Nolēmu, ka ir nepieciešams zem RSS ziņām pievienot saiti, uzklikšķinot uz kuras, var saglabāt rakstu Digg.lv. Tā kā RSS statistikas ievākšanai izmantoju FeedBurner, tad loģisks solis bija izmantot piedāvāto FeedFlare servisu. Tiem kas nezina, FeedFlare serviss nodrošina tās saites zem RSS ierakstiem, kā “Comments” utt. Gan jau būsiet paši pamanījuši.

Ja arī jūs gribat pievienot “Diggot LV”, tad ejiet uz FeedBurner, klikšķiniet uz sadaļas Optimize, tad uz FeedFlare un tad laukā Add New Flare ierakstiet: http://www.endijs.com/fflare/fflare_digglv.xml Vizuāli tam jāizskatās šādi:

Digglv FeedFlare

Pēc pogas nospiešanas un klikšķa attiecīgajā rūtiņā vajadzētu redzēt kaut ko tādu:

Digglv FeedFlare

Ja gadījumā novērojat kļūdas darbībā, tad ziņojiet. Mēģināju saitīsīt dažādus FeedFlare ar tekstiem latviešu valodā, bet man, neskatoties uz visiem UTF8 kodējumiem, speciālos burtus rādīja kā ķeburus. Tas īsti nav izprotams. Turklāt FeedBurner atsakās bloga nosaukumu rādīt korekti. Proti, rāda nevis “Neformāli par šo un to”, bet ā un š aizvieto ar ķeburiem. Kādam ir idejas kāpēc tā? Laikam nepamanu kaut ko stipri elementāru…

Laikam jau sāku pārāk bieži rakstīt par dažādiem prātojumiem sakarā ar blogošanu. Bet ceru, ka kādam šie ieraksti liekas interesanti un noderīgi. Katrā ziņā vismaz man pašam tie noder, jo rakstīšanas laikā es nonāku pie jauniem slēdzieniem. Un šķiet, ka tieši tas arī ir mans mērķis – rakstot par blogošanu, pašam saprast, ko tad īsti tas nozīmē un kādā virzienā būtu jāattīsta šo blogu.

Tātad jaunākā lieta par kuru aizdomājos ir tāda, ka arī blogam ir nepieciešama koncepcija. Blogojot es sāku rakstīt par pilnīgi visu, kas man bija sakāms. Piemēram, pirms teju vai gada izteicos par to, ka man ir prieciņš ka smēķētājus gaida papildus izdevumi, kā arī Saddama Husseina nāvessodu. Tajā pat laikā sāku rakstīt arī par blogošanu, Linux un citām lietām. Viss vienā kaudzē. Pirmajā brīdī šķiet, ka tas nav slikti. Vairāk informācijas rada iespēju vairāk lasītājiem atrast kaut ko tādu, kas interesē tieši viņus. Bet tad es sāku domāt par to, kā es lasu blogus un sapratu, ka varbūt viss nav tik vienkārši.

Lieta tāda, ka ja blogā A tiek rakstīts par 10 lietām, no kurām mani interesē 1 lieta, tad gadījumā, ja par šo vienu raksta samērā reti, tad visticamāk blogs A no mana redzesloka pazudīs, jo pamanīt to vienu starp pārējām 9 ir pagrūti. Savukārt blogos B un C par mani interesējošā tēma būs kā pamattēma. Tas nozīmē, ka es retāk tikšu traucēts no B un C puses, bet kad tas notiks, tad visticamāk es varēšu lasīt kaut ko man interesantu. Šeit var nonākt pie slēdziena, ka “mazāk ir labāk”. Es gan iepriekš biju rakstījis par to, kā no blogā aprakstītajām lietām RSS apkopotājā saņemt tikai interesējošās kategorijās esošās ziņas, bet šķiet, ka šo iespēju izmanto tikai retais (spriežot pēc statistikas). Tāpēc pieļauju, ka tos, kurus intersē mani piedzīvojumi ar Linux, no bloga lasīšanas varētu aizbiedēt tas, ka bieži rakstu par citām lietām.

Visa šī sakarā esmu uzsācis domāt par to vai vajag un ja vajag, tad tieši kā reorganizēt blogu. Piemēram, samazināt kategorijas par kurām rakstīt un koncentrēties tikai uz dažām. Vai arī sadalīt blogu divos, kur katram varētu būt sava auditorija, savs dizains (pielāgots tematikai).

Noslēdzot šo ierakstu gribās teikt, ka ne bloga koncepcija nav mazāk nozīmīgs faktors par bloga dizainu un funkcionalitāti.

Kādas ir jūsu domas par šo tēmu?

Jo ilgāk šeit veicu piezīmes, jo vairāk pārliecinos par to, ka bloga izskats un funkcionalitāte ir ļoti svarīgs elements kopējā sistēmā. Protams, var rakstīt blogu arī izmantojot noklusēto WordPress tēmu un neizmantot spraudņus, kā arī neeksperimentēt ar informācijas izvietojumu. Bet vai tas ir pareizākais veids? Atļaušos uzskatīt, ka nav. Taču tajā pat laikā izteikšu apbrīnu par tiem, kas ir pilnībā apmierināti ar savu blogu vizuālo un funkcionālo pusi. Gribētu arī es reiz noenkuroties šāda pozīcijā. Bet šķiet, ka pagaidām nesanāks.

Līdz šim blogam izskats mainījies reizes 5 (īsti neatceros). Lai gan pašam tas šķiet pārāk daudz, citi dizainu paspējuši nomainīt vairāk kā simts reižu (ja nekļūdos ciparos). Nav tā, ka man ātri apniktu tie dizaini, kurus es izvēlos. Lieta tāda, ka ik pa laikam man kāds paziņo, ka attiecīgajam dizainam ir problēmas ar kādu no Web pārlūkiem. Tā kā pašam lauzties un meklēt kur ir problēma nav īpašas vēlmes, tad ņemu jaunu un mēģinu atkal. Arī tagadējam ir dažas problēmas, tāpēc pieļauju, ka drīzumā to mainīšu. Turklāt sāk šķist, ka tuvojas tas laiks, kad būs no bezmaksas dizainiem jāpāriet uz kādu maksas. Bet no sākuma arī tāds ir jāatrod.

Arī funkcionālā puse ik pa laikam tiek papildināta. Nāk klāt daži spraudņi un daži pazūd. Piemēram, biju ielicis iespēju balsot par rakstiem. Bet tagad esmu nolēmis, ka šādu iespēju, vismaz kādu laiku, vairs neatjaunošu. Iemesls tam ir pavisam vienkāršs – reti kurš pacenšās izteikt savu viedokli par rakstu. Bet ja nav viedokļa, nav jēgas no funkcionalitātes. Šodien aktivizēju balsošanas iespēju (labajā malā). Cerams, ka tas gūs lielāku atsaucību. Otrs jaunievedums ir saites uz rakstiem par tēmu, kas ir aprakstīta kāda konkrētā rakstā (redzams rakstu apakšā). Pats esmu uzrakstījis divus spraudņus, bet par tiem, ja tie tiks piedāvāti publiski, kādā citā reizē.

Noslēgumā vēlos izteikt aicinājumu ziņot par vizuālām un funkcionālām problēmām, kuras novērojat blogā. Tiem, kas līdz šim ir dalījušies attiecīgajā informācijā – Paldies!

Padarīto un nepadarīto darbu, uzstādīto un sasniegto, kā arī nesasniegto mērķu kopā savilkšana ir tipiska gada nogales nodarbe. Un to būtu jādara katram, jo tas var palīdzēt samazināt to lietu skaitu, kuras pēc gada liksim nepadarīto un nesasniegto kategorijā.

Par tādām lietām, kuras nevēlos izpaust publiski esmu padomājis. Sapratu kur esmu kļūdījies, ko darīšu citādi un ko tieši tāpat kā līdz šim. Esmu sagatavojis starta plānu nākamajam gadam un esmu pārliecināts, ka 2008.gads būs vēl labāks par šo gadu.

Neskatoties uz to, ka vēl ir viena diena, kuras laikā nedaudz statistika var mainīties, esmu pārliecināts, ka izmaiņas nebūs ļoti dramatiskas. Tāpēc varu atskatīties uz to, kā šim blogam ir klājies pēdējā gada laikā.Continue reading

5 latiIk pa laikam parādās runas par to, ka kāds vēlas nopelnīt. Arī par to, ka ar blogu nopelnīt nav iespējams. Protams, viss ir nosacīti, jo vārdu “nopelnīt” katrs saprot citādāk. Cits ar 10 apmeklētājiem nedēļā vēlas nopelnīt 5Ls nedēļā. Cits ar 1000Ls vēlas 50Ls.

Tāpēc vēlos reizi pa visām reizēm noskaidrot cik tieši tu ar savu blogu gribi nopelnīt. Ja atradīsim kopsaucēju kas apmierina abas puses – nopirkšu reklāmas laukumu tavā blogā uz tādu laiku, par kādu vienosimies. Tāpēc, ja tev ir interese nopelnīt, tad sūti uz info[at]pup.lv (kur [at][email protected]) vēstuli, kurā mini sekojošas lietas: bloga adrese, unikālo apmeklētāju skaits nedēļā un no kādas statistikas sistēmas iegūta šī informācija (ja blogs nav atrodams gmetrix.lv), cenu reklāmas laukumam (par nedēļu vai mēnesi) tavā blogā. Ja ir kādas īpašas vēlmes/pretenzijas pret reklāmas veidiem/reklamējamām lietām – drīksti minēt arī to. Ja viss ritēs gludi, tad jau janvārī varēsi saņemt tik, par cik būsim vienojušies.

Saņemto informāciju nevienam neizpaudīšu, tāpēc vari neuztraukties par to, ka kāds varētu sākt runāt par to, ka tu daudz vai maz gribi. Katram ir sava stratēģija un mērķi un tā ir katra paša privātā lieta.

Šo jautājumu neizsūtu katram blogerim personiski, bet publicēju šeit, lai kāds nesāktu domāt, ka attiecīgais piedāvājums ir kaut kāda veida spams. Kā arī nevēlos piedāvāt šo lietu tiem, kam reklāmas laukumu izvietošana blogā šķiet nepieņemama.

Šim ierakstam ir speciāli atslēgti komentāri, lai neparādītos vienam otru aizskaroši teksti.

MoneyVēlos darīt zināmu savu skatījumu par to cik labi vai slikti ir komercializēt blogošanu. Uzreiz jāsaka, ka šis jautājums nav izvērtējams kā melns vai balts. Ir sava negatīvā un sava pozitīvā puse. Taču par visu pēc kārtas.

Arī es piekritu piedalīties Altex marketing projektā par Luckyladies.eu reklāmas rakstu. Kāpēc? Tāpēc, ka raksta formāts netika uzspiests. Nebija obligāti noteikts, ka tam jābūt ļoti pozitīvam un tādam, kas piesaistītu pēc iespējas vairāk cilvēkus naudas tērēšanai. Turklāt obligāta prasība bija ielikt informāciju, ka raksts ir apmaksāts. Nedrīkstēja rakstīt neko tādu, kam es pats neticētu. Līdz ar to es varēju izteikties/informēt par Luckyladies.eu, turklāt aicināt cilvēkus aizdomāties par to vai tiešām ir vērts tērēt naudu šādam mērķim un pie reizes nopelnīt 200EUR. Viens raksts, kurš ir patiess, bez zemūdens akmeņiem un tā rezultātā es iegūstu iespēju attīstīt blogu un citus projektus. Manuprāt izdevīgs un godīgs piedāvājums visām 3 iesaistītajām pusēm (reklāmdevējam, man un lasītājiem).

Vai tādēļ es tagad esmu sliktais un pup.lv smird, kā to var noprast pēc Kristapa ieraksta? Domāju, ka nē. Tas ir divu būtisku iemeslu dēļ. Pirmais: reklāmas raksts tika pozicionēts kā tāds. Otrais: šī raksta esamība neietekmē citu rakstu kvalitāti un objektivitāti.
Nozākāt mani kā blogeri varētu tad, ja es kaut ko būtu reklamējis slēpti. Bet to pup.lv pastāvēšanas laikā neesmu darījis un cerams nedarīšu (nekad nesaki “nekad”). Ja es tomēr to kādreiz izdarīšu – drīkstēsiet teikt, ka esmu fuj un pē.

Vai pup.lv varētu parādīties vairāk šādu rakstu un citu mārketinga ietekmētu lietu? Domāju, ka jā. Ja vien reklāmas veids nepārkāps manus principus. Gan informācija par pasākumiem, gan produktiem. Taču par šāda tipa informāciju lasītājs tiks informēts raksta sākumā un varēs taupot savu laiku tālāk nelasīt, ja viņu šāda informācija neinteresē. Kāpēc es kaut kam tādam piekrītu? Jo tā tomēr ir nauda. Un šādi nopelnīto naudu es bez sirdsapziņas pārmetumiem varēšu likt dažādos Web projektos, neraizējoties par to, ka Web projekti, kuri man neienes ne santīma, tiek sponsorēti no ģimenes budžeta.

Vai es iesaku citiem blogeriem tādu praksi? Jā! Ja vien ir redzams un saprotams, ka attiecīgais raksts, banneris vai cita informācijas vienība ir apmaksāta. Par iegūto naudu var celt bloga kvalitāti un no tā ieguvēji būs visi. Ārzemēs teju vai visi nekorporatīvie blogi ir ar reklāmas laukumiem un reklāmas rakstiem. Un par to neviens vairs nebrīnās un nesaka, ka tas ir slikti. Galvenais ir neaizmirst, ka lasītāju nedrīkst maldināt un viņam ir skaidri jābūt saprotamam, ka konkrētā informācijas vienība ir reklāma. Agrāk vai vēlāk visos blogos būs reklāmas. Jo diez vai lasītāji būs gatavi maksāt abonēšanas maksu, bet kvalitatīvu saturu un interesantus projektus gan vēlēsies. Un lieki piebilst, ka mazajā Latvijas internetā lielāko daļu no interesantiem projektiem bīda tieši blogeri.

Sakarā ar “Angel & Devil” un to, ka tajā dalību ņēma vairāki blogeri, kuri tika pieaicināti kā alternatīvi mediju pārstāvji, man radušās vairākas pārdomas. Arta bīdītā ideja bija teju vai kā demo mēģinājums šādai praksei (ja neskaitam Artūra akcijas).

Līdz ar to pieļauju, ka tas kā izvērtās šis eksperiments, daudz ietekmēs šādas iespējas atkārtošanos nākotnē. Nenoliedzami, ka ar laiku blogeri tiks aicināti uz aizvien vairāk pasākumiem. Bet cik drīz un cik masveidīgi tas notiks?

To, ka blogiem ir spēks liecina ne jau tikai tas, ka tiem ir stabila lasītāju auditorija (lai gan salīdzinoši maza), bet arī Google patika pret blogiem. Google blogerus uzskata par vērā ņemamu informācijas avotu. Meklējot pēc atslēgvārdiem “Angel & Devil” vai “Angel and Devil“, var redzēt, ka pirmajā lapā lielu daļu no rezultātiem aizņem tieši saites uz blogiem (situācija var krietni mainīties, jo Google rezultātu aktualitāte mainās samērā bieži). Un ja kāds potenciālais pasākuma apmeklētājs gribēs pirms biļešu iegādes ievākt informāciju par pasākumu, ir pat ļoti ticams, ka viņš aizies uz kādu no blogiem. Un tur viņš redzēs to, kas blogerim par attiecīgo lietu bija sakāms.

Palasot vairāku blogeru atsauksmes par “Angel & Devil” var secināt, ka blogeri nav no tiem, kas veltīs skaistus vārdus tikai tāpēc, ka uz pasākumu ir uzaicināti. Tiks parādīts gan tas kas ir labs, gan tas kas nebija tik labs. Kritika ir neatņemama vērtējumu sastāvdaļa. Ceru, ka tie, kas vēlējās/vēlas blogerus sākt izmantot kā masu mediju paveidu, nebaidīsies no iespējamās kritikas un spēs novērtēt to, ka sabiedrībai ir nepieciešams arī ierindas cilvēku (blogeru) viedoklis par pasākumiem, nevis tikai nozares ekspertu un lielo masu mediju vērtējumi.