Nu jau mēnesi neesmu studējošo pulkā. Decembrī uzrakstīju iesniegumu par vēlmi izstāties no LU FMF Dat.maģ.pulka. Ir laiks sākt domāt par to, cik daudz katru mēnesī nāksies tērēt par Studiju, kā arī Studējošā kredīta atmaksu.

No sākuma atgādināšu ko īsti nozīmē katrs kredīts. Studiju kredīts ir tāds, kas paredzēts studiju maksas segšanai. Studiju laikā par kredīta izmantošanu procenti nav jāmaksā, bet pēc studijām 5% gadā. Studējošā kredīts ir paredzēts ikdienas tēriņu segšanai. Par šī kredīta izmantošanu jau tā saņemšanas brīdī jāmaksā 5% gadā no izmaksātās kredīta summas. Jāpiezīmē, ka šie ir valsts galvotie kredīti.

Studiju laikā šos kredītus kā apgrūtinājumu just nevar. Tas tāpēc, ka Studiju kredītam pat nav jāmaksā procentus, bet Studējošā kredīta procenti tiek atvilkti no nākamās izmaksājamās summas. Taču cipari sakrājas visai strauji. Savā studenta karjeras laikā paspēju uzkrāt Hansabankā parādu 4030Ls apmērā, bet SEB Unibankā 600Ls apmērā. Līdz ar to rupji rēķinot, studiju laikā esmu uzkrājis 4500Ls lielu parādu.

No SEB jau saņēmu atmaksas grafiku. Un kas pats interesantākais, tad Studējošā kredīta 5% ir pārvērtušies par 10.58%. Tas tāpēc, ka no studentu pulka izstājos pirms diploms kabatā. Hansabankas gadījumā procentu likmei vajadzētu būt 5%, jo bakalaurus pabeidzu. Tad nu jāņem rokā kādu kalkulatoru un jāparēķina. Ja pieņemam, ka kredīta atmaksas laikā par to ir jāmaksā 10% no neatmaksātās summas procentu maksājumos SEB gadījumā un 5% Hansabankas gadījumā, tad aprēķins sanāk aptuveni tāds (pirmajiem 3 mēnešiem):

Hansabanka – 4030Ls (jāatmaksā 10 gadu laikā, procentu likme: 5% gadā)
1.mēnesis: ~35.85Ls pamatsumma; ~16.79Ls procentu maksājums
2.mēnesis: ~35.85Ls pamatsumma; ~16.64Ls procentu maksājums
3.mēnesis: ~35.85Ls pamatsumma; ~16.49Ls procentu maksājums

SEB – 600Ls (jāatmaksā 5 gadu laikā, procentu likme: 10% gadā)
1.mēnesis: 10Ls pamatsumma; ~5.00Ls procentu maksājums
2.mēnesis: 10Ls pamatsumma; ~4.91Ls procentu maksājums
3.mēnesis: 10Ls pamatsumma; ~4.83Ls procentu maksājums

Tātad ja saskaitam cipariņus kopā, tad ikmēneša maksājums studiju laikā uzkrāto kredītsaistību atmaksai būs ~65Ls.

Vēlos vērst uzmanību uz to, ka tad, kad kredīts ir jāatdod, tas var iecirst visai ievērojamu robu budžetā. Turklāt, kad es vēl Hansabankā ņēmu kredītu, tad maksimāli varēja saņemt 60Ls mēnesī (Studējošā kredītam), bet tagad tiek doti 120Ls mēnesī. Kā arī studiju maksas ir kļuvušas krietni lielākas (līdz ar to arī nepieciešamie Studiju kredīti). Tāpēc studiju laikā visai veikli var uzkrāt kredītu 10000Ls apmērā, kura atmaksa var sastādīt visai ievērojamu daļu no ikmēneša izdevumiem. Turklāt, ja studijas nepabeidz, tad procentu likme vairs nav 5%, bet 10-11%.

Protams, šie kredīti ir ļoti vērtīga lieta, kuru vajag izmantot, jo ar šīs naudas palīdzību jaunais students var iegūt zināmu neatkarību no vecākiem (pirms sācis strādāt), turklāt procentu likmes ir salīdzinoši zemas. Vienīgi ņemot kredītu vajag atcerēties, ka to kādreiz vajadzēs arī atmaksāt. Protams, daļu kredīta var dzēst valsts. Bet lai tas notiktu ir jāizpildās kādam no vairākiem nosacījumiem, par kuriem šoreiz nav plānots stāstīt.

Pirms aptuveni 3 mēnešiem nolēmu, ka nepieciešams ieviest kaut kādu novērošanas mehānismu tam, kādā veidā tērēju naudu. Visu šo laiku cītīgi ievadīju datus par ienākumiem un izdevumiem programmiņā Buddi. Mēģināju arī plānot budžeta kategorijas (tātad tekošajā mēnesī izdomāt cik aptuveni būs jātērē nākamajā mēnesī). Ja ienākumu/izdevumu ievadīšana ir vienkārši fizisks darbs, tad budžeta plānošana sākotnēji ir pielīdzināma zīlēšanai. Taču ar katru nākamo mēnesi to izdarīt ir vieglāk. Turpinājumā uzskaitīšu 4 lietas, kuras esmu secinājis sakarā ar iepriekš minēto darbību veikšanu.

1) Izpratne par izdevumu līmeni dažādās ketegorijās
Iepriekš man nebija skaidrības cik es mēneša laikā tērēju pārtikai, cik sabiedriskajam transportam, cik auto, cik procentu maksājumos utt. Taču tagad es aptuveni zinu tēriņu līmeni. Protams, katru mēnesi ir nelielas izmaiņas, bet tās nav ļoti būtiskas.

2) Izpratne par naudas plūsmu dažādos mēneša periodos
Tagad es daudz precīzāk zinu to, cik daudz no kopējiem izdevumiem es tērēju kurā mēneša periodā. Līdz ar to ir mazāk iespēju kļūdīties, pārtērējot finanšu resursus, piemēram, mēneša sākumā, ja zināms, ka daļu no naudas vajadzēs vēl mēneša beigās.

3) Izpratne par tendenēm “vērtības” izmaiņā
Pierakstot naudas plūsmu es tagad skaidri redzu cik lielos parādos es esmu un kāda ir parādu tendence. Tātad – vai parādu (kredītu, līzingu utt.) nasta palielinās vai nē, kā arī cik strauji/lēni tā samazinās. Ir viegli, ja ir kāds viens kredīts vai viens līzings, bet ja pozīcijas ir krietni vairāk, tad bez visu ciparu sarakstīšanas kopēju ainu saprast ir grūti.

4) Izpratne par to, kad vēl var un kad vairs nevar uzņemties papildus saistības
Kā rezultāts augstāk uzskaitītajam ir tas, ka tagad varu ātri saprast vai varu uzņemties jaunas finansiālās saistības.

Pats būtiskākais ieguvums ir tāds, ka ir radusies labāka sapratne par to, kā naudas plūsumu ietekmē tas, ka ir dažādas kredītsaistības. Kā arī saliekot visus cipariņus kopā man radās lielāka motivācija ātrāk tikt vaļā no parādiem. Varbūt tāpēc, ka redzu cik daudz es nomaksāju procentos. Varbūt tāpēc, ka redzu cik nestabila būtu finansiālā situācija, ja uz dažiem mēnešiem aptrūktos ienākumi. Bet varbūt vienkārši kļūstu prātīgāks.

Pērkot jaunu auto ir jārēķinās, ka tā izmaksas ir krietni lielākas par reklāmās dzirdētajiem 100Ls mēnesī. Ja spējat samierināties ar talāk uzskaitītajiem izdevumiem, tad varat iegādāties jaunu auto. Savukārt, ja tas jums šķiet pārāk daudz, tad varbūt labāk nogaidīt. Visi aprēķini ir stipri aptuveni un noapaļoti, bet aptuvenu skatījumu uz lietu vajadzētu iegūt.

Pieņemsim, ka auto tiek iegādāts līzingā uz 6 gadiem, bez pirmās iemaksas un auto vērtība ir 12’000Ls. Apskatīsim to, kā nauda zūd pirmajā gadā (bet arī nākamajos gados būs ļoti līdzīgi). Līzingā atmaksāto pamatsummu neuzskatīsim par naudas zudumu, bet par investīciju (uzkrājumu). Tātad kas sastāda naudas zudumu: līzinga procentu maksājumi, OCTA, KASKO, auto apkopes, auto apskates, auto amortizācija (vērtības krišanās). Atceramies, ka bez uzskaitītajām lietām paliek vēl: riepas, degviela, līzinga pamatsummas maksājumi. Ja pieņemam, ka riepas jau sākumā tiek iepirktas tā, ka pirmajos pāris gados mainīt nevajag un ka pamatsummas maksājumi ir mēneša izdevumi, bet tajā pat laikā uzkrājums, tad vienīgais ko ņemsim vēra ir degvielas izmaksas.

Sāksim likt ciparus kopā. Atcerieties, ka cipari ir noapaļoti un var neatspoguļot precīzu ainu, taču priekšstatu vajadzētu gūt pietiekami labu. Tātad: līzinga procentu maksājumi ~830Ls, OCTA ~130Ls, KASKO ~520Ls, apkopes un apskates ~ 220Ls, amortizācija ~1200Ls. Jā – pirmajos pāris gados amortizācijas izdevumi ir lielāki, bet pieņemsim, ka tas ir vidējais amortizācijas apjoms rēķinot uz X gadiem. Tas kopā sastāda 2900Ls. Dalam ar dienu skaitu gadā iegūstam ka katru dienu kamēr ir jauns auto tiek zaudēti 8Ls. Vēl šai summai pierēķinam degvielu. Ja mēnesī tiek nobraukts nedaudz (piemēram, 1000km), tad pie degvielas patēriņa 7litri un cenas 0.70Ls par litru, tas veido vēl ~50Ls mēnesī. Noapaļojot mēs iegūstam, ka lai nobrauktu dienā ~30km ar auto mēs šim priekam tērējam ~10Ls.

Protams, aprēķins ir visai aptuvens. Jo būs pavisam citi skaitļi ja braukts tiek vairāk, ir cita cena automašīnai utt. Bet nu vidējais aprēķins varētu būt tāds kā to parādīju. Ja esmu kaut ko pavisam saputrojis, būšu pateicīgs ja kāds apskaidros kur ir kļūda un kādam tad tam aprēķinam vajadzētu būt. Nepretendēju uz pilnīgi precīzu situācijas atspoguļojumu.

Agrāk dzīve bija vienkārša. Viens ienākumu avots (piemēram, studējot Studējošā kredīts) un viena veida izdevumi (piemēram, pārtika, sabiedriskais transports). Viss viegli uztverams un nav īpaši jāplāno. Ir zināms cik lati nedēļā pieejami un zināms cik no tiem var notērēt kādai no pozīcijām.

Bet tad paiet laiks. Persona kļūst aizvien atkarīgāka no finanšu plūsmas, jo to veido daudzas pozīcijas: alga, neregulārie ienākumi, ikdienas tēriņi, kredīti, līzingi utt. Laika gaitā no vienas bankas klienta kļūstam par vairāku (vēl nesen biju 4 banku klients) banku klientiem. Turēt visu informāciju par finanšu plūsmu galvā ir visai grūti. Jā – ir aptuvena bilde, zīmēta abstrakcionisma stilā. Kaut ko mēs redzam un zinam. Bet cik tieši naudas ir un kā viņa tērējas, tā uzreiz saprast ir grūti. Kas vairāk naudu paņem – izklaide, pārtika, miteklis, transports, auto, līzingi, kredīti? Kāda ir kopējā bilance ilgtermiņā? Pozitīva, negatīva?

Nolēmu, ka jāsāk veikt kaut kādu uzskaiti. Nē – ne jau ar mērķi tagad baigi traki sākt ekonomēt, jo pamanīšu kādu nelietderīgu naudas tērēšanas veidu. Bet lai būtu viegli saprotama situācija un lai būtu vieglāk plānot tēriņus dažādās pozīcijās. Piemēram, ja pārtikai vai transportam X mēnešus vidēji tērēju Y latus, tad var paredzēt, ka arī nākamajā mēnesī būs aptuveni Y*K lati, kur K ir inflācijas koeficients.

Kādu laiku meklēju programmas, kuras varētu veikt šādu uzskaiti. Viņu ir daudz, tāpēc izvēle par labu kādai bija visai grūta. Finālā nonācu pie slēdziena, ka vismaz pagaidām izmantošu Buddi (ekrānšāviņi šeit). Tā ir ļoti vienkārša, bet pamatlietām pietiek. Jā – varbūt dažas funkcijas trūkst un ir dažas saskarnes kļūdas (piemēram, dīvaina ciparu ievadīšana (vismaz uz Linux), nevar ievadīt garumzīmes), bet tas nav tik traģiski, jo Buddi tiek aktīvi attīstīts. Katrā ziņā lietošanu apguvu dažu minūšu laikā un tas liecina, ka programma tiešām ir vienkārša. Buddi māk ģenerēt smukas atskaites, kurās var viegli saprast dažādas pozīcijas kas veido ienākumus/izdevumus. Bet pieļauju, ka atrodot kādu tik pat vienkāršu, bet funkcionālāku un kvalitatīvāku (kas strādā gan uz Windows, gan Linux) variantu, varētu Buddi nomainīt.

Tad jau redzēs vai šādu lietu izmantošu arī ilgtermiņā, bet šķiet, ka kādu laiku noteikti. Jo finanšu izlietojums jāplāno aizvien cītīgāk un šāda uzskaite ļoti atvieglo plānošanu.

Esmu viens no visai daudziem, kam ir paņemts hipotekārais kredīts. Kredīta ņemšanas brīdī (pirms ~2 gadiem) vajadzēja izvēlēties kredīta atmaksas termiņu. Daudz nedomājāt, izvēlējos maksimālo, kas tolaik bija 30 gadi. Tas likās prātīgs lēmums, jo ņemot maksimālo termiņu es varēju maksimāli samazināt ikmēneša maksājumu.

Tagad uz šo lietu skatos no nedaudz cita viedokļa. Rēķinot savas parādsaistības un naudas apmērus, kurus nākas atdot procentu maksājumos nolēmu parēķināt kā būtu bijis, ja es būtu ņēmis citu atmaksas termiņu.

Aprēķiniem izmantosim ciparus, kas ir visai noapaļoti, bet dod aptuvenu ieskatu lietas būtībā. Pieņemsim, ka kredīta summa ir 25 000Ls. Procentu likme 6% gadā.

30 gadu gadījuma ikmēneša maksājums: 150Ls. Savukārt 30 gadu laikā sanāk procentos nomaksāt 28 960Ls.
25 gadu gadījumā ikmēneša maksājums: 161Ls. Savukārt 25 gadu laikā sanāk procentos nomaksāt 23 323Ls.
20 gadu gadījumā ikmēneša maksājums: 179Ls. Savukārt 20 gadu laikā sanāk procentos nomaksāt 17 986Ls.

Skatoties aprēķinus var redzēt visai interesantas lietas. Piemēram, 11Ls mēnesī pie kredīta maksājuma un mēs izkļūstam no parādiem 5 gadus ātrāk, turklāt ieekonomējot vairāk par 5 000Ls. Bet palielinot maksājumu par 29Ls izkļūstam no parādiem par 10 gadiem ātrāk un ieekonomējam aptuveni 11 000Ls. Tā ir jauna auto vērtība. Protams – diskutējams ir jautājums par šīs summas vērtību pēc gadiem utt. Bet ja ņemam vērā apstākli, ka parasti kredīti ir EUR un tātad pastāv valūtas risks, tad izkļūšana ātrāk no parādiem vien ir apsvēršanas vērta. Par ātrāku izkļūšanu no parādiem liek domāt arī tas, ka nevar prognozēt kā mainīsies procentu likmes pēc gadiem. Turklāt šie ikmēneša kredīta maksājuma pieaugumu nav tik dramatiski, lai tos nevarētu apsvērt kā reāli iespējamus. Tāpēc šķiet, ka būs vien jāaizčāpo līdz bankai un jāmaina kredīta atmaksas grafiks.
Ja tikai domājat par kredīta ņemšanu – parēķiniet kārtīgi – vai tiešām izdevīgāk ir ņemt maksimālo atmaksas termiņu.

Iepriekš runājot par lata iespējamo devalvāciju (kas nenotiks) šausminājos par to, cik ļoti pieaugtu kredītu maksājumi tiem, kam kredīti ir paņemti eiro. Šodien pārlasot db.lv uzdūros šim rakstam par Rigibor un jāsaka, ka esmu patiesi laimīgs, jo man aizņēmums ir eiro nevis latos. Ja Euribor pieaug par 0.5% ~pusgada laikā, tad Rigibor vienā lēcienā pieaudzis par ~3%. Lai saprastu situācijas traģismu pietiek apskatīt šādu aprēķinu (izrāvums no db.lv raksta): Ja, piemēram, cilvēks ir aizņēmies uz 20 gadiem 20 000 LVL, tad, ja pāgājušajā nedēļā viņam ikmēneša maksājums bija 140 LVL, tad pašlaik tas maksājums ir 198 LVL. Tātad ikmēneša maksājums ir kāpis par 38 %.

Parāds nav brālis, bet parāds latos ir vēl kaut kas trakāks…

Pēdējās pāris dienās Latvijas lielākajos portālos (piemēram, apollo.lv) ir lasāms LETA raksts, kurā Rīgas Ekonomikas augstskolas ekonomikas nodaļas vadītājs Mortens Hansens izsaka pieņēmumu, ka Latvijas ekonomikas tālākās attīstības scenārijā varētu tikt iekļauta lata vērtības devalvācija. Kādēļ kas tāds nepieciešams? Jo Latvijā ražotās preces ļoti sadārdzinās lielās inflācijas dēļ, kā rezultātā mūsu preces aizvien mazāk grib pirkt ārzemēs. Bet ja notiktu lata vērtības devalvācija, tad mūsu preces ārzemēs kļūtu krietni lētākas un ja tās neiekarotu lielāku tirgus daļu, tad vismaz arī nezaudētu tagadējo.

Bet ko tas nozīmē mums, parastiem mirstīgajiem iedzīvotājiem? Pirmkārt traģiska situācija tiem, kam ir aizņēmumi eiro (manuprāt tagad tādi ir lielākā daļa no tiem, kam ir hipotekārie kredīti). Jo ja lata vērtība samazinās, bet algas joprojām saņemam latos, tad maksājumi pieaugs proporcionāli lata vērtības samazinājumam. Tālākā ķēdīta jau nav grūti uzmināma – liela daļa nespēs nomaksāt kredītus, sāksies bankroti utt. Otrkārt – no ārzemēm ievestās liets sadārdzināsies. Bet tā kā mēs ievedam gandrīz visu, tad turpmāk, lai nopirktu datoru vai ielietu degvielu automašīnai strādāsim krietni vairāk.

Lats jau nesen pagātnē tika devalvēts. Ja atceramies lata piesaisti eiro brīdī, kad lata vērtba pret eiro bija vismazākā jebkad novērtētā. Lai gan sekas nebija traģiskas lielākajai daļai, taču tas sagādāja pamatīgas problēmas tiem, kam bija aizņēmumi eiro.

Atliek tikai cerēt, ka 100 gudrajām galvām pietiks saprāta un vēlmes inflāciju iegrožot. Pretējā gadijumā augstāk aprakstītais scenārijs var būt pavisam reāls…

Papildināts: Latvijas Banka izplatījusi paziņojumu, ka lata devalvācija nenotiks. Visi varam mierīgi ieelpot :)