Par nepilsoņiem

Pēc vakardienas raksta nopublicēšanas par tēmu turpināju domāt. Kā arī turpināju uzņemt jaunu informāciju. Tā rezultātā nopietnāk aizdomājos par nepilsoņu jautājumu. Turpinājumā ir minētās lietas, kuras man bija jaunums. Kā arī daži papildus fakti un skaidrojumi, kurus, manuprāt, vērts uzsvērt, jo manīju, ka sabiedrībā valda arī pārpratumi šajā sakarā. Skaidrojumus došu vienkāršotā veidā. Ja kaut ko esmu pārpratis, nepamanījis, raksti komentāros. Esmu atvērts savu zināšanu papildināšanai.

Es manīju, ka viens no iebildumiem vakardienas raksta sakarā ir tāds, ka “ja automātiski dosim pilsonību nepilsoņu bērniem, sabrauks te visādi svešie un tiksim pārpludināti ar svešiem pilsoņiem”. Tas nekādi nevar notikt. Iemesls tam ir tāds, ka “Latvijas nepilsonis” ir speciāls statuss, kuru šobrīd iebraukušie (migranti, bēgļi, tūristi, rūķīši) saņemt nevar. Iebraucējiem ir viņu izcelsmes valsts pilsonība.

Tātad, “Latvijas nepilsoņi” ir Latvijas Republikā pastāvīgi dzīvojošas personas, kas līdz PSRS sabrukumam bija PSRS pilsoņi, bet pēc PSRS sabrukuma nevienas citas valsts pilsonību nav ieguvuši. Latvijas nepilsoņu pēcnācēji arī ir Latvijas nepilsoņi, ja vien nav iegūta kādas citas valsts pilsonība.

Nepilsoņiem pieejamās tiesības ir kaut kur pa vidu starp Latvijas pilsoņu tiesībām un to personu tiesībām, kuras Latvijā saņēmušas uzturēšanās atļauju.

Ko nepilsoņi var un ko nevar?

Sāksim ar to, ka viņi var brīvi dzīvot Latvijā neierobežotu laiku. Viņi ir Latvijas aizsardzībā. Tāpat viņi saņem sociālo palīdzību (pabalsti, pensijas, medicīna utt.). Liela daļa nepilsoņu nekādus īpašus ierobežojumus viņu ikdienas dzīvē neizjūt. Tas gan nenozīmē, ka ierobežojumu nav. Un izrādās, ka to ir vairāk, kā man bija licies. Izvilkums ar daļu no ierobežojumiem (pilnāku sarakstu skatīt http://cilvektiesibas.org.lv/site/record/docs/2013/10/11/LVCitizens2013.pdf sākot ar 36. lapu):

  • Nevar piedalīties vēlēšanās (valsts, pašvaldības, Eiropas Parlamenta) un nobalsošanās, nevar dibināt partiju (var būt partijas biedri un ziedot naudu partijām);
  • Nevar ieņemt dažādus amatus. Nepilsonis nevar būt policists, glābējs, tiesnesis, prokurors, robežsargs, karavīrs, advokāts, advokāta palīgs, notārs un notāra palīgs, VID darbinieks, civildienesta ierēdnis.
  • Nepilsoņiem ir dažādi ierobežojumi uz nekustamā īpašuma iegūšanu. Piemēram: personas, kuras nav LR vai ES pilsoņi, kā arī kompānijas, kurās šīm personām pieder vairāk par pusi pamatkapitāla, var iegādāties zemi pilsētās tikai ar īpašu pašvaldības atļauju. Viņām ir aizliegts iegādāties zemi pierobežas zonā, jūru un upju aizsargjoslās (izņemot zemesgabalus, kas paredzēti apbūvei), kā arī lauksaimniecisko un mežu zemi.
  • Vienlīdzība un nediskriminācija dubultās nodokļu uzlikšanas novēršanā tiek garantēta tikai Latvijas pilsoņiem.
  • Nepilsoņi nevar iegūt ieroču nēsāšanas atļauju.
  • Nepilsoņu darba stāžs, kas ir uzkrāts ārpus Latvijas līdz 31.12.90., netiek ieskaitīts pensijas lieluma noteikšanā vecuma, izdienas, invaliditātes, apgādnieka zaudējuma pensijas aprēķināšanai, ja to neparedz īpašs starptautisks līgums.
  • Latvijas pilsoņiem ir bezvīzu režīms ar 98 valstīm, bet tikai 42 no tām nepilsoņi var iebraukt bez vīzas.
  • Nepilsoņiem nav tādu garantiju kā pilsoņiem par neizdošanu uz ārvalstīm.
  • Nepilsoņi nevar mācīties dažās augstākās izglītības iestādēs (tādās, kur apmāca robežsargus, policistus, …).

Cik īsti Latvijā ir nepilsoņu?

Pēc 2017. gada datiem aptuveni 11.4% no Latvijas iedzīvotājiem. Latvijas pilsoņu ir ~1.8 miljoni, jeb ~84%. Nepilsoņu 242 tūkstoši, jeb 11.4%. Krievijas pilsoņu skaits sasniedzis ~ 55 tūkstošus, jeb ~ 2.6%. Tātad, nepilsoņu ir visai daudz. Vairāk, kā katrs desmitais iedzīvotājs.

Kādēļ cilvēki nevēlas iegūt Latvijas vai Krievijas pilsonību, bet turpina būt par nepilsoņiem?

Wikipedia ir tikai atsauce uz 2003. gada aptauju. Bet, pieņemu, ka situācija nav stipri mainījusies. 2003. gada aptaujā, 6825 Latvijas nepilsoņiem atbildot uz jautājumu “Kāpēc jūs neizmantojat iespēju iegūt Latvijas pilsonību?”, tika minēti šādi iemesli: pārliecība, ka pilsonība viņiem pienākas automātiski — 34,2%, latviešu valodas prasmes problēmas — 23,2%, vēstures eksāmena kārtošana — 20,5%, mazāki izdevumi Krievijas un citu valstu vīzām — 20,2%, nodevas apmērs — 20,2%.

Vai visi nepilsoņi, kuri tomēr nolemj iegūt kādas valsts pilsonību, izvēlas Latvijas pilsonību?

Nē. Liela daļa izvēlas Krievijas pilsonību. Tā rezultātā Krievijas pilsoņu skaits Latvijā pieaudzis no ~8000 cilvēku 1997. gadā, līdz ~ 55 tūkstošiem šogad. Tas skaidrojams ar to, ka Krievijas pilsonību iegūt ir kļuvis vienkāršāk.

Kāda ir Latvijas nepilsoņu vecuma struktūra?

Manuprāt, šis ir ļoti svarīgs jautājums, turpinot diskusiju par nepilsoņu tēmu. Iesaku cītīgi papētīt grafiku (autors Jānis Hermanis).

Ja skatamies vecuma grupu līdz 25 gadiem, tad nepilsoņu teju vispār nav. Ir skaidrs, ka stipri liela daļa vecāku (kuri ir nepilsoņi) tomēr saviem bērniem izvēlas pilsonību. Sākot ar 25 gadiem nepilsoņu skaits pieaug (atskaitot man neizskaidrojamu kritumu 70-74 vecuma grupā).

Viss iepriekš minētais bija fakti. Tālāk par maniem secinājumiem un soļiem, kurus, manuprāt, būtu jāveic nepilsoņu jautājumā:

  • Sāksim ar vienkāršo. Redzam, ka nepilsoņu bērnu vecumā ir maz. Tas skaidri parāda, ka nepilsoņa statusu piešķiršanu jaundzimušajiem varam beigt. Paņemam nelielu pārejas posmu (lai cilvēki var sagatavoties un saprast, kas notiek) un beidzam izsniegt nepilsoņu pases jauniem cilvēkiem. Piemēram, 2018. gadā uzreiz piešķiram Latvijas pilsonību, ja vien no tās neatsakās. Ja atsakās, tad ļaujam palikt nepilsoņa statusā. No 2019. gada vairs nevienam nepilsoņa statusu nepiešķiram un šo lapaspusi sabiedrības dalīšanā aizveram. Ja kādam būs ērta Latvijas pilsonība, tad jauki. Ja nebūs, droši var ņemt Krievijas vai kādas citas tuvas valsts pilsonību. Nacionāļu panikai šeit nav vietas.
  • Es domāju, ka varētu pārskatīt ierobežojumu sarakstu. Es apzinos iemeslus, kādēļ ierobežojumi tapa. Bet laiks gājis uz priekšu, situācija mainījusies. Un arī iepriekš ierobežojumi ir svītroti. Kādēļ, lai nepilsonis nevarētu būt par ugunsdzēsēju/glābēju?
  • Ir izskanējuši piedāvājumi, ka varētu stipri atvieglot pilsonības iegūšanu vecāka gadagājuma cilvēkiem (piemēram, 75+). Šajā jautājumā es šobrīd nepiekrītu. Tas tādēļ, ka īsti neredzu tam pamatojumu. Nepilsoņiem esošie ierobežojumi ir tādi, kuri īsti neattiecas uz 75+ kategoriju. Ir viens/otrs par pensijām. Ja tie ir problēma, varam izsvītrot ierobežojumu. Bet dot pilsonību un tātad vēlēšanu tiesības, manuprāt, nevajag. Man nav pārliecības, ka liela daļa no viņiem dzīvo Latvijai draudzīgā informatīvajā telpā. Protams, ne visi 75+ ir tādi, kuri skrietu uz vēlēšanu iecirkni, lai ieliktu + tam, kurš atbalstīs Kremļa politiku. Man bija vecmamma, kurai pasi rotāja uzraksts Alien, un viņa būtu bijusi no tiem, kura vēlēšanās Kremļa politiku neatbalstītu. Vēl vairāk – visticamāk, ka viņa uz vēlēšanām neietu, pat ja viņai būtu tādas tiesības. Neskatoties uz to, ka noteikti ir tādi Latvijai draudzīgi nepilsoņi pensijas vecumā, kāda bija mana vecmamma, tomēr šobrīd uzskatu, ka pilsonības došanas atvieglojumiem īsti pamata nav.
  • Manuprāt jāturpina praksi, ka nepilsoņiem nav tiesību piedalīties vēlēšanās (valsts, pašvalības, EP) un tautas nobalsošanās. Vēl nesen mums bija balsošana par krievu valodu, kā otru valsts valodu. Ir pašvaldības, kur jau tagad krievu valoda ir priviliģētāka kā latviešu valoda. Vēlēšanu tiesību došana situāciju neuzlabotu.
  • Iespējams, ka var pārskatīt naturalizācijas kārtību kopumā, ja kaut kā var atvieglot integrēšanos. Piemēram, aptaujā bija minēts, ka šķērslis ir valsts valodas zināšanas un nodevu apmērs. Varbūt, ka nodevu varētu samazināt līdz minimumam vai atcelt vispār. Un nodrošināt papildus valsts valodas apmācības kursus? Bet noteikti nevajag pilsonību sākt dalīt pa labi un pa kreisi. Jo tie 34%, kuri minēja, ka neņem Latvijas pilsonību tādēļ, ka uzskata, ka viņiem tā pienākas automātiski, nebūs lojāli Latvijai. Viņi spītīgi turpinās runāt krieviski, pat tad, ja saprot un māk latviski. Viņi turpinās nievājoši attiekties pret valsti. Kādēļ lai tādiem nāktu pretī? Bet tie, kuri tiešām grib, viņiem vajadzētu palīdzēt lietas apgūt un samazināt tās barjeras, kuras ir samazināmas.
  • Kustoties virzienā, kad nepilsoņu statusu nēsājošo cilvēku skaits sarūk, manuprāt, jāvirzās arī virzienā, kurā latviešu valodai ir lielāks spēks. Te es nedomāju, ka jādod vēl lielāku varu Valsts valodas centram, bet jāstiprina valsts valoda skolās, bērnudārzos. Manai dzīvesvietai divas tuvākās skolas ir krievu skolas. Un tas šķiet nedaudz dīvaini, ja ņemam vērā, ka dzīvojam valstī, kurā latviešu valoda ir oficiālā valsts valoda. Krievu skolu loma jāmazina, sabiedrība ir jāintegrē un nacionālā šķelšanās ir jāmazina.

Tā kā šis ir politiska rakstura raksts, diskusijas komentāros ir pat vēlamas. Lūgums uzvesties kārtīgi. Vienam otru neapvainot. Paturu tiesības komentārus rediģēt (ceru, ka to nenāksies darīt).