Kāpēc vispasaules finanšu krīzi jāuztver nopietni?

Skatos, ka Finanšu kategorija šajā blogā jau sākt pārklāties ar putekļu kārtu. Īstenībā pats blogs jau kļūst par tādu lēnīgu organismu. Tāpēc, lai nedaudz pamainītu situāciju, pastāstīšu par vienu lietu, kas pēdējā laikā dara mani bažīgu. Un tā ir – vispasaules finanšu krīze.

Kāpēc to būtu jāuztver nopietni? Ir vairāki iemesli. Bet to visu var salikt vienā ķēdītē. Amerikāņu aizsāktā lavīna sekojoša: problēmas ar hipotekārajiem kredītiem, bankām zaudējumi, akciju tirgos zaudējumi, banku un apdrošinātāju bankroti, naudas kā resursa sadārdzināšanās.

Tiem kam bija ieguldīta nauda akcijās šis laiks ir smags. Nākas zaudēt prāvus naudas līdzekļus. Protams, ir cerība, ka ilgtermiņā viss atkal uzlabosies. Bet ja bija doma izmantot lielisko peļņas iespēju kuru piedāvāja akciju tirgus pirms kāda gada, tad diemžēl sanācis krietni sliktāk kā būtu gadījumā, ja nauda stāvētu plauktā un zaudētu savu vērtību inflācijas rezultātā. Varbūt daudziem šķiet, ka viņus neskar akciju tirgus lejupslīde, jo viņi nav pirkuši akcijas. Tad pajautāšu jums šādi: vai esat otrā/trešā pensiju plāna dalībnieks? vai izmantojat kādu no dinamiskajiem uzkrājuma veidiem, kurus tik ļoti stipri popularizēja īsi pirms ekonomiskās krīzes sākuma? Ja uz kādu no šiem jautājumiem atbildējāt pozitīvi, tad ziniet – jums ir akcijas un visticamāk, ka jūsu ieguldījums šobrīd ir krietni nevērtīgāks par iemaksāto naudu. Tā kā es uzkrājumus nebiju paspējis sākt veidot un pensiju fondos (otrajā līmenī) iemaksas ir smieklīgi mazas, lai netiektu, ka teju nekādas, tad mani šis punkts īpaši nestrauc.

Taču tas kas mani satrauc ir – naudas kā resursa sadārdzināšanās. Ja arī jums ir kāds lielāks kredīts/līzings, tad gan jau zināsiet, ka tā procentus veido divas daļas: starpbanku likme (parasti EURIBOR) un kredītiestādes procentu likme. Problēma ir tāda, ka bankas vairs īsti viena otrai neuzticās un sākušas pašas veikt naudas uzkrājumus. Tāpēc starpbanku likmes aug un jau sāk uzstādīt jaunus rekordus. EURIBOR jau krietnu laiku pārsniedzis 5%. Atceros, ka dzīvokļa iegādes brīdī (aptuveni pirms 3 gadiem) EURIBOR bija nedaudz virs 2%. Tātad dažu gadu laikā procentu likme ir vairāk kā dubultojusies. Un kas pats trakākais – mēs, kredītņēmēji, nekad nevar zināt vai pēkšņi procentu likmes nevar pieaugt līdz 10 un vairāk procentiem (kā tas bija ar RIGIBOR). Protams, hipotekāros kredītus var ņemt nevis ar mainīgo procentu likmi, bet fiksēto. Tā parsti ņemšanas brīdī ir nedaudz augstāka par mainīgo, bet toties ir garantija, ka 5 gadu laikā nekas nemainīsies. Taču ko darīt līzinga gadījumā? Piemēram, paņemot auto līzingā tagad, mums nav nekādas garantijas, ka pēc gada procentu maksājums jau nebūs dubultojies.

Lūk – tāpēc vispasaules finanšu krīzi ir jāuztver nopietni. Un ir jādomā jau iepriekš ko darīt, ja gadījumā procentu likmes uzkāpj tik augstu, ka kredītu maksājumu jau būs apgrūtinoši veikt.

Grafikā redzamas Euribor procentu likmes (avots db.lv).

4 comments

  1. Es paņēmu ar fiksēto likmi. Taču jāsaka, ka small print bankas līgumiem ir tādi, ka arī fiksētajai likmei bankai ir tiesības mainīt procentu likmi arī ātrāk nekā pirms 5 gadiem diemžēl!

    Vispār, ja tā paskatamies kredītlīgumus, uzmācas secinājums, ka banka pret klienta problēmām ir nodrošinājusies par 150%, taču klients pret bankas – tsk, piemēram, finanšu krīzi – nav nodrošināts nekā. Uzmācas jautājums par paritātes principu.

  2. cu – ko tad tur var darīt – pelnīt vairāk un ātrāk atdot. Neko citu.
    Un kāpj procentu likmes parasti sekojošos gadījumos. Pirmais – kad ECB redz, ka ekonomikā parādās lielākas inflācijas riski par pieļaujamajiem, tiek paceltas procentu likmes, lai bremzētu pārāk straujo izaugsmi. Otrais – ir tas kas notiek tagad. Bankas daudz naudas aizņemas viena no otras. Taču finanšu krīzes dēļ šie resursi ir izsīkuši. Nav no kā aizņemties. Ja nav no kā – kāpj resursa cena. Naudu šādiem aizdevumiem tagad miljardu apmēros pludina iekšā dažādas valdības. Riski lielāki, resursu mazāk – resursu cena (procentu likmes) augstākas.
    Es gan neesmu ekonomists un augstāk teiktais ir neprofesionāļa brīva interpretācija, tāpēc neņemos spriest vai traktējums ir ļoti precīzs.

    Vispār bankas izsktās pēc viena legalizēta MLM. Kā pēkšņi jaunas naudas pieplūdums beidzas, tā sākas bankroti. Kaut kas īsti ar to banku sfēru nav tā kā vajag.

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta.

This site uses Akismet to reduce spam. Learn how your comment data is processed.