Web projektu outsourcings uz eksotiskām valstīm

Vispirms – kas tad īsti ir outsourcings. Latviskajā variantā tas skan šādi: Ārpakalpojuma izmantošana. Citas firmas pakalpojumu izmantošana, lai izveidotu kādu produktu vai pilnveidotu agrāk izveidoto produktu, piemēram, izstrādātu konkrētu programmatūru.

Bieži vien tas ir prātīgs solis. Nav visām firmām nepieciešams algot programmētājus, kā pastāvīgos darbiniekus. Tas ir dārgi. Algas tādi prasa virs vidējā valstī, nodokļi lieli, darba telpas nodrošināšanai arī ir izmaksas. Tāpēc prātīgs lēmums ir pakalpojuma pirkšana no specializētiem uzņēmumiem.

Es nedaudz pārzinu situāciju Latvijas Web projektu tirgū, tāpēc apskatīšu tieši šo segmentu. Latvijā ir daži nopietni lielie kantori, kuri var izstrādāt Web projektus. Tiem ir lieli darbaspēka resursi, liela pieredzes un zināšanu bāze. Līdz ar to parasti cenas ir visai augstas. Bez lielajiem uzņēmumiem ir čupiņa ar vidējiem un ļoti daudzi mazie, jeb mikro uzņēmumi (starp tādiem es ielieku arī freelancerus). Tie otrie un treši izmaksu ziņā ir krietni pieejamāki daudziem potenciālajiem pakalpojuma pircējiem. Daži kantorīši un freelanceri pat dempingo tirgu. Uz tā rēķina cieš produktu kvalitāte, kā arī citi tirgus dalībnieki un visa nozare kopumā (piemēram, parādās uzskats, ka mazs = nekvalitatīvs).

Tā rezultātā uzņēmējiem, kuri grib naudu ietaupīt rodas nākamās ģeniālās idejas. Viņu domu gājiens ir aptuveni šāds: Lielie kantori ir dārgi. Tas neder. Daži sakarīgākie no vidējiem ir pārāk noslogoti. Pārējie vidējie/mazie gan jau ir ļoti nekvalitatīvi, tāpēc jāskatās ārpus Latvijas robežām. Varbūt nebūs tā augstākā kvalitāte, bet vismaz būs daudzas reizes lētāk, kā Latvijā. Esmu dzirdējis, ka X valsts koderi ir ļoti zinoši. Taisam projektu ar viņiem.

Te uzreiz jāmin, ka X vietā nav kāda Eiropas vai Austrumeiropas valsts, bet Āzijas reģiona valsts. Līdz ar to mūsu uzņēmēji, lai paglābots no it kā nekvalitatīvā Latvijas produkta ielien sev nezināmā vidē. Šīs X valsts programmētāji bieži vien raksta ļoti apšaubāmas kvalitātes kodu, komunikācija ar viņiem ir apgrūtināta, viņu uztveres īpatnības ir neizprotamas. Jā – iespējams sadarbības beigās tiks iegūts produkts, jo visticamāk, ka tas tiks uztaisīts burts burtā kā rakstīts specifikācijā. Bet kas tiks ziedots? Pirmkārt – laiks. Komunikācija ar otrā pasaules malā esošajiem nav tā produktīvākā lieta. Otrkārt – daudz nervu šūniņu. Nu būs, būs grūti atrast kopīgu valodu. Iespējams brīžiem viss ritēs ļoti labi, bet brīžiem abas puses runās tā, ka viena otru tā arī neizpratīs. Treškārt – tad kad vajadzēs produktu papildināt, modificēt, tad visai apšaubāmi ir tas, ka gribēsies atkal ar eksotisko zemju cilvēkiem noņemties, lai dabūtu kāroto produktu. Tāpēc pastāv visai reāla iespēja, ka produkts tomēr tiks uzticēts kādam vietējam izstrādātājam. Bet paredzu, ka pirmais ko vietējais teiks, būs “tie trakie Xieši, tak sarakstījuši kodu tā, ka tajā var galvu nolauzt” vai tml.

Vai tas ir tā vērts? Pirmajā mirklī šķiet, ka varbūt ir, bet es atļaušos apgalvot, ka nav. Ja taisa outsourcingu uz citām valstīm, tad būtu jāizvēlās tādas, kas atbilst sekojošiem kritērijiem: Valsts ir netālu un uz to nepieciešamības gadījumā var aizbraukt; Valsts iedzīvotāju dzīves uztveres un kultūras veids ir saprotams; Tādā gadījumā es varētu pieņemt, ka outsourcings uz citu valsti ir prātīgs risinājums.

Kāpēc es to visu rakstu? Uz šādām pārdomām pamudināja viena šodienas saruna ar kādu personu, kura vada kādu Web projektu. Un jā – šis projekts tiek izstrādāts vienā no Āzijas valstīm. Redzēju dažus koda piemērus. Gluži kā kādā joku grāmatā. Turklāt citāti no savstarpējām sarunām arī ir zelta vērti. Un nē – kantoris, kurš attiecīgo pakalpojumu nolēmis izmantot nav no tiem nabadzīgākajiem vai nepazīstamākajiem.

Rezumējot augstāk teiktu gribu aicināt potenciālos ārpakalpojumu izmantotājus. Ja esat nolēmuši tā darīt – padomājiet, vai tiešām tas ir tā vērts, lai ņemtu izstrādātājus no citām valstīm. Bet ja tomēr nolemjat, ka citas valsts produkts ir izdevīgāks, tad esiet prātīgi un sadarbojieties ar tiem, kurus varēsiet izprast un viegli komunicēt.

6 comments

  1. Vai tu vareetu atsaukties uz konkrteetaakiem piemeeriem? Es vareetru tev pretii staadiit piemeerus, kad tieshi otraadaak – outsourceet dizaineri vai programmeetaaju no aarzemeem ir bijis ne tikai izdeviigaak, labaak un eertaak un aatraak, bet arii leetaak, un – iespeejams – kvalitatiivaak, bet to gruuti noveerteet, ja nav algoti vienblaiciigi aarzemnieks un vieteejais. Man ir bijusi pieredze ar vieteejajiem un aaarzemnjiemiem. Lai piedod vieteejie, bet aarzemnieki ir konkureetspeejiigaaki. Ne tikai suppoirta zinjaa, bet cenas, kvalitaates utt. Jautaajums tikai kaa kur un kas tiek algots, laikam…

  2. Esmu novērojis dažus kantorus X, kas pērk dizainus no ārzemēm. Ka arī dizainerus, pie šīs nepatīkamās ekonomiskās situācijas valstī, cenšās arī izmantot projektiem no malas vietējos, respektīvi izejot uz gabaldarbu sadarbību, nevis ikdienā nodarbinot. Patīkami bija lasīt.

  3. Es nevaru atsaukties uz konkrētu piemēru, jo teicu attiecīgajai personai, kas ar mani padalījās pieredzē, ka neminēšu ne firmas vārdu, ne valsti utt.

    Artūr – pasaki vai tu esi izmantojis outsourcingam Eiropas/Austrumeiropas valstis vai, piemēram, Indiju, Taizemi utml? Ja pirmās – tad kā jau es teicu – tas nebūt nav kaut kas traks. Mani vairāk izbrīna, ka tiek izmantotas tieši eksotiskās Āzijas valstis. Tas ka var sastrādāties ar mūsu kultūrai tuvāk esošām valstīm nav nekāds brīnums un es jau to arī pieminēju rakstā.

  4. Es esmu izmantojis friilanceru paliidziibu gan no Krievijas, gan Eiropas, gan ASV, gan Latvijas. Bet vislabaakaa sadsarbiiba, liekas, bija tieshi ar dizaineri no Singapuuras (visaatraak straadaa, viskvalitatiivaakais rezultaats, visleetaakaa cena, vislabaakais supports ilgi peec tam). Un tieshi shii iemesla deelj, kaa arii vispaareeji noveerojumi un lasiitais, man liek sveerties par izveeli tieshi sho friilanceru labaa.

    Turpretiim Latvijas firmas un friilanceri… Neveelos nevienu aizvainot, bet tomeer. Kaut vai piemeers – vakardien painterisejos cil man maksaatu LV firmaa digg.lv redizains. Man paprasiija 1500 Ls par dizainu un 1200 Ls par kodu (jaa, Pligg ir bezmaksas, bet nu tur saadi taadi modulji jaaadoptee), firma, kurai ir liidz shim pieredze tikai ar vienu Pligg lapas adoptaaciju. Tas ir apmeeraam 3 lidz 4 reizes daargaak nekaa man par to pashu prasa pieredzeerjusi firma, kas tieshi straadaa ar Pligg CMS, raksta moduljus, zin kas un kaa, ar lielisku protfolio.

    Un ir veel vairaaki piemeeri.

  5. Gandrīz vai gribas piekrist abām pusēm – gan tam, ka mentalitāšu atšķirības reizēm ir milzīgas, un vismaz dažās situācijās tam ir ļoti liela nozīme, gan arī tam, ka price performance ratio ziņā LV freelanceri un haltūristi reizēm ir absolūti nekonkurētspējīgi – jebkurš zaļš gurķis sauc cenas no mākoņiem, un šo haltūru tirgū visvairāk tieši zaļie gurķi arī apgrozās.

  6. ES esmu stradajis prieks kadas UK kompanijas ka aoutsource dizainers. Beigas es pats partraucu ar viniem sadarboties, jo LV vini uzskata ka 3 pasaules valsti un doma ka cilveks viniem veidos darbinus 3 reiz pat zem tas tirgus cenas kas ir LV. Turklat minusi.. laika zonas atskiriba.. dazreiz skype sakaru kvalitate.. pluss nav nekadi ligumi utt…

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta.

This site uses Akismet to reduce spam. Learn how your comment data is processed.