Nepilsoņu jaundzimušie un pilsonība

Atruna. Lai gan esmu viens no politiskās partijas “Kustība Par!” dibinātājiem un biedriem, paustais viedoklis ir mans personiskais viedoklis, jo nepārstāvu partijas valdi un neesmu deliģēts paust Par! oficiālo viedokli.

Atruna Nr.2. Par! dibināšanai veltītajā rakstā minēju, ka nacionālais (pilsoņu/nepilsoņu) jautājums ir viens no tiem, kurā gribētu redzēt pamatīgu diskusiju. Tas tādēļ, ka, lai gan virziens ir pareizs, tam jābūt izrunātam, pārdomātam, izprastam un izskaidrotam. Twitter un arī dažās vēstulēs biju izteicies, ka “šobrīd” esmu pret pilsonības iegūšanas atvieglojumiem vecāka gadagājuma cilvēkiem (par iemesliem pastāstīšu citā reizē), bet bērniem pilsonība piešķirama, veicot izmaiņas izglītības sistēmā.

Kopš iepriekš komentēju bērnu un pilsonības jautājumu, par šo tēmu esmu lasījis un domājis. Un ir skaidrs, ka jaundzimušajiem pilsonība būtu jādod. Un nav jāsaista to ar kādām izmaiņām izglītībā. Izglītība ir sarežģīts jautājums un pie tā noteikti jāstrādā, bet tas nevar/nedrīkst būt par šķērsli tam, lai, piemēram, no 2018. gada dzimušajiem nepilsoņu bērniem automātiski nepiešķirtu pilsonību. Izmaiņas izglītībā būtu prasāmas tad, ja gribētu piešķirt pilsonību, piemēram, vidusskolas absolventam. Tātad, ja nerunājam par jaundzimušajiem, bet runājam par nepilsoņu bērniem skolēniem. Tad, jā, varētu izvērtēt un, ja nepieciešams, veikt izmaiņas izglītības plānā, lai, skolu absolvējot, pilsonību piešķirtu uzreiz, bez naturalizācijas eksāmeniem. Bet šoreiz tieši par jaundzimušajiem.

Sāksim ar to, ka manas zināšanas par šo jautājumu bija stipri limitētas. Balstītas vien pieņēmumos un emocijās. Bet, tā kā esmu atvērts jaunai informācijai un spēju domāt pragmatiski, man nav problēmu brīdī, kad iegūstu jaunu informāciju, vērtēt situāciju pēc tās, nevis balstīt vērtējumu pieņēmumos un emocijās. Un, ja jāatzīst kļūdas vai nepareizus lēmumus, to varu izdarīt. Tas, ka vērtējums un viedoklis var mainīties, ir iemesls tam, kādēļ bieži savā komunikācijā veicu sākotnējās atrunas, pieminu atskaites punktus.

Šī brīža situācija.

Es nezināju, ka jau kopš 2013. gada Pilsonības likumā ir noteikts tas, ka nepilsoņu bērns var iegūt pilsonību, ja kāds no vecākiem uzraksta atbilstošu iesniegumu  mutiski apstiprina, ka vēlas bērnam pilsonību. Tātad, tīri praktiski skatoties, pilsonības došana visiem nepilsoņu jaundzimušajiem (ja vien vecāki no tās neatsakās), neko īsti nemaina. Ja mums būtu “ļaunā nepilsoņu” grupa, kura ar savu pilsonību ieguvušo bērnu palīdzību gribētu pārņemt varu, viņiem visas iespējas to izdarīt jau būtu tāpat.

Es nezināju to, cik daudz no nepilsoņiem piedzimušajiem bērniem ir nepilsoņu statusā. Izrādās, ka šis skaitlis ir ļoti, ļoti mazs. Ja ticēt tabulai, tad 2013. gadā 154, 2014. gadā 79, 2015. gadā 83, bet 2016. gadā tikai 53 bērni. Viss šis jampadracis mazāk kā simts jaundzimušo dēļ? Ņemam vērā, ka pat tad, ja pilsonību dos uzreiz, ne visi vecāki to gribēs. Līdz ar to, jautājums īstenībā ir par kādiem 30 bērniem gadā. Šo 30 bērnu dēļ runāt par kaut kādu ļaunumu, svaru kausu pārbīdīšanu utt. ir muļķīgi. Automātiskā pilsonības došana jaundzimušajiem, ja tā kārtīgi iedziļinās, ir nekas vairāk, kā labs žests un solis tuvāk saliedētai sabiedrībai.

 

Ja kāds vecāks (nepilsonis) vēlas, lai viņa jaundzimušais bērns arī būtu ar Alien ierakstu pasē, tad tas ir pieņemami. Iemesli var būt dažādi un nav tā, ka visi Latvijas pilsonību grib. Bet tas, ka mēs paši varētu sveikt jaundzimušo un piedāvāt viņu uzņemt Latvijas sabiedrībā kā pilnvērtīgu pilsoni, nevis likt vecākiem lūgt attiecīgo lietu, būtu tikai pašsaprotami un apsveicami.

Es ceru, ka tie, kuri šajā jautājumā līdz šim nebija iedziļinājušies, spēs tēmu uztvert atbalstoši. Savukārt tie, kuri bija kategoriski pret, sapratīs, ka pret pozīcija nav īsti pamatota. Mums ir jāvirzās saliedētākas sabiedrības virzienā. Automātiska pilsonības piešķiršana nepilsoņu bērniem būtu mazs, bet ļoti labs pirmais solis.

Papildināts. Izrādās, ka runa ir ne tikai par “automātiska pilsonība, no kuras var atteikties un palikt par nepilsoni”, bet “vai nu ņem Latvijas pilsonību vai jāņem kādas citas valsts pilsonību”. Ja uzstādījums ir tāds, tad, manuprāt ir nepieciešams kāds pārejas laiks. T.i. – no nepilsoņa statusa kā tāda būtu kaut kad jāatvadās. Tas ir skaidrs. Bet spēles noteikumiem jābūt skaidriem, lai ar to var rēķināties arī tie, kuriem nepilsoņa statuss ir ērts. Piemēram, 2018. dzimušajiem dod pilsonību uzreiz, bet ar iespēju palikt nepilsoņa statusā. Bet no 2019. gada vairs nevienam nepilsoņa statusu nepiešķirt. 

Tā kā šis ir politiska rakstura raksts, diskusijas komentāros ir pat vēlamas. Lūgums uzvesties kārtīgi. Vienam otru neapvainot. Paturu tiesības komentārus rediģēt (ceru, ka to nenāksies darīt).

Daži reizēm aizmirst, tāpēc: https://endijs.com publicētās informācijas pārpublicēšana bez saskaņošanas ar autoru ir aizliegta. Lūgums respektēt autora/autoru tiesības. Paldies!

7 comments

  1. No tiem bezgala daudzajiem mazajiem solīšiem, kurus atkal un atkal, un atkal jānāk pretī mūsu apbižotajai minoritātei, sanāk pamatīga distance. Ja tie vecāki ir nostājušies savā pozā, tad lai viņi tur arī paliek. Tās ir viņu tiesības, viņu pārdomāts lēmums un mums tas ir jārespektē.
    Vai autors, piemēram, ir padomājis par situāciju, ka nepilsoņu ģimene grib aizbraukt pie radiem uz Krieviju, vecākiem vīza nav vajadzīga, bet bērnam, redz, pateicoties “mīļajai Latvijas valstij”, ir vajadzīga?

    1. Jā, autors ir padomājis. Vai lasītājs izlasīja to, ka autors bija uzrakstījis, ka ne visi gribēs šādu pilsonību? Un ja negrib, viņi no tādas varētu atteikties tik pat viegli, kā tagad var pieteikt. Pieņemu, ka citi negribēs (ne velti minēju, ka runa iet par kādiem 30 bērniem gadā), jo ir vīzu jautājums, ir bailes ka būs OMD un būs jāiet dienēt utt. Pilsonība netiktu uzspiesta. Tā tiktu piedāvāta un no viņas varētu atteikties. Nevis kā tagad, kad pilsonību ir jāpieprasa.

      1. Labi. Hipotētiskā piemērā ir vecāki nepilsoņi, kuri regulāri brauc uz Krieviju. Viņiem piedzimst bērns, kuram nepilsoņa statuss vairs nav pieejams. Vecākiem ir divas iespējas – izvēlēties bērnam Latvijas vai Krievijas pilsonību. Ja izvēlas Latvijas, tad bērnam nepieciešama vīza. Ja Krievijas, tad vīza nepieciešama, lai dzīvotu Latvijā. Vai vecāki, nostādīti šādā situācijā, būs priecīgi par Latvijas valsts rīcību? Protams, nē. Visticamāk, viņi steidzami naturalizētos, no braucieniem uz Krieviju atteiktos un nākošajās vēlēšanās balsotu par Latvijas valstij visnaidīgākajiem spēkiem.
        Starpības starp “piedāvāta / pieprasīta” būtībā nav. Dzīvē tā ir viena iesnieguma aizpildīšana. Arī pilsoņiem šad tad jāaizpilda dažādi iesniegumi, lai saņemtu dažādus pakalpojumus no valsts, kuri viņiem it kā pienākas. Ja tas cilvēks ir tik aprobežots, ka iesniegumu uzrakstīt nespēj, tad Dievs sargi no tādiem pilsoņiem!

        1. Šobrīd jaundzimušo nepilsoņu ir ļoti maz. Tikai 52 bērni 2016. gadā. Lai saņemtu pilsonību pietiek, ja viens no vecākiem pasaka “jā”. Pat neko nav jāraksta. Dzimušo nepilsoņu skaits dabiski sarūk, jo pilsonību saņemt ir viegli. Turklāt nepilsoņu skaits “reproduktīvā vecumā” arī sarūk. Ņemot vērā mazo šī statusa gribētāju skaitu un to, ka būt par pilsoni ir jaundzimušā interesēs, uzskatu, ka no 2019 šo statusu var likvidēt (jaundzimušajiem). Tās 30 vai 40 ģimenes, kuras to tomēr grib, gan jau pielāgosies.

  2. Jau tā viss ir vienkāršāks par vienkāršu saistībā ar pilsonības piešķiršanu nepilsoņu bērnam (jaundzimušajam) un, ja to vecāki nevēlas vai nespēj izdarīt, tad ……… Ir tā, ka iesniedzot dzimtsarakstu nodaļā bērna piedzimšanas dokumentus, lai saņemtu dzimšanas apliecību, vienam no vecākiem mutiski ir jādod piekrišana par to, ka viņš vēlas, lai bērns būtu Latvijas pilsonis. Vēl vairāk, vecākiem pat pajautā vai viņi to vēlas un viņiem atliek tikai pateikt jā un nekādu rakstisku iesniegumu vai citu apgrūtinājumu. Rakstiks iesniegums būtu nepieciešams vēlāk, ja iepriekš norādītajā situācijā vecāki atbild – nē un, ja vēlāk pārdomā, tad gan jāraksta attiecīgs iesniegums PMLP. Cita lieta, ka nepilsoņa statuss CILVĒKAM kā tāds nav divdesmit pirmais gadsimts un būtu jādomā par to kā šo risināt, bet tā jau ir plašāka tēma nekā šo pāris rindu komentārs.

  3. Tiem nepilsoņu bēbjiem vajadzētu nolikt vienā pusē sarkanbaltsarkano, otrā zili balti sarkano karogu. Uz kuru pusi bēbis pagriežas, tās valsts pilsonību dot. Un ja negriežas, tas lai ir nepilsonis.

  4. Atpakaļ ziņojums: Latvijas blogāres apskats #91 (11.09.-17.09.). – BALTAIS RUNCIS

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta.