Kādēļ pašnodarbinātais?

Virsrakstā redzamo jautājumu biju saņēmis vairākas reizes. Tam gan ir bijušas dažādas variācijas. Piemēram, kādēļ pašnodarbinātais nevis parasts SIA? Kādēļ pašnodarbinātais nevis “mikro” SIA? Kādēļ pašnodarbinātais parastajā nodokļu režīmā (IIN un Sociālais) nevis Mikrouzņēmuma nodokļa maksātājs? Īsumā: aprēķins un papīru daudzums.

Ņemiet vērā, ka mani argumenti ir/bija piemērojami manā situācijā. Ja arī tu domā, ka vajadzētu reģistrēties kā pašnodarbinātajam, tad izvērtē tālāk dotos punktus atbilstoši savai situācijai. Tu vari nonākt pie secinājuma, ka tas, kas bija izdevīgi man, tev nav izdevīgi.

Neliels atskats vēsturē. Kā jau daudzi IT nozares cilvēki, arī es sāku savu karjeru strādājot pavisam normālā režīmā. Gāju uz darbu, nostrādāju savas stundas, saņēmu algu. Tad nāca periods, kad likās, ka daudz ko zinu (nezināju gan), un likās, ka varēšu gāzt galnus (nevarēju), un nodibināju savu SIA. Ar dažādiem panākumiem turēju SIA pie dzīvības gadus 6. Šo gadu laikā izbaudīju, ko nozīmē VID, Uzņēmumu reģistrs, nenormālās papīru kaudzes, kuras jātapina uzņēmumiem. Manai situācijai (kur teju visu laiku biju vienīgais darbinieks) tas bija krietni par traku. Ja atskaitam periodu, kad man bija interneta veikals, SIA bija lieka greznība un apgrūtinājums. Turklāt pilnie darbaspēka nodokļi ir ļoti lieli. Tad nāca periods, kad attiecīgais SIA tika likvidēts. Sāku strādāt tēva vadītā SIA, kurš ir Mikrouzņēmuma nodokļa maksātājs. Tā nostrādāju gandrīz 5 gadus, līdz nolēmu, ka jāiet prom un jādara lietas pašam, un jāmaksā nodokļus kā pašnodarbinātajam.

Lai gan Mikrouzņēmuma nodoklis ir laba lieta, tam ir vairāki būtiski mīnusi:

  • Algas ierobežojums 720€ apmērā, kas IT nozarē ir ļoti maz. Ja ir vēlme veikt kādu lielāku pirkumu (piemēram, māju), tad bankas acīs šāda alga nebūs ļoti pievilcīga.
  • Ja SIA ienāk vairāk naudas kā tiek izmaksāts algās, pārējo var izņemt kā peļņu, maksājot papildus nodokli. Tātad vairāk pelnošiem “mikro SIA” atstāj nodokļos vairāk par 9%.
  • Visi ienākumi apliekas ar 9% nodokli, neatkarīgi no izdevumiem, kā arī nevar piemērot nekādus nodokļu atvieglojumus (neapliekamais minimums utml.). Un, protams, nav iespējams saņemt IIN atmaksas.
  • Citi teiktu, ka mīnuss ir tāds, ka nav sociālo garantiju. Es gan nezinu, vai tas ir mīnuss, jo darbinieki var paši reģistrēties VID un veikt par sevi sociālās iemaksas, tādā veidā iegūstot sociālās garantijas.
  • Ar visu iepriekš uzskaitīto vēl varēja dzīvot. Taču tas, ko valdība darīja ar šo nodokļu veidu, bija vienkārši cūcība. Kā uzņēmums un tā darbinieki var plānot savu nākotni, ja ik pēc dažiem mēnešiem atkal sāk plānot to, kā šī nodokļa maksātājus apkarot, kādus jaunus ierobežojumus uzlikt. Godīgi sakot, mums apnika. Nodokļa likmju raustīšana, plāns ieviest Sociālo nodokli, nozaru ierobežojums… Bija jāsēž un jāuztraucas – izvilksim vēl gadu vai nē. Kad nospriedu, ka pietiek, iešu citu ceļu, uzreiz palika vieglāk. Šobrīd vienalga, pa kādu taku tiks iznīcināts šis nodokļa režīms. Mani šī nenoteiktība vairs neskar un neuztrauc.

Neaizmirstam, ka “mikro SIA” tāpat kā parastā SIA ir vēl daudz papildus papīru un procedūru, kas ir lieks apgrūtinājums.

Jāsāk visu salikt pa plauktiņiem. Papīru daudzums. Ņemam vērā, ka es esmu pats par sevi. Man nav vajadzīgi darbinieki. Man nav vajadzīga izkārtne un atkratīšanās no atbildības, kuru sniedz SIA. T.i., ja es meklēšu klientus, es to darīšu kā Endijs Lisovskis, nevis “birojs, aģentūra” utt. Kā arī es neiesaistīšos riskantos darījumos, kuru rezultātā man noderētu SIA atšifrējumā esošā “ierobežotā atbildība”. Šādā situācijā pašnodarbinātajiem pildāmie papīri ir krietni, krietni, krietni mazāks slogs par to, kas jādara SIA.

Aprēķins. Tā kā SIA vietā izvēlējos būt par pašnodarbināto, bija jāizvēlas maksāt parastos nodokļus (IIN un Sociālo nodokli) vai Mikrouzņēmuma nodokli. Kā jau iepriekš manījāt, “mikro” ir daudz mīnusu. Turklāt ļoti daudz nezināmo un, iespējams, nozaru ierobežojums, kas man liegtu attiecīgo nodokli izmantot. Un nav jau tā, ka parastie nodokļi vienmēr ir neizdevīgāki. Piemēram, tagad es no ienākumiem varu atskaitīt izdevumus (internets, hostings, online servisi, tehnikas iegāde, konferences, programmatūra utt.), par kuriem IIN nav jāmaksā. Kā arī ņemam vērā to, ka man ir visai liels neapliekamais minimums (75€ + 175€ * 3). Turklāt no nomaksātā IIN es daļu varēšu saņemt atpakaļ (par medicīnas izdevumiem, par iemaksām 3. pensiju līmenī utt.). Tātad, nē, nav gluži tā, ka no visiem ienākumiem man jāatdod 23% kā IIN. Protams, vēl jau ir Sociālais nodoklis. Bet šis nodoklis būs arī Mikrouzņēmuma nodoļa maksātājiem, tāpēc nav lielas starpības. Jā, šogad vēl ir. Bet toties es dzīvoju mierīgi un neraizējos par to, ko politiķi atkal sadomās Mikrouzņēmuma nodokļa sakarā. Es zinu, kā man ar nodokļiem ir tagad, kā būs pēc gada un, visticamāk, arī vēlāk. Šis miers un noteiktība ir ļoti laba sajūta.

Es šeit negribu veikt īpašus aprēķinus ar konkrētiem cipariem. Formulas ir visai vienkāršas un katrs pats var aprēķināt. Taču, ja tev īsti nav skaidrs, kas būtu izdevīgāk tavā situācijā, droši raskti man email, palīdzēšu ar aptuvenu aprēķinu taviem cipariem.

Ceru, ka uz jautājumu “kādēļ pašnodarbinātais?” es atbildēju. Ja tomēr nesanāca, droši uzdod papildus jautājumus.