Endija Lisovska pieraksti
Par IT, programmēšanu, Personal finance un dzīvi
Google izveido iespēju liegt Google Analytics ievākt informāciju par jums
0Pirms 1 gadiem
Autors: Endijs Lisovskis
Sadaļa: Web lietas
Pēdējā laikā Google aktivizējusies “caurspīdīguma” jomā. Paziņoja par to cik īsti % pelna AdSense partneri, piedāvā aizvien vairāk atvērtā koda produktus utt. Tagad vēl jaunāks papildinājums. Google izveidojusi iespēju Web pārlūkā (Chrome, Firefox, Internet Explorer) uzinstalēt paplašinājumu, kurš liegs jūsu apmeklētajām Web lapām ievākt statistikas informāciju par jums. Protams, tas attiecas tikai un vienīgi uz statistiku, kuru ievāc Google Analytics.
Tātad – ja tu gribi, lai Web lapu īpašnieki kuri izmanto Google Analytics nevarētu ievākt informāciju par to, kā izmanto viņu lapu, dodies uz šo lapu un uzinstalē atbilstošo spraudni.
Testa nolūkā arī es uzliku. Google Chrome tas ir redzams Paplašinājumu sadaļā. Nepiedāvā nekādas konfigurēšanas iespējas.
Pareizs solis no Google puses. Lietotājiem ir jādod iespēju izvēlēties to, cik daudz citi par viņiem var ievākt informāciju. Protams, tās nav universālas zāles. Web lapu īpašnieki joprojām var izmantot daudzus citus statistikas rīkus. Un parasti tiek izmantots vairāk kā viens. Tā ka nekur jau nenoslēpsies. Un vai vispār vajag? Statistika palīdz Web lapu īpašniekiem uzlabot lapas darbību.
Šis nav vienīgais jaunums par ko paziņoja Google Analytics komanda. Otrs ir tāds, ka tagad Web lapu īpašniekiem ir iespējams norādīt cik precīzas IP adreses par saviem apmeklētājiem Google Analytics uzglabāt. Pilnu IP adresi vai tikai daļēju.
Cik % no ienākumiem Google izmaksā AdSense partneriem?
2Pirms 1 gadiem
Autors: Endijs Lisovskis
Sadaļa: Web lietas
Daudzās Web lapās ir redzamas Google AdSense reklāmas. Iespējams, ka arī tavā blogā. Jautājums – vai tu zini cik procentus no naudas, kuru samaksā reklāmdevējs par klikšķi, saņem Google un cik liela daļa tiek ieskaitīta partnerim (tam, kas pie sevis izvietojis Google AdSense reklāmas)? Man likās, ka ir 50-55%. Taču es kļūdījos.
Šodienas AdSense bloga ierakstā ir minēti precīzi peļņas sadalījumi. Tie ir atšķirīgi dažādiem AdSense produktiem (AdSense for content, AdSense for search, AdSense for feeds utt.), kā arī var atšķirties dažāda līmeņa partneriem (mazie saņem vienu %, ļoti lielie citu %). Taču standarta procenti ir sekojoši.
AdSense for content – 68%. Tas nozīmē, ka ja reklāmdevējam klikšķi jūsu lapā izmaksājuši 100$, tad 68$ tiek jums kā partnerim, bet Google paliek 32$. Google pārstāvis arī piebilst, ka šī proporcija nav mainījusies kopš AdSense ieviešanas.
AdSense for search – 51%. Tātad no 100$ ko iztērē reklāmdevējs 51$ paliek partnerim, 49$ Google.
Par pārējiem AdSense produktiem Google pagaidām informāciju neatklāj. Aizbildinās ar to, ka produkti ir vēl attīstības stadijā un % ir/būs atkarīgs no tā, cik Google izmaksā attiecīgā produkta izveide un uzturēšana.
Google tuvākajā laikā neplāno mainīt augstāk minētos peļņas sadalījuma procentus. Bet netiek arī apgalvots, ka tas nekad netiks darīts (jo, ja pieaugs Google izmaksas, % mainīsies). Pēc dažiem mēnešiem informāciju par to cik tieši % saņemat jūs kā Google AdSense partneris, varēsiet redzēt savā AdSense kontā.
Google Chrome paplašinājumi, kurus izmantoju
1Pirms 1 gadiem
Autors: Endijs Lisovskis
Sadaļa: Software
Pamazām esmu sācis pāreju no Firefox uz Google Chrome. Varētu teikt, ka pastiprināti Google Chrome sāku izmantot tikai pēdējā pusgada laikā. Līdz tam neizmantoju, jo Firefox ar visiem daudzajiem paplašinājumiem likās daudz ērtāks. Situācija pamazām mainās. Ir tā, ka regulāri izmantoju divus pārlūkus. Vienu ikdienas Web lapu pārlūkošanai. Otru darbam. Pirmais ir Chrome. Otrs Firefox. Divi pārlūki tikai tāpēc, ka Firefox paplašinājums Firebug (ar visiem tā papildinājumiem) ir neatsverams darba rīks. Un Chrome, lai gan progesē arī šajā virzienā, tomēr man nešķiet tik ērts.
Atpakaļ pie tēmas. Uzskaitīšu astoņus no paplašinājumiem kurus izmantoju. Jāpiemin, ka vēl aptuveni tik pat daudz paplašinājumus meklēju. Līdz ar to saraksts paplāns. Viss uzskaitīts alfabēta kārtībā.
Chrome Reader. Man kā Google Reader lietotājam šis šķiet elegantākais veids tam, kā pierakstīties RSS barotnēm. Lieta tāda, ka pēc noklusējuma Chrome nemāk parādīt ikoniņu adrešu joslā, kas signalizētu par to, ka Web lapa piedāvā RSS (šī funkcija ir neatņemama sastāvdaļa teju katrā mūsdienīgā pārlūkā). Tādēļ ir uztapināti vairāki paplašinājumi, kas šo trūkumu novērš. Lielākais vairums vienkārši parāda ikonu un viss. Savukārt Chrome Reader ne tikai parāda ikonu, bet veic sasaisti ar Google Reader. Piemēram, ja apmeklēsiet lapu, kura jau būs pievienota Google Reader, redzēsiet vienu ikonas paveidu. Ja nebūs pievienota Google Reader, tad citu ikonu. Savukārt uzklikšķinot uz pēdējās tiks nosūtīts pieprasījums uz Google Reader, lai nolasītu kā esat sakategorizējis RSS barotnes un ieliekot ķeksi atbilstošai kategorijai uzreiz būsiet abonējis attiecīgo RSS plūsmu. Ļoti ērti.
CSSViewer. Ļoti vienkārš paplašinājums. Aktivizējot to un uzbraucot ar peli uz kāda elementa Web lapā, parādīsies lodziņš ar informāciju par to, kādi CSS parametri izmantoti, lai attiecīgajam elementam piešķirtu stilu.
FlashBlock. Tas izsaka visu. Tiek nobloķēts Flash. Es izmantoju šo paplašinājumu. Taču izskatās, ka šis ir populārāks. Iespējams, ka jāpamēģina pēdējo.
Google Mail Checker. Dara to ko no atbilstoša nosaukuma paplašinājuma varētu gaidīt. Parāda Gmail ikoniņu ar cipariņu, kurš apzīmē to, cik neizlasītu vēstuļu ir Gmail (arī Google Apps mail) kontā.
My Shortcuts. Tā kā izmantoju daudzus Google servisus, tad salikt visiem ikonas zem adrešu joslas aizņemtu daudz vietas. My Shortcuts šo problēmu atrisina. Daudzo ikoniņu vietā ir tikai viena, uz kuras uzklikšķinot parādās garāks saraksts ar daudzām saitēm. Paplašinājumam ir iepriekš sadefinēti daudzi Google servisi. Nevajadzīgos var atspējot, kā arī varat pievienot paši savas saites. Viena no noderīgākajām iepriekš definētajām saitēm ir “New Mail”, kas atver nelielu Gmail lodziņu, kurā var dzejot vēstuli.
Pendule. Vēl viens paplašinājums no Web development līnijas. Uzklikšķinot uz atbilstošās ikonas parādās saraksts ar daudzām darbībām (piemēram, atspējot CSS, atslēgt bildes, parādīt bilžu dimensijas, ieslēgt krāsu paleti utt.).
SEO Site Tools. Paplašinājums, kurš parāda ar SEO saistītu informāciju par lapu (pozīciju Alexa, Google PageRank, saites utt.). Pilnu sarakstu un video pamācību vislabāk apskatīt paplašinājuma lapā.
Snippy. Viens no pēdējā laika labākajiem atklājumiem Google Chrome paplašinājumu jūrā. Ar šī paplašinājuma palīdzību iespējams ļoti ērti atzīmēt dažādās Web lapās interesējošu informāciju (tekstu, bildes), tad to visu apvienot vienā palagā (ja nepieciešams pievienojot komentārus) un augšupielādēt Google Docs vai Snippy paša servisā. Atļaušos pat ielikt video šeit. Elegants paplašinājums.
Kas tad vēl trūkst? Meklēju kādu ērtu lejupielāžu menedžeri, NoScript alternatīvu un vairākas citas lietas. Bet par tām citreiz.
Pats labākais mobilo sakaru tarifu plāns
5Pirms 1 gadiem
Autors: Endijs Lisovskis
Sadaļa: Viss cits
Katrs mobilo sakaru operators piedāvā tādu tarifu plānu daudzumu, ka viņos visos izburties ir pagrūti. Ja lieto vienu pakalpojumu vairāk kā citu – plāns X. Zvani vairāk uz citu tīklu – plāns Y. Un tādā garā. Pieļauju, ka lielai daļai nav ne mazākās nojausmas vai viņu tarifu plāns ir tiešām izdevīgākais pie patreizējā operatora. Nemaz nerunājot par to kā tas būtu pie cita operatora. Tātad problēma – daudz tarifu plānu.
Kāds ir risinājums? Es izdomāju. Ieviest pašu labāko tarifu plānu. Nē – ar to es nedomāju – maksā 0,01Ls un lieto cik daudz gribi. Tomēr pakalpojuma sniedzējiem ir jāpelna. Taču kāds tad ir tas labākais plāns? Elementāri. Ja operators A piedāvā 20 tarifu plānus, tad katra mēneša beigās personai rēķins tiek sastādīts pēc tāda plāna, kurš rezultētos ar vismazākajām izmaksām. Piemēram, LMT gadījumā viņš pats automātiski pārslēgtu Piezvani man, Mūsējie X, Uzraksti man utt. T.i. – lai gala lietotājam nav jālauza galvu kurš plāns viņam ir labākais, bet operators paņem tik naudu cik atbilstu tā brīža izdevīgākajam tarifu plānam. Lūk – tas ir pats labākais mobilo sakaru tarifu plāns.
Tikai kas tev dos, vai ne? Bet varbūt tomēr? :)
Esmu atgriezies Vietas.lv komandā
1Pirms 1 gadiem
Autors: Endijs Lisovskis
Sadaļa: Viss cits
Iespējams, ka kādam no jums ir palicis prātā tas, ka es pirms diviem gadiem biju Latvijas foršākā tūrisma vortāla Vietas.lv komandas sastāvā. Nesanāca tur ilgi nostrādāt, bet viena no lietām ko paspēju uztaisīt bija “Kartes.vietas.lv – pirmā nopietnā Google Maps API implementācija Latvijā“. Tas bija pirms 2 gadiem un mans pirmais mēģinājums kaut ko darīt ar JavaScript un Google Maps. Nedaudzos mēnešus atminos ar prieku. Tāpēc ir likumsakarīgs arī turpinājums manām un Vietas.lv attiecībām.
Vēlos interesentiem paziņot, ka esmu atgriezies Vietas.lv komandā. Turklāt šoreiz ne tikai kā parasts ierindas programmētājs, bet arī persona ar iespēju stipri ietekmēt to, kā Vietas.lv attīstīsies turpmāk.
Pēdējie daži mēneši, ja ne gads, Vietas.lv bija samērā liels klusuma periods. Taču tas mainīsies. Mums ir daudz jaunas un īpašas idejas. Negribu saukt nekādus precīzus termiņus un idejas kā tādas, taču varu teikt, ka uzlabojumi būs visos virzienos: karte un ar to saistītās iespējas, klientu iespējas, apmeklētāju iespējas. Par svarīgākajiem jaunumiem informēšu arī šajā blogā.
Gribu aicināt ikvienu, kam ir kādas īpašas vēlmes Vietas.lv sakarā, rakstīt man e-pastu (to var atrast sadaļā “Par mani“) un izstāstīt, kas jums patīk, kas nepatīk, ko gribētu jaunu redzēt. Jo īpaši esam ieinteresēti ģeogrāfiskās lietās (kartes), kā arī jebko, kas varētu būt saistošs mūsu darbības specifikai. Gaidām ne tikai idejas un vēlmes, bet arī iespējamus sadarbības piedāvājumus. Esam atvērti sarunām.
Vēl tikai gribēju pieminēt, ka mana iekļaušanās Vietas.lv komandas sastāvā nenozīmē, ka tas būs vienīgais ar ko ikdienā nodarbošos. Savu mikrokantori likvidēt negrasos :)
Lielā Talka. Nepiedalīšos.
19Pirms 1 gadiem
Autors: Endijs Lisovskis
Sadaļa: Viss cits
Lielā Talka ir pasākums ar ļoti cēlu domu – sakopt Latviju.
Pasākuma ideja ir balstīta uz brīvprātīgu līdzdalību vides sakopšanā, radot saliedētību, pozitīvismu un labi padarīta darba sajūtu. Lielās Talkas idejas autore ir rakstniece Anna Žīgure, bet pati ideja aizgūta no igauņiem, kas vides sakopšanu visas valsts mērogā pirmoreiz rīkoja 2008.gada 3.maijā.
Projekta mērķis ir 10 gadu laikā padarīt Latviju un Baltijas jūras reģionu par tīrāko vietu pasaules kartē – dot iespēju dabai atveseļoties, to attīrot no plastmasas pudelēm, gumijas riepām, indīgām krāsu bundžām un citiem atkritumiem. Izklausās neiespējami? Pamēģināsim! Viss notiekošais ir mūsu pašu rokās un tieši mēs esam tie, kas veidosim labāku nākotni…
Kā jau teicu – cēli. Taču es šajā pasākumā nepiedalīšos. Gluži tāpat kā iepriekšējā gadā. Iespējams, ka tagad izskatos kā ļaunais, cūciskais un vēl sazin kāds. Lai nu tā būtu. Mana nostāja ir tāda, ka lai gan Lielā Talka ir feina doma, tomēr tā ir cīņa ar sekām. Un līdz nevarēs redzēt, ka cilvēkiem pielec tas, ka piesārņot nav labi, neredzu jēgu iet un aiz viņiem vākt.
Lieta tāda, ka es cik sevi atceros esmu aiz sevis savācis. Ja atpūšos pie dabas – atpūtas vietu novācu. Ja ejot pa ielu iztukšoju kādu limonādes pudeli vai apēdu kādu konfekti – es pāri palikušo iepakojumu nemetu zemē. Varu nēsāt rokā vai kabatā līdz brīdim kamēr atrodu kur to ir paredzēts izmest. Ja ņemot maku no kabatas līdzi tiek paķerts kāds papīrīts, kurš nokrīt uz zemes – es viņu paceļu nevis aizsperu tālāk. Bet tad ir bars ar cilvēkiem, kuriem šādas lietas ir svešas. Piemēslo gan ielas, gan ceļu malas, gan atpūtas vietas. Un talcinieki ar smaidu sejā, stādīdami rekordus, pielasa ntos maisus ar atkritumiem. Bija jautri un saliedējoši talkot? Ļoti labi – nākamgad droši dodieties uz tām pašām vietām un ņemiet līdzi maisus, cimdus. Būs ko vākt atkal. Jo cilvēki nav pelnījuši šo cēlo rīcību. Viņi turpinās cūkot.
Talku varētu uzrīkot ar tiem, kas pieķerti mēslojot un kuri par to ir norīkoti sabiedriskajos darbos. Bet pie mums tādus brīnumus negaidiet. Cūkotāji turpinaš mēslot, bet citi aiz viņiem novāks.
Tad, kad redzēšu ka mēslotāju paliek mazāk – es arī aiziešu un palīdzēšu savākt uzkrājušos krājumus. Taču kamēr cūcisko personu būs tik daudz kā to ir tagad, lai vāc tie, kam tas ir sirdsdarbs, politiķi pucējot savu spalvu, uzņēmēji reklamējot savus uzņēmumus, skolēni gūstot kopā būšanas prieku.
Priekā!
HeidiSQL – pēdējā laika labākais atklājums OpenSource pasaulē
7Pirms 1 gadiem
Autors: Endijs Lisovskis
Sadaļa: Software
Ikdienā diezgan daudz sanāk strādāt ar MySQL. Līdz nesenai pagātnei darbam izmantoju SQLyog Community Edition, phpMyAdmin, MySQL GUI Tools paciņu. Taču kopš esmu atklājis programmu HeidiSQL no pirmā un trešā esmu atteicies pilnībā. Savukārt phpMyAdmin vēl dažās vietās tiek izmantots (uz tiem serveriem, kuriem nevaru uztaisīt SSH tuneli, lai pieslēgtos no HeidiSQL).
Ar ko tad HeidiSQL man ir tik ļoti iepaticies? Ir vairākas lietas:
* Ļoti liela funkcionalitāte. Jo vairāk apgūstu pašu produktu, jo vairāk izbrīnīts esmu par to kā kaut kas tāds ir pieejams bez maksas, turklāt vēl OpenSource. Neskatoties uz tā jau lielo un ērto funkcionalitāti, visu laiku tiek pievienoti dažādi papildinājumi, kas darbu padara ražīgāku un ērtāku.
* Ātri tiek labotas kļūdas. Šobrīd notiek atkīva piektās versijas izstrāde. Tāpēc gadās, ka kāda lieta ir saplīsusi vai nestrādā. Šeit ir saraksts ar zināmajām problēmām. Taču, ja kāda nestrādājoša lieta tiek atrasta, par to nevajag klusēt. Es izveidoju kļūdas pieteikumu un nepilnu 24h laikā jau problēma tika novērsta. Teju katru dienu iznāk jauna apakšversija ar kādiem uzlabojumiem vai kļūdu labojumiem. Pēc fināla versijas gan jau vairs tik bieži tas nenotiks, taču izstrādes ir tiešām aktīva.
* Ļoti ātrs. Varbūt maldīgs priekšstats, bet man šī produkta ātrdarbība šķiet vislielākā no visiem līdz šim izmēģinātajiem. Gan darbojoties ar lokālu datu bāzi, gan attālinātu caur SSH tuneli.
* Vienkārši ērts.
Protams, HeidiSQL šobrīd nav pati pilnība. Ir lietas, kuras saplīst. Ir lietas, kuras vēl nav pievienotas. Taču neskatoties uz to HeidiSQL ir labākais no OpenSource pasaules ko esmu atradis 2010. gadā.
Programmēšana: tu to dari nepareizi
8Pirms 1 gadiem
Autors: Endijs Lisovskis
Sadaļa: PHP utml.
Šis raksts ir kā pārdomas uz php|a izlasītu rakstu “Programming: you’re doing it wrong“. Izlasīju un aizdomājos, ka pamatdoma ir ļoti precīza – lai kā mēs programmētu, mēs to darām nepareizi. T.i. – programmējot mēs izvēlamies kādu konkrētu pieeju, bet vēlāk izrādās, ka tā nav bijusi pareiza. Lai gan brīdī kad darbs tapa, pieejai nebija ne vainas. Reizām mēs paši sakām, ka mūsu iepriekšēji darbi ir uztaisīti nepareizi, bet visbiežāk citi to saka par mūsu darbiem vai mēs par citu darbiem.
Klasika. Programmētājs A pārņem programmētāja B kodus tālākai izstrādei. Ko A teiks pēc 30min, kuru laikā būs pētījis kodus? Tas !@#$% B visu tik nejēdzīgi (nepareizi) uztaisījis, ka neko te nevar glābt – viss jāmet ārā un jātaisa pareizā veidā. Ja C pārņems darbu no A, ir liela iespējamība dzirdēt tieši to pašu, ko teica A.
Bet lieta jau ir tāda, ka pats programmēšanas stils bieži vien ir sekundārs. Galvenais ir lai kods dara to, ko tam ir jādara. Nav OOP sliktāks vai labāks par funkcionālo programmēšanu. Nav viens patterns labāks par citu. Ja izmantotā lieta dara to kas jādara, tad uztaisīts ir pareizi – neskatoties uz to kā tieši tas ir izdarīts.
Protams, ir jau arī galējības. Piemēram, produkts strādā, bet tā, ka kaut ko pielikt klāt ir problēmas. Bet arī šie gadījumi nav (stipri lielākajā daļā gadījumu) tāpēc, ka izmantota viena vai otra pieeja programmēšanai. Gluži vienkārši programmētājs (vai pasūtītājs) nav ņēmuši vērā potenciālo produkta attīstību. Savukārt ja kods nestrādā (ir kļūdas izpildē, drošības problēmas utt.), tad tur jau nav runas par to ir vai nav pareizi izdarīts.
Ar visu šo es gribēju teikt, ka bieži vien aizraujamies ar viena ideālā programmēšanas veida meklēšanu. Lasām jaunākās teorijas koda strukturēšanā utt. Bet ar to nevajag aizrauties. Protams, ir jāmācās un jāiet laikam līdzi. Vienīgi der atcerēties, ka pat pēc jaunākā modes kliedziena programmētā lieta būs nepareiza, ja vien viņa nestrādās tā, kā paredzēts.
Par politiku un vēlēšanām
6Pirms 1 gadiem
Autors: Endijs Lisovskis
Sadaļa: Viss cits
Vēlos nedaudz padalīties ar savām domām par to, kādēļ, ļoti iespējams, šogad mana balss vēlēšanās būs nederīga. Tātad vēlēt iešu, bet papīrīts tiks iemests nederīgs. Iemesls šādai rīcībai ir pavisam vienkāršs – šobrīd neredzu nevienu partiju (vai apvienību) par kuru gribētu atdot savu balsi. Un ja tāda partija neuzradīsies (pieļauju, ka tā arī būs, ka neuzradīsies), tad balsošu ar nederīgu balsi. Ko es ar to panākšu? Neko. Bet būšu paudis savu attieksmi.
Tagad nedaudz par to kādēļ mana balss netiks nevienai no tagadējām partijām.
“Vienotība”. Piedodiet, bet tas ir baigais cirks. Trīs nesaderīgas partijas saliktas kopā, lai tikai būtu kāds politiskais piedāvājums. Ir skaidri redzams, ka uzreiz pēc vēlēšanām (vai īsi pēc tam) būs šķelšanās. Āboltiņa piesauc to, ka viņi cīnīšoties pret oligarhiem, ka viņi uzņēmās lielo nastu un izvilka valsti no bankrota. Bet, Āboltiņas kundze, kur tad Jūs bijāt iepriekšējos gados? Spēka bija par maz, lai ar oligarhiem cīnītos? Ilgus gadus sēžot pozīcijā nebija konstruktīvu ideju, lai Valsti veidotu labāku? Kur tagad ir kāda ideja par nākamajiem 800-900 miljoniem? Pirms pašvaldību vēlēšanām nevienam migla acīs netika pūsta par pensiju ne/samazināšanu? Kur ir mazo/mikro uzņēmumu atbalsts, kuru sola jau gadu? Un tikai nesakiet, ka patentu ieviešana ir baigais ekonomikas vilcējs. Jā – dažas idejas ir labas un apsveicamas. Bet ja nav spēka tās realizēt, tad nav ko krēslus deldēt. Laiks iet mājās. Pietiek.
Tautas partija. Būšu drosmīgs un pateikšu, ka biju viens no tiem, kas iepriekšējās divās reizēs balsoja par šo partiju. Pietiek. Pārāk daudz mahināciju. Pārāk daudz projektu savējiem. Divi strādājoši vecāki nevar normāli izaudzināt un izskolot trīs bērnus. Bija daudz laika, lai sevi pierādītu. Nesanāca. Laiks iet mājās. Pietiek.
LPP/LC. Lielāku populismu kā to, kas nāk no Šlesera puses grūti citur manīt. Ir jau interesanti paskatīties. Bet ir jābūt ļoti, ļoti naivam, lai spētu tam noticēt. Un žēl, ka daudzi joprojām tic. Visus lielos solījumus nesākšu uzskaitīt. Gan jau paši labi atceraties. Laiks iet mājās. Pietiek.
TB/LNNK. Šie tipi daudzu gadu garumā tā arī neko prātīgu nav varējuši izdarīt. Proti – teju katrā valdībā viņi ir kā mazs piedēklis, ar kura palīdzību nosvērt svaru kausus. Un to viņi dara – sēž kā parazīti. Klusi, klusi barojās un viss. Nedz no viņiem kādas idejas, nedz spēja kaut ko nopietnu realizēt. Un nacionālās kārts izspēlēšana paliek smieklīga. Ņemat manas pastalas un beidziet ākstīties. Laiks iet mājās. Pietiek.
ZZS. Līdzīgi tipi TB/LNNK – tikai kārts cita. Vieniem nacionālisms, otriem būšana zaļiem. Turklāt vēl ļoti jūtama Lemberga ietekme. Piedodiet vīri un sievas, bet kā Ingmāra teiktais attiecināms arī uz jums. Laiks iet mājās. Pietiek.
PCTVL. Šī partija vispār izraisa riebumu. Ceru, ka arī viņu iepriekšējais elektorāts izdarīs tāpat kā pašvaldību vēlēšanās Rīgā. Nav šai partijai vietas uz politiskās skatuves. Tāds radikālisms nav pieņemams. Laiks iet mājās. Pietiek.
SC. Zinu, ka viņi saņems ļoti daudz balsu. Turklāt ne tikai no krieviski runājošajiem, bet arī latviski runājošajiem. No latviešiem tas vairāk būs kā protesta balsojums pret augstāk minētajām partijām. Bet tie latvieši kuri balsos zina SC nostāju valodas jautājumos, visas politiskās personas, saistību ar Krieviju utt.? Varat palikt. Bet palieciet opozīcijā.
Citas partijas. Neesmu no nevienas redzējis vērā ņemamas programmas, personālijas.
Ja notiek brīnums un mana balss nebūs nederīga, tad es darīšu kā reiz teicu Twitterī. Es tiešām iestāšos tajā partijā, par kuru nobalsošu. Tikai interesanti kurā četrgadē uzradīsies partija, kura būs manas balss cienīga…