Ilgtermiņa finanšu plānošana

Es jau kādu laiku uzskaitu visus izdevumus/ienākumus. Paskatoties datus pusgada griezumā redzu, ka varu uz priekšu prognozēt savus tekošos izdevumus. Tātad zinu cik man aptuveni katru mēnesi būs jātērē par kredītu pamatsummas atmaksu, cik par procentu atmaksu, cik par pārtiku, cik auto, cik sabiedrisko transportu, cik dažādos citos izdevumos utt. Protams, katru mēnesi summas nedaudz atšķiras, bet 3 mēnešu vidējie dati būs atkal līdzīgi vidējiem. Vēl zinu, ka tuvojoties novembrim būs lieli izdevumi par auto (OCTA, KASKO, apskate, apkope), kā arī jāveic dzīvokļa apdrošināšanu. Tātad vienu mēnesi izdevumi būs par ~ 1000Ls lielāki kā pārējos mēnešus.

Aptuveni varu prognozēt arī ienākumu līmeni. Līdz ar to varu arī mēģināt veikt ilgtermiņa plānošanu izdevumiem. Ņemot vērā to, ka gada beigās būs krietni lielāki izdevumi, visu gadu būtu jāveic papildus uzkrājumi. Tātad, ja uzkrājumus veicam no gada sākuma, tad tas sastāda 100Ls mēnesī, bet ja no gada vidus, tad 200Ls mēnesī. Taču cik daudzi no mums to dara? Varu pateikt par sevi, ka šo izdevumu pozīciju pavisam nebiju ņēmis vērā, jo līdz šim izdevumus plānoju īstermiņā. Tātad mēnesi-divus uz priekšu. Un tā ir liela kļūda. Izdevumus ir jāplāno vismaz gadu uz priekšu. Protams, to nevar izdarīt dienas laikā. Ir jāpēta to, kādas tieši pozīcijas prasa cik lielus izdevumus, kā arī kāda ir dinamika (attiecīgie izdevumi pieaug, samazinās vai ir aptuveni vienādi). Man šķiet, ka ja tagad sāktu uzskaitīt izdevumus/ienākumus, tad jau janvārī varētu sastādīt daudz maz sakarīgu pieļaujamo izdevumu plānu.

Ilgtermiņa plānošana palīdz izvairīties no spontānajiem pirkumiem. Piemēram, ja katru mēnesi ir ieplānots par 10% no ienākumiem uzlabot dzīves apstākļus, tad pie tā arī būtu jāturās. Savukārt, ja nekāda plāna nav un plānojam tikai mēnesi uz priekšu, tad ir visai liela iespējamība, ka izdarot kādu spontāno pirkumu būsim pārvērtējuši to, kā tas ietekmēs mūsu finansiālās iespējas ilgtermiņā. Īpaši tas ir attiecināms uz gadījumiem, kad šie pirkumi tiek finansēti no kredītu resursiem nevis brīvajiem uzkrājumiem. Protams, spontānos pirkumus var apkarot arī citos veidos. Vienu interesantu pamanīju ārzemju blogos pirms pāris dienām. Tas darbojas ieviešot sekojošu formulu: preces vērtība / X = nogaidīšanas dienas. Tātad pieņemot, ka X ir 25Ls, bet preces vērtība 100Ls, tad nodomājot pirkt attiecīgo preci, speciāli tiek nogaidītas 4 dienas, kuru laikā iespējams pārdomāt vai tiešām attiecīgā lieta ir vajadzīga, kā arī tiek pārbaudīts vai attiecīgo lietu nevar iegādāties izmantojot izdevīgākus nosacījumus.

Vēl viena lieta, pret kuru arī es esmu attiecies nevērīgi ir uzkrājumu veikšana. Jo ja mēs varam izplānot gadu uz priekšu standarta izdevumus, tad nevaram izplānot neparedzētas lietas, kuras var krasi mainīt ienākumu/izdevumu pozīcijas. Piemēram, darba zaudēšana, kādas slimības utt. Līdz ar to, ja plānojam izdevumus ilgtermiņā, tad plānojam arī uzkrājumus. Protams, citi saka, ka nav vērts uzkrāt, ja ir tāda inflācija kā pie mums, bet varat uzskatīt, ka inflācijas rezultātā zaudētā nauda ir maksa par drošības sajūtu.

Man ilgtermiņa finanšu plānošana vēl ir tikai sagatavošanās stadijā un zinu, ka šo gadu vēl nāksies aizvadīt pēc iepriekš izmantotās īstermiņas stratēģijas, bet zinu, ka nākamo gadu mēģināšu aizvadīt citādi.

Kā savus izdevumus plānojat jūs?

20 comments

  1. Esmu mēģinājis pierakstīt izdevumus, bet kaut kā pēc nedēļas apnīk. Tā kā praktiski skaidru naudu nelietoju, tad praktiski visus izdevumus varu redzēt pēc konta izrakstiem internetbankā. No tā tad arī mēģinu izdarīt kaut kādus secinājumus.
    Vairāk gan visa plānošana notiek galvā :)

  2. Tātad pieņemot, ka X ir 25Ls, bet preces vērtība 100Ls

    īsti neiebraucu no kurienes uzrodas tas x un kaada ir taa veertiiba :?

  3. Ingus – ļauj minēt – tu neesi no tiem, kam vienas/divu algu iztrūkums sagādātu vērā ņemamas grūtības tikt galā ar ikmēneša izdevumiem? :) Jo man šķiet, ka tikai tādi var atļauties neplānot vai arī pārgalvīgie.

  4. Atkarīgs no tā, ko sauc par vērā ņemamām grūtībām ;). Šis tas man regulāri stāv iekrāts krājkontā, kam varu jebkurā brīdī tikt klāt 7 dienu laikā vai arī ar kaut kādu komisijas maksu 1 dienas laikā.
    Lielus uzkrājumus cenšos neveikt, tā vietā liekos līdzekļus novirzot ātrākai hipotekārā kredīta pamatsummas dzēšanai (šībrīža progress 36%) un iegūstot papildus ienākumus no samazinātiem ikmēneša procentu maksājumiem.

  5. 2 m: To X definē tu pats, atkarībā no tā cik finansiāli stabils jūties. Piemēram, man X var būt 10, bet citam 50. Jo man pirkums par 50Ls rada krietni lielākas izmaiņas budžetā, kā tam, kas X novērtē uz 50.

    2 Ingus: Lūk arī tava lielā atšķirība. Lielai daļai LV iedzīvotāju vispār nav nekādu uzkrājumu un dzīvo no algas līdz algai. Savukārt, ja kādu reizi alga iztrūkst, tad nākas līst lielākos parādos, kas finālā pie nekā laba nenoved. Pats arī esmu uz bīstamās robežas, tāpēc nu jau kādu laiku mēģinu sabalansēt visas naudas lietas un pastiprināti visu kontrolēt. :)

  6. Man ir tā…
    Konkrētu summu + atlikumu no iepreikšējā mēneša ielieku krājkontā. Vēl konkrētu summu ielieku fondos. Atmaksāju ar EGO veiktos maksājumus, ja tādi ir no pagājušā mēneša. Un ar pārējiem līdzekļiem dzīvoju kā students.

  7. 2 Valdis: Jā – izmantoju Buddi. Nav nekas īpašs, bet man arī neko sarežģītāku pagaidām nevajag.

  8. Skaidrs, paldies par atbildi. Es ar labprāt pamēģinātu pasekot savu finašu plūsmai, vienīgi no skreenshotiem tas buddi tāds pagalam elementārs izskatās. But I’ll give it a try.

  9. Ir tā kā izskatās. Buddi ir ļoti, ļoti elementārs, bet tajā pat laikā pietiekamu funkcionāls, ja vajag ienākumu/izdevumu uzskaiti, kurā netiek ietverti multivalūtu konti un citas sarežģītas lietas. Ja gadījumā netiec galā – dod ziņu. Uzrakstīšu aprakstu par to, kā es veicu pierakstus (kā esmu saorganizējis kontus/budžeta kategorijas utt.).

  10. Jā, es ari labu laiku [gadu] meģinu uzskatit visus izdevumus/ienākumus. Es izmeģinaju dažadas programas un pagaidam izmantoju ibank (http://www.iggsoftware.com/ibank/)
    No sakumā ir diezgan grūti atcerēties pierakstit visus uzdevumus un krāt čekus par pirkumiem, bet tad kad aiziet tad aiziet.

    Es gan nezinu vai tas man palīdzēja atteikties no spontaniem pirkumiem. Bet plānošana ir veids, ka iepazities ar sikumiem uz kuriem aiziet daudz naudas. Lielu pirkumu sekas ir diezgan viegli aprēķinat galvā.

  11. Liki nedaudz aizdomāties… Paldies! Sākšu aktīvāk uzskaitīt savus tēriņus, kā ne kā parasts students, bet ar lielām vēlmēm esmu, tāpēc tēriņi, no sava maka, diezgan bieži nostāda bīstamās finansiālās situācijās… Uzkrājums varētu šo un to atrisināt =]

  12. Par to X vērtību. Tīri teorētiski tā padomājot to X var pielīdzināt naudas summai, kuru tu nopelni vienā kalendārajā dienā. Teiksim ja tu pelni 900Ls mēnesī uz rokas, tad 900/30 = 30. Ja tu pelni 300Ls mēnesī uz rokas, tad X = 300/30 = 10. Attiecīgi ar 900Ls algu lai nopirktu 300Ls vērtu televizoru tev vajadzētu šo pirkumu apdomāt 10 dienas, ar 300Ls algu tev par šo pirkumu vajadzētu padomāt 30 dienas. Kaut kā tā tas varētu izskatīties.

  13. Ingus – ļoti labs salīdzinājums. Precīzāk aprakstīt ideju vairs nav iespējams.

  14. Nav slikti.

    Man pagaidām pietiek ar sekojošu plānojumu:

    brīvā nauda =alga – obligātie mēneša izdevumi (īre, komunālie etc)

    Dienasnauda = brīvā nauda / 25 = cik reāli es mēnesī varētu tērēt katru dienu (nevis ar /30, jo praksē pierādījies, ka weekendos nauda neiziet)

    nu, un es zinu, ka vienā dienā varu max iztērēt savu dienasnaudu. ja iztērēju vairāk, nākošajā dienā iztērēšu mazāk.

    visu, kas mēneša beigās paliek pāri algas dienā uz krājkontu vai kur citur ieguldīt.

    nu, un tā.

  15. pateicoties tev Endij, es šobrīd varu lepoties nu jau ar pilnu 4 mēnešu ienākumu / izdevumu uzskaiti Buddi programmiņā! un ļoti palīdz! tagad izdodas atturēties no impulsa pirkumiem jo negribās skatīties uz sliktu NetWorth cipariņu iekš Buddi. Vienīgi kas man nepatīk – tā Buddi šad tad nokar manu datoru, kā rezultātā šamais autmātiski restartējas!

  16. Neesmu redzējis nevienu gļuku reportu pie Buddi projekta Sourceforge, kas būtu saistīts ar uzkāršanos. Taču, ja tu zini kā problēmu atkārtot, tad ziņo par to izstrādātājam. Viņš ir ļoti komunikabls. Varbūt datoru moka nevis Buddi, bet kreisa Javas versija? Citas Java programmas nekarās?

  17. viss pārējais dators ar visām programmām darbojas OK. iepriekš minētā problēma datorā parādījās līdz ar Buddi uzinstalēšanu! nezinu kā šo problēmu atkārtot, vnk šad tad gadās un viss – pārstartējās dators un atkal viss bumbās!

  18. Atpakaļ ziņojums: krizdabz blogs :: vissparnaudu.lv - padomi ieguldot, aizņemoties, konsultācijas budžeta krīžu gadījumos

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta.

This site uses Akismet to reduce spam. Learn how your comment data is processed.