Par 2016., blogiem un vēl šo to

Gada beigas pavisam tuvu. Laiks atskatīties uz sastrādāto, nesastrādāto, atrasto, pazaudēto utt. Masu medijos virmojošā aura ir tāda, ka 2016.gads bijis visai traks. Daudzi populāri cilvēki nomiruši, Brexit, Sīrija, Ukraina, Tramps, terorakti Parīzē un citur utt. Bet tas kaut kā velk uz tik ļoti populāro “viss ir slikti” noti, kura mani sāk kaitināt. Jā, 2016.gadā bija čupa problēmu. Bet arī citos gados tādas ir bijušas. Un, kad nāks nākamās, tad 2016.gada nelabumi sen būs aizmirsušies. Parasts dzīves ritms. Un jo nestabilāka ir situācija pasaulē, jo prātīgākiem ir jābūt mums. Ir jādomā divus soļus uz priekšu. Ja baidies no jaunas finanšu krīzes, veido uzkrājumus un krīzes laikā varēsi nopelnīt. Ja baidies no potenciāla konflikta starp Latviju/NATO un citām valstīm, izlem ko darīsi, ja tāda diena pienāks (stāsies Zemessardzē, pakosies un dosies prom, …). Un tāpat ar citām lietām. Ja ir šaubas par kaut ko vai bailes, sāc kaut nedaudz gatavoties sliktajam scenārijam, bet ceri, ka tas nepienāks. Tas nu tā – par globālām lietām.

Tagad laiks man pašam atskatīties uz savu 2016.gadu. Jo, lai vai kādi notikumi 2016.gadā bija pasaulē, tie visai maz ietekmē manu ikdienu. Mēģināšu sadalīt atskatu vairākās sadaļās.

Lielās lietas. Lielākais šī gada notikums noteikti bija trešā bērna sagaidīšana. Jēkabs nāca pasaulē 2016.gada 12.janvārī. Un nu jau drīz pirmais gads tiks svinēts. Tas tad arī ir gada notikums un gada prieks. Kā loģisks solis ģimenes pieaugumam bija vasarā veiktā dzīvokļa iegāde. Piecu cilvēku ģimenei 52kvm dzīvoklī sāka palikt par šauru. Tagad būs krietni plašāk. Ar pirkšanu gan negāja lietas tik gludi, jo bankas uz mani, kā uz pašnodarbināto, skatījās krietni piesardzīgāk, kā gribētos. Bet beigās viss bija OK. Vēl gan dzīvoklim norit superlēns remonts. Cerams, ka vasarā tiksim krietni plašākās telpās.

Ceļojumi. Gan Jēkaba piedzimšanas dēļ, gan dzīvokļa iegādes dēļ, šogad nācās izlaist lielākus ceļojumus. Tik vien kā daži izbraucieni vasarā ar bērniem tepat pa Zemgali. Un mēnešā sākumā es viens biju aizbraucis uz Serbiju (precīzāk būtu teikt, ka uz Belgradu). Tas gan bija tikai pāris dienas garš izbrauciens, tādēļ tā kārtīgi neko īsti neapskatīju. Nākamajā gadā būs jāmēģina nedaudz vairāk paceļot, jo, kā ir paradījuši iepriekšējie braucieni, tas ir tā vērts.

Profesionālajā jomā daru to pašu ko citus gadus. Tikai ar to atšķirību, ka šogad esmu pašnodarbinātais. Ik pa laikam tapinu arī WorldOfBMX. Tas ir tāds kā brīvā laika projekts. Ar progresu WorldOfBMX īsti apmierināts neesmu, bet nevarētu teikt, ka nekas nav izdarīts. Ir pieliktas vairākas jaunas iespējas, daļēji pārrakstītas vecās. Bet darba tur vēl daudz. Popularitāte, lai gan nav liela, bet ar pieaugošu tendenci. Cerams, ka 2017.gadā sanāks veltīt vairāk laika. Pat ne carams, bet vajadzēs veltīt vairāk laika. Pretējā gadījumā tas projekts tā arī paliks tāds pusizcepts.

Blogs. Kaspars uzrakstīja, ka blogi ir miruši. Es teiktu, ka blogi snauduļo un ir vairāk nišas lieta, un tas nemaz nav slikti. Es uz savu rakstīšanu 2016.gadā skatos kā uz loģisku rezultātu. Brīvā laika ir tik, cik tā ir un blogs noteikti nav prioritāšu augšgalā. Līdz ar to ir likumsakarīgi, ka jauna satura ir maz. Visa gada laikā nopublicēju tikai desmit ierakstus (šis ir vienpadsmitais). Neskatoties uz to, bloga lasītāju ir kļuvis vairāk. Ja salīdzinu 2015.gadu ar 2016.gadu, tad apmeklētāju skaits ir pieaudzis par 80%, bet lapu apskate par 70%. Tas lielā mērā pateicoties pāris rakstiem par pašnodarbinātā tēmu. Izrādās, ka tā ir ļoti aktuāla un krietni pieprasītāka kā programmēšana, konferences vai tml. 2017.gadā plānoju turpināt rakstīt. Gan jau arī ne stipri vairāk kā vienu rakstu mēnesī. Turklāt esmu iesācis jaunu tematisko blogu VRPasaule.lv, kurā plānoju rakstīt par virtuālo realitāti un tamlīdzīgām tēmām. Starp citu – arī Aija sākusi rakstīt blogu. Pieraksta receptes šajā adresē https://pup.lv/ . Receptes tendētas uz “bez” pieeju. T.i. bez piena, bez olām, bez kviešiem utml. Kāpēc adrese ir “pup.lv”? Tas ir mans pirmais domēns. Lietošanā kopš universitātes laikiem. Lai nebūtu jāmaksā par vēl vienu, tika pārprofilēts vecais, neizmantotais domēns. Es no bloga atteikties neplānoju. Reizēm gribas uzrakstīt kaut ko plašāku, bet sociālajos tīklos to darīt negribu. Nepatīk tapt ieslēgtam 1 ekosistēmā. Brīvībai ir vērtība. Arī digitālajā vidē. Žēl, ka daudzi no tās tik viegli atsakās.

Gada digitālais produkts. Tikai šī mēneša sākumā beidzot nolēmu izmēģināt Netflix, bet jau droši varu to pasludināt par gada digitālo produktu. Ilgi neizmantoju, jo likās, ka Latvijas katalogs ir pārāk mazs. Bet pamēģināju un secināju, ka nav traki. Ir pat tīri labi. Protams, nav viss, ko gribētos, bet tāpat pietiekoši. Un, izbaudot šo servisu, man vairs īsti nav jābrīnās par to, kādēļ Netflix tirgus vērtība ir 52 miljardi ASV dolāru.

Tehnoloģiju maiņa. Beidzot nomainīju savu uzticīgo HTC Desire HD pret Nexus 5X. Desire HD godam nokalpoja 6 gadus, bet bija pienācis laiks to mainīt. Programmatūras ziņā teju viss, kas varēja beigt strādāt, vai nu to bija izdarījis vai arī bija tuvu, lai to izdarītu. Līdz ar to Android 2.3.5 nomainīju uz Android 7.1. Kā diena pret nakti. Android 6 gadu laikā ir stipri progresējis. Otra maiņa – nomainīju daudzus gadus lietoto KeePass paroļu menedžeri pret LastPass. Lielisks produkts. Iesaku!

Sports. Šis ir punkts, kurš noteikti ir lielākā izgāšanās. Jēkaba ierašanās bija labs attaisnojums, lai paņemtu pārtraukumu no TRX apmeklēšanas. Un, lai gan ik pa laikam iedomājos, ka kaut ko vajadzētu atsākt darīt, tā arī gadu pavadīju vai nu salīcis, sēžot krēslā pie datora, vai arī šķībs, stāvot pie galda (jo kājās stāvot strādāt taču ir krietni veselīgāk, vai ne?). Tas man atgādina vēl vienu izgāšanos. Kādu pusotru gadu jau (ja ne vairāk) daudziem biju nosolījies uzrakstīt rakstu par ergonomiskajām lietām (peles, statīvi, galdi, krēsli), bet to tā arī neizdarīju. Atvainojos tiem, kuri gaidīja. Cerams, ka 2017.gadā šos divus trūkumus kaut kā labošu.

Galvā pārcilājot gada notikumus, secinu, ka personīgi man, 2016.gads nemaz tik traks nav bijis. Viss ir loģiski ritējis uz priekšu un 2017.varēšu sagaidīt bez depresijas un stresa. 2017.gadā novēlu gan sev, gan jums, sasniegt to, ko šogad nesasniedzāt, pabeigt to, ko nepabeidzāt, atrast to, ko meklējāt, kā arī spēt saskatīt pozitīvo pat tad, kad visi apkārt runā, ka viss ir slikti. Priekā!

3 comments

  1. Blogi noteikti nav miruši. Drīzāk speciālizējušies.Paskatoties blogu topu, tas labi redzams, ka tie kam sava niša ir apmeklēti. Ar savu arī nevaru saprast ko darīt. Itkā mēģināju angliski ko rakstīt. Bet īsti nevaru saprast vai ir jēga. Atkal angliski dalīties ar to kas interesē un šķiet citiem noderīgs varētu būt labāk.Arī par ko rakstīt tur varētu būt vairāk. Tā tas viss šogad, arī dēļ laika trūkuma iesprūdis.

  2. Blogi nav miruši, jo par viņu miršanu Kristaps ziņo vismaz trīs vai četrus gadus, bet kā redzat mēs izlasījām bloga ierakstu. Vienkārši blogu autori ir izauguši. Pamainījās dzīves apstākļi un līdz ar to prioritātes. Daudzas mājas lapas strādā uz WordPress bāzes un principa. Blogu rakstītāji pārgāja uz citām platformām, kur vieglāk sasniegt nepieciešamo auditoriju. Un jā, veciem blogiem vienkārši jāatrod sava, jauna niša. Kaut gan Ciba strādā un tur birst vaļā, kā parasti. Redz Polis atjaunoja savu popularitāti pateicoties ierakstam blogā. Blogi nemirst!!! :)

  3. Ar interesi lasu blogus, jo saturs ir pārdomātāks un kvalitatīvāks nekā soc. tīklos. Tādēļ priecāšos ja turpināsi iesākto.
    Būtu interesanti uzzināt vairāk kā gāja ar dzīvokļa meklēšanu. Arī aktuāli, adekvātu piedāvājumu ļoti maz.

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta.

This site uses Akismet to reduce spam. Learn how your comment data is processed.