Ja gadījumā vēlaties skatīties hokeju, bet TV nav pieejams, taču ir pieejams dators ar internetu, tad jūsu vēlmes var piepildīties. To var panākt izmantojot programmiņu TVAnts. Šī ir P2PTV programmiņa, kuru izveidojusi Zhejiang Universitāte. Rīkojamies sekojoši:

1) Ejam uz http://www.livetv.ru, kreisajā malā sameklējam interesējošās spēles nosaukumu (ja translācijas laiks ir netālu) un klikšķinām virsū. Atvērsies lapa ar detalizētāku aprakstu par translāciju. Sameklējam play paskata podziņu, kurai saite ir “tvants://kaut_kas”. Nokopējam šo saiti. Tā būs vajadzīga tālākajos punktos. Piemēram Zviedrija-Latvija spēlei šī saite izskatās sekojoši: tvants://www.tvants.com/tvants/?k=18e597d5ead42950b2408963b11e2800

2) Ejam uz http://www.tvants.com un pašā augšējā teksta rindā pie Tvants 1.0.0.58 klikšķinām uz bildītes, kurā redzama kustīga bultiņa. Sāksies TvantsSetup.EXE lejupielāde.

3) Izveidojam tvants.reg failu, kurā iekopējam sekojošu saturu:

REGEDIT4

[HKEY_CLASSES_ROOT\MMST] 1150993553
@=”URL:mmst Protocol”
“Animation”=”dxmasf.dll,150”
“Source Filter”=”{6B6D0800-9ADA-11d0-A520-00A0D10129C0}”
“URL Protocol”=””

[HKEY_CLASSES_ROOT\MMST\shell\open\command] 1150993894
@=”\”/usr/bin/mplayer\” \”-zoom\” \”%L\””

Ja vēlaties izmantot citu programmu, lai skatītos nevis Mplayer, tad attiecīgi modificējiet pēdējo rindiņu. Nezinu, vai tas ko maina, bet pēdiņām laikam jābūt vienkāršajām (vertikālajām).

4) Ja nav ieinstalēts Wine – izdaram to. To var izdarīt arī caur Applications->Add/Remove sameklējot Wine.

5) Atveram termināli un rakstām:

$ wine /home/endijs/Desktop/TvantsSetup.EXE

Protams, ceļam uz failu jābūt tādam, kurš atbilst vietai, kur saglabājāt failu. Sāksies TVAants instalācija. Nepieciešams atstāt visas programmas komponentes, tādēļ neko neatklikšķiniet.

6) Ieimportējiet tvants.reg failu caur Wine RegEdit (System->Preferences->Wine RegEdit).

7) Startējiet TVAnts (tam vajadzētu parādīties Applications->Wine->Programms->TVAnts->TVAnts).

8 ) Atvērsies programmas logs, kurā atveriet Channels cilni. Uzspiediet Add pogu. Parādīsies logs, kurā URL laukā iekopējiet adresi, kuru sameklējāt 1) punktā.
Pēc URL ievadīšanas parādīsies ieraksts sadaļā Channels. Jo vairāk % būs kolonnā Buffer, jo labākas kvalitātes attēlu saņemsiet.

scr1.jpg

9) Ja saņemat kļūdu: “Failed to open channel http://localhost:16900/2 ….”, tad tas nozīmē, ka ir problēmas ar video atskaņošanu jūsu izvēlētajā atskaņotājā. Taču tas nav nekas traks. Atveram Termināli un ierakstām:

$ mplayer -nocache http://localhost:16900/2

Atvērsies Mplayer, kurš atskaņos attiecīgo pārraidi. Aiz pēdējās slīpsvītras jābūt tādam skaitlim, kādu saņēmāt kļūdas paziņojuma.

Tas arī viss.

Protams, bija prieks par Feisty, kas nu jau likās feināks par Edgy. Bet ja godīgi – man ir dusma. Dusmas cēlonis varbūt ir mana neprasme darboties ar šo operētājsistēmu, bet nu ja man nesanāca, tad diez kā tas sanāks ierindas lietotājam, kurš mēģina pārslēgties no Windows uz Linux.

Pirmkārt – fonti. !#$%^ viņus visus. Ieinstalēju Microsoft fontus. Fonti neparādās, lai gan uzinstalējas veiksmīgi (nav iespējams izvēlēties programmās). Noinstalēju un uzlieku pa jaunu – joprojām nekā. Tad noinstalēju atkal un joka pēc paskatījos – še tavu brīnum fonti parādījušies, lai gan skaitās, ka ir noinstalēti. Sviests!

Otrkārt un kas izveda tagad. Ir man printerītis – Canon LBP2900. Iepriekš jau biju devis saiti uz pamācību pēc kuras Feisty Alpha laikos smuki varēja printerīti pieinstalēt. Tavu brīnumu – nu pēc šīs pamācības vairs nesanāk. Atradu citu – joprojām nekas. Nodomāju, ka jāpamēģina printeru pieinstalēšana no Feisty. Skatos – atrod manu printeri. Klikšķinu Forward un [email protected]#$% sarakstā kurā jāizvēlas printera modeli mana printera nav. Nu neko – dzīvošu šodien vēl bez, bet rīt (kad dusma būs pārgājusi) meklēšu risinājumu.

Līdz ar to rodas pārdomas par to cik tad Feisty ir labs un lietotājam draudzīgs. 100%, ka ja kāds no Windows mēģinošs pāriet uz Linux sastapsies ar šādām problēmām viņam daudz vienkāršāk ir gaidīt vēl gadu līdz šādas lietas mainīsies un dzīvot ar Windows.

Par video editošanu Linuxā neizteikšos vairāk, kā vien minēšu ka tā ir šausmīga, ja salīdzinam ar Windows (bet tā nu nav Ubuntu vaina).

Tie kas seko līdzi manām gaitām ar dzīvošanos Ubuntu gan jau būs piefiksējuši problēmas ar ATI Radeon 9500. Tā ka nekādi nevarēju piedabūt 3D atbalstu šai kartei (izmēginājis biju krietnu kaudzi tutoriāļu, bet nekas nelīdzēja), tad dzīvojos ar Mesa draiveriem bez 3D atbalsta. Tad nu vienu dienu nolēmu, ka tomēr gribu 3D. Izdomāju, ka jāpamēģina Envy, kurš nu jau labu laiku atbalsta ne tikai nVidia, bet arī ATI draiveru uzstādīšanu. Viens klikšķis un tika uzstādīti ATI draiveri. Viss bija jauki – 3D strādā utt. Bet tomēr atsākās agrākās problēmas (dators nenoteiktos laika posmos sasalst un bez Reset pogas neko izdarīt nav iespējams). Tad pieņēmu lēmumu, ka nu ja jau tā neiet, tad pārinstalēšu Ubuntu (datora tīrīšanas nolūkā + nedaudz pārveidoju partīcijas). Biju dzīvojies uz Feisty kopš alpha1 – tādēļ sistēma bija visai piedrazota. Nepatīkams bija mans pārsteigums, ka man kaut kā nesanāca piešķilt Mesa draiverus un svaigās sistēmas. Atcerējos teicienu:

Ja tas strāda – neaiztiec to!

Pārvarot dusmu uzplūdu – nomainīju savu ATI pret nVidia 4 MX440. Tā kā karte nav mana, tad tas ir pagaidu risinājums (ja kāds pārdod kādu video – dodiet ziņu). Neskatoties uz to, ka 3D tagad strādā – ir problēmas ar TV-out. Mēģināju vairākus xorg.conf konfigurēšanas variantus, bet vienalga rezultāts neapmierinošs. Proti – bilde uz TV izskatās ar asām pārejām. It kā nevis, piemēram, platums būtu no 1024 punktiem, bet 300. Līdz ar to bilde ir neskaidra un ar asām šķautnēm. Ar ATI šajā ziņā nebija problēmu – bilde bija izcili smuka, bez! jebkādas īpašas konfigurēšanas.

Tātad jautājums – vai kāds ir piešķīlis TV-out tieši nVidia 4 MX440? Ja ir – padalaties lūdzu ar xorg.conf.

Dell savā blogā paziņoja, ka tiks paplašināts tādu galddatoru un klēpjdatoru piedāvājumu (lietošanai mājās un birojos), kuriem jau būs uzstādīts Linux. Šāds lēmums tika pieņemts pēc tam, kad Dell aptaujā par to vai šāds solis interesētu patērētājus piedalijās vairāk kā 100 000 cilvēku, no kuriem vairāk kā 70% norādīja, ka viņus interesētu Dell datori ar Linux.

Uz doto mirkli nav zināma sīkāka informācija par datoriem kuri tiks piedāvāti ar Linux, kā arī kurš distributīvs tiks izvēlēts. To Dell sola paziņot tuvākajā laikā. Man ir tāda maza aizdoma, ka izvēle kritīs uz Ubuntu, jo šis distributīvs kļūst lietotājam aizvien draudzīgāks. Kaut vai tās izmaiņas, kuras ieviestas Feisty parāda virzienu kuru uzņēmuši Ubuntu veidotāji. Un ja arī tas nebūs Ubuntu – nekas. Mēs vismaz iegūsim iespēju iegādāties datorus kuru komponentes būs kārtīgi notestētas attiecībā uz Linux atbalstu.

Ko lai vēl saka. Dell + Linux = jauna izvēle patērētājiem. Pieļauju, ka Dell solim sekos arī citi datoru ražotāji, kas būtu tikai loģisks solis.

Visiem tik ļoti iepatikušās Apple reklāmas (divi cilvēciņi sarunājas un sarunas gaitā tiek nolikts Windows (PC)), ka ir saradušies daudzi sekotāji. Onkulis šeit un šeit bija iemetis Novel veidotās reklāmas, kurās Linux ir smukā gaismā. Paskatīsimies tagad reklāmiņas, kurās Mac, Win(PC), Linux redzams nedaudz citādā gaismā. Skatamies šeit, vai klikšķinam uz attiecīgajām saitēm un noskatamies video YouTube.


http://www.youtube.com/watch?v=BQECwm3erEs



http://www.youtube.com/watch?v=t-L-0s-7-Z0



http://www.youtube.com/watch?v=gFAJDbV9Vfs



http://www.youtube.com/watch?v=Rjpn3L3bSJQ



http://www.youtube.com/watch?v=q8lW8ndh5BU



http://www.youtube.com/watch?v=oc4oP_ITqMc

Situācija – jūs esat ierakstījis adresu joslā kādu adresi, kuru vairs nevēlaties redzēt. Piemēram…. nokļūdoties adreses rakstībā, šī nepareizā adrese saglabāsies adresu vēsturē un maisīsies visu laiku, kad mēģināsiet uzrakstīt īsto adresi. Vai, piemēram… ja būsiet aizgājis uz kādu adresi, kuru negribat, lai citi pie apmeklētajām adresēm redzētu. Protams, var izdzēst visu vēsturi, kā rezultātā pazudīs visas apmeklētās adreses, bet tas nav tas ko parasti gribam.

Otra lieta – vadot formā datus ierakstās kādi kļūdaini dati (piemēram, login formā e-pasta adrese). Tad katru nākamo reizi vadot īsto e-pasta adresi, jums priekšā tiks teiktas iepriekš ievadītās adreses (arī nepareizā).

Tātad mega jautājums. Kā izdzēst vienu adresi no apmeklēto adrešu vētures un kā izdzēst datus, kurus saka priekšā formas aizpildes laikā? Pavisam vienkārši. Tas izdarāms sekojoši: izvēlamies nevajadzīgo lietu (ar bultiņām aizejam līdz attiecīgajai lietai sarakstiņā, kurš izlec kā saraksts kurš saka priekšā adresi vai formas datus) un nospiešam SHIFT+DEL (protams, nespiežam “+” zīmi, bet shift un del pogas kopā).

Divi šodienas jaunumi. Pirmais: Gnome 2.18 ir izgājis tautās. Vairāk info šeit. Jaunajā versijā ir daži interesanti sīkumi, bet nevajag gaidīt, ka ir noticis kaut kas revolucionārs.

Otra lieta: vakar mani nepatīkami pārsteidza kārtējā atjaunojumu paka. Cupsys izdomāja atjaunoties. Bet Mērfijs izdomāja uzdarboties. Tāpēc cupsys atjaunošana bija kļūdaina, kā rezultātā printēšanas atbalsts bija zudis. Kādā sakarā Mērfijs? Jo tieši vakar man atkal vajadzēja šo to izdrukāt. Bet ja cupsys nestrādā, tad druknis (t.i. printeris) nenstrādā. Bet šodien pēc jaunajiem atjaunojumiem viss atkal strādā. Tā ir maksa dzīvojot ar Alfa versiju.

Vakar ienāca doma galvā, ka varbūt jāņem dalību Feisty tulkošanā… Bet joprojām svārstos. Ja kaut ko salaidīšu dēlī, tad man dos pa galvu :) Tāpēc vēl jāapdomā tulkot kaut ko vai nē.

Viena no svarīgākajām lietām, lai izšķirtos par pāreju no Windows uz Linux, ir atrast izmantoto programmu alternatīvas. Es tagad negribu propogandēt to, ka visiem būtu jāmet Windows pie malas un jāliek Linux, jo tajā ir visas programmas kādas vien sirds kāro (nav visas), bet gribu dot sarakstiņu ar programmām kuras es izmantoju. Ja nu gadījumā kādam noder.

Web pārlūkošanai: Firefox. Esmu uzlicis arī Internet Explorer 5.0, 5.5, 6.0 un Internet Explorer 7.0 (šis strādā ļoti nepilnīgi), taču Internet Explorerus izmantoju tikai lai notestētu vai Web lapu izkārtojums strādā korekti. Šodien uzliku Epiphany (cik saprotu, tas arī ir uz Gecko dzinēja, tāpat kā Firefox) ar domu paskatīties cik daudz operatīvās atmiņas tērē šis pārlūks.

POP-3 klients (e-pastu apskatei): Thunderbird. Pieradums dara savu – pat negribās skatīties citus pop-3 klientus.

Vienkāršs teksta redaktors (Notepad2 alternatīva): Gedit. Ko tur piebilst – Gedit ir ļoti labs teksta redaktors. Labs kodējumu atbalsts, skriptu highlight, tabi, plugini.

WinMerge alternatīva: Meld Diff Viewer. Ja Windowsā man likās, ka WinMerge ir ļoti noderīga un feina lieta (ar vienīgo mīnusu, ka man neizdevās UTF-8 atbalstu piešķilt), tad uzliekot Meld biju sajūsmā. Krietni pārskatāmāk viss par WinMerge, turklāt nav problēmu ar kodējumiem.

Foto menedžeris (Picasa alternatīva): Picasa un F-Spot. Jāsaka, ka abiem ir novērojami dažādi darbības traucējumi, tāpēc nevaru kādu no šiem diviem izcelt kā ideālu alternatīvu.

Foto redaktors: GIMP. Nesāksim karu par to kas labāks – Gimp vai Photoshop. Pēc maniem novērojumiem – Gimp pilnībā pietiek mājas vajadzībām un nespēja Gimp veikt elementāras foto rediģešanas operācijas (parasti neko vairāk nevajag) ir vienkārši nemācēšana nevis Gimp funkcionalitātes trūkums.

Bittorrent klients: Deluge. Lai gan Deluge ir pavisam jauns klients, tajā ir pamata lietas. Izmēģināju vairākus citus, bet nepatika citu variantu prasības pēc lielākiem datora resursiem. Pie Deluge izstrādes notiek cītīgs darbs un esmu pārliecināts, ka drīzumā tas būs viens no top Bittorrent klientiem Linux.

RSS klients: Liferea. Windowsā izmantoju Feedreader. Ja salīdzina šos divus, tad manuprāt Liferea ir pat labāks variants.

IM klients: Tā, kā man vajag gan MSN, gan IRC, gan jabber (Googletalk), tad esmu izšķīries par GAIM. Sākumā bija nedaudz nepierasti, bet kad apguvu, tad šķiet ļoti ērta lieta, jo nav vajadzīgi 3 IM klienti.

Skype alternatīva: šim nevajag alternatīvu. Skype ir pieejams arī Linuxā.

Biroja programmatūra: OpenOffice.org. Tā, kā jau Windows izmantoju OpenOffice, tad nebija nekādu problēmu arī Linuxā izmantot attiecīgo programmu kopumu.

Mūzikas atskaņošanai: agrāk, kad man bija MP3 izmantoju XMMS. Ļoti atgādina Winamp.

Video un stream’u atskaņošanai: Totem, VLC. Jo vairāk apgūstu VLC, jo vairāk iepatīkas. Ļoti ērts un funkcionāls.

CD/DVD ierakstīšanai: pēc maziem meklējumiem esmu apstājies pie K3b. Dara to pašu ko izslavētais Nero Windowsā (par Nero Linuxam neko nezinu).

FTP serveris: PureFTPD. Windowsā izmantoju FileZilla serveri, kas manuprāt ir vēl ērtāks (jo vienkāršāk konfigurēt), bet ja apgūst dažas konsoles komandas tad Pureftpd nokonfigurēt nav problēmu.

FTP klients: gFTP. Tracina ka failu pārsaukšanai nevar izmantot F2, bet visādi citādi ļoti labs FTP klients un jauki aizstāj FileZilla FTP klientu.

Atliek vien sameklēt video kodēšanas un rediģēšanas rīkus (joprojām meklēju) un tad varēšu teikt, ka viss ir savākts :)