Pirms lasi par to, kā tikt pie kartes, izlasi “Kas ir Revolut” . Ja zini, kas ir Revolut, un gribi tikt pie Revolut kartes bez maksas, tev ir vairākas iespējas. Pirmā noderēs tiem, kuriem vēl nav izveidots Revolut konts. Reģistrējies Revolut, izmantojot šo saiti: https://www.revolut.com/?p=elisovskisLV . Šo saiti izveidoja Revolut darbinieki, lai es, kā Revolut vēstnieks Latvijā, varētu jauniem klientiem izdalīt kartes bez maksas (saite strādās arī tad, ja neesi Latvijā). Visiem, kuri piereģistrējas, izmantojot šo saiti, tiek bonuss – pirmās fiziskās kartes pasūtīšana bez maksas (parasti jāmaksā 6€). Un nē, man par to nekādi bonusi netiek.

Lai nebūtu pārpratumu, process sekojošs:

  • Klikšķini uz saites https://www.revolut.com/?p=elisovskisLV  (skaties, lai tajā būtu p=elisovskisLV).
  • Lapā ievadi savu telefona nr (ja neredzi kur, meklē pogu ‘Get the App’).
  • Saņemsi saiti uz App Store / Google Play lietotnes lejupielādei.
  • Lejupielādē, reģistrējies, verificē profilu, papildini kontu ar 10€ (šos 10€ varēsi pēc tam iztērēt).
  • Pasūti fizisku maksājumu karti ar standarta piegādi bez maksas.

Solis ar telefona norādīšanu nepieciešams, lai sistēma zinātu, ka tieši šim lietotājam jāpiesaista bonuss bezmaksas kartes pasūtīšanai.

Ja reģistrējies, izmantojot saiti, bet bezmaksas kartes pasūtīšana tev netiek piedāvāta, sazinies ar mani un problēmu risināsim.

Ar šo instrukciju un saiti vari droši dalīties.

Ja tev jau ir Revolut konts, bet tāpat gribi fizisku maksājumu karti bez maksas, ir citi veidi, kā pie tās tikt:

  • Seko līdzi ziņām un dodies uz kādu no Revolut pasākumiem. To ietvaros tiek dalītas bezmaksas kartes.
  • Satiecies ar kādu no Revolut vēstniekiem un izsaki vēlmi tikt pie kartes. Es kartes dalu Jelgavā vai tajās pilsētās, kurās tobrīd atrodos.

Atruna: Autoram pieder Revolut akcijas. Pirms uzticēties rakstā teiktajam, izvērtējiet šo apstākli un tā potenciālo ietekmi uz informācijas objektivitāti.

Gan jau daudzās vietās esi pamanījis, ka Revolut ieviesis kriptovalūtu atbalstu. Standarta lietas gan jau vari izlasīt ziņu lapās vai arī Revolut bloga atbilstošajos ierakstos. Tādēļ neatkārtošos, bet nedaudz pieskaršos tam, ko citi nepasaka.

Kad lasi rakstus par kriptovalūtām, piedomā pie tā, kas ir rakstītājs un vai viņa teiktajam nav kādi slēpti motīvi, kā arī, vai raksta autors ir gana kompetents attiecīgajos jautājumos. Piemēram, Revolut bloga ierakstā kriptovalūtas parādītas pārāk gaišās krāsās, bet tas ir saprotams, jo viņi ir ieinteresēti, lai cilvēki pērk/pārdod. Mūsdienās atliek pielikt vārdus “blockchain” vai “crypto coins” teju jebkuram tekstam un tas uzreiz izskatās moderni. Nu gluži kā šis raksts. Viss nav tik vienkārši. Bet par visu pēc kārtas.Continue reading

Ņemot vērā to, ka man aizvien biežāk sanāk stāstīt par virsrakstā uzskaitītajiem jautājumiem, nolēmu, ka visu informāciju jāapkopo vienā vietā. Tādēļ arī šis raksts. Vispirms gan jāsaka, ka esmu nedaudz saistīts ar Revolut. Esmu Revolut vēstnieks Latvijā. Tas nozīmē, ka esmu brīvprātīgais, kurš palīdz Revolut izprast vietējo tirgu, kā arī palīdzu lietotājiem saprast, kas ir Revolut. Uzsveru – brīvprātīgais. Es neesmu algots un par šo palīdzību naudu nesaņemu. Kādēļ tad es to daru, ja man par to nemaksā? Vairāku iemeslu dēļ: sanāk socializēties ar citiem un nodibināt jaunus kontaktus; pašam sanāk labāk izprast produktu; palīdzēt citiem ir forši. Taču, tā kā neesmu algots darbinieks, varu par Revolut izteikties arī negatīvi tad, kad to vēlos. Ja jutīšu kaut ko nesmuku no Revolut puses, par to informēšu.

Raksts veidots gan kā stāstījums, gan jautājumi ar atbildēm. Ja atbilde dota slīprakstā, tad tas ir komentārs no Revolut puses. Raksts sanācis garāks kā gribēju, tādēļ droši “lec pāri” sadaļām, kuras tevi neinteresē.

Tātad – kas ir Revolut?

Ja runājam vienkāršoti un saīsināti, tad tas ir hibrīds starp telefona lietotni, maksājumu kartēm un banku pakalpojumiem. Ar Revolut palīdzību vari nepilnā sekundē aizskaitīt naudu citiem Revolut lietotājiem, veikt bankas pārskaitījumus, iepirkties veikalos ar Revolut izsniegtu maksājumu karti. Turklāt tas viss bez komisijas maksām un maksājuma kartes gada maksām, kā arī ar izdevīgu valūtas kursu. Revolut lieto teju miljons cilvēku. Sīkāk par šīm un citām iespējām turpinājumā.

Continue reading

Par uzkrājumiem esmu rakstījis jau iepriekš. Iespējams, ka kaut ko atkārtošu. Iespējams, ka nonākšu pretrunā ar iepriekš teikto. Neskatoties uz šīm varbūtībām, gribu pastāstīt par savu plānu ar ilgtermiņa uzkrājumiem. Ar ilgtermiņa es domāju tādus, kuri paredzēti dzīves otrajai pusei. Tam posmam, kad vajadzētu varēt beigt strādāt. Tas nenozīmē, ka, sasniedzot noteiktu vecumu, tiešām ir jābeidz strādāt. Bet tas ir vecums, kurš ir ieplānots kā potenciāls laiks, kad ir jāvar jebkurā brīdī pielikt punktu vai būtiski samazināt darba slodzi, ja ir tāda vēlme. Ja vēlmes nebūs, tad cita lieta. Daudziem attiecīgais vecums ir pensionēšanās gadi (šobrīd 63 gadi, bet 2025.gadā 65 gadi). Mans plāns ir nedaudz citādāks.

65 vai 70 gadi, kā brīdis, kad sākt atpūsties izklausās pārāk nereāli. Latvijā vīrieši vidēji dzīvo līdz 67 gadiem. Protams, citi dzīvo ilgāk, citi mazāk. Vidējais mūža ilgums pieaug. Bet arī pensionēšanās vecums pieaug. Lai no kura leņķa skatītos, mani neapmierina doma par pensionēšanos 65 vai 70 gadu vecumā. Es pat īsti neticu, ka pēc 40 gadiem vēl būs tāds jēdziens kā pensija. Nabadzības pabalsts, jā. Limitēts vecuma pabalsts, jā. Bet pensija, turklāt tāda, lai no tās var dzīvot, neticu. Tādēļ visu jāņem savās rokās. Ja pensija būs, tas būs labs bonuss. Bet uz to nepaļaušos.Continue reading

Līdz šim tirgošanās ar akcijām mani ir interesējusi kā spēle, rotaļa. Esmu mēģinājis kādas trīs reizes. Visas bija ar pozitīvu iznākumu. Nevarētu teikt, ka esmu baigais speciālists. Plusu iemesls vienmēr bija kombinācija loģikai un veiksmei. Piekrītu. Tā ir savāda kombinācija. Taču īstermiņa spēlē šī kombinācija ir nepieciešama. Pastāstīšu par savu loģiku un domu gājienu šajā procesā. Ja nu arī tu gribi paspēlēties, būs daži plāna punkti, par kuriem padomāt.

Sākumā ir uzstādījums, ka gribu akcijas. Kā pie tādām tikt? Es gāju man ērtāko, bet ne lētāko veidu. Atvēru Swedbank vērtspapīru kontu. Tas ir izdarāms ar vienu klikšķi internetbankā. Kamēr akcijas nav nopirktas, konta uzturēšana neko nemaksā. Izmaksas sākas tad, kad gribi pirkt akcijas. Jo tad jāmaksā gan par pirkšanas/pārdošanas darījumiem, gan par vērtspapīru kontu (tik ilgi, kamēr tur ir akcijas). Komisija par darījumu nav tā zemākā, ja salīdzinām ar citiem pieejamajiem variantiem. Taču tā kā nebiju plānojis daudz tirgoties, tad man svarīgāk bija ērtāk nevis lētāk.Continue reading

Šis raksts tapis 30 dienu rakstīšanas izaicinājuma ietvaros.

Gan jau daļa no jums ir pamanījusi, ka nedaudz vairāk kā gadu esmu pašnodarbinātais. Mazākā daļa no jums gan jau manīja, ka es Twitter nedaudz pieminēju to, kā man gāja, hipotekāro kredītu gādājot. Vēlos par procesu pastāstīt nedaudz sīkāk. Ja nu gadījumā vēl kāds pašnodarbinātais iesācējs par to domā.

Pirmā lieta, kuru uzzināsi, kad bankām izrādīsi vēlmi saņemt hipotekāro kredītu, būs fakts, ka tu bankām diez vai būsi interesants, ja pašnodarbinātā statusā būsi strādājis mazāk par gadu vai pat diviem. Tātad, ja šī gada janvārī kļuvi par pašnodarbināto, tad ļoti iespējams, ka šogad par hipotekāro kredītu vari pat nedomāt. Un tas nekas, ka pirms kļuvi par pašnodarbināto, ļoti labi pelnīji iepriekšējā darba vietā. Visi tavi ienākumi līdz brīdim, kad kļuvi par pašnodarbināto, vairs netiek ņemti vērā. Ir bankas, kuras piekrīt izvērtēt situāciju arī tad, ja ir pagājuši tikai 6 mēneši. Taču tas vairāk ir izņēmums, kurš piemērojams tad, ja naudas plūsma ir visai regulāra un pienācīgā apmērā. Bet arī šādā gadījumā ir kāds āķis.Continue reading

Šodien saņēmu vēstuli, kurā rakstītājs vēlējās noskaidrot manu attieksmi par 2. pensiju plānu, kurā un kāpēc naudu likt.

[…]
Lieta tāda, ka gribās lai arī no otrā pensiju līmeņa nauda neaizietu kautkur tālēs zilajās, bet kaut nedaudz kautkas arī uzkrātos.
Esmu mēģinājis meklēt internetā, lasīties pa dažādiem forumiem utt. Bet skaidru atbildi nēsmu atradis kurš plāns būtu ja ne pats izdevīgākais tad vismaz stabili pelnošais, cik paskatos tad bankām tie procenti pat aiziet mīnusos, laikam jau tas nozīmē, ka tā naudiņa tiek nobumbulēta.

Kādu plānu pats izmanto?
Ko varētu ieteikt palasīt, pirms izvēlēties kurai bankai piesaistīt 2 pensiju līmeni.
[…]
Pensiju līmenis jau kopš aizvēstures stāv Swedbankā, piedevām laikam progresīvajā kautkādā variantā kas nes maksimālus mīnusus.[…]

Gribēju uzrakstīt atbildi jautātājam, bet nolēmu, ka šis varētu būt kā labs iemesls, lai uzrakstītu rakstu par to kā es rīkojos ar naudu (domājot par nākotni). Turklāt pirms kāda laika man zvanīja no LETA un aicināja kameras priekšā dalīties pieredzē investīcijās. Toreiz teicu nē, jo nav lielas pieredzes šaja tēmā, kā arī labāk patīk uzrakstīt nevis būs kameras priekšā. Un pareizi vien darīju, jo izteikšanās laiks kameras priekšā ir ļoti īss. Varat ievērtēt tos kuri piekrita šeit: http://naudaslietas.lv/tag/investicijas/

Jāsāk ar to, ka man naudas nav daudz, bet kādu latu atlikt varu. Un ja varu atlikt, tad tas ir jādara. Iespējams, ka pēc kāda laika ienākumi samazināsies vai arī radīsies neparedzēti izdevumi – vajag rezervi. Kā arī man nav ticības valsts pensiju sistēmā. T.i. – esmu visai drošs, ka pēc gadiem 30-40 tāda pensija kāda tā ir tagad vairs neeksistēs. Drīzāk būs nabadzības pabalsts un tas arī viss. Ceru ka uz šādu pabalstu nepretendēšu, tāpēc atliek par savu nākotni gādāt pašam.

Vai pamanījāt cik daudz dažādu vajadzību ir? Tās visas ir orientētas uz nākotni, taču ļoti dažādiem periodiem – teju tagad, gads/pāris gadi, gadu desmiti. Kļūda ir koncentrēties uz vienu veidu. Diversifikācija ir atslēga.

Teju tagad

Ja interesējies par personiskajām finansēm, tad ne reizi vien būsi dzirdējis, ka vajag iekrāt tā saucamo drošības spilvenu. Mēdz variēt viedokļi par to cik lielam jābūt šādam spilvenam. Manā skatījumā ~ 3 mēnešu tēriņu apmerā. T.i. – paskatamies cik daudz tērējam mēnesī, pareizinam ar 3 un ir. Nezini cik daudz tērē mēnesī? Pēdējais laiks sākt veidot uzskaiti. Šo naudu nevajadzētu norakt kādos ilgtermiņa depozītos, bet atstāt viegli pieejamu. Konts, krājkonts, depozīts uz 1 mēnesi. Ar šo naudu nav paredzēts pelnīt. Tai ir jābūt ātri sasniedzamai.

Gads, daži gadi

Šis jau ir termiņš kurā var sākt pelnīt naudu. Iespējas divas. Depozīts uz ilgāku termiņu vai akcijas. Pirmais – drošs risinājums, bet atdeve maza. Protams, vienu brīdi Latvijas bankas dalīja 10% par noguldījumiem, bet tas laiks jau sen ir pagājis. Šobrīd, piemēram, Swedbank piedāvā ~1.5%. Ar akcijām ir interesantāk. Var naudu gan nopelnīt, gan zaudēt. Pelnīšana notiek divos veidos. Pirmais – nopirku lētāk, pārdevu dārgāk. Otrs – dividendes. Ir uzņēmumi kuri dividendes nemaksā, bet ir tādi, kuri dividendēs maksā pat 10% no akcijas cenas. Par zaudēšanu viss skaidrs – pārdevu par zemāku cenu nekā iepirku. Es ar akcijām esmu sācis spēlēties pavisam nesen. Turklāt ar mazu summu. Parasti iesācējiem neiesaka ieguldīt vairāk par 100Ls, bet manuprāt tas ir par maz, jo sava daļa aiziet komisijās un ar tādu summu nav iespējams veikt diversifikāciju. Tādēļ es esmu sācis ar gandrīz 1000EUR, kuri ieguldīti 3 uzņēmumos. Šie uzņēmumi ir starp tiem kuri parasti maksā dividendes. Neilgi pēc akciju pirkuma bija smuki plusi, tagad mīnusi. Taču es neuzskatu ka šobrīd naudu esmu zaudējis. Tas tāpēc ka akciju cena visu laiku svārstās. Zaudējumu jāfiksē tad kad akcija tiek pārdota, bet pārdot es tuvākajā nākotnē nedomāju. Drīzāk savākšu savas dividendes un ik pa laikam ielūkošos akciju cenā, lai piepirktu klāt vēl. Mana stratēģija ir sekojoša – likt akcijās tik daudz naudu, cik esmu gatavs iesaldēt un daļu pat zaudēt. Iesaldēt, jo nezinu kad varēšu pārdot. Daļu (nevis visu) zaudēt, jo ir jāpērk dažādu uzņēmumu akcijas, turklāt tādu kuri diez vai varētu bankrotēt, bet, protams, dažādu apstākļu sakritības dēļ to cena var arī krist. Tā kā nauda iet dažādos uzņēmumos, tad brīdī kad rotas nepieciešamība pēc naudas, kāda akcijas noteikti varēs pārdot par pienācīgu cenu. Ļoti iespējams ka vēlāk naudu ieguldīšu arī ārpus Latvijas, bet tad vajag ko krietni vairāk par 1k EUR. Var naudu likt arī obligācijās/fondos – tad nav jādomā kuru uzņēmumu iegādāties, bet tas manuprāt nav tik interesanti, taču daudziem citiem tas ir labs variants.

Tāla nākotne

Beidzot tikām līdz pensijām, vai ne? Par to 2. pensiju līmeni. Manuprāt nav īsti nopietni uztraukties par to kā iet 2. pensiju līmenim. Jo īpaši vērtēt rezultātus mēnešu, gada/divu ietvaros. Tas ir ieguldījums uz gadu desmitiem (vismaz manā gadījumā). Ja nu gribās nervozēt par šo tēmu, tad ieskaties http://www.manapensija.lv/plans/ip00000.php Hei – vēstules autor – redzi, Swedbank Dinamika nav mīnusos, kā rakstīji, bet ir pelnošs. Ja tev līdz pensijai nav tālu vai ir bail no lielākām svārstībām, liec konservatīvajā plānā, ja gadu līdz pensijai vairāk, liec aktīvajā. Turklāt ja tev ir sieva/vīrs, tad iesaku vienam likt vienas bankas plānā, otram otras bankas plānā. Diversifikācija! Vēl jāņem vērā ka 2. pensiju plāns viens pats nekādas labās vecumdienas tev nenodrošinās. Līdz ar to es viņu uztveru sekojoši – labi, lai ir, bet tas kas ar viņu notiek mani īsti neuztrauc.

Trešais pensiju līmenis.
Es izmantoju arī šo naudas uzkrāšanas veidu. Un atkal diversifikācija ir atslēga. Naudu lieku divos dažādos plānos vienā bankā (2 valūtas) un visticamāk šogad sākšu likt naudu arī otrā bankā. Summas gan nav lielas, bet tā kā līdz 55 man vēl tālu, tad sava tiesa savāksies.

Noslēgums
Tātad atslēga ir diversifikācija. Vismaz manā izpratnē.

  • Naudu uzkrāt dažādiem termiņiem
  • Drošības spilvens ar ~ 3 mēnešu izdevumu apjomu
  • Ja naudu liekam akcijās, tad tik cik esam gatavi iesaldēt un daļu pat zaudēt; liekam dažādos uzņēmumos;
  • Ja pērkam obligācijas/fondus – atkal dažādus vienas bankas ietvaros vai pat naudu dalam pa divām bankām;
  • Par 2. pensiju līmeni galvu nelauzam – izvēlamies vienu plānu;
  • Trešajā pensiju līmenī atkal diversifikācija – dažādas valūtas, iespējams dažādas bankas.
  • Ja ieguldi ilgtermiņa lietās, paskaties, iespējams no valsts vari saņemt IIN atmaksu.
  • Ja ir sieva/vīrs – diversificējam tālāk – paņemam klāt vēl kādu citu pensiju plānu, kādu citu uzņēmumu akcijas.

Ir ļoti labi, ja uzkrājumiem vari atlikt 10% no saviem ienākumiem mēnesī. Ja vari vairāk – izcili. Taču nevajag ieiet galējībās – nav visu pāri palikušo naudu jāatliek nākotnei. Dzīvojam taču šodienā – tērē, bet neaizmirsti ka (cerams :) ) būs arī rītdiena.

 

 

Nordea mēģina būt progresīva. Lieto sociālos tīklus, ievieš WiFi pieeju klientu apkalpošanas centros, ir izveidojuši mobilās aplikācijas Android un iPhone. Tā kā esmu arī Nordea klients un kabatā man ir Android telefons, nolēmu paspēlēties ar Nordea Android app. Vēlos padalīties ar iespaidiem.

Kas ir izdevies?
PR noteikti ir izdevies. Par Nordea šajā sakarā runājām, reklāmas redzējām un īpašas žēlošanās nemanīju.
Vai pati aplikācija ir izdevusies? Drīzāk nē. Tas tāpēc, ka sanākušais produkts ir šaura pielietojuma produkts, kuram ir vairāk trūkumu kā plusu. Iziesim cauri visām galvenajām funkcijām un es pastāstīšu kādēļ tāds viedoklis.

Funkciju daudz un dikti. Sākam ķidāt.

Mobilā internetbanka.
Šeit ir pieejams tieši tas pats, kas būtu pieejams ja telefona web pārlūkā atvērtu: https://mobile.nordea.lv (no desktop Chrome nav iespējams atvērt). Tātad web lapa ar pielāgotu dizainu. Kas ir savādi, ja no telefona web pārlūka iesiet uz standarta adresi: https://netbank.nordea.com/ tad redzēsiet standarta dizainu un nekur pat nebūs piedāvājums izmantot mobilo versiju. Kāpēc? Lai nu kā – atgriežamies pie pielāgotā dizaina. Tas ir labs tikai un vienīgi, ja jums ir jāapskatās konta izrakstu vai jāveic kādu maksājumu. Ak jā – vēl ir sarakste ar banku. Nekā cita tur nav. Nedz es varu apskatīties savus kredītus, nedz noguldījumus, nedz pieteikt produktus. Un kas man traucē visvairāk – nav pieejas kredītkartēm. Nordea kredītkartēm ir atsevišķa, no standarta kontiem nošķirta, sadaļa. Un tās šajā mobilajā versijā nav. Līdz ar to es nevaru redzēt cik man uz kartes ir nauda, kādi darījumi ir veikti utt. Tā kā šis punkts man ir ļoti svarīgs, tad man Nordea mobilā aplikācija ir nederīga. Solis pareizajā virzienā ir, bet tik ļoti apgraizīta versija, ka īsti lietot negribās.

Bankomāti un filiāles
Šajā sadaļā man vajadzētu redzēt visas filiāles un bankomātus. Skatamies ko es redzu Jelgavā. 3 bankomāti un 1 filiāle.

Bet kā ir patiesībā? Izraksts no Nordea lapas (bankomātu saraksts):

  • Driksas iela 4, T/C Pilsētas pasāža, darba laiks – 08:00 – 22:00 (Nordea)
  • Driksas iela 4, T/C Pilsētas pasāža, darba laiks – 08:00 – 22:00 (Citadele)
  • Katoļu iela 18, veikals Vivo, darba laiks – 08:00 – 23:00 (Nordea)
  • Lielā iela 8, pie veikala Dialogs (Citadele)
  • Lielā iela 12, Hipotēku bankas filiāle, darba laiks – 24h (Hipotēku banka)
  • Pasta iela 51/8, pie veikala Drogas (Citadele)
  • Rīgas iela 11a, T/C Valdeka , darba laiks – 08:00 – 23:00 (Nordea)
  • Rīgas iela 11a, T/C Valdeka , darba laiks – 08:00 – 23:00 (Citadele)
  • Satiksmes iela 35, veikals Supernetto (Citadele)

Tātad informācija ir stipri nepilnīga.

Kontaktu centrs
Šeit ir informācija par to kā Nordea var sakontaktēt. Īsti garām nav kur nošaut.

Akciju cenas
Arī šis ir ļoti nepilnīgs rīks. Skatāmies ko var redzēt. Piemēram pievienoju Latvijas Gāzi.

Varam redzēt kā akciju cena mainījusies laika periodā, kā arī pēdējā darījuma cenu (par akciju). Var arī pievienot savā īpašumā esošo akciju skaitu/iepirkuma cenu, lai redzētu vai ir zaudējumi vai peļņa. Kas smieklīgi – nav nekādas pārbaudes uz to vai tiek ievadīti cipari. Līdz ar to ļauj saglabāt akciju skaitu “d”, akciju cenu “h”. Atskaitēs rādās “NaN” – tātad welcome JavaScript. Kas trūkst? Vairākas lietas:

  • pēdējais darījums ir noapaļots uz santīmiem, bet akcijas tirgojam līdz santīmu desmitdalai
  • nav redzams cik daudz akcijas bija pēdējā darījumā – tika pārdota 1 vai 1000 akcijas?
  • nav redzams kāda ir tirgus aktivitāte – cik vispār šodien tika pārdots un par kādām cenām
  • nav redzams kas par kādām cenām akcijas pieprasa un par kādām pārdod

Valūtu kalkulators
Te man nebija kur piesieties. Viss diezgan precīzi un arī kursus spēj ielādēt aktuālus.

Kredītu kalkulators
Šis nav pārāk noderīgs rīks. Varētu būt, bet nav. Lai to lietotu ir jāzina summu, termiņu, procentu likmes. Bet nekur nav informācijas par to kādas likmes Nordea piedāvā. Kāpēc te nav informācija par likmēm un termiņiem standarta kredītiem? Tad varētu ņemt un aprēķināt. Tātad, ir noderīgi, ja ir zināmi precīzi mainīgie, bet kur lai tos uzzina? Otra lieta, nedaudz pamāžojos ar kalkulatoru, lai redzētu vai atkārtojas kaut kas līdzīgs Akciju sadaļai. Ievadīju kredīta summu 0.01Ls, termiņu 30 gadus.

Lūk ko aprēķināja: Izdomāja tomēr, ka 0.01 ir par maz un aprēķināja 1Ls, sākumā maksājam procentus, bet atlikums samazinās, pēc 14 gadiem esam nomaksājuši 0.5Ls, tālāk maksājums ir 0.01Ls, kurš sastāv no 0.00Ls procentiem un 0.00Ls pamatsummas.


Protams, tas ko es darīju ir bezjēdzīgi un no tā nav nekādas jēgas. Šis solis ir vairāk kā izstrādātāja paviršības bakstīšanai.

Uzkrājuma kalkulators
Kā kalkulatoram jau nav ne vainas. Vienīgi, tāpat kā kredītiem, nav informācijas par to kādas tad ir iespējamās procentu likmes ko Nordea piedāvātu. Kāda man jēga rēķināt ar kaut kādu noklusēto 7% likmi, ja Nordea īstenībā piedāvā 0.1%. Tātad – kalkulators – tas labi, bet neizmantots potenciāls, jo nav norādīta svarīga informācija (aktuālas likmes).

Ienākumi un izdevumi
Bezjēdzīgākā sadaļa visā aplikācijā. Tas ko šeit ir mēģināts panākt: “Ievadiet savus ienākumus un izdevumus un sekojiet līdzi naudas plūsmai”. Khem. Kur lai sāk. Labi – sākšu no sākuma. Šeit var pievienot ieņēmumus/izdevumus.

Kad pievieno vienu vai otru, mums ļauj veidot tādu kā sasaisti ar savu kontaktu grāmatu. Neprasiet kādēļ. Man tas pašam nav skaidrs. Varbūt, ja nu vienīgi es skaidrā naudā baigi aizdotu/aizņemtos naudu no visiem pēc kārtas. Bet kāds sakars kontaktam A ar to, ka es pērku pārtiku, degvielu vai kaut ko citu. Šī sasaiste gan nav obligāta un nosaukumā var ievadīt jebko. Kad viss savadīts, tad redzam bilanci. Tas arī viss. Kāpēc es teicu ka šis ir bezjēdzīgs rīks? Tāpēc ka:

  • pierakstīt izdevumus/ienākumus telefonā ir neērti. Ja ir bail ka aizmirsīsi kādu ciparu, ņem čekus un vēlāk iegrāmato;
  • pat ja būtu ērti ievadīt, tad pilnvērtīgai ainai te būtu jāievada visi, visi ienākumi/izdevumi, kas kā jau teicu, nav ērti;
  • nav izdevumu/ienākumu grupu;
  • nav nekādu pārskatu – tikai viens cipars ar bilanci. Tas neko nedod. Atverot maku vai bankas kontu es to redzu. Bet tas ko vajag panākt ar izdevumu/ienākumu uzskaiti ir naudas plūsmas pārskatāmība. Te tādas nav.

Kās ir risinājumus? Nordea vajag izveidot šāda rīka sasaisti ar kādu online datu glabātuvi. T.i. – telefons ir kā papildus rīks, lai piekļūtu glabātuvei. Tad no šī produkta būtu jēga. Pretējā gadījumā nav.
Saldajam ēdienam vēl viens akmens izstrādātāju dārziņā. Kas notiek, ja neievadam summu?

Šāda kļūda.

Izskatās ka kaut kas trūkst. Un ja ievadām summas vietā punktu.

Ups.

Salauzu.

Informācija
Šajā sadaļā ir apraksts par to ko meklēt katrā no augstāk jau aprakstītajām sadaļām.

Vēl daži vārdi.

Nesen iznāca jauna programmas versija. Kādi jaunumi? Viens jaunums – “Atjaunots filiāļu un bankomātu saraksts”. Tas ir muļķīgi. Taisīt jaunu versiju, lai papildinātu programmu ar tādu informāciju. Kāpēc programma pati nevar pieslēgties kādam servisam un šo informāciju ielādēt? Turklāt, kā redzams, pat pēc atjauninājuma saraksts ir nepilnīgs.
Aplikāciju izstrādājuši sadarbības partneri Norvēģijā (izstrādāts visai Nordea grupai, ne tikai Latvijas filiālei). Ko es par to varu teikt. Slikti. Jo:

  • darbs ir paviršs. Ja būtu kvalitātīvs, tad nebūtu augstāk minēti punkti (pie Akcijas, Kredītu kalkulators, Ienākumi izdevumi).
  • kad produktu veido lielai grupai, tad daudzas lietas ir formālas. T.i. – šķiet, ka produkts izveidots PR vārdā, nevis lai būtu ērts rīks lietotājam.

Noslēgumā varu teikt – mobilās aplikācijas ir foršas. Bet nevajag aizmirst, ka tās ir jātaisa, lai būtu ērti lietot, lai tās risinātu kādu problēmu, nevis plika PR vārdā. Šai aplikācijai ir liels potenciāls un redzu, ka varētu to izmantot bieži, ja vien tiktu novērstas augstāk minētās problēmas. Bet, tā kā aplikācija tiek veidota visai Nordea grupai uzreiz, tad diez vai mēs redzēsim ātru progresu un diez vai vispār kāds ieklausīsies. Lai nu kā, malači ka sperat soļus, bet dariet lietas kārtīgāk.