Par uzkrājumiem esmu rakstījis jau iepriekš. Iespējams, ka kaut ko atkārtošu. Iespējams, ka nonākšu pretrunā ar iepriekš teikto. Neskatoties uz šīm varbūtībām, gribu pastāstīt par savu plānu ar ilgtermiņa uzkrājumiem. Ar ilgtermiņa es domāju tādus, kuri paredzēti dzīves otrajai pusei. Tam posmam, kad vajadzētu varēt beigt strādāt. Tas nenozīmē, ka, sasniedzot noteiktu vecumu, tiešām ir jābeidz strādāt. Bet tas ir vecums, kurš ir ieplānots kā potenciāls laiks, kad ir jāvar jebkurā brīdī pielikt punktu vai būtiski samazināt darba slodzi, ja ir tāda vēlme. Ja vēlmes nebūs, tad cita lieta. Daudziem attiecīgais vecums ir pensionēšanās gadi (šobrīd 63 gadi, bet 2025.gadā 65 gadi). Mans plāns ir nedaudz citādāks.

65 vai 70 gadi, kā brīdis, kad sākt atpūsties izklausās pārāk nereāli. Latvijā vīrieši vidēji dzīvo līdz 67 gadiem. Protams, citi dzīvo ilgāk, citi mazāk. Vidējais mūža ilgums pieaug. Bet arī pensionēšanās vecums pieaug. Lai no kura leņķa skatītos, mani neapmierina doma par pensionēšanos 65 vai 70 gadu vecumā. Es pat īsti neticu, ka pēc 40 gadiem vēl būs tāds jēdziens kā pensija. Nabadzības pabalsts, jā. Limitēts vecuma pabalsts, jā. Bet pensija, turklāt tāda, lai no tās var dzīvot, neticu. Tādēļ visu jāņem savās rokās. Ja pensija būs, tas būs labs bonuss. Bet uz to nepaļaušos.Continue reading

Flattr this!

Es ik pa laikam aizdomājos par nāvi. Par to, kā būs, kad nebūs. Jo vairāk domāju, jo vairāk saprotu, ka priekšlaicīga nāve ir savdabīgs motivators, bet tajā pat laikā liela nejēdzība. Ar priekšlaicīga es saprotu tādu, kas iestājas pirms vidējā statistiskā dzīves ilguma iestāšanās. Man nav nācies piedzīvot situāciju, kurā es būtu nopietni domājis, ka nu viss, cauri ir. Pie lidmašīnas gaisa bedrēm vai šķības nosēšanās, kad citi ar rokām krampējas krēsla rokturos, esmu nodomājis, ka “nu gan būtu stulbi, ja ar šo arī viss beigtos”. Bet tas vairāk ir nenopietni. Jo pat šķībākās nosēšanās, kuras esmu piedzīvojis, nav bijušas tik nopietnas, lai es noticētu, ka būs kas traks.
Continue reading

Flattr this!

Vakardienas ieraksts par E-klasi un LastPass izpelnījās lielāku piekrišanu kā biju plānojis. Bet mani māc šaubas par to, vai liela daļa to lasīja tieši LastPass dēļ. Tādēļ nolēmu, ka par šo rīku ir jāinformē nedaudz vairāk.

LastPass ir paroļu menedžeris. Paroļu menedžeris palīdz izvairīties no atkārtotu un viegli atminamu paroļu izmantošanas. Tādā veidā palielinot lietotāju online kontu drošību. Tā galvenais uzdevums ir rūpēties par to, lai tā lietotāji izmantotu drošas paroles, kā arī, lai paroļu ievadīšana būtu maksimāli ērta un automatizēta nodarbe. Ir arī citi paroļu menedžeri. Piemēram, KeePass. Šo es izmantoju daudzus gadus. Pārgāju uz LastPass, jo tas ir ērtāks un funkcijām bagātāks. Vēl ir 1Password.  Šis izskatās lieliski un, iespējams, ka es to varētu izmantot LastPass vietā. Bet, tā kā šobrīd LastPass mani pilnībā apmierina un esmu to apguvis, īsti nav motivācijas mēģināt kaut ko citu. Protams, vēl ir arī citi paroļu menedžeri. Bet kaut kad jau uzskaitījumu ir jābeidz. 

Kā var redzēt lejupielāžu sadaļā, LastPass strādā gan uz Windows, gan Mac, gan Linux, gan Android, gan iPhone/Ipad. Datoru operētājsistēmām ieteicamā integrācija ir ar pārlūka paplašinājumu palīdzību. iOS un Android ir pieejamas atsevišķas aplikācijas.Continue reading

Flattr this!

Pirms trīs gadiem, kad bija lielā plūkšanās par E-klases  pielāgošanas spraudni un DEAC, parādīju, kā ar Stylebot pielāgot E-klasi. Bet tas padoms jau ir nedaudz novecojis. Šoreiz par vieglāku un modernāku veidu. Kā arī par to, kā izdarīt, lai E-klase mācētu sadarboties ar LastPass.

Tātad, kā būtu veicams sekojošs uzdevums: no E-klases pirmās lapas noņemt visus liekos elementus, kā arī izdarīt tā, lai LastPass piedāvātu aizpildīt pieslēgšanās formu? Ak, pareizi! Dažas atrunas. Manis doto pamācību noteikti neizmantot, lai modificētu E-klases izskatu jūsu pārlūkā! Nopietni! Es tikai parādu, kā to varētu izdarīt, nevis apgalvoju, ka tā ir jādara. Mēs taču visi zinām, ka ir ļoti labi un pareizi, ka šī lapa ir pilna ar lielai daļai apmeklētāju nevajadzīgām lietām. Tas palīdz dzīvē atrast svarīgo, starp visapkārt esošo drazu. Un paroļu menedžerus izmantot arī ir slikti, jo labāk ir trenēt pirkstus, lai aizpildītu autorizēšanās formu. Maziem bērniem pirkstu treniņš palīdz attīstīt valodas spējas. Un atmiņu! Katru reizi rakstot paroli, vismaz tiek trenēta atmiņa! Tāpēc vēlreiz – noteikti neizmantot parādīto!

Continue reading

Flattr this!

Tā kā uz šo blogu nāk cilvēki, kuri meklē informāciju par nodokļiem saimnieciskās darbības veicējiem/pašnodarbinātajiem 2017.gadā, nolēmu, ka īsumā jāapraksta situāciju. Ņem gan vērā, ka ciparus došu tikai par tiem, kuri maksā Iedzīvotāju ienākumu nodokli un Valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas. Ja tevi interesē patentmaksas maksājumi vai informācija par Mikrouzņēmuma nodokli, tad, diemžēl, informāciju būs jāmeklē kaut kur citur. Rakstu par IIN un VSAOI variantu tādēļ, ka pats maksāju šādus nodokļus.

Continue reading

Flattr this!

Ar 2FA mēdz apzīmēt two-factor authentication (reizēm dēvē arī par 2-step verification). Ja tulkojam, sanāk divu faktoru autentifikācija vai divu pakāpju autentifikācija. Šis koncepts kalpo kā papildus aizsardzība profiliem/kontiem dažādās mājas lapās. Ja tev kaut kur ir izveidots konts (profils), tad visticamāk tev ir lietotājvārds un parole. Protams, ja kontu esi izveidojis autorizējoties ar Facebook, Google, Twitter vai kādu citu servisu, tad ir iespējams, ka tev nav ne lietotājvārda, ne paroles. Bet, ja reģistrējies klasiskā veidā, tad parolei un lietotājvārdam jābūt. Ja izmanto tikai paroli, tad tā ir viena faktora autentifikācija. Bet, ja izmanto kādu papildus rīku, tad tā jau ir divu faktoru autentifikācija. Parasti 2FA tiek izmantots telefons, uz kuru ar SMS tiek nosūtīts speciāls kods, kuru jāievada pie pieslēgšanās, vai arī telefonā tiek uzstādīta speciāla lietotne, kura ģenerē kodus. Drošības ieguvums ir tādēļ, ka, ja kāds uzzina tavu paroli, viņš nevarēs to izmantot, ja vien netiks klāt arī pie tava telefona. Ļaunprātim jāpārvar divas barjeras. Viņam jāiegūst ne tikai to, ko tu zini (parole), bet arī to, kas tev pieder (telefons).Continue reading

Flattr this!

Līdz šim tirgošanās ar akcijām mani ir interesējusi kā spēle, rotaļa. Esmu mēģinājis kādas trīs reizes. Visas bija ar pozitīvu iznākumu. Nevarētu teikt, ka esmu baigais speciālists. Plusu iemesls vienmēr bija kombinācija loģikai un veiksmei. Piekrītu. Tā ir savāda kombinācija. Taču īstermiņa spēlē šī kombinācija ir nepieciešama. Pastāstīšu par savu loģiku un domu gājienu šajā procesā. Ja nu arī tu gribi paspēlēties, būs daži plāna punkti, par kuriem padomāt.

Sākumā ir uzstādījums, ka gribu akcijas. Kā pie tādām tikt? Es gāju man ērtāko, bet ne lētāko veidu. Atvēru Swedbank vērtspapīru kontu. Tas ir izdarāms ar vienu klikšķi internetbankā. Kamēr akcijas nav nopirktas, konta uzturēšana neko nemaksā. Izmaksas sākas tad, kad gribi pirkt akcijas. Jo tad jāmaksā gan par pirkšanas/pārdošanas darījumiem, gan par vērtspapīru kontu (tik ilgi, kamēr tur ir akcijas). Komisija par darījumu nav tā zemākā, ja salīdzinām ar citiem pieejamajiem variantiem. Taču tā kā nebiju plānojis daudz tirgoties, tad man svarīgāk bija ērtāk nevis lētāk.Continue reading

Flattr this!

Pirms 7 gadiem rakstīju par Lattelecom Interaktīvo TV. Lai gan ne ideāls, bet tomēr labs risinājums tam laikam. Nu jau kādus pāris gadus šo pakalpojumu neizmantoju. Ja nebūtu atbrīvojies no televizora, iespējams, ka joprojām lietotu Interaktīvo TV. Kā tad es patērēju video saturu, ja man nav televīzijas? Pavisam vienkārši – YouTube un Netflix. Zinu, ka Lattelecom piedāvā arī televīziju internetā, bet kaut kā atbrīvošanās no televizora bija arī atbrīvošanās no televīzijas formāta kā tāda. Manuprāt, tā bija laba izvēle. Nav tā, ka agrāk pie televīzijas būtu pavadījis daudz laika, tāpēc problēma nebija laika patēriņā, bet formātā kā tādā. Un vēl, patīkami apzināties, ka nepapildinu Krievijas TV kanālu budžetu.

Kad rakstīju par YouTube kā barību tavām smadzeņu šūnām, manā abonēto YouTube kanālu sarakstā bija kādi padsmit kanāli. Tagad to ir teju astoņdesmit. Protams, ne visos ir liela aktivitāte. Daļā jau kādu laiku nekas nav publicēts un, iespējams, ka kanāls uzskatāms par mirušu. Bet tāpat kanālu daudzums atspoguļo arī daudzveidību. Tematika iekļauj gan izklaidi, gan zinātni, gan ziņas, gan pamācības, gan viedokļus, gan citas man interesantas tēmas. Ja vien spēj patērēt informāciju angļu valodā, YouTube lielākā problēma nav kvalitatīva satura pietiekamība, bet izvēles izdarīšana par to, kam tērēt savu laiku.Continue reading

Flattr this!