Šoreiz par DEAC vadoņu greizo domāšanu

Gan jau visi esat lasījuši par E-klases un DEAC epopeju. Ja nē, izlasiet. Laacz ir sakarīgi aprakstījis. Kā atbildi uz lielo interneta sašutumu par izveidojušos situāciju, DEAC nopublicēja šo dokumentu kurā aizstāv savu viedokli. Tur iekļautais teksts ir tipisks situācijām, kad jāpaņem daļu patiesības, jāpieliek kaudzi aplamu pieņēmumu varbūtību mērcē un jāpabiedē tos, kuri no tehnoloģijām saprot mazāk. Bet tā nu ir sanācis, ka plašo interneta saeimi veido ne tikai tie, kas ar tehnoloģijām ir uz jūs un tic visam ko viņiem saka, bet arī tādi, kuri māk lasīt starp rindām un atšķir pieņēmumus un izdomājumus no faktiem. Par to arī vēlos parunāt. Un jā, biju nolēmis nerakstīt, jo rīt jau 4 no rīta jādodas ceļā, lai tiktu uz phpBenelux 2014 konferenci, bet pēc šīs https://twitter.com/Endijs/status/426025519839457281 sarakstes Twitterī ar DEAC vadošo vīru Andri Gailīti, sapratu, ka tomēr ir jāizsakās. Kāpēc jāizsakās? Tāpēc, ka šādus tipu izteikumus un rīcību uzskatu ne tikai par uzbrukumu konkrētajam e-klase paplašinājuma izstrādātājam, bet visai interneta videi. DEAC ir kļuvis teju par draudu interneta brīvībai. Kas būs nākamais solis? Sāks kontrolēt kuras lapas mēs drīkstam apmeklēt un kuras nē, jo kaut kas mums var potenciāli kaitēt? Nekā nebija. Ja kāds aiztiek vienu no manām brīvībām, sēdēt mierā nevaru.

Par visu pēc kārtas.

Savā pēdējā aicinājumā E-klase/DEAC aicina neizmantot pārlūku paplašinājumus, nevis tāpēc, ka tas samazinot reklāmas ieņēmumus, bet:

  • paplašinājums noņem kaut kādu informāciju, kuru viņi uzskata par svarīgu. Nu un? Ja es lietoju sistēmu, es izvēlos ko un kā es gribu redzēt.
  • Ja kāds uzliekot paplašinājumu, viņš nemaz nezinot ko tas paplašinājums dara un paslēpj. Nu un tad? Tā ir konkrētā lietotāja problēma nevis paplašinājumu autora vai DEAC problēma. Ja kāds paņem auto un nemākot braukt iebrauc grāvī vai tad tagad aizliegsim ražot auto? Nē. Kāpēc tad jāsāk kontrolēt to, kādus paplašinājumus mēs drīkstam taisīt un lietot?
  • DEAC ļoti mēģina apgalvot ka tas kādu E-klasi es redzu ir aizsargāts ar autortiesībām utt. Labi. Ir aizsargāts. Es netaisīšu e-klase2 ar tieši tādu pašu dizainu, funkcionalitāti utt. To jums nodrošina šīs autortiesības. Bet tas, kā es jūsu garadarbu redzu savā datorā nav jūsu ziņā. Gluži tāpat kā ja kāds uzraksta grāmatu, viņam ir uz to autortiesības. Es nevaru ņemt un pārpublicēt. Bet man nekas neliedz izraut 10 lapas un piezīmēt tur lidmašīnītes. Kāpēc tiek uzskatīts, ka ar Web lapām ir kaut kā citādāk? Neviens nezog jūsu dizainu, neviens nezog jūsu funkcionalitāti, neviens nebojā jūsu serverus.
  • DEAC saka, ka tomēr mēs nedrīkstam ar paplašinājumiem mainīt to, kā redzam lapu. Kā jau teicu iepriekš – nepiekrītu. Cita lieta būtu, ja paplašinājums modifikācijas darītu lietotājam par to nezinot. Tad tā būtu ļaunprātīga rīcība un es DEAC atbalstītu. Bet kamēr nekas tāds nenotiek, DEAC nav nekādu tiesību norādīt ko es drīkstu un ko es nedrīkstu. Tas, ka paplašinājums var tikt atjaunots un kļūt ļauns ir plika iebiedēšana. Arī cilvēks ieejot bankā var kļūt ļauns un mēģināt to apzagt. Tagad nelaidīsim nevienu bankā?
  • DEAC saka, ka bieži vien vecāki nemāk apieties ar datoriem un tādi paplašinājumi var samulsināt vecākus vai parādīt kaut ko nepatiesu. Piedodiet, bet kāda jums starpība? Ja vecākiem un bērniem ir tādas attiecības, ka vienam otru jāmāna, tad jums to nav jāmēģina novērst. Tā ir šo konkrēto vecāku un bērnu problēma.
  • DEAC saka, ka paplašinājumi ar ļauniem kodiem var nozagt paroles. Jā var. Nu un tad? Kā jau iepriekš rakstīju, tā ir tikai iebiedēšana. Tik pat labi kāds var uzlikt keylogeri un arī sazagt paroles. Vai screencast programmas un vispār visu ierakstīt. Datora uzturēšana kārtība ir datora lietotāja vai skolu gadījumā – skolotāja, administratora problēma. Nevajag ar tukšiem pieņēmumiem biedēd cilvēkus.
  • Paplašinājums esot bīstams precedents. Muļķības. Miljoniem cilvēku lieto ļoti daudzus paplašinājumus. Tie nav problēma. Bīstams precedents ir DEAC vēršanās pret neļaundabīgu paplašinājumu autoriem. Un to nevajag atstāt bez ievērības.

Kas ir paradoksāli – visas šīs jezgas sakarā, kad tiek uzbrukts neļaundabīga paplašinājuma autoram, esam iemācījušies ne jau to, ka DEAC ir cīnījies pret ļaunumu, bet to, ka DEAC pats ir ļaunums. Viņi izmanto savu spēku, lai iebiedētu citus un panāktu to, ko vēlas. Turklāt lielai daļai cilvēku vairs nav ticības, ka DEAC ir drošs datu centrs. Jā, tas varbūt ir fiziski drošs, jo kurš gan bunkurā tiks. Bet kamēr uzņēmumu vada cilvēki ar tik nepareizu domāšanu un uzskatiem, ka rakņāties pa datu bāzem, lai tajās atrastu privātu informāciju (personas kodus, adreses) ir normāli, šis datu centrs nevar tikt uzskatīts par drošu. Kas liek jums domāt, ka ja DEAC vadībai neiepatiksies kaut kas tāds ko jūs darat, viņi nesāks rakņāties pa jūsu serveriem? Man tādas ticības nav. Un ja man DEAC būtu kāds serveris, es to aizvāktu prom.

Viss. Izteicos. Dzīvosim draudzīgi? Nemāciet mani dzīvot un nestāstiet ko es drīkstu vai nedrīkstu lietot un es neaiztikšu jūs. Ja sāksiet cīņu pret ļaundabīgiem paplašinājumiem – es jums palīdzēšu, brīdinot citus. Bet kamēr tā nenotiek, sēdiet mierīgi.