Par to taupīšanu/ekonomēšanu

Nē – ne jau par to, par kuru runā valdība. Man kā vienkāršajam cilvēkam īsti saprāts neņem pretī operēšanu ar skaitļiem miljonos un pat miljardos. Bet skaidrs ir tas, ka ja ne spiestas nepieciešamības dēļ, tad vismaz tādēļ, ka tā vajag, jāsāk ekonomēt mums visiem. Ekonomēt tagad ir moderni. Bet tiem, kas negrib ekonomēt jo tas ir moderni, ziniet – ekonomējiet, jo tad būsiet vairāk gatavi tiem pavērsieniem, kuri mūs tuvākā gada laikā sagaida.

Tātad: kā varam ieekonomēt mēs – vienkāršie tautas pārstāvji?

Varam sākt ar citu padomu izlasīšanu. Šajā blogā ir aizsākta rakstu sērija ar nosaukumu “Save $1,000 in 30 Days Challenge”. Gan jau kādā no rakstiem atradīsiet kaut ko tādu, ko varat piemērot arī paši sev.

Vēl viens variants ir – izanalizēt to kā tērējat naudu. Tas tiešām ir noderīgi. Kad tas ir izdarīts var izdomāt no kā var atteikties vai kam samazināt tēriņus. Bez atteikšanās no dažādām lietām ir vēl viena – tērēt gudrāk.

Piemēram, elektrība. Iepriekšējā mēnesī piefiksēju, ka elektrībai tērēju 2 reizes vairāk kā pirms kāda pusgada.  Pirmais ieekonomēšanas punkts atrasts. Neatstāšu tik bieži ieslēgtu datoru 24/7, neatstāšu tik bieži ieslēgtu TV (pie kura neviens nesēž), gaismas arī jāslēdz ārā biežāk un varbūt istabā nav nepieciešamas uzreiz 6 aktīvas spuldzītes. Domāju, ka neziedojot ērtības elektrības rēķinu noteikti par 1/3 var samazināt. Sākotnēji jau šķiet, ka tas nekas daudz nav. Bet vajag pamainīt uztveri. Ja samazinam patēriņu par 1/3, tas ir tas pats, kas ja jums katru trešo mēnesi par elektrību nebūtu jāmaksā. Un tas tak būtu patīkami, vai ne?

Nākamā lieta – tas ko abonējam. Ir vairāki pakalpojumi/produkti, par kuriem varam maksāt katru mēnesi vai uzreiz par ilgāku laika periodu. Piemēram, prese, TV, internets, gāze utt. Lielai daļai no šiem tiek piedāvāts: maksā par X mēnešiem un saņem Y mēnešus bez maksas vai tamlīdzīgi. Ja skaidri zināms, ka arī turpmāk X mēnešus izmantosiet konkrēto pakalpojumu sniedzēju – var samaksāt vairāk, tādā veidā ieekonomējot. Reāls piemērs. Man internetu nodrošina Aldems. Par internetu maksāju 10Ls mēnesī. Citi maksā līdz pat 15Ls mēnesī. Viņi piedāvā: maksājiet par 6 mēnešiem un saņemiet vienu mēnesi bez maksas. Tātad es samaksājot 60Ls uzreiz, saņemu pakalpojumus par 70Ls. Ekonomija katru mēnesi gandrīz 2Ls. Pirmajā mirklī šķiet, ka 2Ls nav daudz. Skatamies citādi. Atlaide ir gandrīz 20% no interneta rēķina. Turklāt nav katru mēnesi jāatcerās apmaksāt rēķinu.

Atlaižu kartes degvielai/pārtikai/citām precēm. Vairāki pārtikas veikali (Elvi, Maxima, varbūt vēl kāds) piedāvā atlaižu kartes iepirkumiem. Piemēram, Elvi kartei atlaides % ir mazs. Maximas kartei visām preču grupām atlaides procents laikam arī nav liels, bet tā reizēm dod iespēju nopirkt noteiktu kategoriju preces ar pamatīgām atlaidēm. Taču laika gaitā ieekonomētā summa salasās ievērojama. Te varam vilkt paralēles ar degvielas atlaižu kartēm. Gan Lukoil, gan Neste, gan Statoil tādas piedāvā. Pirmajam, atlaide 0.01Ls/l, otrajam 0.005Ls/l, par trešo īsti nezinu, bet šķiet, ka bija vairāk, taču arī sākuma cenas lielākas. Tad nu lūk – atlaižu kartes degvielai nekautrējas izmantot daudzi, pat neskatoties uz to, ka tās dod tikai ~ 1.5% atlaidi. Bet par, piemēram, Elvi karti mēdz teikt, ka to neizmanto, jo kautrējas vilkt ārā iepērkoties par mazām summām. Tā tak jūsu nauda – kāpēc kautrēties?
Atlaižu kartes ir daudziem. Sākot no kurpju veikaliem un beidzot ar aptiekām. Painteresējieties vai jūsu iecienītie veikali tādas piedāvā. Ja piedāvā, tad pasūtiet sev tādu/iegādājieties tādu. Tas atmaksājas. Un mēs taču gribam ekonomēt, vai ne?

Iepērcieties līdz 2009.gada sākumam. Gan jau būsiet dzirdējuši, ka no 2009.gada tiks paaugstināts PVN, kā arī akcīzes nodokļi. Līdz ar to šomēnes ir īstais laiks kad iepirkt dažādas preces kuras paredzētas ilgāka laika  patēriņam: grāmatas, kafija, alus, vīns, degviela utt. Īpaši ja šīs lietas tiek tirgotas kā akcijas preces, tad ziniet – lētāk diez vai būs. Šķiet, ka akcīzes likmes augs tikai no februāra, tā, ka ja nepaspēsiet līdz jaunajam gadam iegādāt attiecīgās lietas, bet to darīsiet janvārī, tad būsiet zaudējuši tikai 3%.

Esiet uzmanīgi ar skaitītājiem, kā arī noslēdziet maksimāli daudz darījumus līdz jaunajam gadam. Par skaitītājiem es domāju tos, kas uzskaita ūdeni, elektrību. Tā kā šiem kāps PVN likmes, tad ja būsiet aizmirsis apmaksāt kādu iztērēto kubikmetru, kw/h, tad nāksies to jau jaunajā gadā darīt ar lielāku PVN %. Tas pats attiecībā uz līgumiem. Ja vēl noslēdzat līgumu / apmaksājat to šogad, izvairīsieties no augošās PVN likmes jaunajā gadā.

Apsveriet iespēju izvēlēties alternatīvus pakalpojumu sniedzējus. Daudzas no lietām, kuras izmantojam nodrošina vairāki uzņēmumi. Klasiskākais piemērs – mobilie sakari. Varbūt pienācis laiks mainīt savējo vai vismaz izvēlēties kādu atbilstošāku tarifu plānu? Tas pats attiecināms uz apdrošinātājiem. Apskatot vairākus redzēsiet, ka, piemēram, OCTA cenas atšķiras 2x. Gan jau zināsiet vēl kādu ko uz sevi attiecināt.

Galu galā – iepirkšanās ārpus LV. Ja nevar aizbraukt uz kādu citu valsti, lai iepirktos, tad varbūt iespējams to darīt interneta veikalos.

Nezinu cik ieekonomēsiet ar šādiem paņēmieniem. Bet ja tie būs tikai 20Ls mēnesī, tad tā jau būs laba ekonomija. Jo gada ietvaros tas jau sastāda teju 250Ls.

3 comments

  1. Nanuprāt par šīm tēmām cilvēki sāks interesēties aizvien vairāk un vairāk. Pats uzskaiti sāku veikt no augusta sākumā un nākamo gadu taisos jau plānot, cik katra pozīcija tērēs un kur kā es varētu ietaupīt.

  2. Nezinu, kā citu pilsētu iedzīvotājiem, bet rīdziniekiem varu ieteikt sākt izvērtēt iespēju iepirkties tirgū (Centrāltirgū), ja to vēl nedara. Pirms gada ejot cauri vēl skatījos, ka (tirgū) cenas augstākas kā veikalos, bet tagad jau izskatās, ka tā vairs nav.

    Protams, ir daudz snikeru pārpārdevēju, bet ir arī atsevišķas zemnieku saimniecības, kas pārdod svaigu pārtiku labāku un lētāku kā lielveikalos.

  3. Kad pats sāku analizēt savus izdevumus, rūpīgi tos pierakstot, vēlāk izveidojot grāmatvedi ar excel, biju šokā no nevajadzīgo tēriņu summas. Ikdienā nejūt ēdot kafejnīcā pusdienas(mēnesī 70 Ls), izklaide katras brīvdienas(mēnesī 200 Ls), degviela mašīnai(mēnesī 200 Ls) utt. To visu var mainīt, samazināt izdevumus. Sev ir viegli piedot dažādus sīkus izdevumus, bet, kad mēneša beigās tabulā tas viss parādās – oi, oi. Nepieciešams veidot uzkrājumu tieši no nevajadzīgiem tēriņiem. Protams, ja situācija ir tāda, kāda nu ir, kad nav naudiņas liekas, jāmeklē risinājums – izglītība jāpaaugstina, profesija jāmaina, jāmeklē varianti. Budžeta plānošana ar exceli: http://budzets.times.lv

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta.

This site uses Akismet to reduce spam. Learn how your comment data is processed.