurš pateiks kur ir jāiet un ko jādara. Nezinu gan kādās valodās runā, taču angļu valodu ņem pretī bez problēmām.

Par mūsu pieredzi attiecīgajā iestādē. Ārsti, tulks utt. darīja savu darbu kā vajag un meita saņēmu tādu ārstēšanu kā vajadzēja. Pirmajā reizē nokļuva tur pēc tam kad 4.dienā nekļuva labāk un turējās temperatūra 39-40. Paprasīja EVAK karti un visu noformēja, apārstēja, izrakstīja zāles utt. Neko maksāt nevajadzēja. Sapirkām zāles un ārstējām savā atpūtas vietā. Pēc pāris dienām temperatūra bija prom. Taču meitai uz visa ķermeņa sametās pumpas. Nobijāmies, ka varbūt kāda reakcija uz zālēm vai vēl kas, tāpēc daudz nedomājot atkal aizbraucām uz jau zināmo slimnīcu. Izrādījās ka tā nebija neatliekama lieta, līdz ar to nācās maksāt. Minūtes 10-15 pie pediatra un 150EUR. Dārgi jau bija, bet tas nekas, jo nekas slikts nebija atklāts. Izrādījās ka tā bija slimības noslēguma fāze. Un jā – pēc dažām dienām pumpas bija prom.

Iepriekš rakstīju, ka mums noderēja ceļojumu apdrošināšana. Pateikšu kādēļ. Kad atbraucām mājās, atvēru apdrošinātāja Web lapu, paņēmu PDF formu, aizpildīju, nofotografēju ārstu slēdzienus un maksājuma apliecinājumu, aizsūtīju visu. Ātri vien bija atbilde, ka 150EUR tiks kompensēti. Dažas dienas vēlāk nauda jau bija kontā.

Kā redzat no augstāk rakstītā – EVAK un ceļojuma apdrošināšana var noderēt. Turklāt mēs jau tikām cauri visai viegli. Bet kas ir ja gadās saķert kādu lielāku kaiti un nav nedz EVAK, nedz apdrošināšanas…

Ceļojiet un neslimojiet, bet neaizmirstiet sagatavoties!

Šis ieraksts ir no sērijas ETOP. Satura rādītājs sadaļā Tenerife. Fakti, skaitļi, padomi ir manas atmiņas un interpretācijas auglis. Neuztvert zemāk minētās lietas kā akmenī iekaltas patiesības. Katram braucējam pieredze var būt pilnīgi citādāka.

ETOP sērijas ierakstu pabeigšana paliek grūtāka un grūtāka. Tas tāpēc, ka daudzas nianses jau vairs neatceros. Vajadzēja visu sarakstīt tad kad atgriezos vai vēl labāk – esot uz vietas Tenerifē. Šis ieraksts stāvēja melnrakstos teju 8 mēnešus. Žēl, ka vairāk par virsrakstu tur nekā nebija. Ja ne citiem, tad vismaz sev piefiksēšu to, ko atceros par transportu Tenerifē.

Vispirms gribu atgādināt, ka par transportu Kanāriju salās jau rakstīju iepriekš. Tur gan ir vairāk pa Gran Canaria nevis Tenerifi, bet ja ir plāns doties uz to galu, iespējams ka informācija noderēs.

Tenerifē daudzas vietas var sasniegt ar autobusiem. Satiksme ir ērta un nebija arī dārga. Maršrutus varat apskatīt TITSA lapā. Autobusu pieturās (gan jau ne visās, bet vismaz samērā lielās, tādās kuras atrodas pilsētās) ir uzstādīti laika tablo – rāda maršrutu un pēc cik minūtēm pienāks autobuss. Tāpat autobusiem var sekot ar mobilā telefona palīdzību. Norēķināšanās ir ar skaidru naudu kā arī ar Bono kartēm (iegādājamas kioskos). Izdevīgāk, protams, ir braukt ar Bono karti. Gan nevajag sīknaudu līdzi, gan cena tam pašam braucienam būs mazāka. Bono kartes aizmugurē pēc katras transakcijas tiek uzdrukāts gan tas, cik brauciens maksāja, gan arī kāds ir atlikums. Kad karte iztērēta, tā metama ārā un iegādājama cita. Šķiet, ka kartēm ir visai garš derīguma termiņš. Viena tika nopirkta ap februāri, bet izmantota arī decembrī.

Ja sanāk dzīvot tūristu pārpilnajās vietās, tad uz dažiem no populārākajiem galamērķiem (ūdens atrakciju parks vai kāds zvēru apskates parks) var tikt ar dažādu tūrisma kantoru autobusiem. Tie gan nāk komplektā ar pašu atrakciju biļetēm. T.i. – varat braukt uz tūrisma objektu paši un pirkt biļeti tur vai arī ar kādu tūrisma kantori. Cenas ziņā pat grūti pateikt kas ir izdevīgāk. Ik pa laikam tūrisma kantoriem ir labas akcijas un tad noteikti ar tiem ir lētāk, bet iesaku parēķināt – iespējams, ka tā nav visu laiku. Braucot ar tūrisma kantori ir jāņem vērā ka būsiet ierobežoti laikā. Vienā no tādiem braucieniem kavējām nokļūšanu uz Loro parku, jo daži pensionāri nevarēja laicīgi ierasties, kā arī nācās no parka doties prom nedaudz agrāk kā mums būtu gribējies.

Ja autobusi neder, tad var nomā paņemt auto. Tos var dabūt gan vienā otrā mikro kantorī, gan arī lielos autonomas tīklos. Ja ņemsiet no liela kantora, tad visērtāk to ir izdarīt lidostā. Pirms ņemt auto iesaku kārtīgi iepazīties ar cenas nosacījumiem. Piemēram, citas kompānijas dod bērnu sēdeklīšus bez maksas, citas par to prasa teju tik pat lielu samaksu kā par pašu auto. Otra lieta kam vajadzētu pievērst uzmanību ir tas vai auto tiešām ir tik daudz degvielas cik papīros rakstīts. Tas tāpēc, ka auto nepieciešams atdot ar tik daudz degvielas cik tur bija auto paņemšanas brīdī (vismaz manā kantorī tā bija). Papīros bija rakstīts ka bāka ir līdz pusei pilna, iekāpjot auto secināju ka tur vairs tikai dažas piles. Nācas skaidroties un saņemt speciālu atzīmi uz papīriem. Kad auto nodevu – neviens nepārbaudīja cik degvielas (bet uzjautāja gan). Varbūt tas tādēļ, ka atdot auto ar mazāk degvielu kā es saņēmu, tīri fiziski diez vai bija iespējams. Degvielas cenas bija krietni zemākas kā pie mums, tādēļ auto noma nav slikta izvēle. Ceļu kvalitāte laba, pa lielajām šosejām varēja braukt uz 120km/h (ja pareizi atceros). Vēl auto nomas sakarā jāņem vērā dažas lietas: var būt grūtāk tikt pie auto, ja neesat EU valstu iedzīvotājs; vecuma ierobežojums parasti ir no 25 gadiem; kopš tiesību saņemšanas vajadzētu būt pagājušiem pāris gadiem; jums jābūt kredītkartei (nevis skaidrai naudai vai debetkartei).

Kopš pēdējā ieraksta par tēmu ETOP pagājuši jau vairāk kā 3 mēneši. Kopš brauciena vēl krietni vairāk. Pamazām atmiņas sāk zust. Bet tomēr mēģināšu saņemties un pabeigt ierakstu sēriju. Ja ne tāpēc, ka kāds to izlasīs, tad tāpēc, lai pašam būtu, kur atskatīties un atsaukt atmiņā dažādas lietas. OK – tad uz priekšu.

Šis ieraksts ir no sērijas ETOP. Satura rādītājs sadaļā Tenerife. Fakti, skaitļi, padomi ir manas atmiņas un interpretācijas auglis. Neuztvert zemāk minētās lietas kā akmenī iekaltas patiesības. Katram braucējam pieredze var būt pilnīgi citādāka.

Atgādinājums – informācija ir par Tenerifes dienvidiem: Playa de las Americas, Los Cristianos, Costa de Silencio, Las Galletas. Citās vietās, iespējams, viss ir pilnīgi citādi. Bet, ja būsiet šajās vietās, tad ņemiet vērā, ka pārsvarā pārstāvētas ir divas veikalu ķēdes: Dino (HiperDino veikali) un Spar. Starp citu, mums labi zināmā Maxima ir Dino veikalu ķēdes pirkšanas procesā. Ja nemaldos, tad tā ir ~250 veikalu ķēde Spānijā. Veikali ir 2 izmēros. Express veikali būs pavisam mazi, bet ir arī lielāki (Maxima XX izmēros). Ja gribas pavisam lielus veikalus, tad ir jābrauc ārpus pilsētas – pēc dažiem km ir rinda ar lieliem veikaliem. Taču, tā kā auto nebija, tad līdz tiem pat netikām. Īstenībā nebija arī vajadzības. Uz šiem veikaliem neattiecas spāņiem tik ierastā siesta. Tātad, tie strādā no rīta līdz vakaram un arī brīvdienās. Savukārt ar mazajām bodēm (piemēram, specializētie dārzeņu/augļu veikali, gaļas veikali, vietējie pārtikas vai rotaļlietu veikali utt.) stipri piekopj šo atpūtu dienas vidū. Šķiet, ka trakākais variants bija tāds, ka dienas vidū uz 4h veikalu aizslēdz ciet. Tā ka šim apstāklim ļoti jāpievērš uzmanību. Un arī brīvdienās viņi diez ko strādāt negrib. Svētdien vispār teju viss ir ciet.

Par cenām… Apģērbu un apavu bodēs cenas ir ļoti pieņemamas. Protams, iespējams, ka atbilstošas kvalitātei… Lai nu kā – tās ir soli zem tā, ko esam pieraduši redzēt mūsu lielveikalos. Ar pārtiku ir ļoti dažādi. Ir lietas, kas ir stipri dārgākas, ir lietas, kuras ir lētākas, un arī tādas, kuras maksā aptuveni tikpat. Mans pārtikas grozs vidēji tomēr izmaksāja dārgāk. Iespējams, ka citos Tenerifes reģionos situācija ir citādāka. Vismaz Barselonā pārtikas cenas ir krietni zemākas. Īpaši dārgi ir piena produkti. Jogurti maksā dubultā, lētākais sveramais siers bija 5Ls, bet vidēji 7-10Ls par kilogramu. Gaļa arī dārgāka. Savukārt dārzeņi un augļi ir patīkamākās cenās. Ja sanāk apmeklēt Dino veikalus, tad var pievērst uzmanību superSol produktiem. Tie būs par soli lētāki un kvalitātē bieži vien neatpaliek (tas gan neattiecas uz visiem produktiem – piemēram, cīsiņi bija neēdami, tēja pašvaka (bet dzerama)). Jāmin vēl lieta par kuru daudzi latvieši gan jau nav sajūsmā. Vietēji kartupeļi ir ļoti slikti. Mēs vismaz centāmies no tiem izvairīties. Struktūras teju nekādas (gan vārītiem, gan ceptiem). Var nopirkt no kontinenta ievestos – tiem esot jābūt labākiem. Kā arī par skābo krējumu, biezpienu un kefīru aizmirstiet. Rupjmaizi arī parastajos veikalos neatradīsiet. Tādu lietu tur vienkārši nav. Alkoholam aptuveni tādas pašas cenas, kā pie mums, ja neskaita vīnu. Tas ir atrodams arī cenā, kas stipri konkurētu ar produkciju no točkām. Vietējais alus – dzerams ir, bet nekas īpašs. Es labāk izvēlētos kādu no mūsējiem vai Carlsberg. Viena no lietām, kuru būs jāpērk teju katru reizi ir – ūdens. Tas tāpēc, ka pilsētas ūdens ir nedzerams (gluži kā pie mums hlorēšanas laikā). Lētākais no ūdeņiem bija kāds 1EUR par 8 litriem (laikam).

Vēl dažas nianses. Ja sanāk dzīvot tuvu pie pludmales – nevajag uzreiz taisīt baigos pirkumus tuvākajā veikalā. Tur cenas būs augstākas (loģiski, vai ne?). Pilsēteles dienvidos nav lielas – var izstaigāt un atrast lielāku bodi visai ātri. Ja gadījumā kaut ko ir jāprasa (piemēram, nogriezt sieru vai gaļu utt.), tad to teju vienmēr var izdarīt arī angļu valodā. Ar maisiņiem ir dažādi. Pērkoties pludmalei tuvējos veikalos maisiņus dalīja bez maksas (pat preces paši sakrāva), nedaudz tālāk par maisiņiem ņem papildus naudu (viena un tā paša veikalu tīkla ietvaros). Mēs biežāk iepirkāmies Dino veikalos (likās, ka ir nedaudz lētāk), bet arī uz Spar piestaigājām, jo dažas lietas tur bija lētāk, turklāt ir produkti, kuri atrodami vienā, bet ne otrā veikalā.

Šis ieraksts ir no sērijas ETOP. Satura rādītājs sadaļā Tenerife. Fakti, skaitļi, padomi ir manas atmiņas un interpretācijas auglis. Neuztvert zemāk minētās lietas kā akmenī iekaltas patiesības. Katram braucējam pieredze var būt pilnīgi citādāka.

Ierakstā par mitekli jau minēju, ka vēlams pie izīrētāja noskaidrot aktuālo stāvokli interneta ziņā. Kad prasīsiet, tad ņemiet vērā, ka ne vienmēr cilvēks otrā galā sapratīs ko no viņa vēlas. Daudziem tie megabaiti vai gigabaiti, datu pārraides ātrums un apjoms jūk vienā putrā. Tāpēc, ja rodas šaubas par to ko cilvēks stāsta paprasiet lai atver speedtest.net un nospiež testa pogu. Pēc iegūtā rezultāta būs skaidrs kas tad tur īsti ir.

Situācija ar internetu nav tik spīdoša kā pie mums, taču nav arī slikta. Ja dzīvoklī jau ir internets tad tas parasti ir viens no šiem variantiem:

  • DSL uz konkrēto dzīvokli
  • WiFi mājai (tipiski apartamentu hoteļos)
  • 3G no kāda mobilā operatora.

Man bija sanācis apskatīt visus 3 variantus un arī to hibrīdus (samiksētus kopā).

Vienā vietā DSL bija teju nedzīvs. ~0.12 megabitiem sanāca. Citā vietā DSL nebija problēmu darboties arī ar 8 megabitiem. Lai gan esam pieraduši ka DSL ir normāls ātrums, vajag pārbaudīt vai tā ir arī konkrētajā gadījumā.

WiFi uz māju bija par papildus maksu. Nebija gan liela – kāds 1EUR par dienu laikam. Bet tā kā viņš biežāk nebija kā bija, tad izsprukām cauri nemaksājot par tādu pakalpojumu. Pēdējā vietā kur dzīvojām bija sekojoša kombinācija. Īpašnieki paši dzīvoja teju kaimiņos. Viņiem DSL un rooteris pa gaisu deva WiFi uz mūsu īrēto dzīvokli. Neskatoties uz to, ka dzīvokļi salīdzinoši tuvu, pārklājums nebija perfekts, bet pietiekoši labs. Reklāmās abas vietas bija apzīmētas kā ar labu internetu. Ja par otro vēl varētu piekrist, tad pirmais īsti tāds nebija.

3G parasti var sarunāt ar īpašnieku. Vienu reizi par mēneša lietošanu man nokāsa 100EUR. Variantu īsti nebija, jo konkrētajā dzīvoklī cita veida pieslēgums nebija pieejams. Vienā citā vietā par nedēļu nepaprasīja neko. Gribēja gan drošības naudu par modemu, bet tā kā man pašam bija modems, tad paņēmu tikai SIM karti. Ja 100EUR gadījumā datu pārraides apjomu nesasniedzu un visu termiņu lietoju bez raizēm, tad otrajā gadījumā bija atvēlēti tikai 500MB. Tie izbeidzās trešajā dienā. Taču nebija liela bēda, jo pēc limita sasniegšanas pieeja internetam netiek noņemta. Samazinās ātrums lejupielādei un lieto tālāk vesels. Turklāt ātrums nebija tāds kā mūsu pašu LMT nogriež (ka pa lapām vairs īsti pastaigāt nevar), bet tīri normāli viss funkcionēja. Pat neradās vēlme meklēt variantus, lai piepirktu klāt papildus apjomu.

Ja lasīji uzmanīgi, tad pamanīji to, ka man pašam bija savs modems. Uzreiz gribu precizēt, ka tas nav kaut kāds LMT vai cits mūsu pusē iegādāts. Kad pavasarī braucu, tad biju iegādājies modemu ar SIM karti un kādu 1GB datu apjomu. Vismaz tad es sapratu, ka pērku 1GB. Kā tur bija patiesībā nezinu. Jo tas ko es atceros bija – pirku es modemu par 39EUR, kas piesaistīts konkrētajam operatoram. Tālāk papildināju SIM karti ar 200MB par 50EUR. Tā kā tas bija liels pirkums, tad pārdevēja minūtes 20 zvanīja kaut kur, lai dabūtu papildus bonusā 1GB datu apjomu. Tam visam vajadzēja pazust pēc 30 dienu lietošanas. Vai nu es kaut ko pārpratu vai arī kaut kas laika gaitā mainījās. Bet rudenī nonākot atpakaļ Tenerifē, joka pēc piespraudu savu modemu. Un internets strādāja. Izrādījās ka tur vēl teju 30EUR palikuši. Nevis kaut kādi megabaiti, bet 30EUR kredīts. Un tas būtu dzēsies kad no pirkuma brīža būtu pagājis tieši gads. Tā kā taupīt nebija jēgas, tad lietoju arī 3G, kad WiFi uz brīdi nebija pieejams. Kaut kādi 3.5EUR dienā man zuda līdz bilance bija tukša.

Pirms braukšanas atpakaļ uz Latviju biju iegājis pāris kantoros. Movistar (Telefonica) un Yoigo. Ir vēl viņiem arī Vodafone. Ja pareizi skaitļus atceros, tad Movistar modems bez saistībām bija 39EUR (gluži kā tad kad es no viņiem pirku). Pie Yoigo 29EUR. Tikai joks tāds, ka kaut kādu iemeslu dēļ Movistar uz konkrēto brīdi bija pārtraucis tirgot modemus. Teica, ka ja gribu bez saistībām, tad jānākot pēc nedēļas. Internets dienai pie viena maksāja 3EUR, pie otra 2EUR. Tikai nu vairs neatceros kuram bija 2 un kuram 3. Dienā ļauts izmantot 100MB, pēc tam tiek piegriezts ātrums. Ja internetu vispār neizmanto, tad tāpat kaut kāda dienas maksa tika noņemta. Precīzus un svaigus ciparus var noskaidrot ieejot kādā no daudzajiem apkalpošanas centriem (līdzīgi mūsu Trodeksiem). Visur kur gāju ar mani prata runāt angliski. Vēl gan jāpiemin, ka vietējiem cenas būs krietni zemākas (jo tie var paņemt pēcapmaksas pieslēgumu). Priekšapmaksas bilanci var papildināt speciālos automātos kā arī online, ja tāda iespēja konkrētajam pieslēgumam ir (man online nevarēja).

Ja kāds vietējais lasa šo ierakstu, nekautrējas un komentāros noprecizē situāciju.

Šis ieraksts ir no sērijas ETOP. Satura rādītājs sadaļā Tenerife. Fakti, skaitļi, padomi ir manas atmiņas un interpretācijas auglis. Neuztvert zemāk minētās lietas kā akmenī iekaltas patiesības. Katram braucējam pieredze var būt pilnīgi citādāka.

Negribu ieslīgt ģeogrāfijas stundas cienīgā materiālā, tādēļ neatstāstīšu visu ko varat izlasīt citur. Ieskatam ieteicams ielūkoties Wikipedia ierakstā. Kopsavilkums tūristam būtu aptuveni šāds: ziemeļi nedaudz vēsāks, mitrāks, mākoņaināks; dienvidi – siltāks, krietni saulaināks, sauss, pludmales. Ir sekojoši – austrumu krasts ir tā daļa, kur ir lielākā dzīvība. Austrumu krasta augšējā daļa – kur atrodas Santa Cruz, Puerto de la Cruz būs nedaudz vēsāks, kā arī krietni mitrāks klimats. Ja gribās kādu zaļumu redzēt, tad jādzīvojas tur. Savukārt, ja gribās vairāk saules, smilšu pludmales, tad jādodas uz pašiem dienvidiem kur atrodas Los Cristianos, Playa de las Americas (var arī nedaudz augstāk pa rietumu krastu). Tālāk uz rietumu pusi būs tikai klintis un klimats paliks aizvien sliktāks, vēsāks, vējaināks, krietni vairāk mākoņu un nokrišņu. Gan jau ka vietējie var nedaudz noprecizēt kas un kā (2.5 mēneši nav pietiekams laiks, lai dotu perfektu vērtējumu klimatam). Lai gan sala neliela, klimata atšķirības ir jūtamas. Tas tādēļ, ka sala ir vulkāniskas izcelsmes un būtībā ir viens liels kalns ar apdzīvotu krasta līniju. Īstenībā ir tā, ka arī dienvidos ir tie nokrišņi un mākoņi, bet ne apdzīvotajās vietās kuras minēju. Atliek 10minūtes pabraukt prom no krasta kalnu virzienā un nokļūsiet pavisam citā klimatā. Šajā braucienā bieži novērota parādība bija tāda, ka var redzēt mākoņus, var redzēt ka līst lietus un ne reizi vien jau šķita ka lietus būs (jo vizuāli tas ir 5-10km attālumā kalnu virzienā), bet tā arī mēneša laikā ne reizi neuzlija. Tieši tāpēc tūristu rajonos, lai būtu zāle, lai augtu puķes un krūmi, katrā dobē, pie katra krūma un pie katras palmas ir pievilkta aplaistīšanas sistēma. Lai redzētu kā būtu bez mākslīgās aplaistīšanas atliek izbraukt ārpus pilsētas. Vienīgais kas tur aug ir viens/otrs kaktuss un tas arī viss. Protams, jo augstāk kalnā, jo tālāk uz ziemeļiem, jo vairāk ir augošo lietu. Kaut gan kalnā nevajag doties pārāk augstu, jo pēc noteikta augstuma arī tur augi/koki izzūd.

Mēs gribējām siltumu un sauli, tāpēc dzīvojām tikai pašos dienvidos. Gan jau kādreiz nomēģināsim arī Santa Cruz. Mēs neesam vienīgi kas vēlas atpūsties dienvidos. Un jo labāka vieta, jo arī mitekļu cenas augstākas. Īpašā topā ir jau pieminētie Los Cristianos un Playa de las Americas. Šajās vietās apbūvē krietni dominē tūristiem domātās lietas – tradicionālās viesnīcas, apartamentu viesnīcas, bungalo mājiņas. Bieža parādība ir tāda, ka apartamentu viesnīcas lielākā daļa pieder kādai kompānijai, bet daļa no dzīvokļiem ir privāto īpašnieku rokās. Tie, protams, šos dzīvokļus izīrē tālāk tūristiem. Cenas ir dažādas. Viss atkarīgs no vietas, termiņa, aprīkojuma kvalitātes, telpu daudzuma. Īstermiņa īrei (dažas dienas-daži mēneši) dzīvokļus var meklēt dažādos e-resursos. Pats esmu izmantojis sekojošus: http://gabinohome.com, http://niumba.com , http://homeaway.com , http://airbnb.com . Gan jau ir daudz citu. Pirmajā īpaši vairāk par saraksti netiku. Caur otro un trešo tika atrasti un izmantoti daži piedāvājumi. Pēdējā nekas prātīgs uz brauciena laiku atrasts netika, bet tā kā tas ir strauji augošs resurss, tad ieteicams arī tur ielūkoties. Ja gadījumā meklēsiet dzīvokli caur šiem resursiem dažas lietas kas jāņem vērā:

  • Noskaidrojiet precīzu atrašanās vietu. Reizēm īpašnieki ieliek skanīgākus nosaukumus, lai tikai piesaistītu uzmanību.
  • Painteresējieties par internetu, pat ja ir norādīts ka tas ir/nav. Reizēm, kad ir norādīts ka internets ir, tas patiesībā ir wifi uz visu ēku un var būt ļoti slikts vai par papildus maksu. Var gadīties ka tas ir 3G par kuru paprasīs papildus samaksu. Tāpat var gadīties, ka ir norādīts ka interneta nav, bet īpašnieks to var izgādāt (kaut vai kā 3G modēmu). Šo punktu noteikti ieteicams noprecizēt.
  • Daudzi prasa priekšapmaksu – vismaz daļēju. Citi neprasa, bet lielākā daļa prasa. Tās apjoms ir visai dažāds. No 50EUR līdz pat 100%. Man ir bijis gan tā, ka neprasa, gan ka prasa 50EUR, gan 100EUR, gan 50%. T.i. – tajos gadījumos kad reāli darījums ir noticis. Solis, protams, riskants, bet ja sludinājums ir ar zināmu vēsturi (ielikts pirms perioda X un joprojām aktīvi tiek papildināts kalendārs, ir atsauksmes utt.), ka arī pārskaitījums ir uz bankas kontu nevis kaut kādi WesternUnion, tad jūtos samērā droši. Līdz šim visi darījumi beigušies pozitīvi un neviens neuzmeta.
  • Citi prasa arī drošības naudu. Apjoms var būt dažāds – no 100EUR līdz kādam noteiktam %. Pēc īres perioda beigām drošības nauda tiek atdota (ja vien kaut ko nenobojājat).
  • Citi slēdz līgumus, citi neslēdz.

Kvalitāte dzīvokļiem ir visai dažāda, tāpēc ieteicams pamatīgi nopētīt bildes, kā arī ja ir šaubas, tad paprasīt kādu papildus foto. Daudziem privātajiem ir vairāki īpašumi. Tāpēc, ja gadījumā noskatītais dzīvoklis ir aizņemts var painteresēties vai nav kāds cits pieejams. Salas dienvidos ļoti izplatīti ir prusaki. Ir gan tādi mazāki kas arī Latvijā ir ierasti, gan tādi pavisam lieli, kuri dzīvojās uz ielām un mēdz trāpīties arī dzīvoklī. Tāpēc nevajadzētu brīnīties, ja pamanāt prusaku. Visās vietās kur īrējām tie bija lielākā vai mazākā skaitā. Lielie kas pa ielām dzīvojas vakarā ir visai biezā slānī. Daudziem dzīvokļiem ir pieeja arī pie baseiniem. Lai gan liekas ka laba ekstra, bet ziemas sezonā mums ūdens likās pārāk auksts. Citi gan peldās. Ieteikums – meklējiet dzīvokli ar balkonu/terasi – patiks.

Par cenām… viss atkarīgs no tā kas tieši ir vajadzīgs. Bet Los Cristianos/Playa de las Americas cenas augstāk minētajos resursos variē ap 700-1200EUR mēnesī. Ja pabraukt padsmit kilometrus vienā vai otrā virzienā, tad var arī pa 500EUR mēnesī noīrēt 2 istabu dzīvokli. Vienīgi jārēķinās, ka nebūs tādu pludmaļu, nebūs tik ērta un skaista vide. Bet autobusu satiksme ir visai laba, tāpēc 1EUR, 15-20minūtes un esat jau tūristu vietā ar pludmali un visiem citiem labumiem. Ja dzīvokli īrēsiet uz ilgāku termiņu vai arī meklēsiet caur kādiem ne tik tūristiskiem resursiem, tad cenas noteikti būs zemākas (500-600EUR top vietās, 350EUR padsmit kilometrus prom – tas tā par 3istabu dzīvokli).

Paši dzīvojām gan Los Cristianos, gan Playa de las Americas, gan Costa del Silencio. Vislabāk patīk pirmais, lai gan tas ir gājiena attālumā no otrā un var variēt. Pludmales labākas, mazāk trokšņains. Savukārt Costa del Silencio vispār pārņem jocīgas izjūtas. Šis miests bija populārs pirms gadiem 30. Tagad tur no dzīvības teju nekas nav palicis. Vairākas iepriekš populāras vietas sabrukušas vai nodegušas. Tāda apokaliptiska noskaņa. Labi ka blakus (gājiena attālumā) ir Las Galletas, kur ir neliela (žēl ka akmeņu) pludmalīte un arī kāda gājēju iela ar vienu/otru iepirkšanās vietu. Ja nav problēmu ar autobusu pabraukt 20minūtes, tad var dzīvot arī Las Galletas/Costa de Silencio – būs lētāk, bet jāņem vērā, ka tur uz vietas īsti darīt nav ko.

Šis ieraksts ir no sērijas ETOP. Satura rādītājs sadaļā Tenerife. Fakti, skaitļi, padomi ir manas atmiņas un interpretācijas auglis. Neuztvert zemāk minētās lietas kā akmenī iekaltas patiesības. Katram braucējam pieredze var būt pilnīgi citādāka.

Uz Tenerifi var nokļūt vairākos veidos. Īstenībā jau tas veids ir viens – avio satiksme. Vienīgi atšķiras tas, kādas kompānijas izmantot. Jā – pastāv arī kaut kāda prāmju satiksme ar Portugāli, bet nav ne mazākās nojausmas vai un kā tā darbojas. Lai nu kā – lidot ir relatīvi lēti, kā arī ērti un ātri.

Vispirms par attālumu. Tenerife nav gluži Eiropa. Lai gan skaitās Eiropas Savienībā (pateicoties piederībai Spānijai), tā ir tālākais Eiropas Savienības punkts un ģeogrāfiski krietni tuvāk Āfrikai kā Eiropai. Ja neiedziļināmies sīkumos, tad tie ir 5000km, jeb 7h lidmašīnā. Tā kā tiešo reisu uz Tenerifi no Rīgas nav, tad kaut ko ir jākombinē.

Vispirms ir jāizdomā uz kuru no Tenerifes lidostām lidosiet. Ir divas. Viena ziemeļos (tuvu galvaspilsētai Santa Cruz), otra dienvidos (tuvu tūristu rajoniem Los Cristianos/Playa de las Americas). Ja gadījumā cenas ziņā ir jūtama atšķirība, tad var lidot uz to, kura ir finansiāli krietni izdevīgāka, jo sala nav liela. Stundas laikā var nokļūt no ziemeļiem uz dienvidiem. Turklāt ir laba autobusu satiksme, kas pārvietošanos salas iekšienē krietni atvieglo.

Kad lidosta atrasta, tad var meklēt ar kurām kompānijām lidot. Es meklēšanu veicu sekojoši. Atradu kuras kompānijas bieži un lēti lido uz Tenerifi. Tās ir, piemēram, Ryanair un Spanair (ir arī citas, kā, piemēram, Jet2, EasyJet utt.). Otrs solis- kaut kur pieķeksēju lidostas no kurām tad šie lido, kā arī aptuvenas dienas/cenas. Kad tas izdarīts skatos uz kuru no šiem punktiem/kādās dienās/kādās cenās es varu nokļūt no Rīgas. Kad tas izdarīts atliek vienīgi izvēlēties kura kombinācija ir ērtāka/izdevīgāka. Trīs maršruti kuri ir izkristalizējušies kā finansiāli izdevīgākie ir: Rīga -> Brisele -> Tenerife, Rīga -> Londona -> Tenerife, Rīga -> Barselona -> Tenerife. Pirmo posmu var veikt gan ar airBaltic, gan ar Ryanair. Otru ar Ryanair vai Barselonas gadījumā arī ar Spanair (vai citiem). Ja gadījumā domājat meklēt, tad iesaku apskatīt arī citus variantus, jo avio kompāniju cenu politika ir varen liela mistika un var izrādīties ka kāda cita kompānija vai kāds cits maršruts ir palicis krietni izdevīgāks.

Mēs izvēlējāmies Rīga -> Barselona -> Tenerife. Nebija tas pats lētākais variants (vislētāk bija caur Briseli), bet cenas starpība nebija tik liela, lai neatļautos to maksāt par papildus ērtībām kuras tika iegūtas. Pārējos divos variantos bija tā, ka vai nu laika starpība starp lidojumiem bija ļoti maza (tātad risks nokavēt, ja pirmais lidojums neiet kā plānots) vai arī ilgi jānīkst lidostā, vai jālido agri no rīta/vēlu vakarā. Pēdējie iemesli nav problēma ja neceļojat ar bērniem. Bet tā kā iepriekšējā braucienā izbaudījām ko nozīmē nakts lidostā, tad šoreiz to negribējām. Barselonai ir vēl viens pluss – distance izskatās īsākā, turklāt sadalās uz pusēm 3.5h + 3.5h. Gan turp, gan atpakaļ braucot Barselonā pavadījām vienu nakti, kā arī lidojumu laiki bija ļoti ērti – izlidošanas ap vienpadsmitiem dienā. Tātad var gan izgulēties, gan galā nokļūt pirms nakts. Ja nebrauktu ar bērniem, tad, protams, uz viesnīcu nebrauktu un varētu lidot arī pa vēlām naktīm/agriem rītiem. Taču bērni brauciena laikā pamatīgi nogurst, kļūst niķīgi utt. Tāpēc atpūta noder.

Par izmaksām. Mums lidojums Rīga -> Barselona -> Tenerife South, Tenerife South -> Barselona -> Rīga izmaksāja ~600Ls. Tas sevī iekļauj biļetes 4 personām (2 pieaugušie, 1 bērns, 1 zīdainis) un viena lielā soma. Jau pirmajā braucienā sapratām, ka jo mazāk somu jo labāk. Tāpēc braucām ar 3 rokas bagāžām un 1 lielo somu (15kg). Secinājums bija tāds, ka pilnībā pietiek un pat viss kas tika paņemts līdzi netika izmantots. Ja būtu lidojuši neērtākos laikos vai caur Briseli/Londonu, vai lidojuši darba dienās nevis nedēļas nogalē, tad būtu vēl lētāk.

Ja nedaudz par avio kompānijām, tad mana pieredze ir sekojoša. Ryanair ir pat tīri labs variants. Visu laiku bijis punktuāls, nekad nav kavējies, cenas ļoti labas, ja trāpa uz īstajām dienām. Atmosfēra lidojuma laikā prasās pēc uzlabojumiem. Nebeidzama tirgošanās, lielāks balagāns pasažieru vidū. Spanair nācies lidot tikai 1 reizi šogad (Ryanair 3, airBaltic 6, Binter 1), vairāk atgādināja airBaltic kā Ryanair’u. Zolīds kantoris. Ar airBaltic ir dažādi. Lai gan man patīk stjuarti, kā arī kopējā sajūta lidojumā, ar punktualitāti viņi gan neizceļās. No 6 lidojumiem 1 tika atcelts un 2 kavējās.

Sāksim ar to, ka apskaidrošu kas ir ETOP. Tas atšifrējas šādi: Eksperiments Tenerife Otrais Piegājiens. Iespējams, ka ‘Eksperiments’ ir pārāk skaļi teikts. Arī ‘ceļojums’ vai ‘izbrauciens’ varētu būt pietiekami. Bet tā kā pirmais piegājiens tiešām bija eksperiments, tad arī otrais tika nodēvēts par eksperimentu. Eksperiments kam? Tam vai es ar ģimeni varētu pārcelties uz Kanāriju salām/Tenerifi. Ne jau uz visu dzīvi, bet  uz pusi gada/gadu…  varbūt pāris. Savukārt ‘Otrais Piegājiens’, tāpēc, ka pirmais bija gada sākumā. Diemžēl īpaši vairāk par ievadu neuzrakstīju.

Pēc pirmā brauciena bija palikušas tikai labas atmiņas (lai gan gāja visai raibi). Bet tā jau laikam cilvēka smadzenes izveidojušās – atcerēties to pozitīvo. Kopš atgriešanās visiem teicu, ka rudenī brauksim atpakaļ. Bet tas vairāk bija kā  joks. Jo neesam jau nekādi biezie, lai braukātu apkārt kad vien ienāk prātā. Taču gadījās tā ka sakrita vairāki apstākļi, kuri lika nosvērties par labu otrajam braucienam. Viens no tiem bija Ričarda biežā slimošana, iestājoties rudenim. Slimošanas dēļ bērnudārzā no 3 mēnešiem sanāca apmeklēt 3 nedēļas. Vairāku cilvēku nāve (gan pazīstamu, gan ne), kas lika aizdomāties par to, cik limitēts ir mūsu laiks. Nospriedu, ka nav ko skaitīt santīmus, ka nav ko zīlēt kā būtu ja būtu un ir jādara to ko gribās. Tad bija vēlme braukt tur kur saule spīd krietni biežāk kā te, kur cilvēki ir smaidīgi, kur var iegūt jaunu pieredzi, kur tevi ik uz soļa nepavada negācijas. Izklausās pēc mukšanas prom. Varbūt ka tā. Nezinu. Bet tā kā doma pa galvu kūlās un neizskatījās, ka gribētu atkāpties, tad uzņēmāmies šādu tādu finansiālu risku un nopirku biļetes braucienam uz Tenerifi. Kad biļetes jau kabatā, tad atkāpties jau vairs negribas. Protams, pēc tam vairākas reizes pārņēma domas par to vai solis pareizs. Kā būs, ka neviens nevar palīdzēt ar bērniem (pirmajā braucienā mums teju visu laiku bija kāds palīgs). Vai bērniem tur būs interesanti. Vai varēs pastrādāt, ja tam nav piemērota vide (Jelgavā strādāju birojā, kur neviens netraucē, bet tur biroja nebūtu). Vai bērni slimos vai nē. Vai pietiks naudas īrei, ikdienas izdevumiem, kā arī izklaidei. Jautājumu bija daudz. Bet tāpēc jau tas ir eksperiments, lai iegūtu atbildes uz visiem šiem jautājumiem. Rezultātā tika iegūtas gan atbildes, gan neatsverama pieredze, taču par to nedaudz vēlāk.