Vai mest santīmus ubagotāju saujā?

Nezinu kā citās Latvijas pilsētās, bet Rīgā ikdienišķa parādība ir ubagotāji. Parasti tie ir vieni un tie paši cilvēki, kuri šādi pelna vienās un tajās pašās vietās. Ejot garām šiem cilvēkiem aizdomājos – mest vai nemest santīmus viņu saujās, plastmasas glāzītēs vai citos traukos. Jau sen biju izdomājis, ka naudu nedrīkst mest tiem, kuri smēķē vai redzams, ka ir alkohliķi. Kāda jēga piedalīties tādā atbalstīšanā?

Reiz Rīgas senajā daļā redzēju sievieti pensijas vecumā, kura bija pastiepusi roku cerībā saņemt no garāmgājējiem kādu santīmu. Īsti nevarēja saprast vai viņa ir no tiem, kam naudu vajag cigaretēm un alkoholam vai tiešām iztikai. Bet kad redzēju, ka šī persona ar lielu prieku no garāmgājējas pieņēma nevis naudu, bet kaut kādus pārtikas produktus – sapratu, ka šādam cilvēkam drīkst palīdzēt un pat vajag. Ne jau ar lielu naudu, bet kaut ar 10 santīmiem.

Bet cik šie ubagotāji patiesībā ir nabadzīgi? Vienu dienu ejot uz dzelzceļa staciju pamanīju vienu no ubagotājām, kas tur parasti sēž. Tikai šoreiz viņa neturēja pastieptu plaukstu, bet pārskaitīja naudu. Un ne jau santīmus, bet 10 un 20 latu naudas zīmes. Šķiet, ka vajadzēja būt 80-100Ls. Tad nu sāku pārdomāt vai tiešām vajag viņiem mest naudu, ja jau viņi pelna ļoti labi. Varbūt tad jau labāk iemest tos santīmus lielveikalos esošajās ziedojumu kastītēs dažādiem bērnu atbalsta pasākumiem…

7 comments

  1. Kaut kad sen sen atpakaļ vienā Kriminal-inform raidījumā policija bija pārbaudījusi vienu šādu nabadziņu un dīvainākais bija tas, ka pie viņa tika atrasti pāris tūkstoši. Pie tam kā pats nabadziņš stāstīja, tad atrodoties labā vietā varot elementāri pelnīt ~10Ls stundā. Ņemot vērā, ka tas bija kādus 5-6 gadus atpakaļ, kad to raidījumu redzēju, domāju, ka tagad summas ir tikai augušas. Nekad nevar zināt, kuram no viņiem palīdzību tiešām vajag un kuriem ne. Variants ar pārtikas produktu pieņemšanu liekas ir labākais veids, kā pārliecināties vai palīdzība ir vajadzīga vai nē. Nez cik reizes ir redzēti gadījumi, kad kāds garāmgājējs mēģina iedot kaut ko ēdamu, bet nabadziņi lepni atsakās un uzskata pārtikas devēju par stulbu :)

  2. lielaakaa dalja Riigas centra ubagotaju ir saistiiti… vinjiem ir savas teritorijas kuraas shie driikt tupeet. ja nu kaads svaigs ubags izdomaa tur tupeet, aatri vien sho padziis, jo redz taa vietinja ir aizsista kaadam citam… ir veselas pagriides organizaacijas, kas shaadaa veidaa pelna naudu.

    jo vairaak visaadu aarzemnieku iebrauc, jo vairaak shiem sanaak… pats esmu redzejis kaa viens, hvz, izskatiijaas peec itaalja, iemeta 20ls veertu papiiriiti. taa diedeleetaaja seja pat neizmainiijaas, it kaa tas buutu katru dienu.

  3. Esmu nonācis pie secinājuma, neko viņiem dot nevajag. Jo centrā viņi točna ir profesionāļi un uz ubagošanu iet nevis vajadzības spiesti, bet kā uz darbu.

  4. informācijai – piekrītu par tām pagrīdes organizācijām. tur ir vesela shēma, kā kur un kas tupēs un tiem bomžu bariem ir arī savi vadītāji. k-kur padzirdēju, ka stacijas rajonā bomžu boss ir viens čuvaks bez kājas. Un par to cik viņi pelna. khmm! no 50 Ls dienā un uz augšu.

  5. asmo – bet mes visi ejam uz kaut kadu darbu. tas ir – ja pie manis ierodas sales (uznjeemuma paardosanas menedzeris) dzeks vai meitene, es jau taapeec vinju nesuutu triis maajas taalaak, jo vinjs man meegina paardot savu pakalpojumu vai preci, tas ir, taads ir vinja darbs.

    naudas dosana ubagiem, piemeeraam, citiem cilveekiem kaut kaa ir ieksaa de fakto – tas notiek, tie dod, taadeejaadi kauit kaa (es iisti nezinu) vainu izpeerkot kaut kaadsu savus greekus, vai juutoties labaak, ka paliidz maznodrosinaataakiem (it kaa), vai savadaak.

    liidz ar ko tas jau ir pavisam kas cits. es reti, loti reti dodu naudu, un arii tikai tad, ja man neuzbaazaas, neprasas, un man tiesaam liekas, ka sis ir gadiijums kad varu paliidzeet. ja uz ielas pienaak un saka, ka tipa “esmu sodien iznaacis no cietuma, nav naudas vilciena biletei”, ja man ir laiks, es piedaavaaju kopaa aiziet uz staciju un nopirkt bileti. vai maizi, ja prasa maizei… un kaut kaa sajos gadiijumos parasti ar to viss arii beidzas.

    labaakais gadiijums, kaads ever man ir bijis: staavu no riita sesod pie Nacionaataa Leaatra, gaidu masiinu, jaabrauc uz Liepaaju. iet garaam pilniigi pohains bomzis, ierauga mani un pienaak klaat. saka: “iedod man 50 santiimus alinjam, baigaa poha, rokas triic, netiksu liidz majaam”. tas bija loti, loti patiesi, ticu ka vins pat nav diedeleetaajs. iedevu, kaada runa.

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta.

This site uses Akismet to reduce spam. Learn how your comment data is processed.