Šis raksts tapis 30 dienu rakstīšanas izaicinājuma ietvaros.

Lai cik ļoti daudziem nepatiktu WordPress, šī platforma joprojām ir ļoti populāra. Un šaubos, ka tuvākajā nākotnē to aizvietos kāda cita. Ja skatāmies uz statistikas datiem, tad WordPress it kā lietojot katra ceturtā Web lapa. Daļa gan šo lielo popularitāti apstrīd, norādot, ka WordPress lieto 15% vai pat tikai 10% no visām Web lapām. Īstenībā ir tā, ka, ja vien neesat Automattic komandas biedrs, tirgus daļas cipars nav tik būtisks. Ir skaidrs, ka WordPress ir populārs, to lieto miljoniem Web lapu. Turklāt stipri liela daļa no visiem blogiem griežas tieši uz WordPress. Un, ja kaut kas ir tik populārs, tad tas ir labs mērķis dažādiem ļaunprāšiem. Viena no lietām, kuru vari darīt, lai tava WordPress lapa būtu drošāka, ir regulāri likt atjauninājumus un neistalēt aizdomīgus paplašinājumus. Bet, ja gribi justies vēl drošāk, uzliec Wordfence Security spraudni.Continue reading

Flattr this!

World of BMXGan jau kāds no jums būs pamanījis, ka es ik pa laikam Twitter iemetu kādu bildi vai nelielu video par web projektu: World of BMX ( http://worldofbmx.com ). Par šo projektu šad un tad ieminējos tādēļ, ka esmu viens no tā veidotājiem. Es veidoju tehnisko pusi, bet Jānis Grīnvalds komunicē, ģenerē idejas, kā arī rada vizuālo pusi. Lai gan World of BMX ir vēl agrā beta stadijā, tas ir publiski pieejams kopš šī gada sākuma. Kādēļ tika publiskots projekts tik agrīnā stadijā? Tādēļ, ka tādā veidā varam ātrāk iegūt lietotāju vērtējumu, idejas, ierosinājumus. Turklāt pozitīvās atsauksmes dod papildus motivāciju projektu bīdīt uz priekšu. Maz zināms fakts – World of BMX idejas līmenī dzīvoja vismaz pāris gadus pirms beta perioda. Tā kā man ir dienas darbs, ģimene, tad šim projektam veltīju ļoti maz laika. Reizēm bija dažu dienu sprinti, kam sekoja dažu mēnešu pauzes. Man jau šķiet, ka Jānis bija pārliecināts, ka World of BMX tā arī nekad netiks realizēts. Tas, ka lietotājiem projekts šķiet interesants un noderīgs, dod man motivāciju veltīt projektam daļu no tā jau stipri limitētajiem brīvā laika resursiem.Continue reading

Flattr this!

No Latvijas ziņu portālu trijotnes mēdzu apmeklēt tikai Delfus. Apollo nekad nebija interesējis, savukārt TVNet jau sen nokaitināja ar savu dzeltenumu. Delfu labums ir arī tāds, ka viņam ir visai labi izdevusies mobilā versija: http://m.delfi.lv . Pilno versiju neapmeklēju sen. Mobilajā ir viss, kas vajadzīgs, bez liekām reklāmām, sānu malām utt. Taču arī mobilajai versijai aizvien biežāk izpaudās viens trūkums. Proti, galvenajā ziņu listē parādās tāds saturs, kurš mani it nemaz neinteresē un pat kaitina. Piemēram, informācija par visādām pseidoslavenībām, viedokļi, receptes, raksti par bērniem vai dārziem utt. Pateicoties Delfu URL struktūrai, ir visai vienkārši izfiltrēt saturu un paslēpt nevajadzīgo, lai lieki netraucē. Tālāk neliels info kā to izdarīt.

Ņemam vērā, ka šis attiecas uz horizontālo ziņu skatu, nevis mozaīku. Bet gan jau mozaīkai nav īpaši sarežģītāk.

Solis numur viens – uzliekam Control Freak spraudi (tas ir Chrome pārlūkam). Likumu definēšana notiek šajā spraudnī.
Continue reading

Flattr this!

facebook_logoEs tā arī nekad neesmu aizrāvies ar Facebook. Galvenokārt tāpēc, ka man Facebook vienmēr ir licies sarežģīts. Tā arī neesmu varējis izprast lapas struktūru. Protams, atvērt un kaut ko ierakstīt es varu. Bet lietojamība, salīdzinot ar tiem pašiem Draugiem, manuprāt, ir krietni, krietni sliktāka (te gan jāpiebilst, ka arī Draugus nelietoju, bet citu iemeslu dēļ). Un tad visi tie privātuma iestatījumi… tajos var apmaldīties vienā mirklī. Vēl fakts, ka Facebook nekad neizdzēš tevis izdzēstās lietas man īsti nepatīk. Tāpēc Facebook ilgu laiku izmantoju tikai kā sava veida RSS plūsmu saviem bloga ierakstiem vai ik pa laikam kādā izlozē piedalos. T.i. – saturu tur nemeklēju, bet padodu tiem, kuri tur dzīvo. Pēc ziņas ierakstīšanas, es no Facebook atslēdzos, lai šie nesekotu katram manam solim citās lapās. Jā, ja esi pieslēdzies un citās lapās ir Facebook pogas, tad Facebook zina, ka tu tur esi bijis.
Continue reading

Flattr this!

Iz interneta plašumiem atradu kā jāuzlabo e-klase.lv pirmo lapu. Uzliekam Stylebot spraudni, iekopējam


body {
height: auto !important;
}
#bc_wrap,
#content_wrap,
#top_adv_box_r {
width: auto !important;
max-width: 800px;
}
.top_nav {
overflow-x: hidden !important;
}
#footer {
width: 0px !important;
height: 0px !important;
}
#top_adv_box,
#top_adv_box_r,
#top_sub_nav,
#idx_content,
.open_faq,
.q,
#mn_dbg,
#fake_ph_uname,
#fake_ph_pass,
#slide_wrap,
.todays_names,
#btn_live_demo,
#wall_left,
#wall_right {
display: none !important;
}
#btn_search {
right: 1px !important;
}
#btn_archive {
right: 109px !important;
}
.soc_icons {
right: 176px !important;
}
#login_box_main {
background: #86BF3C !important;
border-radius: 10px !important;
width: 100% !important;
height: 145px !important;
top: 100px !important;
}
#eklase_login input {
width: 95% !important;
left: 2.5% !important;
border: 2px solid #658F4A !important;
border-radius: 10px !important;
background: white !important;
}
#eklase_login button {
background: #658F4A !important;
border-radius: 10px !important;
width: 95% !important;
left: 2.5% !important;
}

Un darīts.

Ja nerāda YouTube video, kliko uz http://www.youtube.com/watch?v=Ras–GvV89g.

Emmmm … izmantot tikai izglītības nolūkos..?

Flattr this!

Viens no labākajiem Google produktiem ir viņu kartes. Tās ir pieejamas ne tikai telefonos un maps.google.com, bet daudzās web lapās. Runa šoreiz ir par pēdējo kategoriju. Lai lapā iedabūtu karti, viens no veidiem bija un vēl joprojām ir Google Maps API izmantošana. Ja tu nodarbojies ar Web lapu izstrādi, gan jau arī kādreiz esi saskāries ar Google Maps API. Bet vai tu zini, ka Google Maps API v2 drīz beigs pastāvēt? Un kad šī maģiskā diena pienāks, daudzās Web lapās karšu vietā varēsim redzēt visādas dīvainības un kļūdas.

Es nebiju saskāries ar Google Maps API v1 un nezinu kā tas beidza savu dzīvi. Taču ar Google Maps API v2 gan sanāca paspēlēties. Trakākā bija pirms teju 5 gadiem taisītā http://kartes.vietas.lv (turklāt tas bija mans pirmais JavaScript un pirmais Google Maps API darbs), šādas tādas kartītes http://www.vietas.lv , bet tās jau nav visas. Vēl vairākām lapām biju veidojis kartes ar Google Maps API v2. Interesanti cik no visiem šiem projektiem ir paspējuši nomigrēt uz Google Maps API v3. Es esmu daļēji nomigrējis http://www.vietas.lv kartes, bet http://kartes.vietas.lv neesmu pat ķēries klāt un 0 nojausmas par citiem projektiem. It kā jau laika bija daudz. Google par v2 dzīves beigām paziņoja pirms 2.5 gadiem. Bet vienmēr jau atrodas svarīgāki darbi. Vēl daži mēneši palikuši. Google Maps API v2 nāves diena būs 2013. gada 19. maijā.

Ja nezini neko par v3, tad varu ieteikt iemest aci grāmatā “Beginning Google Maps API 3“. Tīri laba.

Vai tavi Google Maps API v2 veikumi jau konvertēti uz v3?

Flattr this!

Iepriekšējā gadā ilgi domāju par to vai doties uz PHPBenelux konferenci vai nē. Rēķināju, liku plusus un mīnusus, beigās tā arī neaizbraucu. Tā vietā aizdevos uz naudas ziņā lētāku phpDay Veronā. Šogad atkal rēķināju, liku plusus un mīnusus, padsmit reizes nospriedu ka jābrauc un tik pat reizes ka nav jābrauc… līdz beidzot šodien nopirku biļetes uz konferenci. Pārāk daudz slavenu runātāju, pārāk daudz labu tēmu, lai atteiktos. Turklāt gala cipars gan jau atpelnīsies ar iegūtajām zināšanām un iespaidiem. Visticamāk ka PHPBenelux 2013 apmeklējuma rezultātā nāksies izlaist phpDay Veronā, bet kas to lai zina – var sanākt visādi.

Kāpēc par šo rakstu? Tādēļ, ka meklēju kādu kurš vēl gribētu braukt. Kopā jautrāk, vai ne? Tātad – ja esi nolēmis doties uz šo konferenci un arī domā ka kopā jautrāk, padod ziņu.

Dodies uz konferences web lapu un iepazīsties ar runātājiem, kā arī tutorials/sessions sadaļu. Jāpiemin, ka bez oficiālās daļas, šīs konferences (gluži kā citu) neatņemama sastāvdaļa ir social event. Tātad iespēja iedzert alu, uzspēlēt boulingu ar nozares dižākajiem prātiem (ja ne gluži ar viņiem personiski, tad vismaz esot vienā telpā :D ). Tutorial + Early bird biļetes cena ir 260EUR + PVN. Pēc 6. decembra cenas būs augstākas. Ja domā pirkt, tad īpaši neatliec, jo ne vien cenas pieaugs, bet arī tevis izvēlētajam tutorial var jau būt sasniegts apmeklētāju limits. Ja vēlies apmeklēt tikai lekcijas, tad Early bird biļete 135EUR + PVN.

Aizmirsu piebilst – pasākums notiek 25. un 26. janvāri – Ter Elst, Antverpenē, Beļģijā.

Flattr this!

Jau nākamajā nedēļas nogalē notiks WebConf Riga 2012. Arī es esmu nolēmis to apmeklēt. Aicinu arī citus Web izstrādes cilvēkus apmeklēt šo konferenci. Pasākums notiks divas dienas (10. un 11. novembrī) Tallink Hotel Riga telpās. Divu dienu ieejas biļete privātpersonām 25Ls (ar atlaižu kodu 20Ls), uzņēmumiem 20Ls par personu.

Nevarētu teikt, ka konferencē uzstāsies ļoti daudz plaši pazīstamu cilvēku. Vismaz ne tie, kas parasti redzami dažādās PHP veltītās konferencēs (un tas jau arī normāli, jo šī nav tīri PHP konference). Taču lektoru sarakstā var atrast dažus personāžus, kurus noteikti ir vērts paklausīties. Piemēram (citēju no WebConf lapas):

  • Michael “Monty” Widenius – Monty ir strādājis ar MySQL/MariaDB koda bāzi jau no 1981. gada. Vismaz 60% no MySQL koda vēl joprojām ir rakstījis viņš. Viņš ir “MySQL Fellow” un ir Monty Program Ab dibinātājs un autors MariaDB datubāžu pārvaldības sistēmai.
  • Julien Pauli – Julien ir arhitekts, kas strādā ar PHP jau desmit gadu. Viņš nesen sācis darboties ar valodas iekšējo dizainu un tagad ir jaunais PHP relīžu izdošanas vadītājs.
  • Andrey Aksenov – Plaši pazīstams slēgtās tīmekļa izstrādātāju un piekritēju aprindās kā autors un Sphinx meklētāja izveidotājs. Tīmekļa izstrādātājs, tehniskais direktors ar uzsvaru 3D grafikā, sistēmprogrammētājs. Raksta kodu, uzstājas ar runām un pārvalda nelielu komandu.

Lekcijas sadalītas trīs paneļos: Servera puse, Klienta puse, Biznesa.

Beidzot ir pabeigts arī dienas plāns. Ar to iepazīties šeit.

Pasākumu apmeklēšu vairāku iemeslu dēļ:

  • tas ir veids kā satikt cilvēkus ar tādām pat interesēm kā man;
  • vairākās lekcijās esmu patiesi ieinteresēts;
  • pie mums šādas konferences notiek reti un šis ir veids kā tās varu atbalstīt – gan par to uzrakstot, gan apmeklējot;

Ja arī tu būsi, nekautrējies un pārtraukumā nāc klāt, parunāsim par aktuālajām tendencēm Web jomā (ja neesam pazīstami – iepazīsimies).

Flattr this!