Lai gan pēc dabas esmu proaktīvs, nereti dažādas situācijas vispirms novēroju un iesaistos tikai tad, ja kaut kas sāk virzīties tādā virzienā, kurš, manuprāt, nav pareizs. Ar politiku esmu rīkojies tāpat. Daudzus gadus esmu sekojis līdzi, vērtējis, bet neesmu iesaistījies. Šis periods ir beidzies, jo ir skaidrs, ka Latvijas politiskā vide virzās tādā gultnē, kas man nav pieņemama. Pirms gada piedalījos “Kustība Par!” dibināšanā. Lai gan partijā neieņemu amatus, mēģinu aktīvi paust savu viedokli partijas biedriem, kā arī komunicēt partijas idejas citiem cilvēkiem. Tomēr ar būšanu par biedru vien nepietiek. Tādēļ es kandidēšu 13. Saeimas vēlēšanās no “Attīstībai/Par!” saraksta Zemgalē. Varēsi mani atrast sarakstā pie numura 13. Atceries – 13. Saeimas vēlēšanas, “Attīstībai/Par!”, Zemgalē numurs 13! Es esmu par digitāli attīstītu un zaļu Latviju! Šajā sakarā vēlos ar tevi noslēgt vienošanos.

Pirms noslēgt vienošanos, iepazīsimies. Mani sauc Endijs Lisovskis, esmu dzimis 1984. gadā. Esmu precējies un man ir 3 bērni. Esmu IT nozares profesionālis ar bakalaura grādu datorzinātnēs (LU FMF). Dzīvoju Jelgavā, bet bērnību pavadīju krietni tuvāk Lietuvas robežai (Avangardā/Bērvircavā). Pirmos sešus pamatskolas gadus mācījos mazā lauku skolā (Sesavā), bet nākamos sešus Jelgavas Spīdolas ģimnāzijā. Tādēļ ļoti labi apzinos to, cik būtiska ir izglītības pieejamība lauku bērniem, cik svarīgs ir pieejams transports uz reģionu centriem. Audzinot trīs bērnus, redzu to, kas ir un nav pareizs bērnudārzos un skolās. Savulaik izmēģinot spēkus uzņēmējdarbībā, kā arī nu jau dažus gadus strādājot kā pašnodarbināta persona, esmu izjutis to, kas ir un nav pareizs arī šajā sfērā. Esmu vienkāršs. Mani neinteresē smalko aprindu ballītes, sensācijas, nokļūšana žurnālos vai braukšana ar Land Rover. Ja gribi mani iepazīt vēl vairāk, palasi šī bloga ierakstus. Uzzināsi ne tikai to, ko domāju tagad, bet kā man ir gājis, kas ir bijis svarīgs jau padsmit gadu garumā. Lūk, tā ir patiesa ieskatīšanās kāda personībā, nevis glancēts žurnāls vai kampaņas avīze.

Vienošanās. Tā nav formāla un nav kaut kāds līgums, kuru gribu slēgt ar tevi vai kādu citu. Drīzāk kā draudzīgs uzsaukums: “Klau! Darām šādi?!”. Tātad vienošanās ir divpusēja. Jādara tev un jādara man. Nu labi, tev nav jādara, bet būtu labi, ja darītu arī tu. Lasot tālāk kļūs skaidrs, kādēļ. Vispirms par tavu uzdevumu. Pirmie divi punkti ir ļoti ieteicami, bet pārējie vienkārši ieteicami:

  • Ja tu mani atbalsti kā kadidātu, dari man to zināmu. Vari to darīt ar epasta starpniecību, IM, FB, Tviterī, satiekot uz ielas vai kādā citā no daudzajiem saziņas veidiem. Vari to darīt anonīmi vai publiski. Šis ir svarīgi, jo tas palīdzēs man saprast, vai esmu trakais, kurš runā tikai ar sevi vai tomēr ar citiem.
  • Ja balsosi Zemgalē, ieliec man +, jo bez tā man, gluži kā lielākajai daļai jaunpienācēju, Saeimā netikt. Ja nebalsosi Zemgalē, aģitē draugus, kolēģus, radus vai jebkuru citu, lai + tomēr ieliek. Bet pats savā reģionā ieliec + kādam citam politikas jaunpienācējam.
  • Būtu labi, ja tu varētu noziedot “Kustība Par!” . Ja to izdarīsi tādēļ, ka atbalsti mani, noteikti padod par to ziņu man personīgi. Ziedojot ņem vērā, ka tas tiešām ir ziedojums nevis veids, kā mani ietekmēt. Saprotu, ka lielākā daļa neredz nepieciešamību ziedot. Tviter aptaujā saņēmu atbildes, ka 24% ziedo, 10% plāno ziedot. Tādēļ uzsaukums šai trešdaļai cilvēku.
  • Sazinies ar mani un pastāsti par tām problēmām, kuras, tavuprāt, būtu jārisina primāri. Arī tad, ja tās nav iekļauts apvienības programmā.
  • Pirms aptuveni mēneša veicu šo aptauju. Tajā 42% atbildēja, ka neiesaistās politikā, jo bail no “šmuces/zīmoga”. Vēl 31% atbildēja, ka netic tam, ka var kaut ko ietekmēt. Šis punkts ir domāts lielai daļai to, kuri domā līdzīgi šiem 73%. Piesakies individuālajā atbalsta grupā. Varēsi gan iesaistīties bez riska par “šmuci”, gan reāli arī ietekmēt lietas. Varbūt neietekmēsi šī brīža Saeimu, bet nākamo. Populārajiem kandidātiem būs vieta presē, TV un radio. Tādiem kā es savs ceļš jābruģē pašiem. Tādēļ atbalsta komanda ir nepieciešama. Daži no potenciālajiem uzdevumiem: dalies ar maniem ierakstiem, uzaicini ciemos uz kādu diskusiju klātienē, pastāsti man par to, ko es varētu būt palaidis garām, bet kas, tavuprāt, man varētu būt būtisks un kas man ir jāzina. Pārzini gramatiku? Palīdzi salikt komatus un uzlabot rakstīšanas stilu.
  • Droši komunicē ar mani tagad un turpini to darīt arī pēc vēlēšanām pat tad, ja es nebūšu Saeimā. Ziņo par netaisnībām, problēmām. Uztver mani kā daļu no komandas nevis kādu, kurš ir uz cita, nesasniedzama plaukta. Pēc šīm vēlēšanām būs nākamās. Plānoju startēt arī tajās.

Vienošanās otrā pusē ir šāda mana apņemšanās:

  • Esot Saeimā, nebūšu no tiem, kuri tur dodas gulēt. Aktīvi darbošos pozīcijā vai opozīcijā, atkarībā no tā, kā vēlētājs būs lēmis.
  • Būšu atvērts gan labiem vārdiem, gan kritikai. Vēl vairāk. Uz Rīgu no Jelgavas regulāri braukšu ar vilcienu un būšu pieejams sarunām. Nopietni.
  • Atceries “Kustība Par!” manifestu?  Es iestāšos par tur minēto. Katram kandidātam ir nepieciešams deklarēt vismaz dažas lietas, par kurām viņš iestājas īpaši stipri, vai ne? Manā gadījumā tās būtu: open data/open government  principi, tiesības uz privātumu, neitrālu internetu, IT tehnoloģiju pieejamība un attiecīgo prasmju uzlabošana sabiedrībai kopumā, ekoloģija un rūpes par dabu. Tas, protams, nav viss. Es iestātots par tādu lietu virzīšanu, kas ir zinātnē un pierādījumos balstītas. Tātad es būtu pret homeopātiju un citiem māņiem, reliģijas ietekmi politikā utt.
  • Ja saņemšu vērā ņemamu atbalstu (pat ja mani neievēlēs), nākamajā “Kustība Par!” kongresā kandidēšu uz partijas valdi. Lai ne tikai vārdiski mēģinātu virzīt partijas kursu sev vēlamā gultnē, bet to darītu ar krietni lielākām pilnvarām.
  • Iestāšos par atklātību. Gan virzot atbilstošus likumus, gan turot roku uz pulsa tam, vai “Attīstībai/Par!” deputāti dara to, ko solījuši. Man nav nedz sponsoru, nedz ietekmīgu draugu, nedz biznesa interešu, kas to varētu ietekmēt.
  • Šim jābūt pašsaprotamam, bet, ja kādam tomēr nav: gluži tāpat kā teikuši redzamākie apvienības pārstāvji, būšu pret sadarbību ar “Saskaņu”. Ne jau tādēļ, ka šī partija galvenokārt uzrunā krievus, bet tādēļ, ka tā ir nelojāla Latvijai. Jā – “Attīstībai/Par!” kandidātu vidū ir arī tādi, kuri attiecībā uz “Saskaņu” ir pielaidīgāki. Tomēr vairākums ir pret. Un, ja notiktu tuvošanās “Saskaņai”, manuprāt, gan apvienība, gan “Kustība Par!” beigtu pastāvēt. Nepārprotams “nē Saskaņai” no manas puses ir pausts un netiks mainīts.

Es apzinos, ka varbūtība man nokļūt 13. Saeimā kā deputātam ir visai maza. Tomēr tas nav iemesls, lai nemēģinātu. Iespējas, lai cik tās liktos mazas, ir jāizmanto. Es soli spēru. No komforta zonas izkāpu. Tagad tavs gājiens. Vai spersi soli man pretī vai turpināsi no malas noskatīties? Es ceru, ka spersi soli pretī un 13. Saeimas sastāvs būs tāds, kas ir Latvijas simtgades cienīgs. Vērsts uz atvērtību, Eiropas vērtībām, nākotni, proaktīvu rīcību un sabiedrības saliedētību.

Tālāk lasāmo tekstu uzrakstīju kā iespējamo runu “Kustība Par” kongresam. Biju plānojis izteikties par partiju apvienības izveidošanu. Izrādījās, ka debašu dalībniekiem atvēlētais uzstāšanās laiks ir krietni īsāks, kā biju domājis. Tādēļ ar šo runu uzstāties nevarēšu. Tas paver iespēju ar viedokli dalīties rakstiskā formā jau tagad. Ja kongresā runāšu, sacītais būs krietni saīsināts un ne tik daiļrunīgs.

Labdien, “Kustība Par” biedri, viesi un interneta tiešraides skatītāji! Mani sauc Endijs Lisovskis un es vēlos izteikt savu viedokli par mūsu partijai tik ļoti svarīgo izšķiršanos. Šis viedoklis reprezentē manu pārdomu karuseli.Turpināt lasīt

Pēdējās pāris dienās “Kustība Par!” (turpmāk “Par”) virzienā tika saņemts daudz aizrādījumu, kritikas, pārmetumu un pat nepatiesu apsūdzību. Uz negatīvu attieksmi visvairāk vedināja tas, ka “Par” savā komunikācijā izmantojusi arī krievu valodu, un tas, ka spriedēji un vērtētāji vēl īsti nesaprot, kas slēpjas aiz “Par” nostādnēm par to, kā turpmāk būtu veidojamas skolas Latvijā. “Par” atbildīgie pārstāvji ir snieguši arī oficiālas atbildes uz šiem pārmetumiem. Daniels Pavļuts izteicās par pārmetumiem komunikācijā. Kā arī mājaslapā ir publicēts izvērstāks, bet ne pilnīgs skatījums uz to, kas īsti tiek saprasts ar apzīmējumu “apvienotās skolas”. Ir jau pausti oficiālie viedokļi, taču gribu izteikt arī savu viedokli, jo ne vien biju to solījis, bet arī  gribu, lai būtu kāds materiāls, uz kuru varēšu nosūtīt tos, kas vēlēsies tēmu izprast sīkāk.

Pirms ķeros lietai klāt, gribu arī šeit pateikt to, ko izteicu tviterī. “Par” ir bijis, ir un būs par latviešu valodas lomas nostiprināšanu un sabiedrības saliedēšanu. Nekas no “Par” piedāvājumiem vai darbībām latviešu valodas lomu neapdraud un citu valodu lomu nestiprina. Ja nu notiks neticamais un “Par” sāks veikt darbības, kuras latviešu valodas lomu samazinātu, es par to skaļi pateikšu un no partijas izstāšos. Bez jokiem. Es savā komunikācijā ar jums vienmēr esmu izmantojis no bullshit principu. Un tas nemainīsies, pat ja savu saistību ar partiju un politiku pastiprināšu.

Valoda Latvijā ir vēl spēcīgāks konfliktu katalizators par reliģiju. Es ceru, ka, lasot šo rakstu, spēsiet impulsivitāti likt pie malas un uztvert faktus, nevis balstīties emocijās, ne līdz galam sadzirdot to, ko gribu pavēstīt.Turpināt lasīt

Par šī raksta tapšanu domāju jau ilgāku laiku. Jo ilgāk domāju, jo skaidrāks kļuva, ka patiesi ir pienācis laiks kaut ko mainīt. Turklāt to jāsāk darīt jau tagad. Nedrīkstam vairs apātiski sēdēt malā un skatīties, noplātot rokas vai tikai izmetot kādu komentāru. Es negribu celt paniku vai biedēt ar kaut ko. Tikai gribu vērst tavu uzmanību uz to, ka mēs varam dzīvot labāk, varam lietas darīt pareizāk un, kas pats galvenais, mēs tiešām varam kaut ko mainīt. Ir jāiemācās nesēdēt malā. Ir daudz veidu, kā iesaistīties un pielikt savu roku tam, lai lamāties vajadzētu retāk, lai nejēdzības komentēt nāktos retāk, lai priecīgu notikumu būtu vairāk.Turpināt lasīt

Pirms dažām dienām man ienāca prātā doma, ka būtu interesanti paskatīties to, cik ļoti SKDS veikto aptauju rezultāti atšķiras no tā, kā lietas redz un vērtē mani Twitter sekotāji. Tādēļ izveidoju aptaujas anketu ar vienu jautājumu, uzrakstīju tvītu un gaidīju, kādi būs rezultāti. Dzeltenās preses stilā jāsaka “tu neticēsi, kas notika tālāk”. Es pats neticēju. Biju gaidījis, ka aptaujai atsauksies kādi 30 cilvēki. Kļūdījos un pamatīgi.

Tvīts tika pie 142 retvītiem, tas tika parādīts vairāk kā 19 tūkstošus reižu. Tas savukārt rezultējās vairāk kā tūkstots balsojumos. Tātad – gribēju 30, saņēmu 1003.

Uzreiz vēlos uzsvērt dažas būtiskas lietas:

    • Ar šo aptauju man nebija slēpti mērķi, vēlme kaut ko pierādīt utt. Nebija mērķis parādīt, ka SDKS dati nav pareizi.
    • Šai aptaujai ir nulles vērtība, ja gribam redzēt “sabiedrības” viedokli par nākamajām Saeimas vēlēšanām. Aptauja atspoguļo stipri specifiskas cilvēku grupas viedokli. Līdz ar to, uz šiem datiem nedrīkst balstīt tālejošus secinājumus vai prezentēt tos, kā pilnvērtīgu aptauju utt.

Turpināt lasīt

Pēc vakardienas raksta nopublicēšanas par tēmu turpināju domāt. Kā arī turpināju uzņemt jaunu informāciju. Tā rezultātā nopietnāk aizdomājos par nepilsoņu jautājumu. Turpinājumā ir minētās lietas, kuras man bija jaunums. Kā arī daži papildus fakti un skaidrojumi, kurus, manuprāt, vērts uzsvērt, jo manīju, ka sabiedrībā valda arī pārpratumi šajā sakarā. Skaidrojumus došu vienkāršotā veidā. Ja kaut ko esmu pārpratis, nepamanījis, raksti komentāros. Esmu atvērts savu zināšanu papildināšanai.

Es manīju, ka viens no iebildumiem vakardienas raksta sakarā ir tāds, ka “ja automātiski dosim pilsonību nepilsoņu bērniem, sabrauks te visādi svešie un tiksim pārpludināti ar svešiem pilsoņiem”. Tas nekādi nevar notikt. Iemesls tam ir tāds, ka “Latvijas nepilsonis” ir speciāls statuss, kuru šobrīd iebraukušie (migranti, bēgļi, tūristi, rūķīši) saņemt nevar. Iebraucējiem ir viņu izcelsmes valsts pilsonība.

Tātad, “Latvijas nepilsoņi” ir Latvijas Republikā pastāvīgi dzīvojošas personas, kas līdz PSRS sabrukumam bija PSRS pilsoņi, bet pēc PSRS sabrukuma nevienas citas valsts pilsonību nav ieguvuši. Latvijas nepilsoņu pēcnācēji arī ir Latvijas nepilsoņi, ja vien nav iegūta kādas citas valsts pilsonība.

Nepilsoņiem pieejamās tiesības ir kaut kur pa vidu starp Latvijas pilsoņu tiesībām un to personu tiesībām, kuras Latvijā saņēmušas uzturēšanās atļauju.Turpināt lasīt

Atruna. Lai gan esmu viens no politiskās partijas “Kustība Par!” dibinātājiem un biedriem, paustais viedoklis ir mans personiskais viedoklis, jo nepārstāvu partijas valdi un neesmu deliģēts paust Par! oficiālo viedokli.

Atruna Nr.2. Par! dibināšanai veltītajā rakstā minēju, ka nacionālais (pilsoņu/nepilsoņu) jautājums ir viens no tiem, kurā gribētu redzēt pamatīgu diskusiju. Tas tādēļ, ka, lai gan virziens ir pareizs, tam jābūt izrunātam, pārdomātam, izprastam un izskaidrotam. Twitter un arī dažās vēstulēs biju izteicies, ka “šobrīd” esmu pret pilsonības iegūšanas atvieglojumiem vecāka gadagājuma cilvēkiem (par iemesliem pastāstīšu citā reizē), bet bērniem pilsonība piešķirama, veicot izmaiņas izglītības sistēmā.

Kopš iepriekš komentēju bērnu un pilsonības jautājumu, par šo tēmu esmu lasījis un domājis. Un ir skaidrs, ka jaundzimušajiem pilsonība būtu jādod. Un nav jāsaista to ar kādām izmaiņām izglītībā. Izglītība ir sarežģīts jautājums un pie tā noteikti jāstrādā, bet tas nevar/nedrīkst būt par šķērsli tam, lai, piemēram, no 2018. gada dzimušajiem nepilsoņu bērniem automātiski nepiešķirtu pilsonību. Izmaiņas izglītībā būtu prasāmas tad, ja gribētu piešķirt pilsonību, piemēram, vidusskolas absolventam. Tātad, ja nerunājam par jaundzimušajiem, bet runājam par nepilsoņu bērniem skolēniem. Tad, jā, varētu izvērtēt un, ja nepieciešams, veikt izmaiņas izglītības plānā, lai, skolu absolvējot, pilsonību piešķirtu uzreiz, bez naturalizācijas eksāmeniem. Bet šoreiz tieši par jaundzimušajiem.Turpināt lasīt