Mana vēsture ar datoriem

Man patīk skatīties 8-Bit Guy taisītos video. Tajos tiek parādītas daudzas lietas, kuras bija aktuālas datoru lietotājiem septiņdesmitajos, astoņdesmitajos, deviņdesmitajos gados. Piemēram, tiek parādīti datori, kā tos remontēt, kā darbojās diskešu iekārtas, spēļu grafika, skaņas kartes utt. Iesaku!

Noskatoties 8-Bit Guy jaunāko video, aizdomājos par to, kāda tad ir bijusi mana vēsture ar datoriem. Ja vienā vārdā – īsa. Bērnību pavadīju lauku ciematā. Datori nebija tāda lieta, kas atradās vietējo cilvēku mājās. Dažāda līmeņa spēļu konsoles, jā. Datori gan nē. Ja es pareizi atceros, pat skolā nekāda datoru apmācība nenotika. Šķiet, ka bija vienam skolotājam dators. Vienīgais ko atceros redzējis, bija Bomberman spēlīte. Lai datorā dabūtu spēli, bija jāizmanto kasešu atskaņotāju. Tajā lika kaseti, kura tika ilgi lādēta. Rezultātā bija Bomberman. Kādam ir ideja, kas tas varētu būt bijis par datoru? Gan jau ar to datoru vēl kaut ko darīja. Varbūt, ka lielākām klasēm kaut ko vairāk demonstrēja. Pieņemu, ka līdz sestās klases noslēgumam tas arī bija vienīgais, ko no datoriem zināju.

No septītās klases sāku mācīties Jelgavas Spīdolas ģimnāzijā.  Tur bija normāla datorklase ar kādiem 25 datoriem. Precīzi neatceros. Šķiet, ka bija Pentium 166MHz. Nezinu, vai attiecīgās komplektācijas klase jau bija, kad mācījos 7.klasē, bet 9. noteikti bija. Datoriem bija internets! Īpaši gan neko ar tiem padarīt nesanāca. Kaut kādus pamatus mācīja informātikā. Bija arī programmēšanas nodarbības (ārpus stundu), kur parādīja Pascal pamatus. Galvenokārt gan datorus visi gribēja izmantot spēlēm un internetam. Abas lietas ik pa laikam tika liegtas. Zinu, ka no Pascal es biju apguvis pašus pamatus (kaut ko izdrukāt, ierakstīt failā), bet mani aizsūtīja uz informātikas olimpiādi. Protams, ka lieki, jo no sagatavotības bija nulle un neko no prasītā nesapratu. Taču nekādu psiholoģisko traumu no šīs pieredzes neguvu. Laikam biju norūdījies no laikiem, kad mani no lauku skolas sūtīja uz matemātikas olimpiādēm. Kas, protams, arī bija lieki.

Vienu dienu informātikas skolotājs (“Rainis”) bija uzlicis kaut kādu aizsardzību datoriem, kas stipri limitēja to, ko ar datoriem var darīt. Viens no vecāko klašu skolēniem uzrakstīja programmu, kura šo aizsardzību novāca. Ja kāds pazīst PHz – pasveiciniet! Pieļauju, ka šis PHz gājiens, kā arī PHz un Āriņa datorprasmes bija tas, kas manī radīja interesi par datoriem. Bija fascinējoši redzēt to, kā viņi šīs lietas pārvalda. Pats šajā laikā datorprasmes vairāk trenēju ar spēlītēm. :) Vienam no klasesbiedriem (sveiciens Gatim!) mājās bija divi datori. Viens bija portatīvais dators ar kādu 1MB RAM (ja nemaldos). Uz šī varēja spēlēt Civilizāciju. Otrs bija galda dators. Tas bija ņiprāks, bet arī ne stipri. Uz tā spēlējām X-Com.

Redzot to, ko citi māk, kā arī, spēlējot citu datoros spēlītes, arī es sāku sapņot par savu datoru. Skatījos uz lietotiem. Sapņoju par Pentium 166MHz. Neatceros, cik ilgi sapņoju, cik daudz par to mājās runāju, bet, vienu dienu pārrodoties mājās, uz galda bija kāds pārsegts pārsteigums. Vecāki bija veikuši neprātīgāko, bet tajā pat laikā veiksmīgāko investīciju savā mūžā. Mūsu mājās parādījās dators. Tas bija nevis lietots, bet pilnīgi jauns. Pirkts MultiSistema. Šķiet, ka maksāja aptuveni 500Ls, kas tam laikam bija krietni vērtīgāka nauda, kā būtu tagad. Es īsti neatceros, kurā gadā tas notika, bet pieļauju, ka varētu būt 2000. Dators tam laikam bija tāds, ka varēju lielīties: Intel Celeron 566MHz, 64MB RAM, 15GB HDD, S3 Trio 3d/2x 8MB video. Monitors bija 15 collu, CTX monitors, kurā bija Sony truba (ekrāns bija taisns, nevis izliekts). Datoram nebija Windows. Tā kā dzīvoju mazā ciematā, tad bija tikai viena persona, kurai varēju prasīt, lai man datorā uzliek Windows. Kad izstāstiju datora specifikāciju, saņēmu komentāru – kam tad tik jaudīgu datoru vajag… Kas tam laikam bija liela jauda, šodien ir vājāks aparāts par lētākajiem viedtelefoniem.

Sāku pašapmācības ceļā apgūt Windows. Līdu visur kur var ielīst. Bakstīju visu, ko var pabakstīt. Tas rezultējās biežā Windows 95 pārinstalēšanā un padziļinātā interesē par attiecīgo nozari. Es neaizrāvos ar programmēšanu. Mājās interneta nebija (iezvanpieeja bija pārāk dārga, lai to varētu atļauties). Bet, redzot ko māk citi, bakstot spēles, ķimerējoties pa visām mapēm datorā, nostiprinājās interese par nozari. Līdz vienā brīdī izlēmu, ka iešu mācīties datorzinātnes (nevis par žurnālistu, juristu vai ekonomistu, kā biju plānojis iepriekš). Šis lēmums bija ļoti labs, jo studējot satiku Aiju, tiku pie darba, kuru daru ar prieku, kā arī par iztiku sūdzēties nevaru. Tādēļ liels paldies vecākiem par viņu neprātīgo investīciju, iegādājoties datoru!

566MHz zvērs, laikam ejot, sāka palikt par vāju. Ar brāli likām kopā naudu (es vismaz ceru, ka likām, nevis viņš viens sponsorēja) un nomainījām daļu no datora komponentēm (šķiet, ka CPU un video). Īsti neatceros specifikāciju jaunajām daļām.

Aizejot mācīties uz LU FMF, atkal satiku PHz. Paldies viņam par to, ka iemācīja mani lietot DC++, Nero un citus labumus. Nero bija forša lieta, jo ļāva ierakstīt CD. Tas nozīmēja, ka bija beidzies laiks, kad digitālo saturu uz mājām bija jānogādā diskešu kaudzē. Disketes bija traka padarīšana. Ja kāda spēle ierakstīta 10 vai vairāk disketēs un viena no tām sadomā nobeigties, visu informācijas nogādi jāatkārto no jauna. Un tā notika ne reizi vien. 

Kaut kādā brīdī nopirku jaunu datoru. Tas bija Pentium 4 2.4GHz, 256MB RAM. Kādu laiku bija pamatīgs zvērs, jo CPU varēju viegli darbināt pie 3GHz. Galda datoru ēru ar to arī noslēdzu. Pirms 10 gadiem nopirku HP Compaq 6715b , kuru pirms 6 gadiem nomainīju ar Asus N55SF (Core i7 2630QM, 8GB RAM, GT 555M 2GB, 750GB HDD, Full HD ekrāns). Šo Asus datoru lietoju joprojām. Vienīgi Blu-Ray vietā iesmu ielicis oriģinālo 750GB disku, bet par pamata disku izmantoju Samsung SSD 840 Pro (256GB). Starp citu, HP beidza savu eksistenci tikai iepriekšējā gada rudenī. Tātad nostrādāja kādus 9 gadus.

Mana vēsture ar datoriem ir īsa un garlaicīga. Tieši tādēļ mani interesē atskatīties uz to, kā datori un attiecīgās tehnoloģijas strādāja astoņdesmitajos, deviņdesmitajos gados. Ja kāds zina kādu labu YouTube kanālu, kur būtu pastāstīts par vecajiem datoriem, kas bija sastopami Latvijā, padalieties. Piemēram, kad citi runā par bekām un citiem zvēriem, man nav ne jausmas, kas zem tā visa slēpjas.

Es ceru, ka, pieminot ciparus un cilvēkus, neesmu neko sajaucis. Ja tā tomēr ir bijis, saki, pielabošu. Visi fakti no atmiņas pamazām zūd. Tādēļ nolēmu, ka jāpieraksta. Gan jau pēc gadiem būs interesanti atskatīties.

Kāda ir tava vēsture ar datoriem? Varbūt šo varētu pārvērst par ķēdes rakstu sēriju? Latvijas blogiem ik pa laikam tādas iet pāri. Piemēram, Kaspar, Aivar, Sergej – kā būtu, ja jūs padalītos ar to, kāda ir jūsu vēsture ar datoriem (ko, kad sākāt lietot utml.)? Ja saņemsieties uzrakstīt, nododiet stafeti tālāk. 

Šis raksts tapis 30 dienu rakstīšanas izaicinājuma ietvaros.

Flattr this!

4 comments

  1. Kompji ar kasetēm bija ZX Spectrum vai to padomju kopijas – https://lv.m.wikipedia.org/wiki/ZX_Spectrum
    Savukārt par “bekām” sauca Elektronika BK datorus – https://en.m.wikipedia.org/wiki/Electronika_BK
    Uz tāda arī sanāca mana pirmā programmēšanas pieredze ~1996.gadā valodā Focal. Bet mājās pirmais dators parādījās tikai 2000.gadā un parametros līdzvērtīgs tavam pirmajam, toties tad jau 2 gadus mācījos Fortech programmētāju kursos jauniešiem. Pati pirmā saskarsme ar datoru man gan bija 1988.gadā tēva darba vietā Rīgas Politehniskajā Institūtā un joprojām sēž prātā, ka toreiz sev nosolījos tām kastēm vairs neķerties nekad klāt, jo spēlīte nepadevās (un vēlāk arī spēles nav īpaši padevušās, ja neskaita Minesweeper :D ).

  2. Interesanti, ka Jums visiem tik labas atmiņas… es kaut kā neatceros savu PC vēsturi (žēl). Atceros tikai kaut ko epizodiski. Ka pirmais PC tika pirkts kantorī REALTEK. Ka sākumā nebija pat CD lasītāja, kas vēlāk tika piepirkts klāt. Ka bija čakars ar Hansol 15” CRT monitoru (regulāri bruka nost krāsas). Bet neko sīkāk par pirmo PC īsti neatceros. CPU laikam bija Celeron 333MHz. Arī par nākamo PC secību neatceros.

  3. Atpakaļ ziņojums: Ierakstu izlase #35 - Stacija
  4. Atpakaļ ziņojums: Mana vēsture ar datoriem - Stacija

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta.