Kādu laiku neesmu sevi apgrūtinājis ar 30 dienu izaicinājumiem. Vajadzētu kādu uzsākt. Šķiet, ka 30 dienu rakstīšanas izaicinājums varētu būt tieši laikā. Lai būtu interesantāk, varbūt kāds no jums grib piedalīties?

Uzdevums sekojošs. 30 dienas pēc kārtas kaut ko jānopublicē savā blogā. Facebook, Twitter neder. Gluži tāpat, kā citi sociālie tīkli. Jāraksta ierakstus blogā. Mērķis ir 30 dienas. Bet, protams, tas izklausās visai ambiciozi un šaubos, ka ir reāli sasniedzams. Tāpēc ir pieļaujamas atkāpes. Bet jāmēģina būt maksimāli tuvu 30 dienām. Ja tev ir vairāki blogi, tad publikācijas no visiem tiek skaitītas kopā. Tātad vari vienā blogā publicēt pirmdien, bet otrā blogā otrdien un tās jau būs divas dienas. Continue reading

Flattr this!

Ik pa laikam pasekoju līdzi tam, pēc kādiem atslēgvārdiem manu blogu atrod apmeklētāji no Google’s. Šodien pētot attiecīgo statistiku sapratu, ka samērā liels procents no visiem meklē kādu produktu. Ar produkts es saprotu jebko, ko var notirgot par naudu: lietas, pakalpojumi. Atnākot uz bloga konkrēto ierakstu par kādu produktu, apmeklētājs redz blogera viedokli. Kas bieži vien ir kaut kādas lietas antireklāma. Gribot vai negribot, bet blogeri biežāk uzraksta par kaut ko negatīvu nevis par kaut ko pozitīvu. Piemēram, ja kāds aiziet uz veikalu X un tur tiek labi apkalpots, tad diez vai par to tiks rakstīts ieraksts blogā. Savukārt, ja apkalpošana būs bijusi slikta, veikals X visai droši būs izpelnījies nopēlumu blogā.

Tad nu lūk – meklējot produktu internetā, ir visai liela iespēja, ka informācijas tīkotājs atradīs kādu antireklāmu. Pilnībā iespējams, ka atradīs arī kādu pozitīvu atsauksmi. Lai kāda informācija tā būtu, tās patiesums tiks novērtēts daudz augstāk par to kas redzēts TV reklāmā. Kāpēc reklāmdevēji neizmanto reklāmas rakstu iespējas? Tas nemaksā dārgi. Turklāt reklāmas rakstam jau nav jābūt kaut kam tik sausam kā preses relīze. Reklāmdevēji/produktu izplatītāji varētu blogeriem dot kaut kādus produktus/pakalpojumus izmēģināšanai/lietošanai.

Šo blogu pēdējo dažu dienā apmeklējuši cilvēki meklējot: iBirojs Open, Alu cilvēks, Zemgales Darījumu Centrs, Aldems, HP Compaq 6715b … . Produkti tiek meklēti. Produkti tiek atrasti. Kāpēc neizmantot reklāmas iespēju? Jā – ir bijis pāris gadījumi, kad šādas reklāmas iespējas kāds ir izmantojis, bet tas ir bijis tik reti, ka to par stabilu parādību nevar saukt.

Flattr this!

Kādu gadu atpakaļ blogu padarīšana skaitījās ļoti moderna. Vai tā ir arī šobrīd? Wired magazine jau pirms kāda laika ieteica visiem mest pie malas blogošanu:

Thinking about launching your own blog? Here’s some friendly advice: Don’t. And if you’ve already got one, pull the plug.

…..

When blogging was young, enthusiasts rode high, with posts quickly skyrocketing to the top of Google’s search results for any given topic, fueled by generous links from fellow bloggers. In 2002, a search for “Mark” ranked Web developer Mark Pilgrim above author Mark Twain. That phenomenon was part of what made blogging so exciting. No more. Today, a search for, say, Barack Obama’s latest speech will deliver a Wikipedia page, a Fox News article, and a few entries from professionally run sites like Politico.com. The odds of your clever entry appearing high on the list? Basically zero.

That said, your blog will still draw the Net’s lowest form of life: The insult commenter. Pour your heart out in a post, and some anonymous troll named r0rschach or foohack is sure to scribble beneath it, “Lame. Why don’t you just suck McCain’s ass.” That’s why Calacanis has retreated to a private mailing list. He can talk to his fans directly, without having to suffer idiotic retorts from anonymous Jason-haters.

Rakstā tiek arī ieteikts mainīt savu blogu pret Twitter, jo tas ir laikam daudz atbilstošāks, kā arī operatīvāks informēšanas līdzeklis.

Tad nu jautājums – kas tagad ir moderni? Vai savs blogs ir tik pat stilīgi, kā tas bija pirms kāda laika? Varbūt tu jau sāc plānot par sava bloga likvidēšanu? Ja blogs vairs nav moderni – vai Twitter, YouTube un Filckr ir?

Manās acīs visa blogu padarīšana vairs nav tik aizraujoša kā bija agrāk. Nedz man pašam atliek īpaši daudz laika kaut ko kvalitatīvu rakstīt, nedz arī citi raksta tik daudz un interesanti kā agrāk. Šķiet, ka visi bija sakoncentrējušies, centās, bet tagad ir pašplūsma. Tāds pārmaiņu laiks. Pieļauju, ka blogu daudzums nepalielināsies tik strauji, kā dažs labs prognozēja (visi paskatās uz Artūru), bet gluži pretēji – pamanāmo blogu skaits samazināsies vai to aktiviāte samazināsies vēl vairāk. No upēm blogi kļūst par ezeriem/dīķiem. Būs daļa, kas tomēr savu aktivitāti nezaudēs. Bet tie vairs nebūs vienkārši rakstiņu apkopojumi. Tie būs mashupi ar dažādiem servisiem. Gan dažādu gatavu servisu integrēšana, gan ar kādiem konstruktoriem uzbūvēti unikāli servisi (vienoti rīki, bet dažādas iespējas).

Ko tu par to visu domā?

Flattr this!

Blogs ir tik interesants cik interesants ir tā autors. Ar rakstīta vārda palīdzību autors komunicē ar saviem lasītājiem. Un ja sarunas biedrs ir interesants, tad arī saruna ir interesanta. Var runāt un lasīt par ikdienišķām lietām (iPhone, Chrome, Zatlers, Godmanis utt.), bet var arī kaut ko ne tik ikdienišķu. Viena no man interesantākajām lietām šķiet personu piedzīvojumi svešumā.

Viss aizsākās ar Jāzepa Baško blogu par studijām Taivānā. Tas bija viens no tā laika maniem iecienītākajiem blogiem. Protams, ne jau vienmēr piekritu autora rakstītajam, jo bieži likās, ka viņš sevi vērtē daudz augstāk par citiem (gluži kā viens personāžs no The Big Bang Theory), bet tas jau ir sekundāri. Taču apraksti par svešo zemi bija kā kaut kas svaigs uz pārējās informācijas fona. Diemžēl jau labu laiku vairs šis blogs nav pieejams. Vai varbūt ir, bet zem kādas citas adreses?

Un tād parādījās Ārčija ieraksti par viņa piedzīvojumiem uz kuģa. Ja iepriekš Ārčija blogam īpašu vērību nepievērsu, tad attiecīgo rakstu sēriju lasīju ar ļoti lielu interesi. Diez viņam pēc gada plānojas atkal jauns brauciens? Un ja būs – vai atkal būs rakstu sērija?

Un tagad jautājums  – kurš nākamais? Jā – zinu, ka ir Onkuļa lielumleilais favorīts Reinis Traidās, bet kaut kā viņa ieraksti nespēj manī izraisīt tādu apbrīnu kā citos. Varbūt kāds plāno kaut kur doties un par savām gaitām aktīvi rakstīt? Ja tā – dodiet ziņu – laicīgi pievērsīšu pastiprinātu uzmanību attiecīgajam blogam. Varbūt kāds jau kaut kur ir aizbraucis un par to interesanti raksta? Kurš?

Flattr this!

Vairākas reizes ir nācies lasīt dažādus viedokļus par to, cik ļoti vēlmi blogot ietekmē lasītāju ne/esamība. Pēdējos dažos mēnešos šī bloga lasītāju skaits ir piedzīvojis dažādus stāvokļus. Tāpēc varu izteikt arī savus spriedelējumus par šo tēmu.

Kad sāku rakstīt blogu, pirms kāda pusotra gada, mani lasīja ļoti maz cilvēku. Protams, tas nebija nekāds šķērslis, lai kaut ko rakstītu. Tas tāpēc, ka galvenais bija vēlme izteikties nevis tapt uzklausītam. Man jau bija samērā liela rakstīšanas pieredze arī pirms blogošanas. Īsti neatceros cik ilgi, bet gan jau ka kādus gadus pāris, rakstīju vortālam www.boot.lv, kā arī kādu pusgadu žurnālam BOOT.lv (tas gan pastāvēja krietni īsāku laiku par vortālu, kurš joprojām piedzīvo popularitātes pieaugumu). Līdz ar to, vēlme kaut ko uzrakstīt, bija pavisam normāla. Protams, man visai stipri pieklibo gramatika un rakstīšanas stils, bet tas nekad nav bijis traucēklis.

Pirmajos blogošanas mēnešos nekāds īpašais lasītāju skaita pieaugums netika novērots. Vēlāk pamazām lasītāju skaitam bija tendence palielināties. Lēnām, bet tomēr bija. Tad bija periodi, kad lasītāju skaits bija nemainīgs. Taču bija pāris grūdieni, kuru rezultātā lasītāju skaits dubultojās mēneša ietvaros. Tā arī nesapratu tam iemeslu. Lai nu kā, lasītāju skaita pieaugums motivēja rakstīt. Bet ne jau tāpēc, lai pieaudzētu lielāku lasītāju skaitu. Bet tāpēc, lai jau esošajiem lasītājiem būtu ko lasīt.

Iepriekšējā mēnesī notika interesants pavērsiens. Es nopublicēju netipiski maz ierakstus, nomigrēju uz jaunu domeinu utt. Tā rezultātā lasītāju skaits samazinājās par kādu trešdaļu (brīžiem likās, ka pat uz pusi). Un ziniet ko, tas ne mazākajā mērā nemaina to cik liela nozīme ir blogam manā skatījumā. Lasītāju skaita izmaiņas manu vēlmi rakstīt nav mainījušas pat nemaz.

Tad es sāku domāt par to, kāpēc tā. Un es sapratu. Tas tāpēc, ka ar šo blogu esmu paveicis vismaz vienu no lietām, kuras bija kā netiešie mērķi. Tā ir – kļūt atpazīstamam. Nē, tas nenozīmē būt populārām. Atpazīstams ir pavisam citādi. Proti, populārs ir Kaspars, Maksims un citi tamlīdzīgie. Viņus ieraugot uz ielas vai satiekot kādā pasākumā piefiksē un vēlāk par to stāsta citiem. Savukārt mani diez vai uz ielas kāds atpazīs un diez vai kādam stāstīts, ka “es BarCampā redzēju Endiju”. Taču ik pa laikam saņemu dažādus e-pastus, kuros ar mani par dažādām tēmām vēlas aprunāties visdažādākie cilvēki. Un viņi mani atrod pateicoties šim blogam. Vairāki blogeri mani pazīst elektroniskā vidē, ar vairākiem esmu ticies arī dzīvē. Ik pa laikam uz maniem ierakstiet atsaucas dažāda kaluma blogeri. Viņi zin kas es esmu. Esmu atpazīstams. Un tas ir patīkami. Nav vajadzīga popularitāte, jo tā nomāc. Savukārt atpazīstamība liek saprast, ka tu kaut ko vari ietekmēt.

Flattr this!

Varbūt vārds “miruši” nav īsti vietā, bet tieši tāpēc viņš ir pēdiņās. Uz šādām pārdomām mani uzvedināja nesen veiktā migrācija uz citu domeinu un tam līdzi nākošā migrācija uz citu RSS barotnes adresi.

Lieta tāda, ka no visiem RSS abonentiem, kurus uzrāda Feedburner tikai aptuveni 60% ir sākuši izmantot jauno adresi. Turklāt iespējams, ka starp šiem 60% ir arī kādi jauni lasītāji – tātad reālais nomigrējušo lasītāju skaits ir pat vēl mazāks. Līdz ar to varam veikt sīkākus secinājumus, pieņēmumus. Ja 40% joprojām izmanto veco adresi, tad:
1) viņi nav pamanījuši manu paziņojumu, bet ir regulāri RSS lasītāji;
2) viņi nav pamanījuši manu paziņojumu, jo neskatoties uz to, ka RSS barotne ir pievienota viņu RSS agregatoram, viņi manus ierakstus nemaz nelasa;
3) liela daļa no viņiem ir dažādi boti;
4) kļūda uzskaitē.

Katram no šiem punktiem atbilst kāds procents no tiem, kuri nav nomigrējuši uz jauno RSS adresi. Līdz ar to, ja pieņemam, ka 1.punktam atbilst kādi 10 procenti no atlikušajiem 40 procentiem, kas varētu būt visai reāli, tad pārējie ir “mirušie” abonenti. Tātad boti, tādi kuri abonē, bet nelasa vai vienkārši kļūda statistikā.

Ko es ar šo gribu teikt? Tikai to, ka pirms priecāties par to, ka “manu RSS abonē jau 100, 500 vai 1000” lietotāji – padomājiet par to, cik liels % no šiem lietotājiem tiešām ir reāli lasītāji nevis “mirušie” abonenti.

Flattr this!

Ar šo nelielo ierakstu vēlos paziņot, ka turpmāk mans blogs būs atrodams adresē http://endijs.com Līdz ar to ieteicams sākt izmantot jauno adresi, ja vēlaties arī turpmāk lasīt šo blogu. Sākotnēji būs redirekts (tiks aktivizēts 01.05.2008 00.00) no pup.lv uz endijs.com, bet tas ir tikai pagaidu risinājums. Ar laiku domeins pup.lv tiks izmantots citiem mērķiem, tāpēc nepaļauties uz to, ka vienmēr tiksiet redirektēti.

Līdz ar domeina maiņu ir mainījusies arī RSS adrese, tāpēc lūdzu piefiksējiet jauno: http://feeds.feedburner.com/endijs

Iespējams, ka jaunais domeins nav izvēlēts īpaši veiksmīgi, taču vismaz tagad nebūs nepareizas asociācijas. Turklāt jaunajam domeinam vajadzētu būt tādam, kurš veigli paliek atmiņā.

Līdz ar domeina maiņu ir nomainīts arī hostings. Tāpēc, ja gadījumā pamanat kādas kļūdas vai iztrūkstošas lietas, dodiet ziņu.

Flattr this!

Ārzemēs par jaunāko modes kliedzienu blogeru vidū ir kļuvusi grāmatu rakstīšana. Šī 0470246677nodarbe tagad tiek uzskaitīta starp veidiem kā blogeris var gūt papildus ienākumus. Pat Darren Rowse kopā ar Chriss Garret ir uzrakstījuši grāmatu “Secrets for Blogging Your Way to a Six-Figure Income“. 

Tad nu es sāku domāt par to vai ja kāds vai vairāki kopā sanākuši Latvijas blogeri uzrakstītu grāmatu – vai viņi varētu kādu latu nopelnīt. Es nešaubos, ka būtu interese cilvēkiem attiecīgos materiālus lasīt, bet vai viņi būtu par to gatavi maksāt naudu. Visi ir pieraduši ka blogs un blogeru sacerējumi ir pieejami bez maksas, turklāt pat bez nepieciešamības apskatīt reklāmas. Ja pieņemam, ka tiek uzrakstīta grāmata, kura turklāt tiek izplatīta elektroniskā formātā (PDF) – vai to kāds nopirktu un ja pirktu, kāda būtu cena kuru būtu gatavi maksāt pircēji. Vai arī nopirktu viens un tālāk jau visi sazagtu grāmatu kādos failu apmaiņas veidos? Ar drukātajām grāmatām ir pavisam cita opera – tur izmaksas ir daudz lielākas un neņemos spriest par to vai Latvijā vispār var nopelnīt rakstot grāmatas, kuras paredzētas drukātai izdošanai.

Par to, ka Latvijā ir blogi, kuru autori savus rakstus varētu apkopot, nedaudz papildināt un nopublicēt grāmatas veidā nav nekādas šaubas. Kaut vai blogs par datu bāzēm ir lielisks piemērs. Nav pat jābūt ar tik šauru specializāciju. Var atrast arī plašākām interesēm atbilstošus tematiskos rakstītājus. Vairāk interesē fakts – vai kāds vispār atļautos kaut ko maksāt un ja atļautos – cik daudz? Saprotu, ka viss atkarīgs no tā kāda būtu grāmata un cik tā būtu aktuāla utt. Bet kaut kādus pieņēmumus jau var veikt. Kā jūs domājat?

Flattr this!