Meklējot izdevīgākos banku piedāvājumus uzkrājumiem, pamanīju, ka Hipotēku banka ir izstrādājusi programmu “Mūsu budžets”. Šo programmu viņi kā dāvanu dod tiem saviem klientiem, kuri pieteikušies Ģimenes komplektam . Paši viņi par šo programmu saka sekojoši:

Tā ir kā elektroniska piezīmju grāmatiņa, kas vajadzīgos brīžos sniegs atbildes uz tādiem jautājumiem, kā: “Kur mēs tā iztērējāmies?” vai “Kā mēs varētu ietaupīt?”. Ja izmantojat internetbanku HipoNet, tajā veiktos darījumus nav nepieciešams pārrakstīt, jo tos ērti var ielādēt “Mūsu budžets” programmā.

Es savu izdevumu/ienākumu uzskaitei jau vairāk kā pusotru gadu izmantoju programmu Buddi. Tāpēc mani ļoti ieinteresēja tas, kādu programmu ir izdevies izstrādāt Hipotēku bankai. Tā kā tas ir bankas produkts, tad tam vajadzētu būt ļoti pārdomātam, precīzām, stabilam. Taču tā kā neesmu Hipotēku bankas klients, tad neloloju īpašas cerības, ka pie “Mūsu budžets” tikšu. Bet tiku gan. Izstādē “Bērnu pasaule 2009”, kura norisinājās pirms kāda mēneša sanāca saruna ar Hipotēku bankas pārstāvjiem, kuri mēģināja mani pierunāt izmantot kādu no viņu pakalpojumiem (uzkrājums bērnam, Ģimenes komplekts utml.). Tā kā par savas kontaktinformācijas atstāšanu (tātad vēl patālu no tapšanas par reālu klientu), man piedāvājās uzdāvināt “Mūsu budžets”, tad nolēmu ka nelaidīšu iespēju garām.

Nolēmu padalīties ar jums savos secinājumos par programmu. No sākuma par programmas iespējām. Tad secinājumi. Un nobeigumā sarakste ar Hipotēku banku un daži komentāri par viņu info dienestu.

Continue reading

Google Chrome
Gan jau visi būsiet paspējuši kaut ko palasīt par Google jaunāko veikumu Google Chrome. Visās malās jau tik daudz par Chrome tika skandināts, ka daudziem šis temats jau ir stipri apnicis. Es kādas minūtes palietojot Chrome izteicos, ka būs jāuzraksta kādu nopietnāku rakstu par šo tēmu. Bet tad biju atmetis šo ideju, tieši informācijas pārbagātības dēļ. Taču šodien Cuu izteicās, ka gaida to manu rakstu. Tad nu saņemiet. Nebūs nekas diži nopietns, bet arī kas vairāk par 5 vārdiem.

Es negribu uzskaitīt visas iespējas, kuras ir Chrome. To jau ir paspējuši izdarīt teju katrs otrais LV blogeris. Tā vietā gribu paspriedelēt nedaudz plašāk.

Vai Chrome radīs revolūciju?

Manuprāt nē. Labākajā gadījumā paātrinās citu Web pārlūku evolūciju, saasinās konkurenci un tas arī viss. Jā – Chrome šķiet ātrāks un tajā ir dažas jaunas lietas arhitektūrā (piemēram, neatkarīgas cilnes), bet tas viss ir tikai īslaicīga priekšrocība. Tiem, kas seko līdzi Web pārlūku attīstībai būs dzirdējuši, ka Firefox 3.1 būs jauns JavaScript apstrādes dzinējs, kurš pat ir ātrāks par Chrome izmantoto V8.

Tehniskā ziņā spīdošs produkts?

Noteikti nē! Chrome ir sasteigts produkts. Protams, tas vēl ir Beta stadijā, bet vienalga – kļūdu un problēmu pietiek. Piemēram, Chrome izmanto vecu Webkit versiju. Tādu kurā pat ir drošības caurums! Ir atrasti arī citi drošības caurumi. Chrome mēdz uzkārties (arī man pēkšņi vienu brīdi atteicās ielādēt jaunas lapas). Chrome pat var sabrucināt ar speciāli izveidotu Web lapu. Turklāt atmiņu jau šis pārlūks arī netērē mazāk kā citi. Atveriet  dažas cilnes un saskaitiet visas Chrome instances Uzdevumu pārvaldniekā. Salasīsies tik MB, ka maz neliksies. Google pat EULA (lietošanas noteikumos) iekļāva punktu, pēc kura spriežot, viss ko jūs radat ar Chrome palīdzību pieder Google. Protams, tas tiks izlabots – bet vai tas nerada sasteigta produkta sajūtu? Ak jā – papētiet kā pārlūks ir latviskots. Brīžiem visādi brīnumi redzami. Jo īpaši, ja sekojat līdzi tam, ko rāda statusa joslā (kreisajā apakšējā stūrī).

Kas vēl?

Vēl ir ļoti daudz trūkumu. Piemēram, nav iespējas uzlikt paplašinājumus, nav iespējams atslēgt Java, JavaScript utt. utt. Turklāt – katra Chrome instalācija tiek papildināta ar to identificējošu numuru. Domājams, ka nav grūti izdomāt kādēļ Google tas nepieciešams.

Noslēgums

Google Chrome kopumā vērtēju, ka labu lietu, jo tā pastiprinās konkurenci. Tā kā Chrome ir atvērtā koda produkts, tad varam arī ļoti nesatraukties, ka Google sadarīs kādus lielus grēku darbus ar mūsu privātumu. Pats, būdams liels Google produktu piekritējs, pagaidām šo pārlūku nelietošu. Palieku uzticīgs Firefox.

Tiem, kas nezina kāpēc Google tik ļoti interesē savs Web pārlūks… Tam ir vairāki iemesli. Pirmkārt – Google produkti pieejami ar Web pārlūku palīdzību un nepaies ilgs laiks, kad Chrome kļūs aizvien integrētāks ar visiem Google servisiem. Otra lieta – Chrome brālis (vai māsa) atradīs savu ceļu arī Google mobilo telefonu platformā Android. Divi zaķi ar vienu šāvienu.

Būsiet gan jau dzirdējuši, ka īsti vīri rezerves kopijas netaisa, vai ne? Būtu tā kā pēdējais laiks no šī pieņēmuma atteikties. Tas tāpēc, ka rezerves kopiju veidošana izmantojot Mozy ir ļoti vienkārša, efektīva un droša. Bet par visu pēc kārtas.

Tātad – kas ir Mozy? Tas ir serviss, kurš piedāvā pie sevis glabāt failu rezerves kopijas. Ir pieejami gan privātpersonu plāni, gan plāni biznesam. Par biznesa plāniem šoreiz nē, bet par privātajiem. Tātad, pirms reģistrēties ir jāizdomā – vai jums pietiks ar bezmaksas plānu, kurš sevī ietver 2GB vietas rezerves kopijām, vai maksāt nepilnus 5$ mēnesī un saņemt neierobežotu vietu rezerves kopiju veidošanai. Ja sākotnēji izvēlaties bezmaksas versiju, tad vēlāk, protams, varēsiet pāriet uz maksas (gan jau ka arī pretēji). Kad izvēle izdarīta, var piereģistrēties.Visi faili tiek šifrēti, tā ka par privātuma ievērošanu var arī pārāk nesautraukties.

Nākamais solis ir atbilstošas programmas lejupielāde.  Windows paredzētā versija aizņem ~7MB. Ir pieejama arī versija priekš Mac, bet diemžēl Linux lietotāji pagaidām paliek ārpus borta. Kad programma ir lejupielādēta un uzinstalēta to vajadzētu nokonfigurēt. Tas izdarāms ļoti vienkārši. Bet, lai nerastos nekādi pārpratumi varat lejupielādēt pamācību un izlasīt (saiti atradīsiet savā Mozy kontā pēc autorizēšanās). Pamācībā aprakstīts ne tikai kā lietot programmu, bet arī kā serviss vispār strādā.

Pastāstīšu par dažām lietām, ko Mozy programmiņa māk atskaitot to, ka viņa šifrētā veidā pārraida failus no jūsu datora uz Mozy serveriem un atpakaļ. Datu rezerves kopijas var veidot automātiski vai manuāli. Lai kopijas nesāktu veidot tādā brīdī, kad to vismazāk vēlaties, varat uzstādījumos norādīt, ka sākt rezerves kopiju veidošanu tikai tad, kad dators netiek izmantots, limitēt datu pārsūtīšanas ātrumu utt. Tātad programmas darbību var uzstādīt nemanāmu. To, kuriem failiem veidot rezerves kopijas var norādīt divos veidos. Pirmais – norādot kādu no kopām. Piemēram, visus attēlus, vai visus dokumentus utt. Ja Mozy iebūvētās kopas jums nepatīk, varat izveidot savas, norādot failu tipus un citus parametrus. Vai arī varat nevis izvēlēties kopas, bet norādīt noteiktas direktorijas vai failus, kuriem veidot rezerves kopijas. Tātad konfigurēšanas iespējas piemērotas gan iesācējiem, kuri grib visu izdarīt ar pāris klikšķiem, gan tādiem, kuriem patīk smalkāk pārvaldīt procesu.Continue reading

Šodien (27.08) aprit 7 gadi Web pārlūkam Internet Explorer 6. Uz šīs svinīgās nots pievienošos vairākiem citiem un izteikšu aicinājumu: Ja tu lieto Internet Explorer 6, lūdzu sāc izmantot citu Web pārlūku!

Jūs varbūt izbrīnā jautāsiet – Kāpēc? Mēģināšu paskaidrot, sadalot stāstāmo pa punktiem:

  • Ir taču jaunāki un modernāki Web pārlūki. Ja jūs lietojat Internet Explorer 6, tas ir tāpat kā braukt ar 7 gadus vecu auto. Nav jau slikti. Bet ja jums bez maksas piedāvātu savu 7 gadus veco auto samaitīt pret pilnībā jaunu – jūs atteiktos? Tad kāpēc atsakaties nomainīt Web pārlūku?
  • Internet Explorer 6 ir ļoti nedroša programma. Liela daļa datora ievainojamību ir aktuāla, tikai pateicoties Internet Explorer 6. Pat Microsoft aicina Windows lietotājus nomainīt Internet Explorer 6 pret Internet Explorer 7. Ja jau Microsoft jūs aicina, tad tam ir iemesls, vai ne?
  • Internet Explorer 6 dēļ daudzas Web lapas ir limitētas savā attīstībā. Šis parlūks Web izstrādātājiem liedz piedāvāt gala lietotājiem daļu no jaunākajām funkcijām, vai arī rada problēmas tās nodrošināt pilnā apmērā. Internet Explorer 6 dēļ lielai daļai Web izstrādātāju nākas tērēt ļoti daudz laika, lai tikai pielāgotu Web lapu tā, lai viņa strādā arī ar Internet Explorer 6. Jūs taču nevēlaties būt attīstības traucētāji?

Ja lietojat Internet Explorer 6, tad daži iespējamie varianti tiem pārlūkiem, kurus varētu izmantot tagadējā vietā:

Jautājums blogeriem, kā arī citiem, kam ir kāda Web lapa – vai jūs būtu ar mieru piedalīties Internet Explorer 6 izskaušanas akcijā? Piedalīšanās varētu būt dažāda. Piemēram, bannera izvietošana ar saiti uz kādu rakstu, kurā izskaidrots kāpēc no Internet Explorer 6 būtu jāatsakās un kādas ir alternatīvas. Vai arī drosmīgākie varētu izvietot kādu nedaudz traucējošu paziņojumu, kurš parādītos tikai Internet Explorer 6 lietotājiem (piemēram, reizi dienā izlec paziņojums par piedāvājumu atjaunot Web pārlūku uz kādu jaunāku). Varbūt citas idejas?

twitter_logo Šīs nedēļas laikā ir būtiski pieaugusi Latvijas blogeru aktivitāte tādā servisā kā Twitter. Grūti saprast, kas tam ir par iemeslu, bet pēkšņi vienu dienu sāka parādīties aizvien vairāk personu, kas seko manām aktivitātēm šajā servisā. Lai nu kā – patīkami, ka Twitter paliek populārāks. Lai pieliktu savu roku Twitter popularizēšanā apskaidrošu galvenās lietas, kuras, manuprāt, būtu jāzina par šo servisu, kā arī to, kā to vajadzētu uztvert.

Kas ir Twitter?
Būtībā Twitter ir serviss, kas ļauj tā lietotājiem apmainīties ar īsiem ziņojumiem. Maksimālais ziņojuma garums ir 140 simboli. Salīdzināt to var ar cilvēku sabiedrību dzīvē. Katrs var pateikt kādu frāzi. Var dzirdēt arī citu personu izteikumus. Var pieiet personai tuvāk klāt un klausīties ko viņa runā. Tāpat kāds var klausīties ko jūs runājat. Twitter ļauj vēl vairāk – ir iespējams ne tikai klausīties ko runā kāds konkrēts cilvēks vai viss bars kopumā, bet atfiltrēt tikai tos izteicienus, kuri ietver konkrētus atslēgvārdus.

Twitter tehniskie izmantošanas veidi
Ir ļoti, ļoti daudz veidu, kā iespējams ziņas nosūtīt, kā arī saņemt. Var izmantot Web saskarni Twitter.com, var izmantot mobilo telefonu, speciālas programmas, Web pārlūku spraudņus utt. Katrs var atrast to, kas viņam šķiet ērtāk. Pats sākotnēji izmantoju Snitter, bet tagad eksperimentēju ar Firefox spraudni TwitterFox. Kā arī esmu uzsācis izmantot Pidgin kā IM klientu (lai izmantotu sekošanu vārdiem). Redzēs pie kura varianta palikšu beigās.

Kādiem nolūkiem Twitter ir izmantojams
Grūti pat visu uzskaitīt. Primāri, lai paziņotu citiem kādas īsas tekstuālas lietas. Nav jāstāsta tikai to ko jūs konkrētajā brīdī darāt. Var iemest kādu interesantu saiti, var izteikt kādu domu kas ienākusi galvā. Tāpat var arī pajautāt jebkuru jautājumu, un ja jums ir vairāki sekotāji – ļoti iespējams, ka saņemsiet kāroto atbildi. Piemēram, šodien noziņoju, ka ļoti ērtā un noderīgā programmiņa Evernote bija pieejama bez maksas (parasti maksā 50$). Mani sekotāji attiecīgo ziņu redzēja un ja bija ieinteresēti, varēja programmu lejupielādēt.

Kā sākt?
Pirmkārt jāiet uz Twitter.com un jāpiereģistrējas. Tad būtu jāizdomā kādā veidā mijiedarbosieties ar Twitter.com – iesiet tieši uz lapu, izmantosiet kādu programmu, spraudni Web pārlūkam utt. Kad tas izdomāts vajag sameklēt cilvēkus kuriem sekot. Ja sekojat līdzi blogiem – varat sameklēt iecinītos blogerus un sākt sekot viņiem. Varat sekot jebkuram. Pēc laika sapratīsiet vai attiecīgo personu ieraksti jums ir interesanti. Ja izrādās, ka nav interesanti – beidziet sekot konkrētām personām. Nopietni Twitter lietotāji seko līdzi vairākiem tūkstošiem personu. Līdz ar to spēj uzzināt daudz ko jaunu, kā arī saņemt atbildes uz sevi interesējošām lietām. Lai nebūtu vilšanās servisā – tas ir jālieto. Ja jūs nevienam nesekosiet, tad arī no servisa nekādu īpašo jēgu nejutīsiet. Protams, var sekot ne tikai personām, bet kādiem konkrētiem tematiem – galvenais nestāvēt maliņā.

Ko vēl vajadzētu zināt?
Bez parastu ziņojumu izteikšanas ir pieejamas vairākas komandas, ar kuru palīdzību iespējams servisu izmantot pilnvērtīgāk. Tālāk dažu uzskaitījums:
ON lietotājs – ieslēdz paziņojumu saņemšanu no konkrētās personas (piemēram, ON Endijs)
OFF lietotājs – atslēdz paziņojumu saņemšanu no konkrētās personas (piemēram, OFF Endijs)
FOLLOW lietotājs – ar šo komandu tiek aktivizēta sekošana konkrētai personai, tātad jūs varēsiet sākt saņemt personas rakstītos paziņojumus (piemēram, FOLLOW Endijs)
LEAVE lietotājs – ar šo komandu tiek izbeigta sekošana personai (piemēram, LEAVE Endijs)
@lietotājs ziņojums – tiek nosūtīts ziņojums konkrētajam lietotājam un šis ziņojums tiks saglabāts konkrētajam lietājam sadaļā “replies” (piemēram, @Endijs Paldies par Twitter rakstu)
D lietotājs ziņojums – tiek nosūtīts ziņojums konkrētajam lietotājam un šis ziņojums tiks saglabāts konkrētajam lietotājam web arhīvā (piemēram, D Endijs Paldies par Twitter rakstu)
WHOIS lietotājs – tiek parādīta profila informācija par konkrēto lietotāju (piemēram, WHOIS Endijs)
GET lietotājs – tiek parādīts pēdējais lietotāja ziņojums (piemēram, GET Endijs)
NUDGE lietotājs – lietotājam tiek atgādināts par to, lai viņš ieraksta kādu paziņojumu (piemēram, NUDGE Endijs)
STATS – tiek parādīta statistika par to cik lietotājiem jūs sekojat, cik lietotāji seko jums un cik vārdiem jūs sekojat
TRACK vārds – sāk sekot vārdam
UNTRACK vārds – tiek pārtraukta sekošana vārdam
Sekošana vārdiem nav pieejama no Web un API izmantojošām programmām, bet tikai no mobilajiem telefoniem un IM (GTalk, Jabber, LiveJournal).

Pēdējie komentāri
Twitter ir viena liela, liela problēma. Servisam bieži vien ir novērojamas nestabilitātes problēmas. Brīžiem nav iespējams pieslēgties savam kontam, brīžiem nav iespējams saņemt/nosūtīt ziņas utt. Neskatoties uz to, ka regulāri tiek palielināts serveru skaits, kas uztur visu šo pie dzīvības, jaudas ik pa laikam ir par maz.

Ja kāds grib sekot man, tad manu profilu var atrast šeit: http://twitter.com/Endijs

Avīzes "Jelgavas Vēstnesis" 13.marta numurā centrālais raksts bija "Internetā neviens nav anonīms". Kā eksperts tajā bija nointervēts IT Centrs valdes priekšsēdētājs Agris Krusts. Ja lielākajai daļai no Agra teiktā es piekrītu, tad daži viņa izteikumi man likās pavisam nepieņemami, stipri aplami un maldinoši.

Piemēram, uz jautājumu "Jūs minējāt pieslēgšanos datoriem – ar ko tas var draudēt?", Agris atbild:

Ja tā ironiski, tad te nu iespējas ir neizsmeļamas. Profesionālis tā spēj pieslēgties jūsu datoram, ka pats to nemaz nepamanīsiet un arī nezināsiet, kādām vajadzībām tas tiek izmantots. Elementārākais ir jūsu paša, man atkal jāatkārtojas, naivums. Kā tas izpaužas? Jūs dodaties uz kādu lapu, kur bez maksas tiek piedāvāts kaut ko lejupielādēt. Ielādējat un domājat, ka esat ticis pie vajadzīgā, taču patiesībā jūs pat varat nezināt, pie kā vēl esat ticis! Labākajā gadījumā – kāds vienkārši pieslēdzies jūsu datoram, lai to izmantotu apjomīgu darbu veikšanai, bet jūs tikai brīnāties, kāpēc dators kļuvis lēns. Sliktākā variantā uz jūsu datora var tikt uzlikti, piemēram, pornogrāfiska satura materiāli, kuri pēc tam ikvienam tiek piedāvāti lejupielādēt no jūsu datora. Un tad jau jūs veicat kriminālsodāmas darbības, pats to nezinot. Tāpēc es ieteiktu neko nevilkt no slavenā DC++, tāpat nestaigāt pa bezmaksas pornogrāfiskajām mājas lapām un neinstalēt bezmakas programmas. Protams, cilvēks grib, kā lētāk, taču neapzinās sekas.

Kāds iespaids var rasties cilvēkam, kuram nav īpašas zināšanas par programmatūras lietām un IT kopumā? Pavisam vienkārši – ja eksperts saka, ka bezmaksas programmas ir sliktas, tad tās lietot nedrīkst. Un drīkst iet tikai maksas pornogrāfiska satura lapās (jo bezmaksas ir tās sliktās). Bet tā ir dezinformācija. Ir tūkstošiem programmu, kuras ir bezmaksas un ir ļoti kvalitatīvas, kā arī drošas. Ja bezmaksas būtu nedrošs, tad kāpēc Linux skaitās drošāks par Windows? Te es negribētu sākt mūžīgo cīņu "Windows slikts, Linux labs" vai tml. Vienkārši gribu vērst uzmanību, ka bezmaksas programmatūra nenozīmē ka tā ir slikta, nedroša vai tml. Slikta visticamāk var būt tā programmatūra, kura ir maksas, bet noteikta satura resursos tiek piedāvāta bez maksas. Nedrošās lietas ir tās, kuras slēpjas zem vārdiem "cracks", "patch" utt. Kaut gan pēdējie var būt arī programmatūras izstrādātāja izplatīti programmatūras papildinājumi.

Blakus šim rakstam, bija kolonna, kurā nopublicētas cilvēku atbildes par to vai viņi internetā jūtas droši. Mani pārsteidz, ka valda uzskats "man ir antiviruss – esmu drošībā". Tautieši – tā tas nav. Ļoti lielu daļu no drošības nodrošina ugunsmūris. Līdz ar to, ja patiešām vēlaties būt drošībā – izmantojiet ugunsmūrus. Ja nav sapratnes par to, kas tas tāds ir, paprasiet kādu zinošu cilvēku, lai 10min jūs apmāca. Pierakstiet paskaidrojumus, jo noteikti tos piemirsīsiet. Un tieši ugunsmūris būs tas, kas paglābs jūsu datoru no problēmām daudz biežāk par antivīrusu. Kā arī Windows lietotāji – neaizmirstiet regulāri uzstādīt programmatūras atjauninājumus.

Tas nu ir noticis. Internet Explorer 8 Beta 1 ir oficiāli pieejams lejupielādei. Atbalstītas tiek sekojošas platformas: Windows XP, Windows Vista, Windows Server 2003 un Windows Server 2008. Uzreiz jāsaka, ka pēc uzinstalēšanas Internet Explorer 8 aizvieto septīto versiju. Taču tā, kā IE8 māk emulēt IE7, tad pēc IE7 nav nekādas vajadzības.

Pēc lejupielādes seko šāds instalēšanas vednis:

Internet Explorer 8 Beta 1

Internet Explorer 8 Beta 1

Pēc uzinstalēšanas (un datora pārstartēšanas) parādās IE8 konfigurēšanas vednis. Ar šī vedņa palīdzību iespējams pielāgot IE8 savām vajadzībām (izvēlēties meklēšanas dzinēju utt.).

Internet Explorer 8 Beta 1

About logā var pārliecināties, ka ir uzinstalēts Internet Explorer 8.

Internet Explorer 8 Beta 1

Pirmā lieta, kas uzreiz krīt acīs ir tā, ka adrešu joslā domeins iekrāsojas tumšāk nekā pārējā adreses daļa.
Internet Explorer 8 Beta 1

Continue reading

Reizēm gadās, ka saņemtai e-pasta vēstulei pielikumā ir nevis kārotie faili, bet mistisks winmail.dat vai, piemēram, kaut kas formā ATT0001.dat. Šādus pielikumus var saņemt, ja e-pasts ir izsūtīts ar Microsoft Outlook. Un likumsakarīgi, ja saņēmējs arī izmanto Microsoft e-pasta klientu, tad nekādu problēmu nav. Savukārt, ja tiek izmantots, piemēram, Mozilla Thunderbird, tad šādu failu atvērt nav iespējams. Taču, tas nenozīmē, ka jāprasa, lai pielikumu pārsūta vēlreiz. Ir iespējams ar speciālām programmām šos failus atvērt.

Viena no tādām programmām ir Winmail Opener. Programmas aprakstā nav minēts, ka tā atbalstītu Windows Vista. Es notestēju. Strādā.

Winmail Opener

Ir arī citas programmas. Veicot meklēšanu Google ar atslēgvārdu winmail.dat tiks piedāvāti daudzi risinājumi. Piemēram, Winmail.dat Reader. Taču šai programmai apakšējā daļā tiek rādītas Google AdSense reklāmas (ja ir atļauta piekļuve internetam).

Ja nav iespējams datorā uzstādīt programmas, var mēģināt izmantot winmaildat.com. Attiecīgajā servisā var augšupielādēt winmail.dat failus, ja to izmērs ir līdz 5MB. Pēc faila apstrādes, vajadzētu saņemt iespēju lejupielādēt pielikumus.