Par ceļošanu

Šis raksts tapis 30 dienu rakstīšanas izaicinājuma ietvaros.

Kādu laiku atpakaļ Twitterī bija manāms ekrānšāviņš no Facebook. Bildītē bija redzams kādas Ilonas Niedres viedoklis par ceļošanu. Grūti pateikt, vai viņa troļļoja vai nē, vai bildīte izrauta ārpus konteksta vai nē… Bet pieļauju, ka ir cilvēki, kuri viņai piekrīt. Es gribētu pastāstīt par to, kādēļ es nepiekrītu. Bet vispirms nedaudz vēstures.


Kad es biju mazāks es ceļošanu īsti nevarēju saprast. Likās veltīga naudas izšķērdēšana. Naudu jātērē taustāmām lietām. Nopirki bikses, lielāku TV, dzīvokli/māju, mašīnu utt. Šīs lietas lieto ilgi, redzi, vari pieskārties. Jūti, kam naudu iztērēji. Bet ceļojumi? Aizbrauci, atbrauci un viss. Nauda iztērēta. Un parasti ne maza. Bet jēgas nekādas. Pat atmiņas pēc dažiem gadiem pagaist.

Iespējams, ka tā domāju, jo, esot bērnam, īsti naudā nepeldēju un ar tā brīža acīm šķita tikai loģiski, ka ceļot nav prāta darbs. Pat ne ceļot. Piemēram, koncerti un tamlīdzīgas lietas jau arī ir līdzīgi. Iztērē daudz naudas, bet prieks tikai uz īsu brīdi. Tādēļ lieki.

Laiks gāja, domas mainījās. Grūti pat pateikt, kas bija lielākais iemesls domu maiņai. Tas, ka pats sāku pelnīt, vai tas, ka pamēģināju un bija interesanti, vai tas, ka, laikam ejot, mainās vērtības … Varbūt no visa pa druskai.

Par savu pirmo ceļojumu varu uzskatīt braucienu ar autobusu uz Prāgu, kur apmeklēju 2004.gada pasaules čempionātu hokejā. Tad vēl biju students, naudas īsti nebija, tādēļ grupu brauciens autobusā bija tas, ko varēju atļauties. Jāsaka, ka pieredze bija unikāla. Izbaudīju to, kā fani sāk dzert, jau iekāpjot autobusā. To, kā mūs gandrīz izmeta no viesnīcas un kā pie solītajām ieejas biļetēm tā arī netikām, jo mūsu grupas vadītājus it kā aplaupījuši, it kā paši nodzēruši naudu vai vēl sazin kas tur bija (pat pa TV Latvijā rādīja mūsu grupu un tās nedienas). Izmēģināju, kā ir meklēt spekulantus, no kuriem nopirkt ieejas biļetes utt. Tas viss pirms viedtelefonu ēras.

Otrs ceļojums bija atgriešanās Čehijā. Šoreiz kāzu ceļojums (pirms teju 11 gadiem), tādēļ transports, protams, bija lidmašīna. Pirmo reizi mūžā. Likumsakarīgi, ka šis lidojums bija tas brīdis, kad uzzināju, ka mans organisms īsti nav piemērots lidošanai. Ja neko nepasāku, nākas piedzīvot spēcīgas sāpes pieres apvidū (it kā durstītu ar adatām). Spēcīgākos gadījumos pat acīs. Ir nācies pat asaras pabirdināt. Par šo varbūt sīkāk uzrakstīšu kādu citu reizi. Tā kā abi bijām nepieredzējuši ceļotāji, tad neizbaudījām Čehiju tādā apmērā, kādā varētu. Bet tāpat ceļojums patika un labi palicis atmiņā.

Tad ilgu laiku bija miers un klusums. Kādu dienu Maximā parādījās AirBaltic kuponu akcija. Tās ietvaros varēja nopirkt lētas biļetes (vismaz tad man tā likās). Radās spontānā ideja, ka jābrauc kaut kur. Bet kur? Dažādu apsvērumu dēļ izlēmu par labu Kanāriju salām (kuponi lidojumam uz Barselonu, tālāk jau ar citu uzņēmumu). Nopirku kuponus un ceļa atpakaļ vairs nebija. Tapa ģeniālais plāns. Es braukšu pirmais, lai uz vietas sameklētu kādu cenas ziņā pieejamu mitekli (jo tā kā uz ilgu laiku un padaudz cilvēku, viesnīcas bija pārāk dārgs variants). Nē – Airbnb tad vēl nebija izaudzis ne tuvu līdz šī brīža līmenim. Atbildība liela. Pieredzes un sajēgas nulle. Pats kautrīgs un bailīgs. Daudzsološa kombinācija. Pat grūti noticēt, ka tolaik man tā likās laba ideja. Dažādas problēmas man sākās jau īsi pēc ierašanās (gan nokļūšana līdz viesnīcai, gan datora sabojāšanās, gan problēmas atrast īsto mitekli). Taču uz pārējo ierašanos visu biju izdarījis un varu droši teikt, ka šis ceļojums bija iemesls tam, kādēļ ceļošana man iepatikās. Pēc šī brauciena sekoja vēl divas atgriešanās Kanāriju salās, kā arī daudzas konferences un citi izbraucieni.

Ceļojumi nav zemē nomesta nauda. Tiek iegūti jauni iespaidi, jauna pieredze. Pateicoties ceļojumiem (konferencēm to skaitā) esmu palicis drošāks, komunikablāks, prasmīgāks, zinošāks. Esmu audzis kā personība. Un, domājot par nākotnes braucieniem, jūtu, ka būs interesanti. Bet ko dotu papildus ekrāns vai šikāks auto? Neko. Tie mani nedarītu priecīgāku vai laimīgāku. Savukārt tas, par ko es kļūstu ceļojot, tas, ko es atceros no ceļojumiem, tas, kā tie maina manu nākotnes un pasaules vērtējumu un redzējumu, tas gan mani dara priecīgāku.

Noslēgumā vēl par kādu faktu. Daudzas reizes esmu dzirdējis, ka ar bērniem ceļot nav labi. Nevar atpūsties, bērni tāpat neko neatceras pēc tam. Labāk ceļot tikai ar pieaugušajiem. Varu teikt tā, ka ceļot ar bērniem tiešām ir grūtāk. Ir dārgāk. Ir sarežģītāk. Bet to vajag darīt. Un arī šādos ceļojumos ir prieks un gandarījums. Pirmajā braucienā uz Kanāriju salām dēlam bija 2,5 gadi, meitai puse gada. Nākamajos braucienos nedaudz vecāki. Pirmajos dzīves gados bija lidojuši vismaz pārdesmit reižu. Protams, ka daudz ko viņi neatceras. Un ja atceras, tad tikai no pēdējā brauciena. Taču es atceros. Aija atceras. Esot ceļojumā, bērniem bija patīkamas emocijas. Un es ticu, ka iespaidi un emocijas, kuras viņi gūst ceļojot, padara viņus par labākiem cilvēkiem, paplašina viņu pasaules redzējumu un intelektu. Tas ir svarīgi.

Kur šogad? Plāns ir (nu jau ar 3 bērniem) vasarā doties uz Berlīni, bet pats aizbraukšu uz Krieviju (par šo man pašam pārsteigums). Gan jau vēl kaut kur. Ceļojiet! Tas ir tā vērts!

Flattr this!

Daži reizēm aizmirst, tāpēc: https://endijs.com publicētās informācijas pārpublicēšana bez saskaņošanas ar autoru ir aizliegta. Lūgums respektēt autora/autoru tiesības. Paldies!

4 comments

  1. Man tas pats. Pāris reizes ar ģimeni būts kur. Tā pa lielam konferences apvienoju ar nelielu paceļošanu. Pagājušogad biju Nīderlandē uz AWS Summit. Pirms tam vēl Tallina. Šogad arī vismaz viens pasākums jāapmeklē. Katru reizi cenšos uz citu valsti tikt

  2. Atpakaļ ziņojums: Latvijas blogāres apskats #62 (20.02.-26.02.). – BALTAIS RUNCIS
  3. Ceļojumi viennozīmīgi ir super. Ļoti patīk būt Āzijā…. tur viss ir savādāk. Cilvēkiem, kas nekad nekur nav aizbraukuši nekur to nesaprast. Tā noteikti nav izmesta nauda. Bet nu es pilnībā piekrītu, ka kādam var būt arī cits viedoklis, jo nevar paģērēt, lai visi cilvēki būtu vienādi. Piemēram, man ir pilnīgi 0% interese par sportu (sporta lapas avīzēs ignorēju pilnībā), tai pat laikā zinu cilvēkus, kas aktīi interesējas, seko līdzi utt. Tā kā – katram savs.

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta.