LCD un digitālā ieeja

Dažus gadus atpakaļ, kad visai bieži gadījās testēt LCD monitorus, biju nonācis pie slēdziena, ka nav īpaši būtiski kāda tipa ieeja (digitālā vai analogā) ir monitoram. Tas tāpēc, ka ar aci reālu starpību pamanīt nevarēju. Iespējams, tam iemesls bija tāds, ka testētie monitori bija visai mazi (15″-17″) un cik lasīts, tad uz tādiem parasti starpība nav īpaši labi manāma.

Taču nu jau kādus mēnešus sešus biju padzīvojis ar 19″ SyncMaster 940BW monitoriņu. Un tā kā tika izmantota GeForce MX 400 video karte, tad nebija citu variantu, kā izmantot tikai analogu ieeju monitoram. Biju nedaudz vīlies par monitora kvalitāti krāsu pāreju attēlošanas ziņā. Piemēram, nebija iespējams pamanīt vairākus gaiši pelēkos toņus utt. Noliekot blakus notebook uzreiz bija redzama atšķirība. Pieradums bija darījis savu un biju samierinājies ar pašvakajām krāsām. Bet tad tika nomainīta GeForce kartīte pret Radeon 9200, kurai ir arī digitālā izeja. Un nu es varu teikt, ka beidzot ir ļoti labi saskatāmas dažādas krāsu pārejas. Es beidzot redzu gaiši gaiši pelēkos toņus. Attēls kļuvis krietni kvalitatīvāks. Šķiet, ka lietoju citu monitoru.

Līdz ar to varu teikt – IR nozīmē digitālajai ieejai monitoram, it īpaši, ja monitors ir vismaz 19″ liels. Jā – tagad ir tāda dīvainība, ka monitoram vairs nav automātiskā pašnoregulēšanās, bet tāda pat nav vajadzīga, jo attēls tāpat ir lielisks.

1 comment

  1. Tieši tā, tiklīdz ģīmis ir lielāks par 19 collām, un tiek izmantota optimālā izšķirtspēja, tā analogā ieeja vairs nespēj pavilkt – visbiežak bilde ir miglaina, un arī ir novērojama sīka raustīšanās. Protams, redzei šādi efekti nu nekādi nenāk par labu.

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta.

This site uses Akismet to reduce spam. Learn how your comment data is processed.