Vakardienas ieraksts par E-klasi un LastPass izpelnījās lielāku piekrišanu kā biju plānojis. Bet mani māc šaubas par to, vai liela daļa to lasīja tieši LastPass dēļ. Tādēļ nolēmu, ka par šo rīku ir jāinformē nedaudz vairāk.

LastPass ir paroļu menedžeris. Paroļu menedžeris palīdz izvairīties no atkārtotu un viegli atminamu paroļu izmantošanas. Tādā veidā palielinot lietotāju online kontu drošību. Tā galvenais uzdevums ir rūpēties par to, lai tā lietotāji izmantotu drošas paroles, kā arī, lai paroļu ievadīšana būtu maksimāli ērta un automatizēta nodarbe. Ir arī citi paroļu menedžeri. Piemēram, KeePass. Šo es izmantoju daudzus gadus. Pārgāju uz LastPass, jo tas ir ērtāks un funkcijām bagātāks. Vēl ir 1Password.  Šis izskatās lieliski un, iespējams, ka es to varētu izmantot LastPass vietā. Bet, tā kā šobrīd LastPass mani pilnībā apmierina un esmu to apguvis, īsti nav motivācijas mēģināt kaut ko citu. Protams, vēl ir arī citi paroļu menedžeri. Bet kaut kad jau uzskaitījumu ir jābeidz. 

Kā var redzēt lejupielāžu sadaļā, LastPass strādā gan uz Windows, gan Mac, gan Linux, gan Android, gan iPhone/Ipad. Datoru operētājsistēmām ieteicamā integrācija ir ar pārlūka paplašinājumu palīdzību. iOS un Android ir pieejamas atsevišķas aplikācijas.Continue reading

Flattr this!

Pirms trīs gadiem, kad bija lielā plūkšanās par E-klases  pielāgošanas spraudni un DEAC, parādīju, kā ar Stylebot pielāgot E-klasi. Bet tas padoms jau ir nedaudz novecojis. Šoreiz par vieglāku un modernāku veidu. Kā arī par to, kā izdarīt, lai E-klase mācētu sadarboties ar LastPass.

Tātad, kā būtu veicams sekojošs uzdevums: no E-klases pirmās lapas noņemt visus liekos elementus, kā arī izdarīt tā, lai LastPass piedāvātu aizpildīt pieslēgšanās formu? Ak, pareizi! Dažas atrunas. Manis doto pamācību noteikti neizmantot, lai modificētu E-klases izskatu jūsu pārlūkā! Nopietni! Es tikai parādu, kā to varētu izdarīt, nevis apgalvoju, ka tā ir jādara. Mēs taču visi zinām, ka ir ļoti labi un pareizi, ka šī lapa ir pilna ar lielai daļai apmeklētāju nevajadzīgām lietām. Tas palīdz dzīvē atrast svarīgo, starp visapkārt esošo drazu. Un paroļu menedžerus izmantot arī ir slikti, jo labāk ir trenēt pirkstus, lai aizpildītu autorizēšanās formu. Maziem bērniem pirkstu treniņš palīdz attīstīt valodas spējas. Un atmiņu! Katru reizi rakstot paroli, vismaz tiek trenēta atmiņa! Tāpēc vēlreiz – noteikti neizmantot parādīto!

Continue reading

Flattr this!

Tā kā uz šo blogu nāk cilvēki, kuri meklē informāciju par nodokļiem saimnieciskās darbības veicējiem/pašnodarbinātajiem 2017.gadā, nolēmu, ka īsumā jāapraksta situāciju. Ņem gan vērā, ka ciparus došu tikai par tiem, kuri maksā Iedzīvotāju ienākumu nodokli un Valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas. Ja tevi interesē patentmaksas maksājumi vai informācija par Mikrouzņēmuma nodokli, tad, diemžēl, informāciju būs jāmeklē kaut kur citur. Rakstu par IIN un VSAOI variantu tādēļ, ka pats maksāju šādus nodokļus.

Continue reading

Flattr this!

Ar 2FA mēdz apzīmēt two-factor authentication (reizēm dēvē arī par 2-step verification). Ja tulkojam, sanāk divu faktoru autentifikācija vai divu pakāpju autentifikācija. Šis koncepts kalpo kā papildus aizsardzība profiliem/kontiem dažādās mājas lapās. Ja tev kaut kur ir izveidots konts (profils), tad visticamāk tev ir lietotājvārds un parole. Protams, ja kontu esi izveidojis autorizējoties ar Facebook, Google, Twitter vai kādu citu servisu, tad ir iespējams, ka tev nav ne lietotājvārda, ne paroles. Bet, ja reģistrējies klasiskā veidā, tad parolei un lietotājvārdam jābūt. Ja izmanto tikai paroli, tad tā ir viena faktora autentifikācija. Bet, ja izmanto kādu papildus rīku, tad tā jau ir divu faktoru autentifikācija. Parasti 2FA tiek izmantots telefons, uz kuru ar SMS tiek nosūtīts speciāls kods, kuru jāievada pie pieslēgšanās, vai arī telefonā tiek uzstādīta speciāla lietotne, kura ģenerē kodus. Drošības ieguvums ir tādēļ, ka, ja kāds uzzina tavu paroli, viņš nevarēs to izmantot, ja vien netiks klāt arī pie tava telefona. Ļaunprātim jāpārvar divas barjeras. Viņam jāiegūst ne tikai to, ko tu zini (parole), bet arī to, kas tev pieder (telefons).Continue reading

Flattr this!

Līdz šim tirgošanās ar akcijām mani ir interesējusi kā spēle, rotaļa. Esmu mēģinājis kādas trīs reizes. Visas bija ar pozitīvu iznākumu. Nevarētu teikt, ka esmu baigais speciālists. Plusu iemesls vienmēr bija kombinācija loģikai un veiksmei. Piekrītu. Tā ir savāda kombinācija. Taču īstermiņa spēlē šī kombinācija ir nepieciešama. Pastāstīšu par savu loģiku un domu gājienu šajā procesā. Ja nu arī tu gribi paspēlēties, būs daži plāna punkti, par kuriem padomāt.

Sākumā ir uzstādījums, ka gribu akcijas. Kā pie tādām tikt? Es gāju man ērtāko, bet ne lētāko veidu. Atvēru Swedbank vērtspapīru kontu. Tas ir izdarāms ar vienu klikšķi internetbankā. Kamēr akcijas nav nopirktas, konta uzturēšana neko nemaksā. Izmaksas sākas tad, kad gribi pirkt akcijas. Jo tad jāmaksā gan par pirkšanas/pārdošanas darījumiem, gan par vērtspapīru kontu (tik ilgi, kamēr tur ir akcijas). Komisija par darījumu nav tā zemākā, ja salīdzinām ar citiem pieejamajiem variantiem. Taču tā kā nebiju plānojis daudz tirgoties, tad man svarīgāk bija ērtāk nevis lētāk.Continue reading

Flattr this!

Pirms 7 gadiem rakstīju par Lattelecom Interaktīvo TV. Lai gan ne ideāls, bet tomēr labs risinājums tam laikam. Nu jau kādus pāris gadus šo pakalpojumu neizmantoju. Ja nebūtu atbrīvojies no televizora, iespējams, ka joprojām lietotu Interaktīvo TV. Kā tad es patērēju video saturu, ja man nav televīzijas? Pavisam vienkārši – YouTube un Netflix. Zinu, ka Lattelecom piedāvā arī televīziju internetā, bet kaut kā atbrīvošanās no televizora bija arī atbrīvošanās no televīzijas formāta kā tāda. Manuprāt, tā bija laba izvēle. Nav tā, ka agrāk pie televīzijas būtu pavadījis daudz laika, tāpēc problēma nebija laika patēriņā, bet formātā kā tādā. Un vēl, patīkami apzināties, ka nepapildinu Krievijas TV kanālu budžetu.

Kad rakstīju par YouTube kā barību tavām smadzeņu šūnām, manā abonēto YouTube kanālu sarakstā bija kādi padsmit kanāli. Tagad to ir teju astoņdesmit. Protams, ne visos ir liela aktivitāte. Daļā jau kādu laiku nekas nav publicēts un, iespējams, ka kanāls uzskatāms par mirušu. Bet tāpat kanālu daudzums atspoguļo arī daudzveidību. Tematika iekļauj gan izklaidi, gan zinātni, gan ziņas, gan pamācības, gan viedokļus, gan citas man interesantas tēmas. Ja vien spēj patērēt informāciju angļu valodā, YouTube lielākā problēma nav kvalitatīva satura pietiekamība, bet izvēles izdarīšana par to, kam tērēt savu laiku.Continue reading

Flattr this!

Šis raksts tapis 30 dienu rakstīšanas izaicinājuma ietvaros.

Tā kā es nevarēšu ierasties uz īpašo 1.marta pasākumu Saules akmēnī, lai izteiktu savu viedokli par Smart-ID un tā integrāciju Swedbank internetbankā, nolēmu uzrakstīt šeit. Rakstītam viedoklim jābūt ne mazāk vērtīgam kā mutiski izteiktam.

Ja nezini, kas is Smart-ID un kā tas saistās ar Swedbank, ieskaties šeit. Īsumā – tā ir telefona lietotne, ar kuras palīdzību iespējams autorizēties Swedbank internetbankā. Smart-ID māk vēl šo to, bet tas šoreiz nav būtiski. Daudzus gadus biju lietojis kodu kalkulatoru, bet tas nesen sabojājās. Bankā teica, ka tā mēdz notikt pēc tik daudzu gadu lietošanas. Šajā sakarā tiku pie kodu kartes un gaidīju lietotnes parādīšanos, jo cerēju, ka tā būs tikpat ērta un labi nostrādāta kā Nordea Codes. Taču vīlos. Vairāku apstākļu dēļ.Continue reading

Flattr this!

Šis raksts tapis 30 dienu rakstīšanas izaicinājuma ietvaros.

Reiz vienā video dzirdēju noteiktas cilvēku grupas salīdzinājumu ar gazeli. Un sapratu, ka tas ir teikts arī par mani. Es esmu gazele. Nav tā, ka man tas patiktu. Nav tā, ka es būtu to izvēlējies. Daudzējādā ziņā mēs esam tādi, kādi esam, un tur neko padarīt nevar. Var iemācīties ar to sadzīvot, pielāgoties, bet ne izmainīt. Kad es apzinājos to, ka esmu gazele, nācās saprast, ko tas īsti nozīmē un kā ar to sadzīvot.

Ja nav skaidrs, par ko es runāju, pateikšu priekšā. Es runāju par sevis motivēšanu. Ir cilvēki, kuri var viegli saņemties (vismaz no malas tā izskatās) un sākt kaut ko darīt. Varbūt tā ir disciplīna, varbūt tā ir citādāka pelēko šūnu struktūra. Bet viņiem sanāk. Un ir tādi, kuri var saņemties tikai tad, kad viņus spiež situācija. Gluži kā ar gazelēm. Kas notiek, ja gazeli neviens nemēģina nomedīt, nedzenas tai pakaļ? Nekas. Gazele atpūšas. Lai tā kustētos, tai nepieciešams ārējs motivators. Tas nenozīmē, ka gazele ir slinka. Tai šāda stratēģija strādā.Continue reading

Flattr this!