Par uzkrājumiem esmu rakstījis jau iepriekš. Iespējams, ka kaut ko atkārtošu. Iespējams, ka nonākšu pretrunā ar iepriekš teikto. Neskatoties uz šīm varbūtībām, gribu pastāstīt par savu plānu ar ilgtermiņa uzkrājumiem. Ar ilgtermiņa es domāju tādus, kuri paredzēti dzīves otrajai pusei. Tam posmam, kad vajadzētu varēt beigt strādāt. Tas nenozīmē, ka, sasniedzot noteiktu vecumu, tiešām ir jābeidz strādāt. Bet tas ir vecums, kurš ir ieplānots kā potenciāls laiks, kad ir jāvar jebkurā brīdī pielikt punktu vai būtiski samazināt darba slodzi, ja ir tāda vēlme. Ja vēlmes nebūs, tad cita lieta. Daudziem attiecīgais vecums ir pensionēšanās gadi (šobrīd 63 gadi, bet 2025.gadā 65 gadi). Mans plāns ir nedaudz citādāks.

65 vai 70 gadi, kā brīdis, kad sākt atpūsties izklausās pārāk nereāli. Latvijā vīrieši vidēji dzīvo līdz 67 gadiem. Protams, citi dzīvo ilgāk, citi mazāk. Vidējais mūža ilgums pieaug. Bet arī pensionēšanās vecums pieaug. Lai no kura leņķa skatītos, mani neapmierina doma par pensionēšanos 65 vai 70 gadu vecumā. Es pat īsti neticu, ka pēc 40 gadiem vēl būs tāds jēdziens kā pensija. Nabadzības pabalsts, jā. Limitēts vecuma pabalsts, jā. Bet pensija, turklāt tāda, lai no tās var dzīvot, neticu. Tādēļ visu jāņem savās rokās. Ja pensija būs, tas būs labs bonuss. Bet uz to nepaļaušos.Continue reading

Flattr this!

Līdz šim tirgošanās ar akcijām mani ir interesējusi kā spēle, rotaļa. Esmu mēģinājis kādas trīs reizes. Visas bija ar pozitīvu iznākumu. Nevarētu teikt, ka esmu baigais speciālists. Plusu iemesls vienmēr bija kombinācija loģikai un veiksmei. Piekrītu. Tā ir savāda kombinācija. Taču īstermiņa spēlē šī kombinācija ir nepieciešama. Pastāstīšu par savu loģiku un domu gājienu šajā procesā. Ja nu arī tu gribi paspēlēties, būs daži plāna punkti, par kuriem padomāt.

Sākumā ir uzstādījums, ka gribu akcijas. Kā pie tādām tikt? Es gāju man ērtāko, bet ne lētāko veidu. Atvēru Swedbank vērtspapīru kontu. Tas ir izdarāms ar vienu klikšķi internetbankā. Kamēr akcijas nav nopirktas, konta uzturēšana neko nemaksā. Izmaksas sākas tad, kad gribi pirkt akcijas. Jo tad jāmaksā gan par pirkšanas/pārdošanas darījumiem, gan par vērtspapīru kontu (tik ilgi, kamēr tur ir akcijas). Komisija par darījumu nav tā zemākā, ja salīdzinām ar citiem pieejamajiem variantiem. Taču tā kā nebiju plānojis daudz tirgoties, tad man svarīgāk bija ērtāk nevis lētāk.Continue reading

Flattr this!

Šis raksts tapis 30 dienu rakstīšanas izaicinājuma ietvaros.

Gan jau daļa no jums ir pamanījusi, ka nedaudz vairāk kā gadu esmu pašnodarbinātais. Mazākā daļa no jums gan jau manīja, ka es Twitter nedaudz pieminēju to, kā man gāja, hipotekāro kredītu gādājot. Vēlos par procesu pastāstīt nedaudz sīkāk. Ja nu gadījumā vēl kāds pašnodarbinātais iesācējs par to domā.

Pirmā lieta, kuru uzzināsi, kad bankām izrādīsi vēlmi saņemt hipotekāro kredītu, būs fakts, ka tu bankām diez vai būsi interesants, ja pašnodarbinātā statusā būsi strādājis mazāk par gadu vai pat diviem. Tātad, ja šī gada janvārī kļuvi par pašnodarbināto, tad ļoti iespējams, ka šogad par hipotekāro kredītu vari pat nedomāt. Un tas nekas, ka pirms kļuvi par pašnodarbināto, ļoti labi pelnīji iepriekšējā darba vietā. Visi tavi ienākumi līdz brīdim, kad kļuvi par pašnodarbināto, vairs netiek ņemti vērā. Ir bankas, kuras piekrīt izvērtēt situāciju arī tad, ja ir pagājuši tikai 6 mēneši. Taču tas vairāk ir izņēmums, kurš piemērojams tad, ja naudas plūsma ir visai regulāra un pienācīgā apmērā. Bet arī šādā gadījumā ir kāds āķis.Continue reading

Flattr this!

Šodien saņēmu vēstuli, kurā rakstītājs vēlējās noskaidrot manu attieksmi par 2. pensiju plānu, kurā un kāpēc naudu likt.

[…]
Lieta tāda, ka gribās lai arī no otrā pensiju līmeņa nauda neaizietu kautkur tālēs zilajās, bet kaut nedaudz kautkas arī uzkrātos.
Esmu mēģinājis meklēt internetā, lasīties pa dažādiem forumiem utt. Bet skaidru atbildi nēsmu atradis kurš plāns būtu ja ne pats izdevīgākais tad vismaz stabili pelnošais, cik paskatos tad bankām tie procenti pat aiziet mīnusos, laikam jau tas nozīmē, ka tā naudiņa tiek nobumbulēta.

Kādu plānu pats izmanto?
Ko varētu ieteikt palasīt, pirms izvēlēties kurai bankai piesaistīt 2 pensiju līmeni.
[…]
Pensiju līmenis jau kopš aizvēstures stāv Swedbankā, piedevām laikam progresīvajā kautkādā variantā kas nes maksimālus mīnusus.[…]

Gribēju uzrakstīt atbildi jautātājam, bet nolēmu, ka šis varētu būt kā labs iemesls, lai uzrakstītu rakstu par to kā es rīkojos ar naudu (domājot par nākotni). Turklāt pirms kāda laika man zvanīja no LETA un aicināja kameras priekšā dalīties pieredzē investīcijās. Toreiz teicu nē, jo nav lielas pieredzes šaja tēmā, kā arī labāk patīk uzrakstīt nevis būs kameras priekšā. Un pareizi vien darīju, jo izteikšanās laiks kameras priekšā ir ļoti īss. Varat ievērtēt tos kuri piekrita šeit: http://naudaslietas.lv/tag/investicijas/

Jāsāk ar to, ka man naudas nav daudz, bet kādu latu atlikt varu. Un ja varu atlikt, tad tas ir jādara. Iespējams, ka pēc kāda laika ienākumi samazināsies vai arī radīsies neparedzēti izdevumi – vajag rezervi. Kā arī man nav ticības valsts pensiju sistēmā. T.i. – esmu visai drošs, ka pēc gadiem 30-40 tāda pensija kāda tā ir tagad vairs neeksistēs. Drīzāk būs nabadzības pabalsts un tas arī viss. Ceru ka uz šādu pabalstu nepretendēšu, tāpēc atliek par savu nākotni gādāt pašam.

Vai pamanījāt cik daudz dažādu vajadzību ir? Tās visas ir orientētas uz nākotni, taču ļoti dažādiem periodiem – teju tagad, gads/pāris gadi, gadu desmiti. Kļūda ir koncentrēties uz vienu veidu. Diversifikācija ir atslēga.

Teju tagad

Ja interesējies par personiskajām finansēm, tad ne reizi vien būsi dzirdējis, ka vajag iekrāt tā saucamo drošības spilvenu. Mēdz variēt viedokļi par to cik lielam jābūt šādam spilvenam. Manā skatījumā ~ 3 mēnešu tēriņu apmerā. T.i. – paskatamies cik daudz tērējam mēnesī, pareizinam ar 3 un ir. Nezini cik daudz tērē mēnesī? Pēdējais laiks sākt veidot uzskaiti. Šo naudu nevajadzētu norakt kādos ilgtermiņa depozītos, bet atstāt viegli pieejamu. Konts, krājkonts, depozīts uz 1 mēnesi. Ar šo naudu nav paredzēts pelnīt. Tai ir jābūt ātri sasniedzamai.

Gads, daži gadi

Šis jau ir termiņš kurā var sākt pelnīt naudu. Iespējas divas. Depozīts uz ilgāku termiņu vai akcijas. Pirmais – drošs risinājums, bet atdeve maza. Protams, vienu brīdi Latvijas bankas dalīja 10% par noguldījumiem, bet tas laiks jau sen ir pagājis. Šobrīd, piemēram, Swedbank piedāvā ~1.5%. Ar akcijām ir interesantāk. Var naudu gan nopelnīt, gan zaudēt. Pelnīšana notiek divos veidos. Pirmais – nopirku lētāk, pārdevu dārgāk. Otrs – dividendes. Ir uzņēmumi kuri dividendes nemaksā, bet ir tādi, kuri dividendēs maksā pat 10% no akcijas cenas. Par zaudēšanu viss skaidrs – pārdevu par zemāku cenu nekā iepirku. Es ar akcijām esmu sācis spēlēties pavisam nesen. Turklāt ar mazu summu. Parasti iesācējiem neiesaka ieguldīt vairāk par 100Ls, bet manuprāt tas ir par maz, jo sava daļa aiziet komisijās un ar tādu summu nav iespējams veikt diversifikāciju. Tādēļ es esmu sācis ar gandrīz 1000EUR, kuri ieguldīti 3 uzņēmumos. Šie uzņēmumi ir starp tiem kuri parasti maksā dividendes. Neilgi pēc akciju pirkuma bija smuki plusi, tagad mīnusi. Taču es neuzskatu ka šobrīd naudu esmu zaudējis. Tas tāpēc ka akciju cena visu laiku svārstās. Zaudējumu jāfiksē tad kad akcija tiek pārdota, bet pārdot es tuvākajā nākotnē nedomāju. Drīzāk savākšu savas dividendes un ik pa laikam ielūkošos akciju cenā, lai piepirktu klāt vēl. Mana stratēģija ir sekojoša – likt akcijās tik daudz naudu, cik esmu gatavs iesaldēt un daļu pat zaudēt. Iesaldēt, jo nezinu kad varēšu pārdot. Daļu (nevis visu) zaudēt, jo ir jāpērk dažādu uzņēmumu akcijas, turklāt tādu kuri diez vai varētu bankrotēt, bet, protams, dažādu apstākļu sakritības dēļ to cena var arī krist. Tā kā nauda iet dažādos uzņēmumos, tad brīdī kad rotas nepieciešamība pēc naudas, kāda akcijas noteikti varēs pārdot par pienācīgu cenu. Ļoti iespējams ka vēlāk naudu ieguldīšu arī ārpus Latvijas, bet tad vajag ko krietni vairāk par 1k EUR. Var naudu likt arī obligācijās/fondos – tad nav jādomā kuru uzņēmumu iegādāties, bet tas manuprāt nav tik interesanti, taču daudziem citiem tas ir labs variants.

Tāla nākotne

Beidzot tikām līdz pensijām, vai ne? Par to 2. pensiju līmeni. Manuprāt nav īsti nopietni uztraukties par to kā iet 2. pensiju līmenim. Jo īpaši vērtēt rezultātus mēnešu, gada/divu ietvaros. Tas ir ieguldījums uz gadu desmitiem (vismaz manā gadījumā). Ja nu gribās nervozēt par šo tēmu, tad ieskaties http://www.manapensija.lv/plans/ip00000.php Hei – vēstules autor – redzi, Swedbank Dinamika nav mīnusos, kā rakstīji, bet ir pelnošs. Ja tev līdz pensijai nav tālu vai ir bail no lielākām svārstībām, liec konservatīvajā plānā, ja gadu līdz pensijai vairāk, liec aktīvajā. Turklāt ja tev ir sieva/vīrs, tad iesaku vienam likt vienas bankas plānā, otram otras bankas plānā. Diversifikācija! Vēl jāņem vērā ka 2. pensiju plāns viens pats nekādas labās vecumdienas tev nenodrošinās. Līdz ar to es viņu uztveru sekojoši – labi, lai ir, bet tas kas ar viņu notiek mani īsti neuztrauc.

Trešais pensiju līmenis.
Es izmantoju arī šo naudas uzkrāšanas veidu. Un atkal diversifikācija ir atslēga. Naudu lieku divos dažādos plānos vienā bankā (2 valūtas) un visticamāk šogad sākšu likt naudu arī otrā bankā. Summas gan nav lielas, bet tā kā līdz 55 man vēl tālu, tad sava tiesa savāksies.

Noslēgums
Tātad atslēga ir diversifikācija. Vismaz manā izpratnē.

  • Naudu uzkrāt dažādiem termiņiem
  • Drošības spilvens ar ~ 3 mēnešu izdevumu apjomu
  • Ja naudu liekam akcijās, tad tik cik esam gatavi iesaldēt un daļu pat zaudēt; liekam dažādos uzņēmumos;
  • Ja pērkam obligācijas/fondus – atkal dažādus vienas bankas ietvaros vai pat naudu dalam pa divām bankām;
  • Par 2. pensiju līmeni galvu nelauzam – izvēlamies vienu plānu;
  • Trešajā pensiju līmenī atkal diversifikācija – dažādas valūtas, iespējams dažādas bankas.
  • Ja ieguldi ilgtermiņa lietās, paskaties, iespējams no valsts vari saņemt IIN atmaksu.
  • Ja ir sieva/vīrs – diversificējam tālāk – paņemam klāt vēl kādu citu pensiju plānu, kādu citu uzņēmumu akcijas.

Ir ļoti labi, ja uzkrājumiem vari atlikt 10% no saviem ienākumiem mēnesī. Ja vari vairāk – izcili. Taču nevajag ieiet galējībās – nav visu pāri palikušo naudu jāatliek nākotnei. Dzīvojam taču šodienā – tērē, bet neaizmirsti ka (cerams :) ) būs arī rītdiena.

 

 

Flattr this!

Nordea mēģina būt progresīva. Lieto sociālos tīklus, ievieš WiFi pieeju klientu apkalpošanas centros, ir izveidojuši mobilās aplikācijas Android un iPhone. Tā kā esmu arī Nordea klients un kabatā man ir Android telefons, nolēmu paspēlēties ar Nordea Android app. Vēlos padalīties ar iespaidiem.

Kas ir izdevies?
PR noteikti ir izdevies. Par Nordea šajā sakarā runājām, reklāmas redzējām un īpašas žēlošanās nemanīju.
Vai pati aplikācija ir izdevusies? Drīzāk nē. Tas tāpēc, ka sanākušais produkts ir šaura pielietojuma produkts, kuram ir vairāk trūkumu kā plusu. Iziesim cauri visām galvenajām funkcijām un es pastāstīšu kādēļ tāds viedoklis.

Funkciju daudz un dikti. Sākam ķidāt.

Mobilā internetbanka.
Šeit ir pieejams tieši tas pats, kas būtu pieejams ja telefona web pārlūkā atvērtu: https://mobile.nordea.lv (no desktop Chrome nav iespējams atvērt). Tātad web lapa ar pielāgotu dizainu. Kas ir savādi, ja no telefona web pārlūka iesiet uz standarta adresi: https://netbank.nordea.com/ tad redzēsiet standarta dizainu un nekur pat nebūs piedāvājums izmantot mobilo versiju. Kāpēc? Lai nu kā – atgriežamies pie pielāgotā dizaina. Tas ir labs tikai un vienīgi, ja jums ir jāapskatās konta izrakstu vai jāveic kādu maksājumu. Ak jā – vēl ir sarakste ar banku. Nekā cita tur nav. Nedz es varu apskatīties savus kredītus, nedz noguldījumus, nedz pieteikt produktus. Un kas man traucē visvairāk – nav pieejas kredītkartēm. Nordea kredītkartēm ir atsevišķa, no standarta kontiem nošķirta, sadaļa. Un tās šajā mobilajā versijā nav. Līdz ar to es nevaru redzēt cik man uz kartes ir nauda, kādi darījumi ir veikti utt. Tā kā šis punkts man ir ļoti svarīgs, tad man Nordea mobilā aplikācija ir nederīga. Solis pareizajā virzienā ir, bet tik ļoti apgraizīta versija, ka īsti lietot negribās.

Bankomāti un filiāles
Šajā sadaļā man vajadzētu redzēt visas filiāles un bankomātus. Skatamies ko es redzu Jelgavā. 3 bankomāti un 1 filiāle.

Bet kā ir patiesībā? Izraksts no Nordea lapas (bankomātu saraksts):

  • Driksas iela 4, T/C Pilsētas pasāža, darba laiks – 08:00 – 22:00 (Nordea)
  • Driksas iela 4, T/C Pilsētas pasāža, darba laiks – 08:00 – 22:00 (Citadele)
  • Katoļu iela 18, veikals Vivo, darba laiks – 08:00 – 23:00 (Nordea)
  • Lielā iela 8, pie veikala Dialogs (Citadele)
  • Lielā iela 12, Hipotēku bankas filiāle, darba laiks – 24h (Hipotēku banka)
  • Pasta iela 51/8, pie veikala Drogas (Citadele)
  • Rīgas iela 11a, T/C Valdeka , darba laiks – 08:00 – 23:00 (Nordea)
  • Rīgas iela 11a, T/C Valdeka , darba laiks – 08:00 – 23:00 (Citadele)
  • Satiksmes iela 35, veikals Supernetto (Citadele)

Tātad informācija ir stipri nepilnīga.

Kontaktu centrs
Šeit ir informācija par to kā Nordea var sakontaktēt. Īsti garām nav kur nošaut.

Akciju cenas
Arī šis ir ļoti nepilnīgs rīks. Skatāmies ko var redzēt. Piemēram pievienoju Latvijas Gāzi.

Varam redzēt kā akciju cena mainījusies laika periodā, kā arī pēdējā darījuma cenu (par akciju). Var arī pievienot savā īpašumā esošo akciju skaitu/iepirkuma cenu, lai redzētu vai ir zaudējumi vai peļņa. Kas smieklīgi – nav nekādas pārbaudes uz to vai tiek ievadīti cipari. Līdz ar to ļauj saglabāt akciju skaitu “d”, akciju cenu “h”. Atskaitēs rādās “NaN” – tātad welcome JavaScript. Kas trūkst? Vairākas lietas:

  • pēdējais darījums ir noapaļots uz santīmiem, bet akcijas tirgojam līdz santīmu desmitdalai
  • nav redzams cik daudz akcijas bija pēdējā darījumā – tika pārdota 1 vai 1000 akcijas?
  • nav redzams kāda ir tirgus aktivitāte – cik vispār šodien tika pārdots un par kādām cenām
  • nav redzams kas par kādām cenām akcijas pieprasa un par kādām pārdod

Valūtu kalkulators
Te man nebija kur piesieties. Viss diezgan precīzi un arī kursus spēj ielādēt aktuālus.

Kredītu kalkulators
Šis nav pārāk noderīgs rīks. Varētu būt, bet nav. Lai to lietotu ir jāzina summu, termiņu, procentu likmes. Bet nekur nav informācijas par to kādas likmes Nordea piedāvā. Kāpēc te nav informācija par likmēm un termiņiem standarta kredītiem? Tad varētu ņemt un aprēķināt. Tātad, ir noderīgi, ja ir zināmi precīzi mainīgie, bet kur lai tos uzzina? Otra lieta, nedaudz pamāžojos ar kalkulatoru, lai redzētu vai atkārtojas kaut kas līdzīgs Akciju sadaļai. Ievadīju kredīta summu 0.01Ls, termiņu 30 gadus.

Lūk ko aprēķināja: Izdomāja tomēr, ka 0.01 ir par maz un aprēķināja 1Ls, sākumā maksājam procentus, bet atlikums samazinās, pēc 14 gadiem esam nomaksājuši 0.5Ls, tālāk maksājums ir 0.01Ls, kurš sastāv no 0.00Ls procentiem un 0.00Ls pamatsummas.


Protams, tas ko es darīju ir bezjēdzīgi un no tā nav nekādas jēgas. Šis solis ir vairāk kā izstrādātāja paviršības bakstīšanai.

Uzkrājuma kalkulators
Kā kalkulatoram jau nav ne vainas. Vienīgi, tāpat kā kredītiem, nav informācijas par to kādas tad ir iespējamās procentu likmes ko Nordea piedāvātu. Kāda man jēga rēķināt ar kaut kādu noklusēto 7% likmi, ja Nordea īstenībā piedāvā 0.1%. Tātad – kalkulators – tas labi, bet neizmantots potenciāls, jo nav norādīta svarīga informācija (aktuālas likmes).

Ienākumi un izdevumi
Bezjēdzīgākā sadaļa visā aplikācijā. Tas ko šeit ir mēģināts panākt: “Ievadiet savus ienākumus un izdevumus un sekojiet līdzi naudas plūsmai”. Khem. Kur lai sāk. Labi – sākšu no sākuma. Šeit var pievienot ieņēmumus/izdevumus.

Kad pievieno vienu vai otru, mums ļauj veidot tādu kā sasaisti ar savu kontaktu grāmatu. Neprasiet kādēļ. Man tas pašam nav skaidrs. Varbūt, ja nu vienīgi es skaidrā naudā baigi aizdotu/aizņemtos naudu no visiem pēc kārtas. Bet kāds sakars kontaktam A ar to, ka es pērku pārtiku, degvielu vai kaut ko citu. Šī sasaiste gan nav obligāta un nosaukumā var ievadīt jebko. Kad viss savadīts, tad redzam bilanci. Tas arī viss. Kāpēc es teicu ka šis ir bezjēdzīgs rīks? Tāpēc ka:

  • pierakstīt izdevumus/ienākumus telefonā ir neērti. Ja ir bail ka aizmirsīsi kādu ciparu, ņem čekus un vēlāk iegrāmato;
  • pat ja būtu ērti ievadīt, tad pilnvērtīgai ainai te būtu jāievada visi, visi ienākumi/izdevumi, kas kā jau teicu, nav ērti;
  • nav izdevumu/ienākumu grupu;
  • nav nekādu pārskatu – tikai viens cipars ar bilanci. Tas neko nedod. Atverot maku vai bankas kontu es to redzu. Bet tas ko vajag panākt ar izdevumu/ienākumu uzskaiti ir naudas plūsmas pārskatāmība. Te tādas nav.

Kās ir risinājumus? Nordea vajag izveidot šāda rīka sasaisti ar kādu online datu glabātuvi. T.i. – telefons ir kā papildus rīks, lai piekļūtu glabātuvei. Tad no šī produkta būtu jēga. Pretējā gadījumā nav.
Saldajam ēdienam vēl viens akmens izstrādātāju dārziņā. Kas notiek, ja neievadam summu?

Šāda kļūda.

Izskatās ka kaut kas trūkst. Un ja ievadām summas vietā punktu.

Ups.

Salauzu.

Informācija
Šajā sadaļā ir apraksts par to ko meklēt katrā no augstāk jau aprakstītajām sadaļām.

Vēl daži vārdi.

Nesen iznāca jauna programmas versija. Kādi jaunumi? Viens jaunums – “Atjaunots filiāļu un bankomātu saraksts”. Tas ir muļķīgi. Taisīt jaunu versiju, lai papildinātu programmu ar tādu informāciju. Kāpēc programma pati nevar pieslēgties kādam servisam un šo informāciju ielādēt? Turklāt, kā redzams, pat pēc atjauninājuma saraksts ir nepilnīgs.
Aplikāciju izstrādājuši sadarbības partneri Norvēģijā (izstrādāts visai Nordea grupai, ne tikai Latvijas filiālei). Ko es par to varu teikt. Slikti. Jo:

  • darbs ir paviršs. Ja būtu kvalitātīvs, tad nebūtu augstāk minēti punkti (pie Akcijas, Kredītu kalkulators, Ienākumi izdevumi).
  • kad produktu veido lielai grupai, tad daudzas lietas ir formālas. T.i. – šķiet, ka produkts izveidots PR vārdā, nevis lai būtu ērts rīks lietotājam.

Noslēgumā varu teikt – mobilās aplikācijas ir foršas. Bet nevajag aizmirst, ka tās ir jātaisa, lai būtu ērti lietot, lai tās risinātu kādu problēmu, nevis plika PR vārdā. Šai aplikācijai ir liels potenciāls un redzu, ka varētu to izmantot bieži, ja vien tiktu novērstas augstāk minētās problēmas. Bet, tā kā aplikācija tiek veidota visai Nordea grupai uzreiz, tad diez vai mēs redzēsim ātru progresu un diez vai vispār kāds ieklausīsies. Lai nu kā, malači ka sperat soļus, bet dariet lietas kārtīgāk.

Flattr this!

Pēdējā laikā esmu pamanījis, ka bankas sākušas aktīvi reklamēt krājkontus. Banneri viņu lapās, Nordea pat izspēlē Twitter konkursu, uztaisa pamācošu video utt. Visi kā viens reklamē krājkontu kā ļoti ērtu un citādi labu veidu kā krāt naudu. Kā saka Nordea:

Viselastīgākais uzkrājumu veidošanas risinājums moderniem cilvēkiem, kuri vēlas gan uzkrāt, gan vienlaicīgi saglabāt iespēju jebkurā brīdī piekļūt saviem līdzekļiem.
Jūsu ziņā ir noguldījuma summa un krājkonta papildināšanas laiks!

Pievērsiet uzmanību vārdam uzkrājumu. Tā arī to vajag uztvert. Esam pieraduši, ka iedodot naudu bankai mēs pelnam. Bet krājkonts īsti nepelna. Vismaz ne šobrīd. Jā, jā – es zinu. Par naudas ieskaitīšanu un turēšanu krājkontā banka izmaksā procentu likmes. Bet kāds ir paskatījies kādas viņas ir? Piemēram, Nordea standarta klientiem 0,1%, Swedbank 0,15%. Un ne jau mēnesī, bet gadā. No šī atskaitam vēl 10% kas aizies nodokļos. Tātad reāli 0,09%-0,135% gadā! par to, ka dodat bankai iespēju pelnīt ar jūsu naudu. Banka jūsu naudu izsniedz citiem, piemēram, overdraftam un pelna ~23-25% gadā. Labs bizness, ne? Jā – kādu laiku atpakaļ krājkontu likmes bija lielākas. Bet šī brīža likmes nav domātas pelnīšanai.
Jā – banka saka, ka krietni zemās likmes ir tādēļ, ka “jebkurā” brīdī var tikt klāt naudai. Radot tādu kā brīvības sajūtu. Taču ne visi pamana, ka lai nemaksātu komisijas ir jāpiesaka naudas izņemšanu 7 dienas iepriekš. Manās acīs 7 dienas vai komisijas maksa neatsver 0,09% papildus ienākumus. Vēl jo vairāk tāpēc, ka, piemēram, Nordea naudas saņemšana izmaksā 0,5% no summas un ne mazāk kā 1Ls (ja naudu nevarat gaidīt 7 dienas). Būtībā, ja rodas nepieciešamība pēc naudas ātrāk (jo esat iegaumējuši rindu “iespēja piekļūt naudai jebkurā brīdī”), nāksies par to samaksāt tik, cik 5 gados nopelnīt. Tadēļ es naudu no krājkonta jau pirms kāda laika izņēmu. Šādu rīcību sev pamatoju sekojoši – uzkrāt es varu arī tāpat, bet brīvība ar savu naudu rīkoties kad es to gribu (nevis pēc 7 dienām) bieži vien var radīt vēl lielāku ieguvumu nekā krājkonta (ne)pelnīšanas funkcija.
Ar to es negribu teikt, ka nevienam cilvēkam neder krājkonts. Es vienīgi vēlos uzsvērt, ka pie šī brīža procentu likmēm un naudas saņemšanas nosacījumiem krājkonts = krāšana, (ne)pelnīšana, (ne)brīvība. Taču citiem tas ir vienīgais uzkrāšanas veids, jo citādi nav īsti rakstura naudu nenotērēt.

Flattr this!

Vienu dienu ejot pa veikalu sapratu, ka arī es ik pa laikam veicu spontānus pirkumus akcijas cenu iespaidā. Tas visbiežāk gadās ejot pa pārtikas lielveikalu, taču reizēm arī Amazon un citās bodēs. Sāku domāt, ka vajadzētu kaut kā no šī netikuma pavisam (vai tuvu tam) tikt vaļā. Pietika ar dažām minūtēm, lai izdomātu sistēmu, kā izvairīties no šādiem pirkumiem. Tā kā man 95% (ja ne vairāk) gadījumu šādi spontānie pirkumi rodas pārtikas veikalā, tad ilustrācija ar pārtikas pirkšanu.

Ja redzu kādai precei labu (tātad tādu, kas dod iespēju jūtami ietaupīt) atlaidi, tad tālāk vērtēju visu sekojošos soļos:
* Vai es šo preci pērku ikdienā arī bez atlaides. Ja pērku, tad skaidra lieta – jāpērk nost (tāpat agrāk vai vēlāk būs jāpērk). Protams, jāskatās derīguma termiņi utt., lai nesapirktu krājumus, kurus laikā nevar izlietot.
* Ja es šādu preci bez atlaides nepērku, tad jautājums – kāpēc? Ja neapmierina preces kvalitāte vai vēl kādas tamlīdzīgas īpašības, tad jāatsakās arī atlaides gadījumā. Ja nepērku tāpēc, ka ikdienā tai ir pārāk liela cena, tad ir jāizvērtē pārmaksu, nevis potenciālo ietaupījumu. Tātad:
Ja prece ikdienā maksātu tik, cik tagad ar atlaidi – vai tad es viņu pirktu vai joprojām tā būtu pārāk dārga? Ilustrācijai (skaitļi izvēlēti nejauši): Maize kuru pērku ikdienā maksā 0,50Ls. Šodien maizei, kura parasti maksā 2Ls ir 50% atlaide – tātad ļoti izdevīgs darījums. Taču ar visu atlaidi prece maksā 1Ls. Tātad krietni virs tā, ko mēdzu maksāt parasti. Tā kā cena ir tik ļoti virs limita – nepērku. Ja kādai maizei, kura ikdienā maksā 1,20Ls ir 50% atlaide un tagad viņu var nopirkt par 0,60Ls, tad apsvērtu iespēju un varbūt pat iegādātos, jo pārmaksa pār ikdienas tēriņu nav liela, bet iespējamais ieguvums varētu būt pārmaksas vērts. Tātad – es vairs neskatos cik procentus es ietaupu (50% no dārgās maizes cenas), bet cik procentus es pārmaksāju salīdzinājumā ar ikdienas pirkšanas paradumiem. Ja sanāk ietaupīt (salīdzinot ar ikdienas tēriņiem), tad pavisam jauki.

Flattr this!

Šodien no 11.00 pusotru stundu pavadīju piedaloties Nordea vebinārā “Personīgo finanšu plānošana”. Kā jau parasti – mēle niez par pasākumu pastāstīt. Nezinu kā citiem dalībniekiem, bet man ir gan pozitīvi, gan negatīvi komentāri. Jāsāk jau laikam ar to, ka mans jautājums par dalībnieku skaitu tika noignorēts, tāpēc grūti pateikt to, cik tad īsti cilvēki ņēma dalību.

Tiem, kas nezina kas ir vebināri – var iemest aci šajā rakstā, kur pirms diviem gadiem stāstīju par Zend rīkotajiem vebināriem. Prieks, ka šādas lietas notiek arī Latvijā. Šīs dienas vebināram izmantotā platforma bija ļoti līdzīga.

Tātad – tagad pie pašas prezentācijas.

Pozitīvie punkti:
1) Labi, ka kaut kas tāds vispār tiek stāstīts.
2) Uzskatu, ka tie, kam nav īsti pieredzes savu finanšu plānošanā, saņēma pietiekoši daudz informācijas, lai sāktu par jautājumu domāt. Un kas zina – iespējams arī sāks plānot savas finanses.
3) Tā kā vairāk paredzēts iesācējiem, tad Zigmāra Valtmaņa piekoptais informācijas pasniegšanas ātrums bija atbilstošs. Lēni, tā, lai citi neapjūk.

Manuprāt ne tik labas lietas (iespējams, ka pat negatīvie punkti):
1) Dažas minūtes pēc pasākuma sākšanās tika veikta aptauja. 50% dalībnieku atbildēja, ka jau regulāri plāno savas finanses. Atļaušos teikt, ka teju pusei no dalībniekiem īpaši neko jaunu iegūt neizdevās. Ja izdevās, tad jāsaka, ka viņi tomēr plāno savas finanses tikai neilgu laiku vai arī darīja to nepilnīgi. Es ar personīgo finanšu plānošanu nodarbojos ~ 3 gadus. Lai arī gribēju sadzirdēt kaut ko jaunu, neizdevās.
2) Nepatika demonstrētais naudas plūsmas uzskaites rīks. Solīja atsūtīt. Vēlāk ielikšu lejupielādei arī citiem. Rīks realizēts Excelī. Man nav nekas pret Excel. Taču tas, kā tas ir realizēts ir tālu, tālu no tā, kā tam vajadzētu būt. Saprotu – galvenais uzstādījums ir vienkāršība. Ļoti pareizi. Lai sāktu ar šādām lietām nodarboties vajag sākt pamazām – lai viss ir viegli saprotams. Šī rīka galvenais trūkums ir nespēja skatīt sevi ilgtermiņā. Proti – nav griezuma pa mēnešiem, gadiem. Ir tikai ienākumi/izdevumi vienam mēnesim. Protams, ja ir vēlme saglabāt ilgtermiņa vēsturi – var taisīt katram mēnesim atkal jaunu Excel failu. Taču kā starp šiem failiem izvilkt kaut kādu vienotu analīzi? Un ja skatāmies lietas tikai mēneša griezumā, tad rodas nepareizs priekšstats par to, kur tad nauda pazūd. Piemēram, apavu iegāde bieži vien ir sezonāla. Ja es par šo mēnesi aizpildu tabulu, ierakstu, ka apaviem iztērēju 40Ls. Ko no tā es varu spriest par saviem vidējiem mēneša tēriņiem? Pareizi – neko objektīvu. Un ja kāds sāk savu finanšu plānošanu ar šādu rīku, ir ļoti liela iespējamība, ka viņa analīze būs nepilnīga, ja ne maldīga. Ja aiz pasākuma un rīka stāv viena no Latvijas lielākajām bankām, tad varēja taču izstrādāt pilnīgāku rīku. Produkti/rīki kam aizmigurē stāv banka veido bankas tēlu. Un kādu tēlu veido nepilnīgs produkts?

Līdz ar to kopsavilkums ir tāds: malači, ka pievēršat uzmanību jautājumam, bet tas kas tika demonstrēts ir tikai pirmais solis. Ja nespersiet nākamo, prezentējot labākus rīkus, kā arī nedemonstrēsiet to, kā plānot ilgtermiņā (gads, pieci, desmit utt.), tad no šī vebināra būs tik pat daudz jēgas, kā no salūta Jaungada naktī – jauki, interesanti, bet visi sen jau aizmirsa.

Papildināts
Solītās lietas lejupielādei:
Personīgā bilance XLS, 28KB
Manis kritizētais Budžeta plānošanas rīks XLS, 254KB

Flattr this!