Nepilsoņu jaundzimušie un pilsonība

Atruna. Lai gan esmu viens no politiskās partijas “Kustība Par!” dibinātājiem un biedriem, paustais viedoklis ir mans personiskais viedoklis, jo nepārstāvu partijas valdi un neesmu deliģēts paust Par! oficiālo viedokli.

Atruna Nr.2. Par! dibināšanai veltītajā rakstā minēju, ka nacionālais (pilsoņu/nepilsoņu) jautājums ir viens no tiem, kurā gribētu redzēt pamatīgu diskusiju. Tas tādēļ, ka, lai gan virziens ir pareizs, tam jābūt izrunātam, pārdomātam, izprastam un izskaidrotam. Twitter un arī dažās vēstulēs biju izteicies, ka “šobrīd” esmu pret pilsonības iegūšanas atvieglojumiem vecāka gadagājuma cilvēkiem (par iemesliem pastāstīšu citā reizē), bet bērniem pilsonība piešķirama, veicot izmaiņas izglītības sistēmā.

Kopš iepriekš komentēju bērnu un pilsonības jautājumu, par šo tēmu esmu lasījis un domājis. Un ir skaidrs, ka jaundzimušajiem pilsonība būtu jādod. Un nav jāsaista to ar kādām izmaiņām izglītībā. Izglītība ir sarežģīts jautājums un pie tā noteikti jāstrādā, bet tas nevar/nedrīkst būt par šķērsli tam, lai, piemēram, no 2018. gada dzimušajiem nepilsoņu bērniem automātiski nepiešķirtu pilsonību. Izmaiņas izglītībā būtu prasāmas tad, ja gribētu piešķirt pilsonību, piemēram, vidusskolas absolventam. Tātad, ja nerunājam par jaundzimušajiem, bet runājam par nepilsoņu bērniem skolēniem. Tad, jā, varētu izvērtēt un, ja nepieciešams, veikt izmaiņas izglītības plānā, lai, skolu absolvējot, pilsonību piešķirtu uzreiz, bez naturalizācijas eksāmeniem. Bet šoreiz tieši par jaundzimušajiem.

Sāksim ar to, ka manas zināšanas par šo jautājumu bija stipri limitētas. Balstītas vien pieņēmumos un emocijās. Bet, tā kā esmu atvērts jaunai informācijai un spēju domāt pragmatiski, man nav problēmu brīdī, kad iegūstu jaunu informāciju, vērtēt situāciju pēc tās, nevis balstīt vērtējumu pieņēmumos un emocijās. Un, ja jāatzīst kļūdas vai nepareizus lēmumus, to varu izdarīt. Tas, ka vērtējums un viedoklis var mainīties, ir iemesls tam, kādēļ bieži savā komunikācijā veicu sākotnējās atrunas, pieminu atskaites punktus.

Šī brīža situācija.

Es nezināju, ka jau kopš 2013. gada Pilsonības likumā ir noteikts tas, ka nepilsoņu bērns var iegūt pilsonību, ja kāds no vecākiem uzraksta atbilstošu iesniegumu  mutiski apstiprina, ka vēlas bērnam pilsonību. Tātad, tīri praktiski skatoties, pilsonības došana visiem nepilsoņu jaundzimušajiem (ja vien vecāki no tās neatsakās), neko īsti nemaina. Ja mums būtu “ļaunā nepilsoņu” grupa, kura ar savu pilsonību ieguvušo bērnu palīdzību gribētu pārņemt varu, viņiem visas iespējas to izdarīt jau būtu tāpat.

Es nezināju to, cik daudz no nepilsoņiem piedzimušajiem bērniem ir nepilsoņu statusā. Izrādās, ka šis skaitlis ir ļoti, ļoti mazs. Ja ticēt tabulai, tad 2013. gadā 154, 2014. gadā 79, 2015. gadā 83, bet 2016. gadā tikai 53 bērni. Viss šis jampadracis mazāk kā simts jaundzimušo dēļ? Ņemam vērā, ka pat tad, ja pilsonību dos uzreiz, ne visi vecāki to gribēs. Līdz ar to, jautājums īstenībā ir par kādiem 30 bērniem gadā. Šo 30 bērnu dēļ runāt par kaut kādu ļaunumu, svaru kausu pārbīdīšanu utt. ir muļķīgi. Automātiskā pilsonības došana jaundzimušajiem, ja tā kārtīgi iedziļinās, ir nekas vairāk, kā labs žests un solis tuvāk saliedētai sabiedrībai.

 

Ja kāds vecāks (nepilsonis) vēlas, lai viņa jaundzimušais bērns arī būtu ar Alien ierakstu pasē, tad tas ir pieņemami. Iemesli var būt dažādi un nav tā, ka visi Latvijas pilsonību grib. Bet tas, ka mēs paši varētu sveikt jaundzimušo un piedāvāt viņu uzņemt Latvijas sabiedrībā kā pilnvērtīgu pilsoni, nevis likt vecākiem lūgt attiecīgo lietu, būtu tikai pašsaprotami un apsveicami.

Es ceru, ka tie, kuri šajā jautājumā līdz šim nebija iedziļinājušies, spēs tēmu uztvert atbalstoši. Savukārt tie, kuri bija kategoriski pret, sapratīs, ka pret pozīcija nav īsti pamatota. Mums ir jāvirzās saliedētākas sabiedrības virzienā. Automātiska pilsonības piešķiršana nepilsoņu bērniem būtu mazs, bet ļoti labs pirmais solis.

Papildināts. Izrādās, ka runa ir ne tikai par “automātiska pilsonība, no kuras var atteikties un palikt par nepilsoni”, bet “vai nu ņem Latvijas pilsonību vai jāņem kādas citas valsts pilsonību”. Ja uzstādījums ir tāds, tad, manuprāt ir nepieciešams kāds pārejas laiks. T.i. – no nepilsoņa statusa kā tāda būtu kaut kad jāatvadās. Tas ir skaidrs. Bet spēles noteikumiem jābūt skaidriem, lai ar to var rēķināties arī tie, kuriem nepilsoņa statuss ir ērts. Piemēram, 2018. dzimušajiem dod pilsonību uzreiz, bet ar iespēju palikt nepilsoņa statusā. Bet no 2019. gada vairs nevienam nepilsoņa statusu nepiešķirt. 

Tā kā šis ir politiska rakstura raksts, diskusijas komentāros ir pat vēlamas. Lūgums uzvesties kārtīgi. Vienam otru neapvainot. Paturu tiesības komentārus rediģēt (ceru, ka to nenāksies darīt).