Bill Gates Šķiet, ka viens no biežāk lamātajiem cilvēkiem IT pasaulē ir Bils Geits. Kādēļ pret viņu ir tāda nepatika? Šo cilvēku būtu jāuzskata par sava veida ģēniju. Vai vismaz, ja ne par ģēniju, tad par tādu, kas bijis īstajā vietā un īstajā laikā. Viņa dibinātā kompānija Microsoft ir nesusi revolūciju IT pasaulē. Kādēļ tad viņu lamāt? Par daudz naudas sagrābies? Un kāpēc gan nepelnīt, ja ir iespēja? Programmatūra ir ar kļūdām? Kura programmatūra tad ir bez kļūdām? Skatoties plašākā plānā šķiet, ka tā ir vienkārši skaudība, ka kāds var izveidot tik veiksmīgu kompāniju un kļūt par bagātāko cilvēku uz šīs planētas. Kādēļ Google dibinātāji netiek lamāti? Google jau nav labāka – tās mērķis tāpat kā Microsoft ir kļūt par līderi konkrētajā segmentā. Google pārpērk mazākas kompānijas, vāc informāciju par lietotāja meklēšana paradumiem utt. Nav vairs tālu līdz brīdim, kad sāksim baidīties no briesmoņa par kādu pārvērties Google. Šķiet, ka vienīgais, kas viņus uz doto mirkli glābj ir tas, ka gandrīz viss ko viņi piedāvā (servisi atskaitot reklamēšanos, programmatūra) ir bezmaksas.

Bet nu atpakaļ pie Bila Geitsa. Vai tad kad viņš nolēma atstāt Microsoft vadošā cilvēka posteni un pievērsties labdarībai jūs par viņu sākāt domāt labāk? Vai brīdī kad lielu daļu no saviem līdzekļiem viņš ziedoja labdarībai jūs par viņu sākāt domāt labāk? Vai brīdī, kad Melindas (Geitsa sievas) un Bila Geitsu fonds ziedoja 16.2 miljonus $ un programmatūru 7.2 miljonus $ vērtu programmatūru Latvijas Nacionālajai Bibliotēkai jūs par viņu sākāt domāt labāk?

Vairāk par ziedojumu un fondu varat uzzināt kaut vai šeit.

Lai nu kā, ja jūs joprojām domājat ka Bils ir sliktais vīrs nevis tas, ka vienkārši finansiālā situācija Latvijā liedz mums iegādāties Microsoft programmatūru padomājiet un pasakiet, ko tiešām ļoti sliktu šis cilvēks ir nodarījis cilvēcei…

Flattr this!

Kā jau iepriekš minēju – negrasos atmest domu kārtīgi padzīvoties Linux vidē. Tādēļ mēģināju atkal instalēt Ubuntu. Uzinstalēju visu veiksmīgi (tāpat kā iepriekš) un biju sagatavojies cīnīties ar lielo uzkāršanās problēmu. Par to arī turpinājumā. Kā arī turpinājumā par jaunākajiem iespaidiet Ubuntu lietošanā, kā arī darbā ar Bluefish, Picasa, spēlēm un video/audio atskaņošanu.

Tātad problēma Nr.1 – datora uzkāršanās tādā stāvoklī ka tikai reset podziņa glāba. Pārlasot vairākus pavedienus dažādos Ubuntu forumos secināju, ka visticamāk vaina ir ATI draiveros, vai precīzāk to neesamībā. Sameklēju šo pamācību un pirms paspēju kaut ko izdarīt sistēma atkal uzkārās. Taču katrā no nākamajiem mēģinājumiem tiku tālāk, līdz beigās (šķiet, ka ceturtajā piegājienā) tomēr izdevās visu izpildīt līdz galam. Vienīgi OpenGL vendor string: ATI Technologies Inc. vietā man rādijās OpenGL vendor string: Mesa project: www.mesa3d.org. Tādēļ arī savadīju/sadarīju visu, kas bija teikts ko jādara šādā situācijā. Pārstartēju datoru un tavu brīnumu! Vairs nekāda kāršanās nenotika. Un arī refresh rate monitoram bija iespējams mainīt plašākā diapazonā. Vienīgi, jāsaka, ka kaut kas ar refresh rate nav īsti labi, jo pie izšķirtspējas 1152×864@100Hz monitors uzvedās tā it kā būtu 60Hz, bet pie 1280×1024@90Hz situācija ir labāka. Tātad šeit vēl ir vieta eksperimentiem. Bet situācija skaidra – Ubuntu kāršanās novērsta ar norādītajā pamācībā veikto instrukciju palīdzību.

Tā, kā sistēma bija stabila sāku pētīt kas ir pieejams. Pirmā lieta, kas man ļoti iepatikās ir Add/remove programms.

Ubuntu add remove programs

Caur Add/remove programs iespējams ļoti ērti pieinstalēt un noinstalēt kādu no sarakstā esošajām programmām. Tas notiek pat vēl ērtāk kā Windows! Lai gan iepriekš man bija licies, ka vēl ērtāka programmu instalēšana kāda ir Windows, kad tikai jāklikšķina Next nav iespējama, bet kļūdijos. Sameklējot sarakstos jūs interesējošo programmu iespējams par viņu izlasīt aprakstu un nospiežot OK pogu programma tiks lejupielādēta no interneta un automātiski uzinstalēta. Nekāda darbošanās caur konsoli – tikai divi klikšķi un programma jau ir datorā. Saraksts ir ļoti plašs un vajadzēs daudz laika, lai izpētītu, ko no tā es vēlos, bet šāda funkcionalitāte ir ļoti ērta.

Pieinstalēju Bluefish, cerībā iegūt ērtu rīku programmēšanai. Bet uzreiz bija liela vilšanās, jo katru reizi kā mēģinu saglabāt uzrakstīto failu Bluefish izmet kļūdu un aizveras ciet. Tā es joprojām esmu bez vides programmēšanai.

Lejupielādēju un uzinstalēju Google izstrādāto Picasa (jo dzīvojoties Windows šis rīks man dikti patika). Pēc programmas startēšanas tā sāka skanēt disku meklējot bildes. Viss bija labi, līdz vienā brīdi tiak izmests visai kodolīgs paziņojums “Picasa can not operate further” vai tamlīdzīgu un aizvērās ciet. Pirmā doma bija, ka pie vainas tas, ka tika skanētas arī NTFS partīcijas, tāpēc tās izņēmu no skanējamo saraksta un otrā skanēšana norisēja veiksmīgi. Viss strādā tāpat kā Windows versijā vienīgi Slaidshow man īsti nestrādā tā kā vajag. Bildes neiet pa visu ekrānu, turklāt netiek reasamplētas, bet izskatās kā brutāli palielināta mazāka bildes versija. Idejas kādēļ tas tā?

Lai gan es neesmu liels spēļu spēlētājs, bet nevarēju atturēties, lai nepārbaudītu ko no spēlēm iespējams atrast Add/remove programs. Lai gan saraksts ir pamatīgs acīs iekrita viena: Wormux. Tā ir 2D versija populārajai spēlei Worms. Iespēju gan ir mazāk, kā, piemēram, Worms III, bet smaids līdz ausīm garantēts.

Ubuntu Wormux

Un noslēgumā par audio/video. Standarta instalācijā nav iespējams atskaņot, piemēram, mp3 failus, tādēļ uzinstalēju Xmms. Līdzīgs Winamp’am un dziesmas atskaņoja veiksmīgi. Ari video kodeki nav iekļauti standarta instalācijā, tādēļ uzinstalēju Mplayer, bet diemžēl verot vaļā failus saņemu kļūdu, ka nav iespējams atskaņot. Kaut gan visam vajadzēja būt kārtībā. Nu nekas – video atskaņošanas problēmu novēršana ir nākamā “to do” lietu sarakstā.

Kā arī “to do” būs: Mozilla Thunderbird, Tv-out piešķilšana, Canon LBP 2900 pieinstalēšana, video encoding rīku apguve utt. Par visiem arī informēšu jūs, lai tie, kas tāpat visu zina varētu mani pamācīt, bet tie kas nezina varētu kaut ko iemācīties.

Flattr this!

UbuntuRadās man doma, ka vajadzētu paralēli Windows turēt arī Linux, lai gadījumā, ja Linux spēs apmierināt manas vajadzības, ateikties no Windows. Turpmāk informēšu arī jūs par manām gaitām Linux pasaulē (problēmām, pārsteigumiem utt.). Visus ierakstus par šo tēmu varēsiet atrast sadaļā “Linux dienasgrāmata”.

Pirmajam mēģinājumam lejupielādēju Ubuntu 6.10. Kādēļ Ubuntu? Tādēļ, ka šim distributīvam Latvijā novērojams ja ne vislielākais, tad visstraujāk augošais atbalstītāju pulks. Turklāt jau ir pieejamas vairākas detalizētas pamācības darbā ar šo distributīvu. Uzsākot instalēšanu biju patīkami pārsteigts, jo instalēšana notiek pilnībā funkcionālā grafiskajā vidē (sistēma tiek ielādēta kā no LiveCD). Bet mans prieks ātri beidzās, jo drīz vien sistēma uzkārās tā, ka nereaģēja nedz pele, nedz klaviatūra un vienīgais veids, ka datoru atdzīvināt, bija to pārstartējot ar Reset pogu. Nu neko – mēģināju vēlreiz. Šoreiz pat izdevās uzinstalēt Ubuntu, bet pēc ~1min atkal sistēma uzkārās. Pēc pārstartēšanas atkal tas pats. Nolēmu, ka nav ko vairāk te darīt un gribēju ielādēt Windows. Bet, GRUBā (boot laoderis) nebija pieejams Windows. Tā, kā sistēma bija tik nestabila, ka pat nevarētu sameklēt Google, kā GRUBā dabūt Windows, tad nācās ņemt Windows Install CD un ar Recovery konsoli salabot MBR.

Tad tika nolemts izmēģināt laimi ar Ubuntu 6.10 Alternate instalāciju (instalēšana nenotiek, kā no LiveCD). Šoreiz sistēma uzinstalējās normāli. Pat pēc tam atjauninājumus bija iespējams novilkt. Patīkami pārsteidza grafiskā vide un update sistēma. Divi klikšķi un atjauninājumi salikti. Bet, diemžēl ik pa kādām 2-5 minūtēm atkal sistēma uzkārās un bez Reset pogas cauri netikt. Taču ar šīm minūtēm pietika, lai sameklētu kā GRUBā pievienot Windows. Man par lielu prieku, attiecīgā pamācība nostrādāja. Bet problēma ar sistēmas sasalšanu joprojām bija aktuāla.

Palasot forumus secināju, ka problēma ir visai izplatīta, turklāt lielākajā % gadījumu nav iespējams noskaidrot problēmas cēloni. Taču atradu arī norādes, ka pie vainas varētu būt ATI draiveri (man Radeon 9500). Lejupielādēju draiverus un gribēju viņus uzstādīt, bet likšanas procesā atkal sistēma sasala. Pēc pārstartēšanas atkal tas pats. Trešajā piegājienā (jā – biju neatlaidīgs) instalēšana aizgāja tālāk, bet atkal uzkārās. Pēc pārstartēšanas saņēmu paziņojumu, ka kaut kādi faili trūkst un sistēmu vairs nebija iespējams startēt. Labi, ka man vēl palika Windows. Līdz ar to jāsecina, ka vai nu Ubuntu 6.10 ļoti konfliktē ar kādu no mana datora sastāvdaļu vai arī Linux nav domāts man. Kaut gan par otro negribētos ticēt un jāsaka, ka mēģināšu atkal. Tikai šoreiz visticamāk kādu citu distributīvu vai arī kādu vecāku Ubuntu versiju.

Pāris lietas, kuras patika (cik jau nu es paspēju piefiksēt): skaņas karte tika atpazīta automātiski (uz Windows tas nenotiek), ļoti eleganta atjauninājumu sistēma, instalācija caur LiveCD ir interesants piegājiens, grafiskā vide patiešām eleganta (agrāk man patika mazāk, bet varbūt tāpēc, ka biju mēģinājis KDE vidi, nezinu). Tas pagaidām arī viss.

Flattr this!

PrimoPDFKlasiska problēma Microsoft Office lietotājiem – dokumentu saglabāšana PDF formātā. Protams, ir vairāki trešo pušu izstrādāti paplašinājumi, ar kuru palīdzību MS Office var apmācīt eksportēt dokumentus PDF formātā. Bet tas dotajā mirklī nav apskatāmais objekts. Interesantāk būtu, ja būtu kāds rīks, ar kura palīdzību varētu ne tikai saglabāt Microsoft Word veidotos dokumentus PDF formātā, bet ar jebkuru programmu sagatavotos dokumentus saglabāt PDF. Taču kādēļ apstāties pie dokumentiem – varbūt mums ir vēlme saglabāt bildes PDF formātā utt.?

Šādā situācijā var izlīdzēties ar bezmaksas programmu PrimoPDF, kura savā ziņā darbojas kā printeris. Tas ir – pēc uzinstalēšanas, jūsu printeru sarakstam pievienosies PrimoPDF. Ja gribat kādu lietu saglabāt PDF formātā, tad dariet tā, it kā jūs viņu gribētu izdrukāt, bet sava printera vietā izvēlieties PrimoPDF. Šādas darbības rezultātā jūsu drukājamā lieta tiks nevis izdrukāta ar printeri, bet saglabāta PDF failā.

Manuprāt ērti un eleganti, turklāt, kā jau minēju – PrimoPDF ir bezmaksas.

Flattr this!

Ms.Dewey loadingPirmais ar ko asociējas vārdu salikums “meklēt internetā” ir Google. Nu, vismaz daudziem. Bet kā būtu, ja ar šo vārdu salikumu asociētos sieviete? Šķiet, ka neiespējami? Bezmiegs padalījās ar adresīti, uz, manuprāt, pēdējā laika interesantāko (vismaz noformējuma ziņā) meklēšanas rīkiem. Iepazīstieties – jūsu palīgs meklējot internetā – Ms. Dewey.

Šī dāma ir visai interesanta, ne vien tekstu dēļ, bet arī viņas grimases ir vienreizējas. Protams, pēc kāda laika sižeti sāk atkārtoties, bet vienalga interesanti. Es paspēju novērot trīs darbošanās komplektus: kamēr tiek gaidīta meklējamās frāzes ievadīšana; meklēšanas laiks; pirms rezultāta paziņošanas brīdis. Iesaku paspēlēties. Būs interesanti. Vismaz man bija. Un tagad atkal jautājums – ar ko jums asociējas vārdu salikums “meklēt internetā”?

msdewey_acting.PNG
Ak, jā! Aizmirsu piebilst – lapa realizēta FLASH – līdz ar to, būs nedaudz jāuzgaida līdz ielādēsies, kā arī jums Web pārlūkam jāatbalsta FLASH.

Ms.Dewey thinking

Flattr this!

Svecite Jelgava Kā jau daudzās citās Latvijas pilsētās, arī Jelgavā šodien, 18.novembrī, bija novērojams svētku salūts. Nezinu, kā citur, bet Jelgavas salūtu nesponsorē pašvaldība, bet tiek vākti ziedojumi. Iespējams, ka tas ir pareizi, bet man, nez kādēļ, šķiet, ka pašvaldībai ir jāpiedalās salūta organizēšanā vismaz ar tādu pat summu, kādu saziedo iedzīvotāji. Bet laikam Jelgavas lielajiem vīriem ir citas prioritātes.

Bet nu par salūtu un noskaņām kādas valdīja dodoties uz salūta norises vietu. Pirmais, kas ir novērojams ceļā – daudz tautas, turklāt daudzi indivīdi (gan pieauguši, gan jaunieši) manāmi iereibuši, uz trotuāriem un ceļa mētājas gan sadauzītas, gan nesadauzītas pudeles. Laikam, tas piederās pie jebkuru svētku svinēšanas, bet man tas nešķiet normāli. Un ja šķiet, ka pēc gadiem viss ies uz labo pusi, tad tā nebūs. Iemesls vienkāršs – bērni jau tagad mācās kā svētkus ir “jāsvin”. Un ko gan no tiem bērniem var prasīt, ja viņu vecākiem pie vienas rokas ir bērns, bet otrā rokā pudele maisiņš, kuram cauri spīd pudele…

Atgriežamies pie salūta. Lai gan sākumā likās, ka salūts būs neizdevies, jo izšautās petardes (ja tas ir īstais vārds) bija mazas, turklāt kompleksie šāvieni bija ļoti vienveidīgi. Taču aptuveni no vidus situācija uzlabojās. Lietā tika likta “lielā artilērija”, kas izraisīja pamatīgas emocijas skatītāju vidū. Turklāt brīžiem sprādziena troksnis bija tik stiprs, ka nebija patīkams ausīm. Neskatoties uz troksni, jāsaka, ka salūta otrā daļa to noteikti izglāba. Un visā visumā salūts vērtējams visai pozitīvi. Vienīgi ceru, ka nākamajā gadā Jelgavas pašvaldība nāks pulciņā un atvērs savu maku šim pasākumām.

Flattr this!

Logo ir katras Web lapas neatņemama sastāvdaļa. Logo stili seko līdzi Web atīstībai. Web jau labu laiku ir 2.0 ērā. Līdz ar to arī logo veidošana daudzos gadījumos seko līdzīgam stilam (YouTube, Flickr u.c.). Kā izveidot šādus logo? Būtībā nekā īpaši sarežģīta nav. Jāatceras pāris sakarības: gaišas krāsas, atspulgs, kāda maza ģeometriska figūra (blakus vai iekļaujot sevī daļu no nosaukuma).

Tālāk varat apsktīt pamācības kā izveidot Web 2.0 logo ar Photoshop (varat skatīties arī YouTube) :

Kā arī GIMP (varat skatīties arī YouTube) :

Flattr this!

Taisot jaunu dizainu kādai Web lapai vai vienkārši pasūtot dizainu kādam citam, mums bieži vien gribās dzīvoties kādu noteiktu krāsu rāmjos. Citiem patīk zaļie toņi, citiem melnie. Zinot vairākus trikus, piemēram, ar Adobe Photoshop ir viegli un ērti izveidot krāsu paletes, kurās krāsas savā starpā nekonfliktē, tātad var tikt izmantotas dizainam. Bet ko darīt, ja nav pieejams Adobe Photoshop vai arī nav zināšanu, kā atiecīgajā programmā darboties? Tādiem nolūkiem Adobe Labs ir izveidots jauns un spēcīgs produkts Adobe Kuler.

Adobe Kuler ir Flash norealizēta Web lapa, kuras vienīgais uzdevums ir atvieglot krāsu palešu izveidošanu. Turklāt var ne tikai izveidot krāsu paletes, bet apskatīt citi cilvēku izveidotās paletes (pēc popularitātes, vērtējuma un jaunākās), tās modificēt pēc saviem ieskatiem, kā arī saglabāt. Protams, ir paredzēta arī krāsu palešu komentēšana. Saglabāšana notiek online datu bāzē, kā arī jūs varat saglabāt peleti “ase” formātā.

Adobe Kuler
Krāsu paletes veidošanas sadaļā darbošanās ir ļoti vienkārša. Mēs varam norādīt kāda tipa paleti vēlamies (sakrītošās krāsas, papildinošās etc.), kā arī norādīt tām konkrētas vērtības izmantojot krāsu rinķi vai arī ievadot atiecīgās vērtības RGB, CMYK, HEx utt. lauciņos. Pēc tam paleti varam saglabāt, lai pie papildināšanas atgriezots vēlāk vai arī padalītos ar citiem.

Adobe Kuler
Šis serviss tika palaists tikai vakar, bet pateicoties lielajam pieprasījumam lapa vakar bija gandrīz nestrādājoša. Savukārt šodien viss atkal ir OK. Tāpēc droši varat doties un izmēģināt šo, visnotaļ ērto un noderīgo servisu.

Ak, jā! Lai pats varētu veidot savas paletes, laigam būs jāpiereģistrējas Adobe. Email adrese netiek verificēta, bet pēc tam tiks izmantota kā Adobe ID.

Flattr this!