Nordea mēģina būt progresīva. Lieto sociālos tīklus, ievieš WiFi pieeju klientu apkalpošanas centros, ir izveidojuši mobilās aplikācijas Android un iPhone. Tā kā esmu arī Nordea klients un kabatā man ir Android telefons, nolēmu paspēlēties ar Nordea Android app. Vēlos padalīties ar iespaidiem.

Kas ir izdevies?
PR noteikti ir izdevies. Par Nordea šajā sakarā runājām, reklāmas redzējām un īpašas žēlošanās nemanīju.
Vai pati aplikācija ir izdevusies? Drīzāk nē. Tas tāpēc, ka sanākušais produkts ir šaura pielietojuma produkts, kuram ir vairāk trūkumu kā plusu. Iziesim cauri visām galvenajām funkcijām un es pastāstīšu kādēļ tāds viedoklis.

Funkciju daudz un dikti. Sākam ķidāt.

Mobilā internetbanka.
Šeit ir pieejams tieši tas pats, kas būtu pieejams ja telefona web pārlūkā atvērtu: https://mobile.nordea.lv (no desktop Chrome nav iespējams atvērt). Tātad web lapa ar pielāgotu dizainu. Kas ir savādi, ja no telefona web pārlūka iesiet uz standarta adresi: https://netbank.nordea.com/ tad redzēsiet standarta dizainu un nekur pat nebūs piedāvājums izmantot mobilo versiju. Kāpēc? Lai nu kā – atgriežamies pie pielāgotā dizaina. Tas ir labs tikai un vienīgi, ja jums ir jāapskatās konta izrakstu vai jāveic kādu maksājumu. Ak jā – vēl ir sarakste ar banku. Nekā cita tur nav. Nedz es varu apskatīties savus kredītus, nedz noguldījumus, nedz pieteikt produktus. Un kas man traucē visvairāk – nav pieejas kredītkartēm. Nordea kredītkartēm ir atsevišķa, no standarta kontiem nošķirta, sadaļa. Un tās šajā mobilajā versijā nav. Līdz ar to es nevaru redzēt cik man uz kartes ir nauda, kādi darījumi ir veikti utt. Tā kā šis punkts man ir ļoti svarīgs, tad man Nordea mobilā aplikācija ir nederīga. Solis pareizajā virzienā ir, bet tik ļoti apgraizīta versija, ka īsti lietot negribās.

Bankomāti un filiāles
Šajā sadaļā man vajadzētu redzēt visas filiāles un bankomātus. Skatamies ko es redzu Jelgavā. 3 bankomāti un 1 filiāle.

Bet kā ir patiesībā? Izraksts no Nordea lapas (bankomātu saraksts):

  • Driksas iela 4, T/C Pilsētas pasāža, darba laiks – 08:00 – 22:00 (Nordea)
  • Driksas iela 4, T/C Pilsētas pasāža, darba laiks – 08:00 – 22:00 (Citadele)
  • Katoļu iela 18, veikals Vivo, darba laiks – 08:00 – 23:00 (Nordea)
  • Lielā iela 8, pie veikala Dialogs (Citadele)
  • Lielā iela 12, Hipotēku bankas filiāle, darba laiks – 24h (Hipotēku banka)
  • Pasta iela 51/8, pie veikala Drogas (Citadele)
  • Rīgas iela 11a, T/C Valdeka , darba laiks – 08:00 – 23:00 (Nordea)
  • Rīgas iela 11a, T/C Valdeka , darba laiks – 08:00 – 23:00 (Citadele)
  • Satiksmes iela 35, veikals Supernetto (Citadele)

Tātad informācija ir stipri nepilnīga.

Kontaktu centrs
Šeit ir informācija par to kā Nordea var sakontaktēt. Īsti garām nav kur nošaut.

Akciju cenas
Arī šis ir ļoti nepilnīgs rīks. Skatāmies ko var redzēt. Piemēram pievienoju Latvijas Gāzi.

Varam redzēt kā akciju cena mainījusies laika periodā, kā arī pēdējā darījuma cenu (par akciju). Var arī pievienot savā īpašumā esošo akciju skaitu/iepirkuma cenu, lai redzētu vai ir zaudējumi vai peļņa. Kas smieklīgi – nav nekādas pārbaudes uz to vai tiek ievadīti cipari. Līdz ar to ļauj saglabāt akciju skaitu “d”, akciju cenu “h”. Atskaitēs rādās “NaN” – tātad welcome JavaScript. Kas trūkst? Vairākas lietas:

  • pēdējais darījums ir noapaļots uz santīmiem, bet akcijas tirgojam līdz santīmu desmitdalai
  • nav redzams cik daudz akcijas bija pēdējā darījumā – tika pārdota 1 vai 1000 akcijas?
  • nav redzams kāda ir tirgus aktivitāte – cik vispār šodien tika pārdots un par kādām cenām
  • nav redzams kas par kādām cenām akcijas pieprasa un par kādām pārdod

Valūtu kalkulators
Te man nebija kur piesieties. Viss diezgan precīzi un arī kursus spēj ielādēt aktuālus.

Kredītu kalkulators
Šis nav pārāk noderīgs rīks. Varētu būt, bet nav. Lai to lietotu ir jāzina summu, termiņu, procentu likmes. Bet nekur nav informācijas par to kādas likmes Nordea piedāvā. Kāpēc te nav informācija par likmēm un termiņiem standarta kredītiem? Tad varētu ņemt un aprēķināt. Tātad, ir noderīgi, ja ir zināmi precīzi mainīgie, bet kur lai tos uzzina? Otra lieta, nedaudz pamāžojos ar kalkulatoru, lai redzētu vai atkārtojas kaut kas līdzīgs Akciju sadaļai. Ievadīju kredīta summu 0.01Ls, termiņu 30 gadus.

Lūk ko aprēķināja: Izdomāja tomēr, ka 0.01 ir par maz un aprēķināja 1Ls, sākumā maksājam procentus, bet atlikums samazinās, pēc 14 gadiem esam nomaksājuši 0.5Ls, tālāk maksājums ir 0.01Ls, kurš sastāv no 0.00Ls procentiem un 0.00Ls pamatsummas.


Protams, tas ko es darīju ir bezjēdzīgi un no tā nav nekādas jēgas. Šis solis ir vairāk kā izstrādātāja paviršības bakstīšanai.

Uzkrājuma kalkulators
Kā kalkulatoram jau nav ne vainas. Vienīgi, tāpat kā kredītiem, nav informācijas par to kādas tad ir iespējamās procentu likmes ko Nordea piedāvātu. Kāda man jēga rēķināt ar kaut kādu noklusēto 7% likmi, ja Nordea īstenībā piedāvā 0.1%. Tātad – kalkulators – tas labi, bet neizmantots potenciāls, jo nav norādīta svarīga informācija (aktuālas likmes).

Ienākumi un izdevumi
Bezjēdzīgākā sadaļa visā aplikācijā. Tas ko šeit ir mēģināts panākt: “Ievadiet savus ienākumus un izdevumus un sekojiet līdzi naudas plūsmai”. Khem. Kur lai sāk. Labi – sākšu no sākuma. Šeit var pievienot ieņēmumus/izdevumus.

Kad pievieno vienu vai otru, mums ļauj veidot tādu kā sasaisti ar savu kontaktu grāmatu. Neprasiet kādēļ. Man tas pašam nav skaidrs. Varbūt, ja nu vienīgi es skaidrā naudā baigi aizdotu/aizņemtos naudu no visiem pēc kārtas. Bet kāds sakars kontaktam A ar to, ka es pērku pārtiku, degvielu vai kaut ko citu. Šī sasaiste gan nav obligāta un nosaukumā var ievadīt jebko. Kad viss savadīts, tad redzam bilanci. Tas arī viss. Kāpēc es teicu ka šis ir bezjēdzīgs rīks? Tāpēc ka:

  • pierakstīt izdevumus/ienākumus telefonā ir neērti. Ja ir bail ka aizmirsīsi kādu ciparu, ņem čekus un vēlāk iegrāmato;
  • pat ja būtu ērti ievadīt, tad pilnvērtīgai ainai te būtu jāievada visi, visi ienākumi/izdevumi, kas kā jau teicu, nav ērti;
  • nav izdevumu/ienākumu grupu;
  • nav nekādu pārskatu – tikai viens cipars ar bilanci. Tas neko nedod. Atverot maku vai bankas kontu es to redzu. Bet tas ko vajag panākt ar izdevumu/ienākumu uzskaiti ir naudas plūsmas pārskatāmība. Te tādas nav.

Kās ir risinājumus? Nordea vajag izveidot šāda rīka sasaisti ar kādu online datu glabātuvi. T.i. – telefons ir kā papildus rīks, lai piekļūtu glabātuvei. Tad no šī produkta būtu jēga. Pretējā gadījumā nav.
Saldajam ēdienam vēl viens akmens izstrādātāju dārziņā. Kas notiek, ja neievadam summu?

Šāda kļūda.

Izskatās ka kaut kas trūkst. Un ja ievadām summas vietā punktu.

Ups.

Salauzu.

Informācija
Šajā sadaļā ir apraksts par to ko meklēt katrā no augstāk jau aprakstītajām sadaļām.

Vēl daži vārdi.

Nesen iznāca jauna programmas versija. Kādi jaunumi? Viens jaunums – “Atjaunots filiāļu un bankomātu saraksts”. Tas ir muļķīgi. Taisīt jaunu versiju, lai papildinātu programmu ar tādu informāciju. Kāpēc programma pati nevar pieslēgties kādam servisam un šo informāciju ielādēt? Turklāt, kā redzams, pat pēc atjauninājuma saraksts ir nepilnīgs.
Aplikāciju izstrādājuši sadarbības partneri Norvēģijā (izstrādāts visai Nordea grupai, ne tikai Latvijas filiālei). Ko es par to varu teikt. Slikti. Jo:

  • darbs ir paviršs. Ja būtu kvalitātīvs, tad nebūtu augstāk minēti punkti (pie Akcijas, Kredītu kalkulators, Ienākumi izdevumi).
  • kad produktu veido lielai grupai, tad daudzas lietas ir formālas. T.i. – šķiet, ka produkts izveidots PR vārdā, nevis lai būtu ērts rīks lietotājam.

Noslēgumā varu teikt – mobilās aplikācijas ir foršas. Bet nevajag aizmirst, ka tās ir jātaisa, lai būtu ērti lietot, lai tās risinātu kādu problēmu, nevis plika PR vārdā. Šai aplikācijai ir liels potenciāls un redzu, ka varētu to izmantot bieži, ja vien tiktu novērstas augstāk minētās problēmas. Bet, tā kā aplikācija tiek veidota visai Nordea grupai uzreiz, tad diez vai mēs redzēsim ātru progresu un diez vai vispār kāds ieklausīsies. Lai nu kā, malači ka sperat soļus, bet dariet lietas kārtīgāk.

Pēdējā laikā esmu pamanījis, ka bankas sākušas aktīvi reklamēt krājkontus. Banneri viņu lapās, Nordea pat izspēlē Twitter konkursu, uztaisa pamācošu video utt. Visi kā viens reklamē krājkontu kā ļoti ērtu un citādi labu veidu kā krāt naudu. Kā saka Nordea:

Viselastīgākais uzkrājumu veidošanas risinājums moderniem cilvēkiem, kuri vēlas gan uzkrāt, gan vienlaicīgi saglabāt iespēju jebkurā brīdī piekļūt saviem līdzekļiem.
Jūsu ziņā ir noguldījuma summa un krājkonta papildināšanas laiks!

Pievērsiet uzmanību vārdam uzkrājumu. Tā arī to vajag uztvert. Esam pieraduši, ka iedodot naudu bankai mēs pelnam. Bet krājkonts īsti nepelna. Vismaz ne šobrīd. Jā, jā – es zinu. Par naudas ieskaitīšanu un turēšanu krājkontā banka izmaksā procentu likmes. Bet kāds ir paskatījies kādas viņas ir? Piemēram, Nordea standarta klientiem 0,1%, Swedbank 0,15%. Un ne jau mēnesī, bet gadā. No šī atskaitam vēl 10% kas aizies nodokļos. Tātad reāli 0,09%-0,135% gadā! par to, ka dodat bankai iespēju pelnīt ar jūsu naudu. Banka jūsu naudu izsniedz citiem, piemēram, overdraftam un pelna ~23-25% gadā. Labs bizness, ne? Jā – kādu laiku atpakaļ krājkontu likmes bija lielākas. Bet šī brīža likmes nav domātas pelnīšanai.
Jā – banka saka, ka krietni zemās likmes ir tādēļ, ka “jebkurā” brīdī var tikt klāt naudai. Radot tādu kā brīvības sajūtu. Taču ne visi pamana, ka lai nemaksātu komisijas ir jāpiesaka naudas izņemšanu 7 dienas iepriekš. Manās acīs 7 dienas vai komisijas maksa neatsver 0,09% papildus ienākumus. Vēl jo vairāk tāpēc, ka, piemēram, Nordea naudas saņemšana izmaksā 0,5% no summas un ne mazāk kā 1Ls (ja naudu nevarat gaidīt 7 dienas). Būtībā, ja rodas nepieciešamība pēc naudas ātrāk (jo esat iegaumējuši rindu “iespēja piekļūt naudai jebkurā brīdī”), nāksies par to samaksāt tik, cik 5 gados nopelnīt. Tadēļ es naudu no krājkonta jau pirms kāda laika izņēmu. Šādu rīcību sev pamatoju sekojoši – uzkrāt es varu arī tāpat, bet brīvība ar savu naudu rīkoties kad es to gribu (nevis pēc 7 dienām) bieži vien var radīt vēl lielāku ieguvumu nekā krājkonta (ne)pelnīšanas funkcija.
Ar to es negribu teikt, ka nevienam cilvēkam neder krājkonts. Es vienīgi vēlos uzsvērt, ka pie šī brīža procentu likmēm un naudas saņemšanas nosacījumiem krājkonts = krāšana, (ne)pelnīšana, (ne)brīvība. Taču citiem tas ir vienīgais uzkrāšanas veids, jo citādi nav īsti rakstura naudu nenotērēt.

Vienu dienu ejot pa veikalu sapratu, ka arī es ik pa laikam veicu spontānus pirkumus akcijas cenu iespaidā. Tas visbiežāk gadās ejot pa pārtikas lielveikalu, taču reizēm arī Amazon un citās bodēs. Sāku domāt, ka vajadzētu kaut kā no šī netikuma pavisam (vai tuvu tam) tikt vaļā. Pietika ar dažām minūtēm, lai izdomātu sistēmu, kā izvairīties no šādiem pirkumiem. Tā kā man 95% (ja ne vairāk) gadījumu šādi spontānie pirkumi rodas pārtikas veikalā, tad ilustrācija ar pārtikas pirkšanu.

Ja redzu kādai precei labu (tātad tādu, kas dod iespēju jūtami ietaupīt) atlaidi, tad tālāk vērtēju visu sekojošos soļos:
* Vai es šo preci pērku ikdienā arī bez atlaides. Ja pērku, tad skaidra lieta – jāpērk nost (tāpat agrāk vai vēlāk būs jāpērk). Protams, jāskatās derīguma termiņi utt., lai nesapirktu krājumus, kurus laikā nevar izlietot.
* Ja es šādu preci bez atlaides nepērku, tad jautājums – kāpēc? Ja neapmierina preces kvalitāte vai vēl kādas tamlīdzīgas īpašības, tad jāatsakās arī atlaides gadījumā. Ja nepērku tāpēc, ka ikdienā tai ir pārāk liela cena, tad ir jāizvērtē pārmaksu, nevis potenciālo ietaupījumu. Tātad:
Ja prece ikdienā maksātu tik, cik tagad ar atlaidi – vai tad es viņu pirktu vai joprojām tā būtu pārāk dārga? Ilustrācijai (skaitļi izvēlēti nejauši): Maize kuru pērku ikdienā maksā 0,50Ls. Šodien maizei, kura parasti maksā 2Ls ir 50% atlaide – tātad ļoti izdevīgs darījums. Taču ar visu atlaidi prece maksā 1Ls. Tātad krietni virs tā, ko mēdzu maksāt parasti. Tā kā cena ir tik ļoti virs limita – nepērku. Ja kādai maizei, kura ikdienā maksā 1,20Ls ir 50% atlaide un tagad viņu var nopirkt par 0,60Ls, tad apsvērtu iespēju un varbūt pat iegādātos, jo pārmaksa pār ikdienas tēriņu nav liela, bet iespējamais ieguvums varētu būt pārmaksas vērts. Tātad – es vairs neskatos cik procentus es ietaupu (50% no dārgās maizes cenas), bet cik procentus es pārmaksāju salīdzinājumā ar ikdienas pirkšanas paradumiem. Ja sanāk ietaupīt (salīdzinot ar ikdienas tēriņiem), tad pavisam jauki.

Šodien no 11.00 pusotru stundu pavadīju piedaloties Nordea vebinārā “Personīgo finanšu plānošana”. Kā jau parasti – mēle niez par pasākumu pastāstīt. Nezinu kā citiem dalībniekiem, bet man ir gan pozitīvi, gan negatīvi komentāri. Jāsāk jau laikam ar to, ka mans jautājums par dalībnieku skaitu tika noignorēts, tāpēc grūti pateikt to, cik tad īsti cilvēki ņēma dalību.

Tiem, kas nezina kas ir vebināri – var iemest aci šajā rakstā, kur pirms diviem gadiem stāstīju par Zend rīkotajiem vebināriem. Prieks, ka šādas lietas notiek arī Latvijā. Šīs dienas vebināram izmantotā platforma bija ļoti līdzīga.

Tātad – tagad pie pašas prezentācijas.

Pozitīvie punkti:
1) Labi, ka kaut kas tāds vispār tiek stāstīts.
2) Uzskatu, ka tie, kam nav īsti pieredzes savu finanšu plānošanā, saņēma pietiekoši daudz informācijas, lai sāktu par jautājumu domāt. Un kas zina – iespējams arī sāks plānot savas finanses.
3) Tā kā vairāk paredzēts iesācējiem, tad Zigmāra Valtmaņa piekoptais informācijas pasniegšanas ātrums bija atbilstošs. Lēni, tā, lai citi neapjūk.

Manuprāt ne tik labas lietas (iespējams, ka pat negatīvie punkti):
1) Dažas minūtes pēc pasākuma sākšanās tika veikta aptauja. 50% dalībnieku atbildēja, ka jau regulāri plāno savas finanses. Atļaušos teikt, ka teju pusei no dalībniekiem īpaši neko jaunu iegūt neizdevās. Ja izdevās, tad jāsaka, ka viņi tomēr plāno savas finanses tikai neilgu laiku vai arī darīja to nepilnīgi. Es ar personīgo finanšu plānošanu nodarbojos ~ 3 gadus. Lai arī gribēju sadzirdēt kaut ko jaunu, neizdevās.
2) Nepatika demonstrētais naudas plūsmas uzskaites rīks. Solīja atsūtīt. Vēlāk ielikšu lejupielādei arī citiem. Rīks realizēts Excelī. Man nav nekas pret Excel. Taču tas, kā tas ir realizēts ir tālu, tālu no tā, kā tam vajadzētu būt. Saprotu – galvenais uzstādījums ir vienkāršība. Ļoti pareizi. Lai sāktu ar šādām lietām nodarboties vajag sākt pamazām – lai viss ir viegli saprotams. Šī rīka galvenais trūkums ir nespēja skatīt sevi ilgtermiņā. Proti – nav griezuma pa mēnešiem, gadiem. Ir tikai ienākumi/izdevumi vienam mēnesim. Protams, ja ir vēlme saglabāt ilgtermiņa vēsturi – var taisīt katram mēnesim atkal jaunu Excel failu. Taču kā starp šiem failiem izvilkt kaut kādu vienotu analīzi? Un ja skatāmies lietas tikai mēneša griezumā, tad rodas nepareizs priekšstats par to, kur tad nauda pazūd. Piemēram, apavu iegāde bieži vien ir sezonāla. Ja es par šo mēnesi aizpildu tabulu, ierakstu, ka apaviem iztērēju 40Ls. Ko no tā es varu spriest par saviem vidējiem mēneša tēriņiem? Pareizi – neko objektīvu. Un ja kāds sāk savu finanšu plānošanu ar šādu rīku, ir ļoti liela iespējamība, ka viņa analīze būs nepilnīga, ja ne maldīga. Ja aiz pasākuma un rīka stāv viena no Latvijas lielākajām bankām, tad varēja taču izstrādāt pilnīgāku rīku. Produkti/rīki kam aizmigurē stāv banka veido bankas tēlu. Un kādu tēlu veido nepilnīgs produkts?

Līdz ar to kopsavilkums ir tāds: malači, ka pievēršat uzmanību jautājumam, bet tas kas tika demonstrēts ir tikai pirmais solis. Ja nespersiet nākamo, prezentējot labākus rīkus, kā arī nedemonstrēsiet to, kā plānot ilgtermiņā (gads, pieci, desmit utt.), tad no šī vebināra būs tik pat daudz jēgas, kā no salūta Jaungada naktī – jauki, interesanti, bet visi sen jau aizmirsa.

Papildināts
Solītās lietas lejupielādei:
Personīgā bilance XLS, 28KB
Manis kritizētais Budžeta plānošanas rīks XLS, 254KB

It kā elementārs jautājums. Un atbildei vajadzētu būt tik pat elementārai. Bet vai tā ir? Laikam jau nē. Citādi jau par to nerakstītu. Daudzi apzinās, ka naudas uzkrājums nav slikta lieta. Pat ļoti vajadzīga. Taču cik daudzi no jums to dara? Un tie kas dara – vai nav tā, ka uzkrājumiem novirzat pārāk maz/daudz no saviem līdzekļiem? Kā zināt, ka šai lietai atvēlētā nauda ir pienācīgā apjomā?

Tādas vienas pareizās formulas nav. Ir dažādi ieteikumi no personisko finanšu ekspertu puses. Citi saka, ka pietiks ar 10%, citi saka, ka nepieciešami 20%. Es sliecos domāt, ka nav jau pārāk svarīgs tas procents, kā tas, ka vispār naudas uzkrāšanai tiek pievērsta uzmanība. Novirziet uzkrājumam tik cik jums šķiet atbilstoši un/vai cik varat atļauties. Pastāstīšu kā pats pieeju šai lietai. T.i. – cik un kā krāju. Kas to lai zina. Varbūt, ka tas motivēs arī kādu no jums.

Pirmkārt jāsaprot, ka krāt vajag pat gadījumā ja jums ir kredītsaistības. Taču ir jāizvērtē cik lielu daļu no uzkrājuma noēd kādas no kredītsaistībām. Un atkarībā no rezultāta jāpārstrukturē to, kam nauda tiek krāta. Piemēram, ja ir kāds kredīts ar lielu procentu likmi (standartā patēriņa kredīti, kredītlīnijas, kredītkartes utt.), tad primāram uzkrāšanas mērķim vajadzētu būt attīcīgā parāda likvidēšanai. Kad šie procentu ziņā dārgie kredīti ir likvidēti var neraizējoties krāt naudu arī citiem mērķiem (hipotekārie kredīti/auto līzingi nav nekāds šķērslis).

Manā situācijā primārais naudas krāšanas mērķis bija atdot mazos/dārgos kredītus. Tālāk izvēlējos sekojošu struktūru: ~ 10% tiek veltīti ļoti liela termiņa uzkrājumiem (pensijas, pilngadības krājkonti), ~ 5% drošības uzkrājums, ~ 5% tiek novirzīts papildus kredītsaistību segšanai. Ja ienāk kāda neparedzēta nauda cenšos to nenotērēt, bet novirzīt uzkrājumiem un/vai kredītu nomaksām.

Daži padomi par to kā uzsākt krāt naudu tiem, kam krāšana ir kaut kas jauns.

Ilgtermiņa uzkrājums. Noslēdziet kādu no ilgtermiņa uzkrāšanas veidiem. 3 līmeņa pensija, pilngadības uzkrājums bērnam (vienalga parasts krājkonts vai uzkrājošā apdrošināšana), mērķa krājkonts. Izdomājiet kādu summu katru mēnesi tam novirzīsiet un uztveriet attiecīgo maksājumu tāpat kā jebkuru rēķinu (kredītu maksājums, komunālie maksājumi utt.). Ja kādā brīdī izrādīsies, ka nauda tomēr pietrūkst – lielā daļā gadījumu ir iespējams uz laiku apturēt iemaksas (ir uzkrāšanas veidi, kuriem nevar pārtraukt iemaksas). Taču kaut kādu summu jau būsiet uzkrājis. Un tas ir pozitīvi.

Bonusu novirzīšana uzkrāšanai. Ar bonusiem un jebkuriem citiem ienākumiem ar kuriem ikdienā nerēķinaties ir viegli papildināt uzkrājumus. T.i. saņēmāt prēmiju par labu darbu, nenotērējiet to. Ielieciet kaut vai depozītā. Protams, ja saņemat Ziemassvētku prēmiju, kuru jau bijāt vasarā iekļāvis savā ziemas perioda budžetā, tad to novirzīt uzkrājumam būs grūti, ja ne neiespējami. Tātad – neparedzētie ienākumi uzkrājumiem. Paredzētie – tēriņiem.

Sīknaudas uzkrāšana. Šis ir veids kā varētu sākt krāt tie, kam uzkrāšana ir pavisam sveša. Izdomājiet naudas vienību no kuras nebūtu žēl šķirties. Bet tai jābūt pietiekami lielai, lai varētu radīt pamanāmu uzkrājumu. Es biju izvēlējies 20 santīmus. Tātad – katru dienu kad atnākat mājās pārbaudiet maku. Ja tur ir kāda 20 santīmu monēta (manā gadījumā), izņemiet to no maka un nolieciet krājkasītē/burkā vai vienalga kur. Un uzkrāto naudu ņemiet tikai tad, kad ir sasniegts mērķis. Piemēram, piepildīta burka, pagājis gads vai tml. Šis gan nederēs, ja ikdienā norēķinaties ar maksājumu kartēm.

Lielie pirkumi izmaksā dubultā. Tas ir veids kā gan krāt, gan ierobežot savus izdevumus. Pielietojams tiem pirkumiem, kuri nav ikdienas pirkumi. Piemēram, telefoni un jebkura cita tehnika. Tātad – ja gribi pirkt jaunu telefonu/datoru – dariet to tikai tad, kad varat identisku naudas summu atlikt uzkrājumam. Piemēram, ja jauns telefons maksā 100Ls, pērciet to tikai tad, kad varat papildus pirkumam iztērētajiem 100Ls nolikt vēl 100Ls uzkrājumam. Protams, princips nav izmantojams gadījumam, kad kaut ko vajag steidzami un nav 2x vairāk naudas. Taču lielākajā daļā gadījumu jauna tehnika tiek pirkta tad, kad vecā vēl ir darba kārtībā.

Mērķis. Pirms sākt krāt vajag izdomāt mērķi. Tas palīdz procesu nepārtraukt pusceļā. Daži no mērķiem kurus varētu izmantot: nodrošinātas vecumdienas, bērnien finansiāla neatkarība pēc skolas beigšanas, ātrāka kredītu nomaksa, jauna mitekļa/auto/datora/mēbeļu iegāde, ceļošana, finansiālā drošība neparedzētu gadījumu brīdī (slimība, darba zaudēšana utt.). Mērķis katram būs savs. Taču noteikti uzstādiet.

Pirms kāda laika jau rakstīju ierakstu par taupīšanu/ekonomēšanu. Kā vienu no punktiem minēju, ka vajadzētu apsvērt iespēju izmantot alternatīvus pakalpojumu sniedzējus. Pirms neilga laika nolēmu, ka vajadzētu veikt nelielu revīziju tajā, kādus un kuru banku pakalpojumus izmantoju.

Līdz nesenai pagātnei biju trīs skandināvu banku klients. Katrā bankā pilns pakalpojumu komplekts: maksājumu kartes, interneta bankas, SMS bankas, kredīti utt. Domāju, ka līdzīga situācija ir daudziem. Tas tāpēc, ka lai saņemtu kādu bankas pakalpojumu, ir jākļūst par tās klientu. Piemēram, vēlamies valsts galvotu kredītu studentiem – banka A. Citu gadu šo pakalpojumu nodrošina banka B. Nu jau otra banka komplektā. Turklāt kredītu buma laikā bankas ļoti vilināja. Varēja paņemt kredītu vienā, tad otrā, tad trešajā. Un visiem bija vienalga kas ar tevi notiek citur. Un kas ir interesanti, kļūstot par bankas klientu parasti tiek atvērts pilns pakalpojumu komplekts, jo tas bieži vien ir lētāk kā izvēlēties tikai vienu vai divus pakalpojumus. Tas, ka telefona bankas vai SMS bankas vajadzīgas tikai retajam, jau ir cits stāsts.

Tad nu sāku domāt, vai tiešām man visās trijās bankās ir vajadzīgi visi šie pakalpojumi. Ātri vien sapratu ka nē. Pat vairāk – sapratu, ka man pilnībā pietiek ar divām bankām. Tāpēc vienā jaukā dienā aizgāju uz trešo banku, nomaksāju kredītu un nolikvidēju savu kontu (līdz ar to vairs neesmu bankas klients). Kas interesanti – nemaz nemēģināja mani pierunāt palikt. Tātad klientu pietiek. Savukārt otrā bankā nolikvidēju kredītlīniju, atteicos no maksājumu kartēm un turpmāk šo banku izmantošu daudz mazāk. T.i. – vairs man nav tur palicis neviens pakalpojums, par kuru būtu jāmaksā kādas gada maksas vai tamlīdzīgi. Ja tādas maksas tiks ieviestas, iespējams arī no šīs bankas atteikšos pavisam. Savukārt pirmajā bankā sākšu izmantot vairāk dažādus pakalpojumus un caur šo banku turpmāk vadīšu lielāko daļu no naudas plūsmas.

Kas ar šādu pārskatīšanu tiek iegūts? Vairākas lietas:

  • Makā vairāk vietas, jo nav tur vairs tik daudz visādu maksājumu karšu, kodu kartiņu, vizītkaršu un citas drazas.
  • Naudas ekonomija. Atsakamies no vienas maksājumu kartes un rodas ekonomija vidēji 10Ls gadā. Nav jau daudz, bet tomēr. Turklāt jo mazāk pakalpojumus un mazākā skaitā banku izmantojam, jo mazāka iespēja, ka nepamanīsim kādu jaunu komisiju parādīšanos.
  • Vairāk koncentrējot naudas plūsmu vienā bankā, mēs šīs bankas acīs kļūstam par nopietnākiem klientiem. Bankai patīk redzēt, ka nauda plūst. Bet ja tas notiek vienlaicīgi trīs bankās, tad naudas plūsma katrā ir relatīvi maza. Bet jo lielāka plūsma, jo labākus un izdevīgākus pakalpojumus varam izmantot.

Lasot rakstus interneta vortālos/portālos, kā arī skatoties TV pāraides mani nepamet sajūta, ka bankas melo. Ne jau tieši bankas, bet banku pārstāvji, kuri pauž banku oficiālo pozīciju dažādos jautājumos. Un iespējamie meli izpaužas divās lietās: banku pretīmnākšana tiem, kam šobrīd ir pagrūti atdot kredītus; banku vēlme kreditēt (gan privātpersonas, gan uzņēmumus).

Īpaši tracina Swedbank, kas kā jau lielākais spēlētājs banku sektorā, visbiežāk nāk klajā ar dažādiem paziņojumiem. Kurš no jums nav dzirdējis, ka bankas stāsta: “Nāciet pie mums, ja redzat, ka būs problēmas ar atmaksu. Mēs palīdzēsim!” ? Bet vai kāds no jums ir kaut kur manījis ka kāds klients kādu banku, par šādu palīdzēšanu paslavētu. Es neesmu redzējis. Tāpēc pieļauju, ka ja tādi gadījumi ir, tad tas ir ļoti, ļoti mazs procents no visiem gadījumiem. Tipiskākais komentārs par banku rīcību no tiem, kas reāli ir gājuši uz bankām risināt savas problēmas ir: atlika pamatsummas maksājumu uz termiņu X (tātad procentus maksājam joprojām), toties procentu likmi palielināja par Y procentpunktiem. Reālais ieguvums ir maksājuma samazinājums par 10-20% termiņā X, bet pēc tam maksājums kļūst lielāks kā pirms palīdzības saņemšanas. Ja tā ir pretīmnākšana no bankas puses, tad man īsti negribās ticēt arī citiem viņu paziņojumiem.

Kredītu izsniegšana. Šodien jau pieminētā Swedbank izplata paziņojumu, ka redz cilvēki paši nemaz tos kredītus negrib. Protams, var jau novelt vainu uz citiem. Bet vai paši maz kredītus vēlas izsniegt? Vēlas, bet tikai gadījumos, ja ir ļoti liela ķīla vai arī uz ļoti lieliem procentiem. Swedbank procentu likmes kredītlīnijām un tamlīdzīgiem pakalpojumiem ~30%, turklāt jābūt algas kontiem, smukām bilancēm utt., citas bankas (piemēram, Bigbank) atļaujas prasīt pat vairāk kā 250% gadā par izsniegto kredītu. Var jau kredīta saņemšanu padarīt neizdevīgu vai pat teju neiespējamu un tad teikt cilvēki paši negrib, bet vai tā nav ņirgāšanās?

Jūsu domas? Bankas melo?

Meklējot izdevīgākos banku piedāvājumus uzkrājumiem, pamanīju, ka Hipotēku banka ir izstrādājusi programmu “Mūsu budžets”. Šo programmu viņi kā dāvanu dod tiem saviem klientiem, kuri pieteikušies Ģimenes komplektam . Paši viņi par šo programmu saka sekojoši:

Tā ir kā elektroniska piezīmju grāmatiņa, kas vajadzīgos brīžos sniegs atbildes uz tādiem jautājumiem, kā: “Kur mēs tā iztērējāmies?” vai “Kā mēs varētu ietaupīt?”. Ja izmantojat internetbanku HipoNet, tajā veiktos darījumus nav nepieciešams pārrakstīt, jo tos ērti var ielādēt “Mūsu budžets” programmā.

Es savu izdevumu/ienākumu uzskaitei jau vairāk kā pusotru gadu izmantoju programmu Buddi. Tāpēc mani ļoti ieinteresēja tas, kādu programmu ir izdevies izstrādāt Hipotēku bankai. Tā kā tas ir bankas produkts, tad tam vajadzētu būt ļoti pārdomātam, precīzām, stabilam. Taču tā kā neesmu Hipotēku bankas klients, tad neloloju īpašas cerības, ka pie “Mūsu budžets” tikšu. Bet tiku gan. Izstādē “Bērnu pasaule 2009”, kura norisinājās pirms kāda mēneša sanāca saruna ar Hipotēku bankas pārstāvjiem, kuri mēģināja mani pierunāt izmantot kādu no viņu pakalpojumiem (uzkrājums bērnam, Ģimenes komplekts utml.). Tā kā par savas kontaktinformācijas atstāšanu (tātad vēl patālu no tapšanas par reālu klientu), man piedāvājās uzdāvināt “Mūsu budžets”, tad nolēmu ka nelaidīšu iespēju garām.

Nolēmu padalīties ar jums savos secinājumos par programmu. No sākuma par programmas iespējām. Tad secinājumi. Un nobeigumā sarakste ar Hipotēku banku un daži komentāri par viņu info dienestu.

Continue reading