Jau vairākas reizes esmu lasījis dažādus aprakstus par to, kas jauns gaidāms PHP6 un PHP5.3. Pēc katras šādas reizes bija radusies vēlme uzskaitīt jaunievedumus un pastāstīt tos tiem, kas neko par jaunievedumiem nav dzirdējuši vai dzirdējuši pavirši. Beidzot saņēmos.

IBM.com ir nopublicēts raksts “The future of PHP“, kurā smuki uzskaitītas lietas, kuras parādīsies jaunajās PHP versijās, kā arī kuras pazudīs. Es viņas uzskaitīšu, bet ja gribat palasīt sīkāk, kā arī redzēt dažus īsus koda piemērus, tad dodieties uz augstāk pieminēto rakstu.

Jaunievedumi PHP6

Uzlabots Unicode atbalsts. Vairākās kodola funkcijās būs nodrošināta iespēja darboties ar Unicode stringiem (virknēm).

Namespace atbalsts. Šī ir lieta, kuru gaida daudzi, kas aktīvi izmanto OOP principus savos skriptos. Namespace atbalsts nodrošina to, ka turpmāk vairs nebūs nepieciešams domāt par to, ka jāizmanto unikāli klašu nosaukumi. T.i. ja agrāk kāds bija uzrakstījis klasi PDF_generator un šo klasi jūs jau savos kodos izmantojāt, bet gribējāt izveidot savu implementāciju ar tādu pašu nosaukumu, tad jūs to nevarējāt izdarīt. Bija jātaisa klasi liekot tās nosaukumam kādu prefiksu vai pavisam citādu nosaukumu. Savukārt, ja ir Namespace atbalsts, tad nav problēmu izmanto kāda cita rakstītu klasi PDF_generator un jūsu paša rakstītu klasi PDF_generator. Iespējams, ka izteicos neskaidri, tāpēc, ja nav skaidrības kas ir Namespaces iesaku izlasīt šo rakstu. Nav gan labākais raksts, bet man kaut kur pazudusi saite uz vienu citu rakstu. Ja atradīšu – piemetīšu vēlāk klāt.

SOAP atbalsts būs iespējots pēc noklusējuma (PHP5 jau ir SOAP paplašinājums, bet tas pēc noklusējuma nav aktivizēts). SOAP ir protokols ar kura palīdzību savā starpā var sarunāties dažādas programmēšanas valodas.

XMLReader un XMLWriter atbalsts kodolā pēc noklusējuma. Kaut gan PHP manuālī teikts, ka XMLWriter atbalst kodolā ir jau tagad un nav speciāli jāpieinstalē, pretstatā XMLReader. Tā, ka šis mani nedaudz mulsina.

Lietas kuras no PHP pazudīs
magic_quotes
register_globals
register_long_arrays
safe_mode

Sīkāk šīs četras lietas neaprakstīšu, jo ja programmējat PHP, tad zināsiet par ko iet runa.

Pazudīs ASP tipa PHP tagu atbalsts. Tātad ja izmantojāt savos skriptos <% %>, tad pienācis laiks aizstāt tos ar <?php ?>.

Pazudīs FreeType1 un GD1 bibliotēku atbalsts.

Arī ereg vairs netiks atbalstīts, tā vietā jāizmanto preg funkcijas. Tātad ereg() un eregi() vietā preg_match(), bet ereg_replace() un ereg_replacei() vietā jāizmanto preg_replace().

Daļa no PHP6 jaunievedumiem tiks ieviesti arī PHP5.3.

Piemēram, Namespace atbalsts un XMLReader un XMLWriter būs kodolā pēc noklusējuma.

Bez jaunām funkcijām PHP5.3 būs arī ievērojams ātrdarbības pieaugums salīdzinājumā ar PHP 5.2 (līdz pat 30%).

Ja es kaut ko aizmirsu vai kaut kur saputrojos – labojiet komentāros.

flattr this!


Šodien rakstot kārtējo kodu gabalu nonācu līdz situācijai, kad bija jāsakārto masīvu, vadoties pēc kādas noteiktas tā vērtības. Pirmajā minūtē pat nevarēju iedomāties kā lai to izdara. Protams, pēc vēl minūtes apjukums bija pazudis un kods uztapa. Secināju, ka vajadzētu atkārtot klasiskos algoritmus. Ievadu esmu devis. Tagad pats uzdevums. Jums arī piedāvāju uzrakstīt sortēšanas kodu. Lai būtu interesantāk – visas atbildes tiks turētas moderēšanas režīmā 2 dienas. Tas tā – lai citi nešpiko. Pēc šī laika atbildes aktivizēšu. Interesanti būtu redzēt – vai citi izmantotu to pašu algoritmu kuru es – vai pavisam kaut ko citu. Protams, savus variantus var rakstīt arī tie, kas programmē citās valodās, jo uzsvars ir nevis uz konkrētu valodu, bet algoritmu. Un jā – nav arī jēgas tagad atvērt kādu manuāli un uzrakstīt algoritmu. Rakstiet tā kā varat izdomāt.

Tātad uzdevums. Ir dots masīvs ar nenoteiktu skaitu elementu. Indeksi ir no 0 līdz X, pieaugot pa 1. Vērtības ir masīvi. Šiem vērtību masīviem viens no indeksiem ir ‘value’, savukārt vērtība pie attiecīgā indeksa ir Y. Y ir kaut kāds pozitīvs skaitlis.
Piemērs diviem no iespējamajiem veidojumiem:

$data[0]['value'] = 12;
$data[0]['title'] = 'Some title';
$data[1]['value'] = 43.3;
$data[1]['title'] = 'Some title2';

Masīvu ir jāsakārto tā, lai ['value'] lauki būtu dilstošā secībā. Tātad piemērā $data[0] vērtība ir jāapmaina vietām ar $data[1] vērtību. Pēc sortēšanas nedrīkst būt pazuduši kādi no masīva uzbūves noteikumos iekļautajiem ierobežojumiem. Piemēram, $data masīva indeksiem joprojām jābūt no 0 un pieaugošiem pa 1.

Ja gadījumā galīgi nav skaidrs uzdevums – sakiet par to komentāros – mēģināšu paskaidrot.

flattr this!


Es pilnībā saprotu tos, kas PHP koda rakstīšanai izmanto redaktorus nevis IDEs. Pats kādus divus gadus tik vien darīju, kā meklēju man piemērotākos redaktorus, pat neskatoties uz IDE pusi. Laikam baidījos no tā, ka IDEs ir pārāk smagas. Tāpēc priekšroka tika dota kaut kam tik elementāram kā Notepad2. Tagad tas šķiet ļoti neprātīgi, taču vairāki desmiti tūkstoši koda rindiņu ir sarakstīti tieši ar Notepad2. Pāreja uz Linux nozīmēja arī daļāju redaktora maiņu. Jā – uz Linux lieliski strādā arī Notepad2, bet ja ir iespējams, cenšos Wine neizmantot. Līdz ar to bija situācija, ka Windows lietoju Notepad2, bet Linux Gedit. Taču tas bija ļoti nepareizi. Kāpēc? Tāpēc, ka IDE sniedz daudz, daudz tādas lietas, kuras parasti un pat funkcionālākie redaktori nespēj. Tā kā neesmu tik bagāts, lai par IDE izmestu 300$, tad Zend Studio un Komodo nemaz nemēģināju lietot. Tā vietā sāku apgūt EclipsePDT, kas ir pilnībā bez maksas. Nedēļu paspēlējos arī ar Aptana, kam ir bezmaksas versija, bet nepilnīgās funkcionalitātes dēļ Aptana pagaidām netiks izmantota. Turpināt lasīt

flattr this!


Tikko noklausījos Ivo Jansch prezentāciju no phplondon08 konferences.  Prezentācijas tēma bija “Enterprise PHP Develpment”. Prezentācijas ilgums ir nedaudz vairāk par 52 minūtēm. Bet tas ir tā vērts. Jā – Ivo neizstāstīja neko unikālu, bet smuki salika visu pa plauktiņiem. Izstāstīja izstrādes ciklu no sākuma, līdz pat beigām. Kā arī pievērsa uzmanību tam, kas parasti noiet greizi un kādi tam varētu būt standarta risinājumi. Šo prezentāciju būtu jānoklausās visiem, kuriem ir svešs tas, kā taisa nopietna līmeņa PHP projektus. Noklausoties prezentāciju kļūs skaidrs, ka PHP nav kaut kas nenopietns. Nenopietni var būt tikai tā pielietošanas veidi.

Ko tur daudz stāstīt. Noklausieties paši un varbūt radīsies kādi komentāri. Prezentācijas MP3 novelkams šeit (47.8MB), bet slaidi PDF formātā šeit (898KB).

flattr this!


Līdz šim gadījumos, kad vajadzēja paskatīties kaut ko par HTML vai CSS, devos uz W3Schools.com. Domāju, ka tā dara lielākā daļa no attiecīgās informācijas meklētājiem. Parasti pat, kad kāds iesācējs jautā pēc informācijas avota, viņš saņem norādi uz W3Schools.com.

Šodien pārskatot RSS pamanīju, ka ir tāds projekts, kā SitePoint Reference. Tur ir pieejamas rokasgrāmatas par CSS un HTML. Pirmā ir pabeigtā statusā, bet otrā vēl beta versijā. Līdz ar to HTML rokasgrāmata nav tik smalki nostrādāta. Taču paklikšķinoties pa sadaļām sapratu, ka W3Schools.com nomainīšu pret SitePoint. Tas tāpē, ka pēdējā apraksti ir izmeļošāki un viss resurss ir vizuāli pievilcīgāks. Vismaz man tā likās. Turpinājumā pāris mazi ekrānšāviņu izrāvumi. Ar abām rokasgrāmatām var iepazīties: http://reference.sitepoint.com/

SitePoint CSS Reference


SitePoint HTML Reference

flattr this!


Tā kā iepriekšējais šāda stila ieraksts neizpelnījās lielu nopēlumu, bet izraisīja pat interesi, piedāvāju nākamo uzdevumiņu porciju. Uzreiz jāsaka, ka nevajag vērtēt to cik sakarīgi vai nesakarīgi ir piemēri, bet mēģināt tos atrisināt. Jo piemēri speciāli ir sastādīti tā, lai demonstrētu valodas konstrukcijas nevis būtu ļoti noderīgi. Uzdevumu pildīšanas modelis tāds pats kā iepriekš. Sākotnēji jāapskatās uzdevumus, tos jāatrisina (vai jāmēģina vismaz) un tikai tad drīkst lasīt raksta turpinājumu. Arī šoreiz es uzreiz neizklāstīšu to kāpēc ir tā kā tas ir. Taču ja kādam ir jautājumi par kādu no uzdevumiem – droši jautājiet. Komentāros apstāstīšu kāpēc ir tā kā ir.

1) $a = 10;
$a -= 7 * 2 + 3;
echo $a;

Kas tiks izvadīts uz ekrāna (tātad kāda ir $a vērtība)?

2) $a = array();
$a[3] = 'Pumpa';
$a['zupa'] = 'Biešu';
$a[] = 'Kaut kas';

Kāds ir indekss $a masīva elementam ar vērtību ‘Kaut kas’ ?

3) $nevars6 = 'vars';
$a = 'nevars';
$a .= strlen($a);
$$a = $a.$nevars6;
echo $nevars6;

Kas tiks izvadīts uz ekrāna?

4) $a = 4;
function test(&$a)
{
$z = 20;
$a += $z;
return $z;
}
$b = test($a);
echo ($b+$a);

Kas tiks izvadīts uz ekrāna?

5) $a = 10;
$b = &$a;
$a *= 2;
echo ($b+$a);

Kas tiks izvadīts uz ekrāna?

6) $a = 3;
$z = 3 == $a ? ($a + 5) : ($a + 10);
echo $z;

Kas tiks izvadīts uz ekrāna?
Turpināt lasīt

flattr this!


Izdomāju, ka varētu uzdot dažus pārbaudes jautājumus tiem, kas vēl nav profesionāļi PHP. Protams, arī profesionāļi var atrisināt viņus, bet viņiem šie jautājumi varētu šķist pārāk elementāri. Taču tādam, kas ar PHP tikai sāk strādāt, saprašana kā strādā tālāk dotie piemēri, var palīdzēt tālākās gaitās.

No sākuma būs doti jautājumi (uzdevumi) un paņemot lasīt rakstu tālāk būs pieejamas atbildes. Ja gadījumā kādai atbildei nepiekrītat vai arī nesaprotat kāpēc ir tieši tā kā es saku, droši jautājiet. Un jā – atbildes skatieties tikai tad, kad būsiet izdomājuši savas atbildes, jo pretējā gadījumā uzdevumiem nebūs tāds efekts, kādam vajadzētu būt.

1) Kura darbība strādā ātrāk: $i--; vai --$i;?

2) $a = false;
$b = true;
$x = $b and $a;
$y = $b && $a;

Kādas ir $x un $y vērtības?

3) $a = array('34');
foreach($a as $key => $value)
{
$value = $key * 2 * $value;
}

Kāda ir $a[0]; vērtība?

4) $i = 5;
$x = 0;
while($i > 0)
{
$x += --$i;
}

Kāda ir $x vērtība?
Turpināt lasīt

flattr this!


Pēdējos dažus mēnešus esmu mainījis pieeju tam, kā programmēju. Jā – esmu no tiem nenopietnajiem koderiem (tā vismaz domā vairums no tiem, kas kodē citās valodās). Tātad kodēju PHP. Agrāk es tikai taisīju pats savus kodus un tos rakstīju ar kādu vienkāršu teksta redaktoru (Windows – Notepad2, Linux – Gedit). Taču apskaidrības brīdī sapratu, ka es lietas daru tā kā to dara iesācēji. Neskatoties uz to, ka PHP man jau nav svešs 3 gadus, es vēl pavisam nesen kodēju tā it kā būtu nesen sācis. OK – ja ne kā tikko sācis, tad vismaz ar tādiem pašiem ieradumiem. Tātad kas ir mainījies? Daudzas lieta. Piemēram:

  • esmu sācis izmantot ietvarus (frameworks) un dažādas gatavas bibliotēkas, klases.
  • vienkāršos teksta redaktorus nomainīju pret Eclipse PDT.
  • pastiprinātu uzmanību pievēršu dokumentēšanai.
  • sāku pamazām apgūt dažādas standartizētas testēšanas metodes un versiju kontroli.

Varbūt sākotnēji uzskaitījums šķiet nebūtisks, bet tas ir aplami. Uzskaitītās lietas krietni uzlabo kvalitāti, izstrādes ātrumu, kā arī palīdz saprast, ka PHP ir nopietna lieta.

Jautājums jums PHP koderi – vai jūs izmantojat kādu no manis uzskaitītajām lietām vai arī paļaujaties uz aptuveni šādiem pieņēmumiem “labākais redaktors ir Notepad”, “pats esmu gudrs un man nevajag citu sakodētas lietas”, “īsti vīri atcerās ko kodēja vēl daudzus gadus un dokumentēt nav nepieciešams”, “kāda vēl versiju kontrole?”.

flattr this!