Termināļa komandu kopsavilkums

4
Pirms 4 gadiem
Autors: Endijs Lisovskis Sadaļa:

Jā – tēma nav nekāda unikālā. Linux termināļa komandas. Daudzkārt apspriesta, daudzās vietās iespējams atrast skaidrojumu. Taču tik un tā nenoturējos un nolēmu pārpublicēt FOSSwire sagatavoto termināļa komandu kopsavilkumu. Šajā kopsavilkumā parādīts ar kādām komandām veikt darbības ar failiem un direktorijām (navigācija, dzēšana, pārsaukšana utt.), apskatīt sistēmas informāciju, darbošanās ar arhīviem, tīkla komandas (ping, whois utt.), instalēšanas komandas, kā arī citas.

Manuprāt ikvienam, kas visas šīs komandas nezina no galvas ieteicams attiecīgo kopsavilkumu saglabāt ērti pieejamā formātā vai vienkārši izdrukāt. Tādā veidā būtu iespējams gan ieekonomēt laiku, kurš jāpatērē meklējot attiecīgās komandas, gan pasaudzējot nervus forumu un IRC iemītniekiem ar tik elementāriem jautājumiem.

Piedāvāju lejupielādēt attiecīgo kopsavilkumu PNG Terminal commands (klikšķināt uz bildītes) vai saglabāt PDF.

Vēl dažas reklāmas ātruma pārkāpējiem

0
Pirms 4 gadiem
Autors: Endijs Lisovskis Sadaļa:

Nedaudz pameklējot YouTubē atradu vēl dažas interesantas reklāmas par tēmu “atļautā ātruma pārsniegšana”. Ja tev šīs reklāmas neliek aizdomāties, tad tev nekas neliks mainīt savus paradumus.


Tiem, kam nerāda skatīties šeit.


Tiem, kam nerāda skatīties šeit.


Tiem, kam nerāda skatīties šeit.


Tiem, kam nerāda skatīties šeit.

Nobeigumā mazliet mierīgāks video. Vienkārši – esot krustojumā padomājiet par to ko redzēsiet.

Tiem, kam nerāda skatīties šeit.

Braukt uz 90km/h vai pārkāpt?

7
Pirms 4 gadiem
Autors: Endijs Lisovskis Sadaļa:

Šis boot.lv foruma pavediens man lika padomāt par to kāds ir piemērotākais ātrums braušanai ar auto. Liela daļa uzskata, ka obligāti jāiekļaujas plūsmā. T.i. – ja citi brauc uz 110km/h, tad visiem jābrauc ar tādu ātrumu. Tie, kuri brauc uz 90km/h tiek uzskatīti par satiksmes kavētājiem, avārijas situāciju izraisītājiem utt.

Kā tad īsti ir? Ja es ievēroju likumu – es esmu nelietis, superpareizais bremze utt.? Savukārt, ja es neievērotu likumu, tad es būtu nelietis, likumpārkāpējs, atsaldētais goņītājs? Kas ir pareizāk?

Varu izklāstīt savu uzskatu. Es pats braucu ar maksimālais + 5km/h. Tātad – pilsēta 55km/h, ārpus pilsētas – 95km/h. Manuprāt šie ātrumi ir pilnībā pietiekami. Vēl pieņemu, ka uz lielajām šosejām varētu braukt plūsmā līdz 100km/h (kur atļauts 90km/h). Bet kādēļ vairāk? OK – pieliks citi 10-20km/h, bet jēga? Šādu 110km/h braucēju dēļ rodas vairākas nejēdzīgas lietas. Piemēram: Visi uzreiz kļūst policijai daudz interesantāki, jo par 95km/h tevi neviens nestādinās, bet 110 gan. Ne visi brauks uz tiem 110 (daļa tāpēc, ka ir saprātīgi, daļa tāpēc, ka auto nav tik jaudīgs, daļa tāpēc, ka nav tik prasmīgi, daļa vienkārši degvielas ekonomijas dēļ), tādēļ radīsies daudzas avārijas situācijas mēģinot apdzīt tos, kuri nebrauc uz 110km/h. Un kāds tad būs ieguvums laika ziņā pieliekot pie braukšanas ātruma 15km/h? Dažas minūtes uz 50km gabalu. Un jēga dažām minūtēm ņemot vērā iespējamos riskus? Un tas attaisnojums tā brauc plūsma ir smieklīgs. Kas liedz plūsmu veidot 95km/h? Tad jau tik pat labi varam parkot mašīnas braucot virsū uz līnijām, jo redz tur tas krutais BMW arī uzbraucis uz līnijas.

Un kas ir tie, kas taisa bīstamos apdzīšanas manevrus, dzenot auto kolonnas vai arī dzenot vietās, kur to darīt nedrīkst? Ne jau tie, kas brauc uz 90-95km/h, bet visvarenie plūsminieki. OK – ja viņi paši skrietu stabos vai grāvjos, bet viņu dēļ tak iet bojā arī citi.

Ceru, ka aizvien vairāk būs netrafarēto policijas mašīnu, kā arī ātruma radari uz šosejām. Ja plūsminiekus nevar izmācīt
sociālās kampaņas, kā arī daudzie negadījumi, tad varbūt viņus izmācīs sodi.

Nobeigumā daži video par plūsminiekiem. Tikko secināju, ka plūsminieki ir manis izdomāts apzīmējums īpašajai autovadītāju kategorijai. Interesanti vai tas ieiesies dzīvē.


Tiem, kam nerāda skatīties šeit.


Tiem, kam nerāda skatīties šeit.


Tiem, kam nerāda skatīties šeit.

Animācijas filma Surf’s Up

0
Pirms 4 gadiem
Autors: Endijs Lisovskis Sadaļa:

“Surf’s Up ir kārtējā filma par pingvīniem. Ko tur jaunu var izdomāt. Turklāt ja jau viss veltīts tikai sērfingam, tad būs garlaicīgi.” Aptuveni ar tādām noskaņām sāku filmu skatīties. Lai gan pirmās 5-10 minūtes vērojums bija visai vienaldzīgs, drīz vien viss mainījās. Filma patiešām radīja interesi. Bija gan smieklīgi joki un atgadījumi, gan jautri personāži. Gailis, kurš uzvedās tā, it kā kaut ko būtu sapīpējies, vien bija varens jautrības uzturētajs.

Filmas sižets īsumā – jauns pingvīns, Koudijs Maveriks, bērnībā satika lielo Z, kas bija sērfošanas leģenda. Kādā no sacensībām lielais Z krīt no sērfinga dēļa un tā arī netiek atrasts. Viņam par godu ik gadu tiek rīkotas piemiņas sacensības. Pēdējās sacensībās dalību ņem arī Koudijs. Stāsts ir par to, kā viņam sokas gatavojoties šīm sacensībām un pašās sacensībās. Imdb.com vērtējums 7.2 punkti ir godam nopelnīti.

Ieskatam varat noskatīties filmas traileri:

Tiem, kam nerāda doties uz YouTube vai arī uz Apples traileru lapu.

POP3 piekļuve e-pastam

4
Pirms 4 gadiem
Autors: Endijs Lisovskis Sadaļa:

Man šķiet nedaudz jocīgi, ka joprojām liela daļa cilvēku savus e-pastus apskata tikai caur Web interfeisu. Piemēram, iet uz gmail.com vai inbox.lv, ievada savu lietotāja vārdu, paroli un tad skatās vai ir atnākušas kādas vēstules. Es vēl saprotu, ja to dara tad kad nav iespējams izmantot POP3 piekļuvi (piemēram, atrodoties kādā interneta kafejnīcā vai skolā). Bet taču apskatot e-pastu no mājām, sava laptopa vai bieži vien pat darbā – ir iespējams izmantot POP3.

Es negribu runāt par pašu protokolu, kā arī salīdzināt viņu ar IMAP, bet tikai uzskaitīt priekšrocības, kuras manuprāt ir POP3 klientu izmantošanai attiecībā pret Webisku e-pastu apskati.

Pirmkārt – ja izmantojat POP3 – jums e-pastu apskate nesaistīsies ar reklāmu skatīšanos. Jā – gmail.com reklāmas nav uzbāzīgas, bet inbox.lv?

Otrkārt – ja jums ir paranoja, ka kāds jūsu e-pastam var tikt klāt un izlasīt vēstules – kāpēc viņas neglabāt savā datorā? POP3 klients viņas lejupielādēs un jūs viņas varēsiet jebkurā mirklī apskatīt. Tātad POP3 klientu izmantošana nodrošina iespēju lasīt jau iepriekš lejupielādētās vēstules pat gadījumā, ja netiekat klāt e-pasta serverim.

Treškārt – POP3 klienti nodrošina ērtus rīku, lai varētu darboties ar vēstulēm. Tie ir: filtrēšana (gan spama, gan vienkārši automātiska izvietošana pa folderiem), meklēšana, meklēšanas skatu saglabāšana, tagošana, templeitu izmantošana, utt. Jā – gmail.com piedāvā ērtus rīkus, bet reti kurš e-pasta serviss piedāvā līdzvērtīgu kvalitāti gmail.com.

Ceturtkārt – ir cilvēki, kuri tik ļoti gaida jaunas vēstules, ka reizi 5 minūtēs atjauno (refresh) e-pasta web lapu, lai redzētu vai ir atnākusi kāda jauna vēstule. Vai arī uzliek taimeri, kurš pats atjauno lapu un izmet kādu paziņojumu, ja atnākusi jauna vēstule. To var vienkārši aizstāt ar POP3 klientam uzdotu uzdevumu pašam pārbaudīt vai ir atnākusi kāda jauna vēstule. Uzlieciet tikai minūšu skaitu, pēc kura atkal veikt pārbaudi. Un jums vairs nebūs jātur vienu Web pārlūka cilni (tab), kurā visu laiku turēt atvērtu e-pastu.

Piektkārt – ja vēl nestrādājat, tad labāk jau tagad apgūt ko nozīmē POP3 klienti. Aizejot strādāt vienalga uz kāda tipa uzņēmumu (privātu vai valsts) jums visticamāk nāksies izmantot kādu no POP3 klientiem. Visbiežāk tas būs kāds no Microsoft piedāvātajiem, bet ja nebūsiet ierobežoti, varēsiet izmantot jūsu iecienītākos rīkus.

Daudzi uztraucas par to – ko darīt, ja viņi e-pastu grib apskatīt ar vairākos datoros uzstādītiem POP3 klientiem. Bailes rada apstāklis, ka ja jau ar vienu klientu būs lejupielādētas vēstules, tad no cita apskatot – tās vairs neatradīs, jo vēstules vairs reāli neatradīsies uz servera. Varu nomierināt – visiem normāliem POP3 klientiem ir iespēja izvēlēties vairākus režīmus tam, kad dzēst no servera vēstules. Piemēram: dzēst uzreiz pie lejupielādes, dzēst pēc noteikta dienu skaita utt.

Dažus droši vien mulsina ko nozīmē POP3 klients. Ar šiem vārdiem tiek apzīmēta programmatūra, kura ļauj piekļūt e-pasta serverim izmantojot attiecīgo protokolu. Pie šādas programmatūras jāmin: MS Outlook, Mozilla Thunderbird, Evolution utt. Klientu ir daudz – un katrs var atrast savai gaumei piemērotākos. Es personīgi izmantoju Thunderbird, jo tas man šķiet gan pietiekami funkcionāls, gan es varu viegli pārmest (dublēt) profilus starp Windows un Linux datoriem.

To, kā nokonfigurēt klientu, lai tas spētu pieslēgties konkrētajam e-pasta serverim jūs visticamāk atradīsiet attiecīgajās palīdzības lapās. Piemēram, Gmail.com šeit, bet inbox.lv šeit. Reizēm gadās problēmas ar SMTP serveri. Šāds serveris jāizmanto, ja vēlaties ar savu POP3 klientu ne tikai vēstules lejupielādēt un lasīt, bet arī izsūtīt (kas ir tikai pašsaprotami). Daži e-pasta servisi nodrošina arī SMTP izmantošanu. Kā nokonfigurēt SMTP servera uzstādījumus visticamāk atradīsiet attiecīgo e-pasta serveru palīdzības lapās. Savukārt, ja e-pasta serviss nenodrošina SMTP vai to dara tikai par maksu, tad varat vai nu izmantot sava interneta provaidera SMTP serveri (par to lasīt līgumā vai kontaktēties ar provaideri, lai noskaidrotu precīzu SMTP servera adresi un papildus konfigurēšanas parametrus, ja tādi nepieciešami) vai arī varat uzinstalēt savā datorā SMTP server programmatūru. Jāapiezīmē, ka izmantojot uz sava datora uzstādītu SMTP serveri pastāv risks, ka jūsu izsūtītās e-pasta vēstules daži spama filtri uzskatīs par spamu.

Tas īsumā arī viss.

Thunderbird

LU here I come

0
Pirms 4 gadiem
Autors: Endijs Lisovskis Sadaļa:

Pirms dažiem gadiem biju sev nosolījies, ka neiešu vairs studēt. Neredzēju studēšanai jēgu utt. Bet tā, kā tagad bija uzpeldējusi iespēja studēt LU datorzinātņu maģistros, turklāt par studijām neko nemaksājot, tad nolēmu šo iespēju neizniekot. Šodien biju parakstīt pēdējos papīrus, pēc kā uzzināju, ka pirmā kopā sanākšana būs 03.09.2007 plkst.10:00. Nu topošie datorzinātņu maģistri – tad arī tiksimies.

Palasot studiju programmu secināju, ka būs vairāki ļoti interesanti kursi. Izskatās pat krietni interesantāk salīdzinot ar bakalauriem. Bet kas to lai zina kā būs realitātē. No cu rakstītā var iegūt pirmo priekšstatu par pašu procesu un kursiem.

Nu ko – vēl 2 gadi mocību priekšā. Ja kādam ir ieteikumi par izvēles kursiem – neskopojieties un padalieties ar info.

Pirmie iespaidi par HP Compaq 6715b un Windows Vista

74
Pirms 4 gadiem
Autors: Endijs Lisovskis Sadaļa:

Kā jau iepriekš minēju – biju nolēmies iegādāties Open akcijā piedāvāto datoru HP Compaq 6715b. Tā arī izdarīju. Izpētot maksājumu grafiku secināju, ka tā arī ir, kā biju plānojis. Finālā šis dators man būs izmaksājis ~568Ls. Domāju, ka šādas kvalitātes datoram, turklāt ar iespēju to nomaksāt pa daļām, tas ir pat ļoti labi. Šoreiz nezīlēšu par to vai cits modelis būtu labāks, bet tikai teikšu, ka šis ir izdevīgs piedāvājums.

Pats datora korpuss ir melns un stirpi kantains, bet ir OK. To, kādas specifikācija ir šim datoram es neuzskaitīšu. Ja ir interese – varat apskatīt šeit. Neko diži pastāstīt par kvalitāti nevaru, jo aparāts lietots tikai vienu dienu. Vienīgi jāmin ir tas, ka vairākas stundas pastrādājot ar Touch-pad roka sāk sāpēt. Tāpēc uzdevums nr1 – iegādāties peli. Ak jā – vēl var piebilst par ekrāna matricas kvalitāti. Varētu vēlēties augstāku izšķirspēju (tagad ir 1280×800), bet krāsu, spilgtuma, skata no sāniem ziņā – ir ļoti labi. Paspēlējos ar pirkstu nospiedumu lasītāju. Strādā visai labi.

HP Compaq 6715b

Pirmais darbs, ko darīju pēc Windows Vista uzlikšanas bija liekās programmatūras noņemšana. Tika noņemts Norton Internet Security, Microsoft Office un ar to saistītās lietas, kā arī vēl šis tas. Visu HP programmu kaudzi atstāju. Vēl ir jāizpēta bez kurām no lietām var iztikt un bez kurām nevar. Netīšām liekot Windows izvēlējos latviešu valodu. Kaut gan tagad nolēmu, ka paeksperimentēšu un pamēģināšu kā tas ir – dzīvot ar programmām latviešu valodā. Par latviskojumiem uzreiz jāsaka – brīžiem ir nekorekti locījumi. Bet visvairāk tracina dažu lietu tulkojums. Piemēram, Restart ir iztulkots smuki – Pārstartēšāna. Bet kādā Y pēc Shut down ir jāsauc par Beidzēt? Ja jau izmantojam tādus vārdus kā pārstartēšana, kādēļ nevaram shut down tulkot kā izslēgt? Vēl viens no intuitīvi nesaprotamiem tulkojumiem. Kā tulkojas Extract (lai atarhivētu kaut ko)? Nu ne jau atarhivēt, bet izvilkt. Sviests.

Windows nenormāli tracināja ar to, ka pēc katra klikšķa prasīja vai tiešām es to gribu darīt. Katras programmas palaišanu jāapstiprina. Foldera izveidošanas procesā iekš Program files vispār reizes 4 ir jāpasaka, ka es to tiešām gribu darīt. Labi, ka ir iespējams šo apnicīgo uzbāšanos atslēgt. Tā arī izdarīju un tagad jūtos daudz labāk. Sānu rīkjoslas jēgu arī nesaprotu. Iespēja uzlikt tur pulksteni, rss savācēju un citas drazas var. Bet vai vajag? Neredzēju jēgu šim pasākumam un sānu rīkjoslu atslēdzu. Tagad neaizņem vietu uz ekrāna, ka arī ietaupu resursus.

Datoram līdzi nāca Windows Vista lētākā versija – Home Basic. Tāpēc nevaru dot atsauksmes par iespējām, kuras nodrošina citas Windows Vista versijas. Šai versijai nav Aero interfeiss. Bet neskatoties uz to vizuālā ziņā Vista izskatās interesanti. Jā – varbūt sākumā nesaprotami, turklāt vietām šķiet, ka dažādu animāciju ir par daudz, bet gan jau ka laiku palietojot pierastu un tas liktos tikai normāli. Kad agrāk lietoju XP – izmantoju klasisko (Win2k) izskatu. Taču tagad, sev par lielu izbrīnu, labāk izmantoju Vista izskatu nevis klasisko.

Nepatīkami pārsteidz datora startēšēšanai nepieciešamais laiks. No ieslēgšanas pogas nospiešanas līdz brīdim, kad varu atvērt kādu programmu paiet vairāk par 2 minūtēm! Process ir sekojošs: 00:00 – 00:15 ir melns ekrāns, 00:15-00:50 parādās HP logo un citas lietas (iespēja palaist recovery sistēmu utt), 00:50-01:43 parādās Windows logo un grafisks elements kurš norāda uz to, ka sistēma tiek ielādēta, 01:43 parādās pieslēgšanās logs, lai varētu izvēlēties lietotāju un ievadīta paroli, septiņu sekunžu laikā izvēlos autorizēties ar pirkstu nospiedumu un to izdaru, 01:50 sākas tālāka ielāde, 02:15 – varu palaist programmas. Manā skatījumā tas ir daudz par ilgu. Iespējams, ka var atslēgt kaut ko lai šo procesu paātrinātu. Par to vai tas izdosies, ziņošu citreiz. Programmu palaišana ir ātra. Vismaz tās, kuras tagad esmu salicis. Pagaidām neko resursrijīgu neesmu laidis, tāpēc objektīvāk veiktspēju varēšu novērtēt vēlāk.

Pagaidām tas arī viss.

Microsoft gatavo konkurentu Google Analytics

1
Pirms 4 gadiem
Autors: Endijs Lisovskis Sadaļa:

Microsoft kārtējo reizi ir izdomājis, ka nestāves malā un nenoskatīsies uz Google dominanci kādā laukā. Šoreiz Microsoft ir nolēmis sastādīt konkurenci Google Analytics. Tā vismaz ziņo Betanews.com. Microsoft izstrādātā sistēma pagaidām tiek dēvēta ar koda nosaukumu Gatineau.

Sistēma tiek solīta funkcionālāka par Google variantu. Piemēram, viena no priekšrocībām būšot tāda, ka būs iespēja apskatīt apmeklētājus pēc demogrāfiskā sadalījuma. T.i. – apmeklētāju dzimumu un vecumu. Interesanti gan – kā Microsoft šādu informāciju ievāks. Es saprotu pieeju, kad tiek prasīts lietotajam ievadīt attiecīgo informāciju kaut kādās anketās un pie reizes tiek izveidots kaut kāds cookie pēc kura šo lietotāju atceras. Microsoft stāsta, ka tiek izmantoti LiveID dati. Ja tā, tad apšaubu, ka šāds demogrāfiskais vērtējums būs visai korekts, jo liela daļa šādu ID sistēmu nemaz neizmanto. Savukārt, ja LiveID ir tikai aizsegs citiem informācijas iegūšanas veidiem, tad tas jau paliek bīstami.

Viena no lietām ar kuru Google Analytics joprojām būs priekšā Gatineau būs Analytics spēja sasaistīt statistiku ar AdWords kampaņām.

Katrā ziņā konkurence ir tikai un vienīgi apsveicama. To kādu brīnumu būs radījis Microsoft rādīs laiks. Gaidīsim.

Gatineau Gatineau

AideRSS – gudrs RSS apkopotājs

2
Pirms 4 gadiem
Autors: Endijs Lisovskis Sadaļa:

AideRSS ir jauns RSS apkopotājs (aggregator), kurš publiski tika prezentēts tikai šodien. Ar ko tad šis apkopotājs atšķiras no daudziem citiem (piemēram, Google Reader)? Ar to, ka šis apkopotājs izmanto dažādus veidus, kā noteikt to, kuras no ziņām ir tās svarīgākās. Piemēram, laika gaitā var rasties situācija, ka jūsu apskatāmo RSS barotņu skaits pieaug līdz vairākiem simtiem. Protams, tādu apjomu ir grūti izlasīt. Tādā gadījumā mums noderētu tas, ja kāds pateiktu priekšā kuras ziņas ir īpaši svarīgas un būtu jāizlasa. Tieši to arī cenšas izdarīt AideRSS.

Ziņu svarīguma noteikšanai tiek izmantots speciāls algoritms PostRank, kurš nosaka ierakstu popularitāti (svarīgumu). Vērtēšanas laikā tiek ņemts vērā tas cik bieži konkrētais ieraksts ir pieminēts iekš del.ico.us, Digg.com, Bloglines.com, komentāru skaits utt. Ierakstus ir iespējams šķirot pēc: Good posts, Great posts, Best posts. Kas ir ļoti svarīgi – ierakstu popularitāte netiek salīdzināta ar citu Web lapu ierakstiem, bet gan konkrētā avota ietvaros. Piemēram, ja blogs A ir maz apmeklēts, bet blogu B apmeklē tūkstošiem cilvēku – jums vienalga būs iespēja pamanīt A bloga ierakstus, ja vien tie būs izraisījuši lielāku aktivitāti par A blogā iepriekš publicētajiem ierakstiem.

Nedaudz paspēlējoties ar šo sistemu sapratu, ka man ļoti patīk. To vai es viņu izmantošu es gan nezinu. Varbūt – ja atradīšu vēl kādas īpaši interesantas un noderīgas lietas. Es šobrīd lasu tikai ~60 RSS listes un pagaidām tieku ar apjomu galā. Bet, kad RSS listēm skaits pieaugs virs 100 – tad visticamāk nekas cits neatliks kā izmantot AideRSS.

AideRSS AideRSS

Nepieciešams ugunsmūris un antivīrus priekš Win Vista

12
Pirms 4 gadiem
Autors: Endijs Lisovskis Sadaļa:

Nu tā – esmu kritis kārdinājumā un pasūtīju sev notebook no Open akcijas. Atsauksmes par pašu datoru būs parīt, aizparīt, jo tikai rīt man viņu piegādās. Solīja atnest līdz pat dzīvokļa durvīm. Tas kas mani uztrauc: kādu ugunsmūri un antivīrusu lai liek virsū šim aparātam. Notebookam uzstādīts Windows Vista Home Basic edition. Jā zinu – Vista galīgi garām. Bet ja jau virsū stāv un nav legāla downgrade iespējamība, būs vien jālieto. Līdzi šim aparātam nāk Norton Internet Security 60 dienu triāls. Skaidri zinu, ka šito negribu. Iepriekš, kad man bija Windows uz desktop pc, tad viņam lietoju F-Secure Internet Security (biju pie legālas kopijas ticis).

Tas ko es tagad gribētu atrast: uzticams, labi konfigurējams ugunsmūris (lai varētu pēc iespējas to Win iegrožot), kā arī kādu resursus daudz maz taupošu antivīrusu. Abiem vajadzētu būt bezmaksas. Antivīrusu visticamāk, ka varētu arī neizmantot, jo ja būs labs ugunsmūris, tad pašam muļķības netaisot nekādus vīrusus dabūt nevajadzētu. Tāpēc galvenais akcents ir uz labu ugunsmūri.

Go to Top