Par “Piezīme sev”
4
Ik pa laikam blogos pamanu ierakstus ar virsrakstu “Piezīme sev”. Uzreiz jāsaka, ka šādi ieraksti ir manīti gan Latvijas, gan ārvalstu blogos. Zem šādiem virsrakstiem parasti ir kaut kas neizteiksmīgs no lasītāja viedokļa. Piemēram, vienkārši saite uz kaut kurieni vai pāris teikumos kaut kas pateikts (teksts bez konteksta). Šāda pieeja man nav īsti sapratoma. Pastāstīšu kāpēc.
Pirmkārt – lai cik blogs būtu personiska nodarbe un paredzēta kādu noteiktu blogera mērķu sasniegšanai, tas ir arī publisks resurss. To redzu es un citi. Interesanti kāpēc citiem būtu jāredz kaut ko tādu, ko blogeris paredzējis tikai sev (par to, ka tas ir paredzēts tikai blogerim liecina virsraksts “Piezīme sev”). Varbūt prātīgāk būtu šādas lietas saglabāt citiem neredzamā vietā vai vienkārši kādā failā, vai uzrakstot uz papīra?
Otrkārt – šādas piezīmes bieži vien ir bezjēdzīgas no saturiskā viedokļa. Man nav skaidrs, kā raksts ar virsrakstu “Piezīme sev” un raksta saturu, kas sastāv no vienas saites var uztvert par piezīmi. Tas tāpēc, ka šī saite neko neizsaka. Rakstam vajadzētu saturēt ne tikai saiti, bet kaut nedaudz aprakstu par to kas ir saitē un kāpēc saite tiek saglabāta. Iespējams, pievienot arī birkas (tagus), lai citas tādas pat saites varētu organizēt utt. Jā – varbūt tagad ir skaidrs kas tā ir par saiti, bet pēc gada par saites nozīmi nebūs nekādas saprašanas. Turklāt saišu menedžēšanai ir krietni ērtāki rīki, par bloga piesārņošanu šādā veidā.
Treškārt – ja nu gadījumā kāds uzskata, ka “Piezīme sev” ir jārāda publiski, jo tā var būt noderīga lasītājiem, tad, lūdzu, izrādiet cieņu un kaut nedaudz sīkāk paskaidrojiet to, kāpēc attiecīgā lieta tiek rakstīta. Esmu redzējis šādi (korekti) noformētas piezīmes. Piemēram, piezīmes tekstā dažos teikumos ir apskaidrota kāda lieta (kaut vai kāpēc 1GB HDD = 1000MB nevis 1024MB). Šāda piezīme ir noderīga gan blogerim, gan lasītājam. Bet ja ieraksta saturs būs tikai “1GB diskiem 1000MB”, tad no šādas piezīmes īsti jēgas nav. Jo lasītājs nesapratīs kāpēc 1000MB.
Tāpēc izsaku aicinājumu tiem, kam ir nepieciešamas šādas “Piezīmes sev”. Ja veidojat publiski šādas piezīmes, tad veidojiet tās informatīvākas. Tas būs noderīgāk gan lasītājam, gan pašam vēlāk attiecīgo piezīmi meklējot.
Paredzu, ka būs tādi, kas teiks, ka man nav taisnība un kāda man daļa gar to, ko un kā blogeris raksta savā blogā. Tā teikt, sava smilškaste un kurā stūrītī grib tajā kūciņu (pieņemsim, ka smilšu) izcep. Var jau būt ka tā. Tādā gadījumā veiksmi kūciņu cepšanā un labu apetīti kūciņu ēšanā.
Grāmata “Confidential SEO Secrets” lejupielādējama bez maksas
4
Ja vēlaties uzzināt kaut ko vairāk par maģisko burtu savienojumu SEO, tad jums ir iespēja bez maksas (parasti 12.99$) lejupielādēt grāmatu “Confidential SEO Secrets” PDF formātā. Grāmatas ievads:
This book has but one purpose and that is to give you a set of proven search engine optimization techniques with examples and a walk-through that you can easily implement on your website. More and more people are using search engines to find information and in order for your website to be found, you must rank high on the various search engines. With that in mind I have written this book. You will find no fluff, only search engine optimization ideology and techniques. If you use the techniques, exactly as I have outlined them your website will quickly rise to the top of the search engines. That I guarantee. – Allen Harkleroad
Grāmatai ir tikai 79lpp (skaitot vākus utt.), tāpēc ir ātri izlasāma. Ja arī nedomājat tuvākajā laikā piestrādāt pie SEO tehnikām, bet vienkārši interesējaties par Web tehnoloģijām un programmēšanu, arī tad ir vērts ieskatīties grāmatā. Varbūt, ka atrodat sev kaut ko interesantu un noderīgu.
Lejupielādēt var šeit (nav nepieciešams reģistrēties).
Google augstu vērtē blogus
5Jau rakstā, kas bija kā eksperiments par SEO tēmu, izteicos (komentāros), ka Google augstu vērtē blogus. Šodien par to kārtējo reizi pārliecinājos. Es biju ielicis rakstu “Alberts Jodis par BNA un Nozare.info“. It kā parasts raksts. Kāpēc tas ir interesants? Tāpēc, ka dažas stundas pēc tam, kad biju rakstu ielicis uz blogu sāka nākt cilvēki no Google, kas bija meklējuši datus pēc atslēgvārdiem “Alberts Jodis“. Notestēju meklēšanu:
Klikšķināt lai redzētu lielāku bildi. Google šo blogu bija ierindojusi, kā ceturto atbilstošāko resursu! Turklāt raksts tika ielikts tikai pirms 3h. Līdz ar to, ja kāds blogeris visai ātri izsakās par kādu aktuālu tēmu, tad ir ļoti liela iespēja saņemt no Google vairākus apmeklētājus. Piemēram, ja notiktu kāda katastrofa, par kuru cilvēki meklētu informāciju un kāds blogeris par to jau būtu uzrakstījis, tad daudzi šo ziņu pamanītu. Tādi nu ir ieguvumi no Googles patikas pret blogiem.
Alberts Jodis par BNA un Nozare.info
5No blogeru puses pēdējā laikā daudz tika runāts par to kādus Web projektus sataisījuši Albertieši (Alberta Uzņēmumu Grupa). Šodien izplatīta preses relīze, kurā par BNA (Business News Agency) un Nozare.info ir dota sīkāka informācija. Izrāvumi no relīzes:
“Manuprāt, nepieciešams radīt jaunu, neatkarīgu un kvalitatīvi atšķirīgu mediju tīklu, kas atbilstu vairākām sarežģītām prasībām. Pirmkārt, medijiem jābūt digitāliem un viegli pieejamiem — gan uzbūves un navigācijas, gan tīri finansiālā nozīmē. Otrkārt, tiem jābūt kvalitatīviem. Man šķiet, ka viena no galvenajām kvalitātes pazīmēm ir norobežošanās no jebkāda veida un orientācijas politikas (piedodiet, varasvīri!). Treškārt, medijiem jābūt ar tādu kā “atvērto kodu” — ikvienam lasītājam ne vien jāspēj atstāt komentāru zem raksta vai foto, bet jāspēj arī aktīvi iejaukties un izdarīt korekcijas informācijas plūsmā kaut vai, ievietojot savu ziņu vai paužot kompetentu viedokli, ar nosacījumu, ja lasītājs ir attiecīgās nozares speciālists. Varētu šķist, ka tagad jau tā notiek, vienīgi pieredze liecina — interesantākie un tālejošākie secinājumi bieži vien paliek “ārpus kadra”. Ceturtkārt, šādi radīti mediji jāintegrē ar iespējām nepieciešamības gadījumā uzreiz pasūtīt pakalpojumus vai saņemt padziļinātu, izsmeļošu informāciju par materiālos minēto. Šobrīdējie reklāmas banneri ne vienmēr spēj uzrunāt patērētājus,” uzsver Alberts Jodis.
Visa procesa jēga un nozīme kopumā ir — izveidot neatkarīgas informācijas aprites alternatīvu, kas nebūtu saistīta ar esošajiem spēlētājiem un pastāvošo mediju tirgus struktūru. A. Jodis: “Mūsu mērķis diezin vai var būt esošo mediju izkonkurēšana — par saviem pretiniekiem neuzskatām ne Dienas biznesu, ne kādu televīziju vai radiostaciju. Mūsu mērķis ir tieši alternatīvu iespēju radīšana un piedāvāšana. Jo vairāk neatkarīgu, uz lasītājiem orientētu mediju, jo stiprāka demokrātija. Vai ne?”
Vairāk varat lasīt preses relīzē.
Par Silkroad lejupielādi
1Pēc piecu mēnešu pārtraukuma nolēmu, ka vajadzētu nedaudz paspēlēt Silkroad Online. Datoru biju paspējis jau pāris reizes pārinstalēt, tāpēc vajadzēja doties uz Silkroad Web lapu un lejupielādēt spēli. Kārtējo reizi nepatīkamas emocijas izsauca tas, ka Silkroad lapu nav iespējams apskatīt ar Firefox (vismaz ne uz Linux).

Tas nekas. Piestartēju Internet Explorer un aizgāju uz lapu, autorizējos un tiku uz lejupielāžu sadaļu. Ir divas izvēles. Lejupielādēt instalācijas failu (gandrīz 1GB) vai lejupieladēt spēli izmantojot BitTorrent. Pirmo variantu neizvēlējos divu iemeslu dēļ. Pirmais: es neizmantoju nekādus lejupielāžu menedžerus, kuri mācētu lejupielādes atsākt. Tāpēc, ja uz brīdi pārtrūktu interneta savienojums, tad nāktos failu lejupielādēt vēlreiz. Otrais: šādā gadījumā lejupielādei nāktos izmantot tikai ārzemju interneta kanālu. Tādēļ lejupielāde aizņemtu vairākas stundas.
Atlika otrais vairants. Savukārt šis variants otro reizi radīja nepatīkamas emocijas. Iemesls tam ir tas, ka Silkroad izstrādātāji nepiedāvā atsevišķi lejupieladēt tikai torrent failu, bet spēles lejupielādi caur BitTorrent protokolu piedāvā veikt ar µTorrent (ir exe fails, kurš sevī satur torrent failu un µTorrent). Uzreiz jāsaka, ka pati programma (µTorrent) ir ļoti laba. Bet man nepatīk, ka lietājiem nedod iespēju izvēlēties. Es µTorrent izmantot negribēju. Tāpēc cerībā, ka triks izdosies, paņēmu arhivatoru (7zip) un atarhivēju EXE failu. Man par prieku, iegūtais rezultāts bija tieši tāds kā cerēju. Jaunizveidotajās mapītēs bija atsevišķi pieejams gan µTorrent, gan torrent fails. Silkroad izstrādātāji nav tik ļauni, lai kaut kā vēl vairāk apgrūtinātu tikšanu pie torrent faila. Paņēmu Deluge, atvēru tajā attiecīgo torrent failu un visai veikli lejupielādēju spēli. Ātrā lejupielāde bija iespējama, jo nebiju vienīgais no Latvijas, kas spēli mēģināja lejupielādēt caur BitTorrent. Uzmetot aci iesaistīto lietotāju izmantoto klientu sarakstam neredzēju nevienu tādu, kas neizmantotu µTorrent. Interesanti vai tas ir tāpēc, ka visiem ļoti patīk un viņi labprāt izmanto līdzi nākušo µTorrent vai vienkārši nezina par alternatīvu. Es pieļauju, ka neesmu vienīgais, kas negribēja izmantot µTorrent, tieši tāpēc rakstu šo ierakstu. Ja arī tu grasies lejupieladēt Silkroad caur BitTorrent un negribi izmantot µTorrent, tad atarhivē attiecīgo EXE failu (kuru Web lapā novilksi no attiecīgās sadaļas) un atarhivētajās mapītēs sameklē torrent failu. Tad attiecīgo failu izmanto, lai veiktu lejupielādi ar sev tīkamāko BitTorrent klientu.
RSS abonentu skaits pārsniedz 100
2Beidzot tas ir noticis. Bloga RSS abonentu skaits pārsniedzis 100. Tādus datus sniedz FeedBurner. Protams, cipari nav 100% precīzi, jo ir grūti (neiespējami) aprēķināt precīzu skaitu. Bet ja mēs pieņemam, ka FeedBurner dati ir tie, kas visprecīzāk atspoguļo esošo situāciju, tad uzskatīsim, ka tieši 2008.gada 11.janvāris bija tā diena, kad pup.lv RSS abonentu skaits pārsniedza 100.

Nav jau tā, ka ļoti centos šo slieksni pārkāpt. Bet ir patīkami, ka lasītāju skaits pamazām pieaug. Interesanti cik daudz laika vajadzēs, lai tiktu līdz 200 abonentiem…
Vēlreiz par Recovery diskiem
4Iepriekš jau stāstīju, ka Recovery disku izveide ir prātīgs solis. Tagad vēlos pastāstīt, kā šis pasākums beidzās.
Pēc attiecīgā atgadījuma sazinājos gan ar Microsoft, gan HP servisu, gan Red-Box. Kārtējo reizi pārliecinājos par to, ka Microsoft atbild ļoti operatīvi. Ja pievakarē izsūtīju jautājumu, tad jau no rīta saņēmu atbildi. Patīkami. No Microsoft uzzināju, ka gadījumā ja tiek izdzēsta Recovery partīcija un nav Recovery disku, tad var griezties pie tirgotāja, kur dators nopirkts un tam būtu jānodrošina Recovery diskus. Vai arī bija vēl iespēja – sameklēt tādu pašu instalāciju (piemēram, citu Windows Vista Home Basic OEM) un uzinstalēt to. Uz jautājumu vai var ņemt cita ražotāja datoram uzstādīto OEM instalāciju, saņēmu atbildi, ka var, vienīgi varot būt problēmas ar aktivizāciju. Noeksperimentēju – viņiem bija taisnība. Uzlikt varēja, bet aktivizēt nē.
Kad tas bija izdarīts – no Red-Box uzzināju, ka par 3Ls viņi man nosūtīs Recovery diskus pa pastu. Sarunāju, ka aiziešu uz biroju un savākšu uz vietas, jo gaidīt kamēr veiklais Latvijas Pasts piegādās paciņu man negribējās. Diskus dabūju. Divas parastās DVD-R matricas, kurās bija iededzināti Recovery diski. 3Ls gan ir nedaudz pa daudz par šādu lietu, bet nekas. Viņiem tak arī gribās kādu latu nopelnīt un tas ir tikai saprotami. Vismaz man tagad ir diski. Red-Box saņēmu informāciju, ka es varēju arī griezties Lattelecom servisā sakarā ar iepriekš minēto problēmu. Bet kaut kā negribējās pa servisiem staigāt, tāpēc 3Ls iztērēšana pie tirgotāja bija nesāpīgākais solis.
Noslēgumā vēlos pateikt lielu fuj HP Recovery disku uzbūvei. Fuj! Tas sakarā ar to, ka lietotājam nav pilnībā nekādas iespējas ietekmēt to, kā notiek atjaunošanas process. Nedz var izvēlēties partīcijas, nedz programmas kuras likt. Tā rezultātā ja ir nepieciešamība atjaunot Windows (uz rūpnīcas iestatījumiem) un iepriekš paralēli ir bijis Linux vai izveidota kāda partīcija, kurā glabāti kādi dati, tad varat no tā visa atvadīties. Viss tiks noformatēts un viss. Prātīgāk būtu, ja tiktu atļauts izvēlēties uz kuras partīcijas likt jauno sistēmu un kuras programmas instalēt. Jā – rūpnīcas iestatījumi nozīmē, ka būs tā kā pašā, pašā sākumā. Bet kāpēc nebūt pretīmnākošākiem? Turklāt dēļ liekās drazas (nevajadzīgās programmatūras) instalācijas process ir divas reizes ilgāks nekā tam vajadzētu būt.
FeedFlare Diggot LV
4Nolēmu, ka ir nepieciešams zem RSS ziņām pievienot saiti, uzklikšķinot uz kuras, var saglabāt rakstu Digg.lv. Tā kā RSS statistikas ievākšanai izmantoju FeedBurner, tad loģisks solis bija izmantot piedāvāto FeedFlare servisu. Tiem kas nezina, FeedFlare serviss nodrošina tās saites zem RSS ierakstiem, kā “Comments” utt. Gan jau būsiet paši pamanījuši.
Ja arī jūs gribat pievienot “Diggot LV”, tad ejiet uz FeedBurner, klikšķiniet uz sadaļas Optimize, tad uz FeedFlare un tad laukā Add New Flare ierakstiet: http://www.endijs.com/fflare/fflare_digglv.xml Vizuāli tam jāizskatās šādi:
Pēc pogas nospiešanas un klikšķa attiecīgajā rūtiņā vajadzētu redzēt kaut ko tādu:
Ja gadījumā novērojat kļūdas darbībā, tad ziņojiet. Mēģināju saitīsīt dažādus FeedFlare ar tekstiem latviešu valodā, bet man, neskatoties uz visiem UTF8 kodējumiem, speciālos burtus rādīja kā ķeburus. Tas īsti nav izprotams. Turklāt FeedBurner atsakās bloga nosaukumu rādīt korekti. Proti, rāda nevis “Neformāli par šo un to”, bet ā un š aizvieto ar ķeburiem. Kādam ir idejas kāpēc tā? Laikam nepamanu kaut ko stipri elementāru…
Netīra valoda
4Dzirdot frāzes no vienas sarunas aizdomājos par to, ka latviešu valoda ir piesārņota, netīra. Ja precīzāk, nevis valoda, bet valodu pielietojot, cilvēki to padara netīru. Ar vārdu netīrs es domāju dažādus vārdus, kuriem teikumos nebūtu jābūt. Došu dažus piemērus:
- “Karoč ……..”; “Nu ……..”; “Teiksim ……”; “Ēēēee ……”
- “……, ja?”; “……., ne?”
- “X …… X ….. X ….. X” (kur X ir kāds lamuvārds)
- ” …. tjipa …..”
Šādu uzskaitījumu varētu turpināt. Zinu, ka pirms kāda laika arī pats dažādus no uzskaitītajiem variantiem visai aktīvi izmantoju (pirmo un ceturto punktu). Bet kopš piedomāju pie tā, kā veidoju teikumus, esmu gandrīz ticis vaļā no šādiem piesārņojumiem. Jā – nerunāju es perfekti, bet es vismaz valodu cenšos izkopt. Pašam jau ir grūti pamanīt attiecīgo sārņu esamību valodā, bet ja paprasa kādam sarunu biedram, tad gan jau var uzzināt patieso ainu.
Interesanti, kāpēc šādi sārņi ir neatņemama sastāvdaļa no izmantotās valodas lielākajai daļai personu. Vai latviešu valodā sarunvaloda ir tik sarežģīta un neelastīga, ka to ir jāpapildina ar dažādiem iestarpinājumiem? Vai varbūt šos sārņus aizgūstam no citiem? Vai varbūt tāpēc, ka cilvēkiem ir nabadzīgs vārdu krājums, tāpēc bez iestarpinājumiem ir grūti izteikties? Visi šie varianti ir ticami. Lai kurš arī būtu problēmas cēlonis ir jāapzinās, ka no šādiem paradumiem var tikt vaļā. Ir grūti, bet var. Ja pašam nesanāk, tad var paprasīt kādam lai palīdz un atgādina, ka atkal tiek lietots kāds no sārņiem.
Rakstot šo ierakstu… kaut gan ne tikai šo ierakstu, secināju, ka viena no lietām, kuru nožēloju sakarā ar slaistīšanos skolā ir tas, ka neuztvēru nopietni latviešu valodas apguvi. Tādēļ man joprojām ir grūti izveidot stilistiski pareizus teikumus. Varbūt tāda problēma ir tāpēc, ka maz esmu lasījis dažādus literatūras darbus un tāpēc valoda nav stilistiski pareiza. Bet vēl lielāka problēma ir neprasme salikt komatus. Esmu pārliecināts, ka ja kāds zinātājs labotu gramatiku maniem ierakstiem un par katru kļūdu samazinātu atzīmi par vienu punktu, es būtu nesekmīgs. Tāpēc ieteikums tiem, kam vēl ir iespēja – mācieties likt komatus. Noderēs!
Gribi nopelnīt? Nosauc cenu! Otrais piegājiens
Tiem, kuriem neinteresē iespēja nopelnīt naudu ar savu blogu, tālāk nelasīt. Savukārt tiem, kam ir interese, turpinājumā būs iespēja uzzināt par naudas maksāšanas princpiem utt. (more…)