Rotaļas ar akcijām Nasdaq Riga

Līdz šim tirgošanās ar akcijām mani ir interesējusi kā spēle, rotaļa. Esmu mēģinājis kādas trīs reizes. Visas bija ar pozitīvu iznākumu. Nevarētu teikt, ka esmu baigais speciālists. Plusu iemesls vienmēr bija kombinācija loģikai un veiksmei. Piekrītu. Tā ir savāda kombinācija. Taču īstermiņa spēlē šī kombinācija ir nepieciešama. Pastāstīšu par savu loģiku un domu gājienu šajā procesā. Ja nu arī tu gribi paspēlēties, būs daži plāna punkti, par kuriem padomāt.

Sākumā ir uzstādījums, ka gribu akcijas. Kā pie tādām tikt? Es gāju man ērtāko, bet ne lētāko veidu. Atvēru Swedbank vērtspapīru kontu. Tas ir izdarāms ar vienu klikšķi internetbankā. Kamēr akcijas nav nopirktas, konta uzturēšana neko nemaksā. Izmaksas sākas tad, kad gribi pirkt akcijas. Jo tad jāmaksā gan par pirkšanas/pārdošanas darījumiem, gan par vērtspapīru kontu (tik ilgi, kamēr tur ir akcijas). Komisija par darījumu nav tā zemākā, ja salīdzinām ar citiem pieejamajiem variantiem. Taču tā kā nebiju plānojis daudz tirgoties, tad man svarīgāk bija ērtāk nevis lētāk.

Kad konts sagādāts, nācās izlemt to, kādas akcijas pirkt. Pirmais solis ir izdomāt to, kurā biržā pirkt akcijas. Lai process būtu lētāks, nolēmu, ka pirkšu Nasdaq Riga. Tātad Latvijas uzņēmumu akcijas. Kad tas bija skaidrs, sāku pētīt pieejamos uzņēmumus un plānot to, cik daudz naudas esmu gatavs investēt. Tā kā man patīk diversifikācija, šo pašu stratēģiju piekopu arī šoreiz. Iztērēju aptuveni tūkstoti eiro un iegādājos trīs uzņēmumu akcijas. Kādu laiku biju līdzīpašnieks lieliem Latvijas uzņēmumiem. Turklāt saņēmu dividendes. Patīkami.

Par pirkšanu. Lai nopirktu akcijas, internetbankā jāizveido pirkšanas uzdevums. Tajā ir jānorāda to, kura uzņēmuma akcijas vēlies iegādāties, cik ilgi uzdevums ir derīgs, kā arī – vai pirksi par tirgus cenu (kāda jau nu tajā brīdī ir) vai par tevis noteiktu cenu. Es vienmēr izvēlējos paša noteiktu cenu. Tā ir drošāk, ka nesanāks pārmaksāt. Kad uzdevums iesniegts, atliek gaidīt, kad tas tiks izpildīts. Vai nu tiksi pie akcijām, vai nu naudu dabūsi atpakaļ.

Kā es izvēlējos uzņēmumus? Kritēriji ir vairāki. Sarakstīšu jauktā secībā. Pirmais – vai šī uzņēmuma akciju tirdzniecībā vispār ir kāda aktivitāte. Rīgas biržā ir virkne uzņēmumu, ar kuriem vispār nekas nenotiek. Tādēļ ir ļoti liela atšķirība starp akciju pirkšanas un pārdošanas cenu. No šādiem uzņēmumiem turējos pa gabalu. Ir tādi uzņēmumi, kuriem akciju pirkšanas/pārdošanas cenai nav liela atšķirība, bet aktivitāte ir neliela vai arī ļoti viļņveidīga. Ja izvēlies šādu, tad jāņem vērā, ka akcijas var nākties turēt ilgāk, ja gribas pārdot par pieklājīgu cenu. Otrs – vai šis uzņēmums maksā dividendes. Man patīk tādi, kuri maksā. Var nebūt katru gadu, bet labāk, ja tomēr katru. Trešais – ko es esmu dzirdējis/lasījis par uzņēmumu. Ir uzņēmumi, par kuriem pat lasot intervijas, neko nesaprast (SAF vienmēr viss miglā), bet ir uzņēmumi, kur var saprast (Valmieras stikla šķiedras augšana, Krievijas sankciju faktors uz uzņēmumiem utt.). Ceturtais – kāda ir kopējā uzņēmuma akciju cenu vēsture. T.i. – vai ir nepārtraukts kritums vairāku gadu garumā vai turās uz vietas, vai kāpj. Saliekot visus šos faktorus kopā, pērkamo akciju daudzveidība nemaz nav tik liela.

Ja skatāmies uz visiem 3 akciju spēles raundiem, man bija akcijas šādos uzņēmumos: Latvijas gāze, SAF tehnika, Olainfarm, Grindeks, Valmieras stikla šķiedra, Rīgas kuģu būvētava, Latvijas kuģniecība. Vienlaicīgi 3 uzņēmumi. Šķiet, ka vienīgi SAF pārdevu ar mīnusa zīmi. Pārējiem vai nu pa nullēm vai arī ar peļņu. Kopumā bija peļņa visos 3 piegājienos. Plus vēl dividendes.

Dažas atziņas un padomi.

Rīgas birža ir mazs pīļu dīķis. Pat ne dīķis. Tā ir peļķe, ja salīdzinām ar citiem. Tādēļ pat ar dažiem tūkstošiem eiro var uzgriezt karuseli un panākt jūtamas cenas svārstības.

Ja esi gatavs spēlēties, esi gatavs naudu zaudēt vai iesaldēt uz ilgu laiku. Tādēļ nespēlējies ar aizlienētu naudu vai tādu, kuru tev var pēkšņi savajadzēties.

Vai var nopelnīt? Viss atkarīgs no tā, cik daudz gribi nopelnīt. Ja izvēlas saprātīgi, tad, protams, var. Ja īpaši nospīd un izdodas laicīgi paķert akcijas tādiem uzņēmumiem, kuriem tiek izteikti obligātie akciju atpirkšanas piedāvājumi, tad var nopelnīt lielu procentu īsā laikā (vismaz ar pēdējiem diviem tā bija). Var nopirkt stabilu uzņēmumu akcijas un pelnīt ar dividendēm. Ņem vērā, ka, lai būtu jūtama peļņa, jāiet iekšā ar ievērojamām summām. Un tad jau tas paliek bīstami. Es akcijas nepirku, jo domāju par peļņu. Pirku, jo mani interesēja spēle. Man sanāca būt pareizajā pusē. Bet ne visiem paveicas.

Diversifikācija ir drošības pamatā. Noteikti nepērc tikai 1 uzņēmuma akcijas. Pērc trijiem, četriem, pieciem. Atkarībā no tā, cik daudz naudas grasies ieguldīt. Kad diversificē, ņem uzņēmumus no dažādām nozarēm.

Neaizmirsti, ka, ja ar akciju tirgošanu gūsti peļņu (pat pavisam niecīgu), būs VID jāiesniedz deklarāciju un jāmaksā nodokļus. Deklarācija nav sarežģīta, bet pirmajā reizē var būt nedaudz mulsinoši. Kā jau visas jaunās lietas.

Ir liela starpība starp īstermiņa spēli un investīciju daudziem gadiem.

Akciju pirkšana ir stresu izraisoša. Pat ja esi gatavs naudu zaudēt, diez vai tas ir tas, ko gribi. Tādēļ esi gatavs, kā izbaudīsi to, kā ir turēt akcijas tad, kad cena krīt. Kā ir akcijas pārdot un tad vērot, kā cena kāpj vēl un vēl augstāk. Kā ir cīnīties ar domu pārdot vai turēt.

Ja es nopelnīju, kādēļ man šobrīd nav akciju? Tādēļ, ka man mērķis bija spēle. Mērķi izpildīju. Naudu šobrīd investēju citos veidos, bet noteikti, ka pēc dažiem gadiem atgriezīšos pie akcijām. Tas tāpēc, ka veselīgā investīciju diversifikācijā ir vieta arī akcijām.

Šis raksts tapis 30 dienu rakstīšanas izaicinājuma ietvaros.

Flattr this!

Daži reizēm aizmirst, tāpēc: https://endijs.com publicētās informācijas pārpublicēšana bez saskaņošanas ar autoru ir aizliegta. Lūgums respektēt autora/autoru tiesības. Paldies!

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta.