Kāpēc Latvijas blogos nav reklāmas rakstu?

Ik pa laikam pasekoju līdzi tam, pēc kādiem atslēgvārdiem manu blogu atrod apmeklētāji no Google’s. Šodien pētot attiecīgo statistiku sapratu, ka samērā liels procents no visiem meklē kādu produktu. Ar produkts es saprotu jebko, ko var notirgot par naudu: lietas, pakalpojumi. Atnākot uz bloga konkrēto ierakstu par kādu produktu, apmeklētājs redz blogera viedokli. Kas bieži vien ir kaut kādas lietas antireklāma. Gribot vai negribot, bet blogeri biežāk uzraksta par kaut ko negatīvu nevis par kaut ko pozitīvu. Piemēram, ja kāds aiziet uz veikalu X un tur tiek labi apkalpots, tad diez vai par to tiks rakstīts ieraksts blogā. Savukārt, ja apkalpošana būs bijusi slikta, veikals X visai droši būs izpelnījies nopēlumu blogā.

Tad nu lūk – meklējot produktu internetā, ir visai liela iespēja, ka informācijas tīkotājs atradīs kādu antireklāmu. Pilnībā iespējams, ka atradīs arī kādu pozitīvu atsauksmi. Lai kāda informācija tā būtu, tās patiesums tiks novērtēts daudz augstāk par to kas redzēts TV reklāmā. Kāpēc reklāmdevēji neizmanto reklāmas rakstu iespējas? Tas nemaksā dārgi. Turklāt reklāmas rakstam jau nav jābūt kaut kam tik sausam kā preses relīze. Reklāmdevēji/produktu izplatītāji varētu blogeriem dot kaut kādus produktus/pakalpojumus izmēģināšanai/lietošanai.

Šo blogu pēdējo dažu dienā apmeklējuši cilvēki meklējot: iBirojs Open, Alu cilvēks, Zemgales Darījumu Centrs, Aldems, HP Compaq 6715b … . Produkti tiek meklēti. Produkti tiek atrasti. Kāpēc neizmantot reklāmas iespēju? Jā – ir bijis pāris gadījumi, kad šādas reklāmas iespējas kāds ir izmantojis, bet tas ir bijis tik reti, ka to par stabilu parādību nevar saukt.

16 comments

  1. Kādēļ Tu domā, ka nav reklāmas rakstu? Dēļ tā, ka nav atsauču “rakstu apmaksāja xxx”?

    Es zinu vismaz vienu ļoti labu piemēru dažos blogos, kas bija pat izplānota akcija, taču neviens, šos rakstus lasot, par to pat nenojauta :)

    Manuprāt, tie arī ir labākie reklāmas raksti – tādi, par kuriem Tu pat nenojaut, ka tie kaut ko reklamē. Un, ja bloga autors izsaka savu viedokli, nevis klienta viedokli, tad viss principā ir ok.

    Piemēram, ja man samaksātu, lai es pasaku ko domāju par kādu produktu – es šo aicinājumu pieņemtu un arī uzrakstītu ko domāju, iespējams, pat nenorādot, ka tas ir reklāmas raksts (ar noteikumu, ka viedokļa būtība no tā nemainās!)

  2. es piemērams savai māsai atļauju savu blogu izmantot, lai ievietototu informāciju, kura gan īsti nav kategorijā “reklāmraksts”, jo tādu es aizliedzu ievietot, bet pakalpojuma aprakstu un pozitīvo pieredzi gan. Runa ir par StudyStart protams :)
    Un zinu, ka viņai negatīvas atsauksmes pagaidām no studentiem un augskolām nav bijušas.
    Un ja viņa man par to nemaksāja, ja kādu interesē :D

  3. Ir jau ir – arī es esmu dažus rakstījis, kas iekļaujas attiecīgajā kategorijā. Kaut vai par Alu džeku, ZS pasākumu un laimes dāmām.

    Bet nu tas ir reti. Protams, ir viens otrs kuram tas parādās biežāk kā lielākajam vairumam citu. Bet līdz līmenim kurš ir ārzemēs mums vēl tālu, tālu. Man šķiet, ka tā ir reklāmas platforma, kuru ļoti vāji LV izmanto. Laikam netic, ka ir atdeve.

  4. Tieši, es domāju, ka baidās par rezultātu.

    Bet nekas, krīzes laikā cilvēki kļūst radošāki, gan jau uznāks kāds bums :)

  5. Marketinga nodalas cilveki medz neaizdomaties lidz tam, par ko Endijs sheit raxta, bet ja vinji izlasitu pedejo rindkopu, tad tik tiesham saprastu ka ta ari ir. Manu blogu joprojam apmekle meklejot pec iPhone utml stuff samera daudz, kaut es tik pat ka neraxtu par produktiem sen vairs jau.

  6. Man ir piedāvāts vairākkārt pelnīt ar manu blogu vairāk vai mazāk naudas, taču vienmēr esmu atteicies.

    Bloga būtība ir tā, ka cilvēks sniedz subjektīvu viedokli neietekmējoties no līdzekļu apjoma, ko par to saņem…

    Ja man kāds atsūtītu BlackBerry Storm (še tev uz visiem laikiem) un palūgtu apmaiņa pret to uzrakstīt godīgi, ko es par to domāju, tad es piekristu… pat ja man vajadzētu rakstīt kaut ko sliktu.
    Ja man atsūtītu produktu un palūgtu uzrakstīt tikai labu vai arī ja sliktu, tad kaut ko nebūtisku, tad nedomāju, ka šāda “nopirkta” viedokļa publicēšana blogā nav ētiska…

    Nauda un citi labumi, nedrīkst ietekmēt bloga saturu… saturam ir jābūt patiesam un subjektīvam… ar to jau arī blogs atšķiras no avīzes… un blogeris no žurnālista.

  7. Kas ir “subjektīvs”? Vai subjektīvs ir labāk kā objektīvs? :)

    Manuprāt viss ir ļoti elementāri. Ja ir raksts ar nepirktu saturu, tad ir pilnībā vienalga vai raksta iniciators ir pats blogeris vai kāds ideju/tēmu “piespēlējis”. Bet ja saturs ir pirkts, tad jābūt atzīmei par to. Vienalga – raksta sākumā vai beigās.

    Redziet – LV blogos izplatīta parādība ir savu projektu reklamēšana. Un to teju visi pieņem. Tad nav pilnībā nekāda iemesla nepieņemt to, ka var būt trešās personas produktu reklāmas.

  8. Endij: Esmu sapratis dažas lietas.
    1. Latvijas blogus >50% gadījumu lasa citi blogeri… Reklāmai nav nozīmes, jo tie lasītāji vairāk nāk skatīties uz “konkurentiem”… nekā patiesi ieinteresēti rakstītajā.

    2. Daži virtuāli “piespamo” par citiem saviem projektiem. Pašiem autoriem, tas protams ir svarīgi, jo tas ir tas ko šamie ir radījuši… bet nu ir arī pārspīlējumi, kā piemēram @type911 iekš Twitter par savu jauno sekoman tik daudz ierakstu publicēja, ka kļuva nomācoši daudz… bezmaz par katru jaunu lietotāju.

    Tas pats pirms kāda laika bija ar Medni (tikai kā piemērs) kaut ko uzraksta blogā, pārpublicē vēl kaut kādā citā blogā, tas viss parādās visās iespējamos agregātoros, par to tiek iespamots iekš Twitter un vēl galu beigās atsūtīts e-pasts… esmu manījis, ka mēģina popularizēšanai izmantot arī sociālos tīklus (draugiem, facebook utt) tu viens cilvēks vienu un to pašu rakstu par kaut kādu nebūtisku sīkumu (tjipa “šodien manu blogus apskatījās 1000 lietotāju”) redzi 15 vietās.

    Tad padomā no malas… reklāmdevējam efekta no reklāmas raksta ievietošanas būs maz… īpaši vietās, kur ir vieni vienīgi reklāmraksti… un autors ir civēks, kura viedokli ne pārāk respektē lasītāji…. lai arī daudzi apskatīs to rakstu, maz būs tādu, kas uztvers ierakstu nopietni attiecīgi reklāmai slikta atdeve.

    Ja autors tiek cienīts dēļ godīgā viedokļa, tad būs mazāk lasītāju, taču viedoklis atstās lielāku iespaidu.

  9. 2 Vigants:
    Ir jau vēl daži aspekti. Piemēram, bloga rakstam ir divi dzīves posmi. Pirmais ir kad tas ir svaigs. T.i. – raksts ir nopublicēts, tas redzams blogos, agregatoros utt. Paiet laiks un tas aizslīd no bloga pirmās lapas, pazūd no agregatoriem. Sākas otrais dzīves posms – to atrod apmeklētāji ar meklēšanas sistēmu palīdzību. Protams, abi posmi var arī pārklāties.

    Otrajā posmā piesaistītie apmeklētāji ir tie, kas šādu reklāmu patērē vistiešāk. T.i. – viņi paši reklāmu sameklē un patērē. Un uz viņiem reklāma/antireklāma iedarbojas ar ļoti augstu procentu.

    Es tagad domāju – diez cik potenciālos klientus LMT ir zaudējis sakarā ar manu rakstu par iBiroju un cik klientus Open ieguva sakarā ar rakstiem par akcijas notebookiem. Tie nebija kā reklāmraksti. Bet produktu apraksti. Un ja tie ietekmēja kaut vienu cilvēku, tad šāds reklāmas veids noteikti būtu iedarbīgs.

  10. … nu dēļ manis kādi 10 cilvēki noteikti NAV nopirkuši Kirby putekļu sūcēju! :) un vismaz 10 IR nopirkuši iPhone.

  11. Kā reiz pa tēmu:
    http://www.wired.com/entertainment/theweb/magazine/16-11/st_essay

    Reklāmraksti bez attiecīgas piezīmes ir apmeklētāju krāpšana, es skaļi par tādiem gānītos. Piemēram, Medņa blogu par blogu vispār uzskatīt nevaru, tur nav nekā no tā cilvēki, tur ir k-kas kas ražos lapas hitus, kas ir populārs tai brīdī un savu projektu reklāma. Bet droši vien nekā slikta jau tajā nav, ne velti var izvēlēties kuram feedam sekot un kuram nē.

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta.

This site uses Akismet to reduce spam. Learn how your comment data is processed.