Endija Lisovska pieraksti

Šodien izlasīju interesantu rakstu, kuram nosaukums ir gluži tā kā šim ierakstam, tikai angļu valodā: Beware of the so called “Senior PHP Developers”. Lasīju rakstu un man acu priekšā vizualizējās vīzijā, kurā redzēju konkrētus cilvēkus. Nē - ne jau visus tādus, kurus pazīstu dzīvē. Dažus kadrus arī no virtuālās vides. Lai nu kā, bet rakstam lielā mērā nākas piekrist. Pat neskatoties uz to, ka šķiet, ka autors rakstot attiecīgo ierakstu, ir bijis varen dusmīgs uz kādu konkrētu tipu, tāpēc varbūt šur tur nedaudz pārcenties.

Rakstu iesaku izlasīt arī citiem. Raksta beigās ir saites uz vēl diviem intersantiem rakstiem. Viens ir par to, kā atpazīt labu programmētāju, bet otrs par to, kādus jautājumus uzdot darba intervijā. Šie raksti, lai gan nav paši svaigākie, totiestie satur veren patiesas rindas.

Ja padomāju par sevi un pamēģinu paskatīties uz sevi tik objektīvi cik vien objektīvs var būt mans subjektīvais viedoklis, tad jāatzīst, ka arī es neesmu ideālais variants. Atceros, ka ir bijuši gadījumi, kad ir sakāpis galvā un esmu juties krietni gudrāks un varošāks nekā patiesībā bija. Taču tas ir pārejoši. Jo vecāks palieku, jo kļūstu prātīgāks un spēju objektīvāk sevi novērtēt. Un kas interesanti, proporcionāli spējai sevi precīzāk novērtēt, palielinās mana nepatika pret tādiem fruktiem, kuri pieminēti rakstā uz kuru devu norādi pašā sākumā. Un vēl kas - tiem, kam šķiet, ka esat ļoti zinoši un pasaule teju vai ap jums rotē, tad ziniet - jūs tāpat kā es, bijāt, esat un būsiet dumji.

Dažu pēdējo mēnešu laikā esmu pamanījis, ka vairāki blogeri ir kļuvuši par tēviem. Nu jau nedaudz vairāk par nedēļu arī es esmu šajā klubiņā. Novēlu visiem kluba biedriem izturību (zinu, ka tā ir vajadzīga krietnā slānī), bet pārējiem arī kādreiz pievienoties klubam.

Tātad nedaudz vēstures. Lai nebūtu jāatstāsta pārāk sena pagātne, teikšu, ka 2.08.2008 bija ļoti interesanta un piedzīvojumiem bagāta diena. Šajā dienā bija paredzēts brauciens ārpus Jelgavas ar domu piedalīties kādas vārda dienas svinēšanā. Bijām jau pusceļā, kad sieva aicināja piestāt malā. Pēc šī aicinājuma uzreiz sapratu, ka tālāk diez vai brauksim. Tā arī bija - griezām mašīnu apkārt un devāmies atpakaļ uz Jelgavu. Deviņas ar pusi stundas vēlāk uz mums jau lūkojās Ričards.

Es piedalījos arī dzemdībās un man tas likās pašsaprotami. Kad gājām topošo vecāku kursos, tad vienā nodarbībā klātesošajām topošajām māmiņām tika jautāts - vai viņu vīri/draugi piedalīsies dzemdībās. Biju pārsteigts, ka samērā daudzas teica “nē”. Kā galvenais “nē” iemesls esot tāds, ka vīrietis baidoties. Es saprotu, ka ir bail un grūti. Tieši tā - ir grūti skatīties kā mīļotais cilvēks cieš sāpes, turklāt skaidri apzināties, ka neko daudz palīdzēt nevar. Bet var un vajag saņemties. Viņām nav mazāk bail vai mazāk grūti. Esot klāt var ja ne stipri samazināt fiziskās sāpes, tad vismaz morāli atbalstīt, kas nav maz un ir viņām svarīgi. Tie kas ir precējušies - vai neatceraties dotos solījumus? Gāja tak runa par būšanu kopā visos dzīves gadījumos, tad kāpēc to nedarīt? Varbūt tos, kas nevēlas piedalīties biedē neziņa par to kā process norisinās un ko ir jādara. Ja tā - ejiet uz kursiem un visu uzzināsiet. Nekas traki sarežģīts tas nav.

Nu jau ir pagājis nedaudz vairāk par nedēļu, bet jau tagad saprotu, ka lai tiktu galā ar vienu mazu ķiparu vajag ļoti daudz spēka un pacietības, kā arī stiprus nervus. Izsaku apbrīnu to vecāku virzienā, kuri audzina dvīņus. Ar vienu ir grūti tikt galā, bet ja tādu ķiparu ir vairāk…

Es nevarētu teikt, ka ar dēla piedzimšanu esmu kaut kā baigi mainījis dzīves uzskatus, palicis nopietnāks vai kā vēl citādi mainījies. Nezinu kāpēc tā. Varbūt jau biju nopietns un apzinīgs arī iepriekš? Bet tas nu tā. Vismaz tagad ir vēl kāds, kurš dzīvi dara krāsaināku. Tad kad rokās paņem mazu cilvēciņu, kurš ir no tevis pilnībā atkarīgs, tev pilnībā uzticās, tad viss apkārt esošais paliek mazsvarīgs. Turklāt ja šāds ķipars vēl uzsmaida (jā - zinu, ka tik maziņi viņi vēl apzināti smaidīt nemāk, bet tas nekas, jo arī netīšām sanākušais smaids ir ar tādu pat efektu), tad viss nogurums, problēmas un kādas citas negatīvās lietas no apziņas uz kādu laiku pazūd.

Tas ir tā vērts!

Pirms četriem mēnešiem nomainīju sava bloga domeinu no pup.lv uz endijs.com. Tā rezultātā nācās novērot vienu interesantu parādību sakarā ar meklētāju Google. Jūs visi gan jau zināt, ka Google meklētājs izskatās šādi:

Tad nu lūk - samērā daudz lietotāju izvēlas nevis vienkārši “meklēt visā internetā”, bet “lapās latviešu valodā” vai “Latvijas lapās”. Es mēģināju atrast kaut kādu informāciju Latvijas lapās, par kuru es 100% zināju, ka esmu rakstījis arī es. Bet savu blogu starp rezultātiem neatradu. Meklējot “lapās latviešu valodā” attiecīgā informācija tika atrasta. Un tad es sapratu, ka kaut kas nav kārtībā ar to, kā Google uztver mana bloga piederību. Aizgāju uz Google Webmaster tools. Atradu sadaļu par ģeogrāfisko atrašanās vietu/piederību. Izrādās, ka gadījumā ja Web lapas adrese beidzas ar .lv, tad Google automātiski lapu uztver kā piederīgu Latvijai, bet ja beidzas ar .com, tad tā tas nav. Protams, to var izlabot. Izvēlējos norādīt precīzu vietu, norādot Latvia. Pēc kaut kāda laika (šķiet, ka vairākām dienām, bet īsti neatceros) izmaiņas jau bija stājušās spēkā. Un nu atkal mans blogs ir atrodams meklējot gan “lapās latviešu valodā”, gan “Latvijas lapās”.

Līdz ar to, ja arī tava bloga vai Web lapas adrese nebeidzas ar .lv, tad iesaku doties uz Webmaster tools un norādīt ģeogrāfisko atrašanās vietu. Pretējā gadījumā varat zaudēt ievērojamu daļu apmeklētāju, kura atrastu jūsu resursu meklējot Google un norādot, ka vēlas rezultātus tikai no “Latvijas lapām”.

Es jau vairākas dienas ik pa laikam iedomājos par to, ko 29.07 uzrakstīt. Šajā dienā biju aicinājis visus rakstīt tikai pozitīvas lietas. Vairāki blogeri atsaucās un daži pat jau ir paspējuši izteikties. Lai gluži neatkārtotos un neteiktu to, ko ir jau pateikuši citi jāuzraksta kaut ko citādu. Jo ja vairākās vietās raksta vienu un to pašu, tad attiecīgā lieta jau kļūst par fonu un netiek uztverta. Mums fons nav vajadzīgs. Ir vajadīgs vēstījums, kurš tiek pamanīts, uzklausīts un, ja nepieciešams, novērtēts.

Ziniet, tas vai dzīve ir skaista, interesanta vai gluži pretēji, neciešama un bezjēdzīga, nosakam mēs katrs pats. No malas mums varbūt šķiet, ka Pēteris ir viens varen laimīgs un veiksmīgs cilvēks, bet, lūk, mums pašiem iet varen slikti. Taču tā ir tikai spekulācija. Iespējams, Pēterim nemaz neiet tik labi, kā no malas izskatās. Nevajag sevi visu laiku salīdzināt ar citiem. Jā, dzīve ir kā sacensības, kurās mēs bieži tiekam nolikti uz starta līnijas kopā ar pērējiem. Bet tas nenozīmē, ka pēc starta pistoles šāviena ir jāmetās skrējienā un jāmēģina sasniegt finiša taisni pirmajam, pat neņemot vērā savas izjūtas un apkārt notiekošo. Šādas sacensības ar citiem ,lielākajā daļā gadījumu, ir kaut kas neīsts un samākslots. Taču mēs pie tā esam pieraduši. No mazām dienām esam dzirdējuši frāzes “mācies labāk!“, “paskaties kā viņš dara YY, kāpēc tu tā nevari!” utt. Vēlāk darba gaitās atkal jāsacenšās ar kolēģiem utt. Šādas sacensības rada stresu un padara cilvēku trulu un nejūtīgu. Cilvēks kļūst par robotu. Turklāt no lielās spriedzes robotizētajiem cilvēkiem neiztur nervu sistēmas un viņi sāk satraukties par lietām, par kurām nevajadzētu (kurš nav redzējis skolnieces, kuras raud, par to, ka saņēmušas atzīmi 7 vai 8, jo no viņām vecāki gaida 9 un 10?), cilvēks kļūst viegli aizkaitināms, depresīvs.

Bet tā tam nevajadzētu būt. Mums nav jāsacenšās ar citiem! Mēs katrs esam individualitāte. Nevis labāki vai sliktāki par citiem, bet citādāki. Un ja arī tu to sapratīsi, tad tev kļūs skaidrs, ka tā dzīvot ir vieglāk. Un ja dzīvot kļūs vieglāk, tu vairs neredzēsi pasauli tikai pelēkās krāsās. Tev radīsies iespēja paskatīties no malas uz notiekošo un saprast to, cik sasodīti interesantā un brīnumainā piedzīvojumā mēs esam nokļuvuši. Tava dzīvība ir dāvana, kuru tu esi saņēmis savā rašanās dienā - novērtē to! Ja jums šķiet, ka apkārt nenotiek nekas labs un ka visi cilvēki ir nejauki, tad pamēģiniet mainīt kaut ko savā attieksmē un uztverē. Ja esat autovadītājs - apstājieties pie gājēju pārejas, ja tur kāds stāv un vēlas pāreju šķērsot. Ne jau vienu reizi vien, par tik pašsaprotamu rīcību, esmu saņēmis atpakaļ pateicību smaida veidā. Un tas ir jauki. Tai “saskābušajai” pārdevējai pasakiet “Labdien! Paldies!“! Varbūt kāda jums neatbildēs, taču kādai jūs noteikti omu uzlabosiet. Viss ir ļoti elementāri. Esot laipni pret citiem, mēs varam sagaidīt tādu pat attieksmi pret sevi. Un tas nekas, ka apkārt ir daudzas lietas, kuru virzību nevaram ietekmēt. Taču daudzas negācijas neliksies būtiskas, ja ikdienā varēsim saskatīt kaut ko labu. Man ļoti patīk šī filma. Viņā skan aptuveni šādas frāzes “Es pats radu savu dienu. Katru rītu pieceļoties es izdomāju, kādu dienas gaitu es vēlos. Un tāda tā arī būs“. Domām ir liels spēks - domājiet pozitīvi!

Pirms gandrīz apaļa gada rakstīju par to, ka esmu iegādājies Open piedāvāto portatīvo datoru HP Compaq 6715b. Raksts bija ļoti komentēts un izraisīja lielu interesi. Tāpēc nolēmu, ka jāpainformē arī par jauno Open piedāvājumu. Nezinu cik dienas šis piedāvājums jau ir aktuāls, bet Open tagad piedāvā uz tādiem pašiem nosacījumiem, kā pirms gada iegādāties HP Compaq 6735b.

Tā kā mans portatīvais dators ir kalpojis godam un ar pirkumu biju apmierināts, tad uzskatu, ka arī ši Open piedāvājums ir apsvēršanas vērts. Protams, es jaunu datoru neiegādāšos, jo šis pats vēl strādā tīri labi, bet ja tieši tagad būtu jāiegādājas portatīvo, tad apsvērtu arī Open variantu. Uzmetot aci vairākiem interneta veikaliem secināju, ka nu jau 250GB cietie diski un 4GB operatīvā atmiņa portatīvajiem datoriem nav nekāda ekstra. Tāpēc neņemšos apgalvot, ka šis ir izdevīgākais piedāvājums, kādu iespējams atrast.

Ja salīdzina HP Compaq 6735b ar tā veco brāli HP Compaq 6715b, tad jaunais ir vairākos parametros pārāks. Pirmkārt jau operatīvā atmiņa un cietais disks attiecīgi 4GB un 250GB pretstatā 2GB un 160GB. Arī procesors ir jaudīgāks, kā arī visa platforma ir jaunāka. Ja nemaldos, tad HP Compaq 6735b ir pirmais no HP portatīvajiem datoriem, kurš izmanto Puma platformu. Integrētās grafikas risinājums arī ir jaudīgāks (ATI Radeon HD3200). Arī Bluetooth un Web kamera ir jaunākajam modelim, bet nebija vecajam. Kā redzams - galvas tiesu pārāks modelis. Vēl ievērības cienīga lieta ir datora korpusā izmantotie materiāli, pateicoties kuriem dators ir ar paaugstinātu izturību (nelielu datora mocīšanu var redzēt video raksta beigās).

Lai nu kā - arī šim datoram ir dažas nejēdzīgas lietas, gluži tāpat kā bija 6715b. Pirmkārt Windows Vista Home Basic. Ja jau ir Windows, tad varēja uzlikt Business vai vismaz Home Premium versiju. Savukārt Home Basic ir nejēdzīgākais ko varēja uzlikt.

Baterijas darbības laiks ir norādīts līdz 4.3h. Aizmirstiet. Noņemiet 1h nost un tad iegūsiet aptuveni to, ar ko varat rēķināties.

Daudz, daudz drazas programmatūras veidā. Iesaku visiem, kas iegādāsies šādu datoru pakonsultēties ar kādu zinošu cilvēku par to, vai tiešām nepieciešams atstāt visas iepriekš uzstādītās programmas.

Ja esat nolēmies iegādāties HP Compaq 6735b no Open, tad pirms tam kārtīgi parēķiniet kādu no iegādes veidiem izvēlēties. Tiek reklamēts, ka pērkot uz nomaksu datora cena ir 519Ls, bet pērkot bez nomaksas 609Ls. Taču neaizmirstiet, ka reāli nomaksas gadījumā dators maksās dārgāk, jo klāt nāks nomaksas laikā pārmaksātie procenti. Gan jau ka šogad var darīt tā pat kā iepriekšējā gadā - ņemt datoru nevis nomaksā uz 3 gadiem un 0% pirmo iemaksu,  bet uz maksimāli mazu termiņu ar maksimāli lielu pirmo iemaksu. Precīzus pieļaujamos termiņus gan jau ka var uzzināt uzzvanot Red Box. Piemēram, es iepriekš iegādājos ar 235Ls iemaksu un nomaksas termiņu 1 gads. Pārmaksa sanāca pieņemama.

Ja nerāda, skatīties YouTube.

Papildināts: Pamanīju, ka šis piedāvājums ir spēkā jau nedēļu. Lai arī ziņa nav tā svaigākā, cerams, ka kādam šie spriedelējumi noderēs.

Nepilnu dienu pēc tam, kad uz serveriem tika izlikts Zend Framework 1.6 RC1 Preview, esam sagaidījuši arī Zend Framework 1.6 RC1 versiju. Šajā versijā ir vairāki būtiski jaunievedumi, kā arī izlabotas vairākas kļūdas. Tā kā šī ir tikai Release Candidate versija, tad attiecīgo pakotni nevajadzētu izmantot uz produkcijas serveriem, bet ar to var jau paspēlēties, lai pārbaudītu vai viss strādā. Un ja gadījumā pamanat kādas kļūdas, tad noteikti ziņojiet, lai tās varētu paspēt izlabot līdz fināla versijai. Pirms fināla versijas būs arī RC2. Lielākais papildinājums funkcijās ir Dojo integrācija. Šī implementācija ir veidota tā, lai būtu vienkārši integrēt arī jQuery un citas JavaScript bibliotēkas. Nedaudz žēl, ka izvēlēts tika Dojo, nevis jQuery, jo ar pēdējo es strādāju ikdienā, taču Dojo pat nekad neesmu izmantojis.

Pilns saraksts ar jaunievedumiem:
* Dojo Integration
- JSON-RPC
- Dojo Data packing
- Dojo View Helper
- Dijit integration with Zend_Form & Zend_View
- Dojo Library Distribution
* SOAP
- SOAP Server
- SOAP Client
- Autodiscovery
- WSDL access
- WSDL Generation
* Preview of Tooling Project in Laborator (see /laboratory folder)
- Command Line Interface
- Project Asset Management
* Unit Testing Harness for Controllers
* Lucene 2.3 Index File Format Support
* Zend_Session save handler for Database Tables
* Paginator Component
* Text/Figlet Support
* ReCaptcha Service
* Zend_Config_Xml Attribute Support
* Character Set Option for DB Adapters
* Zend File Transfer Component
* New Media View Helpers (Flash, Quicktime, Object, and Page)
* Support in Zend_Translate for INI File Format

Interesanta šķiet Zend File Transfer komponente. Lai gan tā ir vēl tikai savas funkcionālās attīstības sākumā, var redzēt, ka šī komponente būs noderīga. Pamatideja ir līdzīga kā formu apstrādē. Varam sadefinēt dažādus nosacījumus. Augšupielādētās lietas tiek pārbaudītas - vai tās atbilst nosacījumiem utt. Tā kā failu augšupielāde ir viena no nedrošākajām vietām dažādās Web aplikācijās, tad ir patīkami, ka būs komponente, kura varētu novērst lielu daļu no potenciālajām problēmām. Vairāk par šo komponenti var palasīt šajā rakstā.

Ja interesē apskatīties prezentācijā un uzdot jautājumus lektoriem par jaunievedumiem Zend Framework 1.6 versijā, tad iesaku reģistrēties Webināram What’s New in Zend Framework 1.6?. Par to kas ir Webinārs rakstīju kādu laiku atpakaļ.

Šajā ierakstā izteicu aicinājumu 29.07 blogos publicēt tikai pozitīvas lietas. Negatīvās lietas tiek atspoguļotas ļoti bieži, bet par pozitīvajām kaut kā piemirstam pastāstīt. Tāpēc ikviens ir aicināts 29.07 publicēt tikai pozitīvus ierakstus. Neatkarīgi no tā, vai publikācija paredzēta blogā vai kādā vortālā, portālā. Savukārt, ja nu gluži no negācijām nevar izvairīties, tad aicinu publicēt pietiekoši daudz pozitīvu lietu, lai negatīvās neizceļas.

Gundars, tas kurš Nuucha, šai dienai par godu izveidojis bannerus. Šos bannerus droši drīksti izmantot, lai attiecīgo dienu popularizētu. [Lasīt visu ierakstu...]

Šoreiz par nenopietni nopietnajām lietām, nenopietni nopietnā spriedelēšanā. Tātad izrāvums no manām šīs dienas gaitā piefiksētajām pārdomām.

Nu jau vairākas dienas ir pieejams WordPress 2.6, bet es vēl neesmu savu WordPress atjaunojis uz attiecīgo versiju. Laikam palieku vecs vai arī nevīžīgs.

Interesanti - man vienam Kerli izpildītās dziesmas Walking On Air sākums atgādina Jem - They ?

Latvija ir īpaša valsts, jo mums ir nejēdzīgākie auto vadītāji, ļoti sliktas kvalitātes ceļi, ekonomiskā krīze, bet mēs to visu pieņemam kā pašsaprotamu lietu.

Vēl daži hakerīši kā pēdējais varonis un varēsim uzsākt raidījuma “Latvijas stulbākie noziedznieki” filmēšanu (ja tāds raidījums ir - lieliska sērija tam sanāks).

Eclipse Tour dalībniekiem baigi neiet ar tiem bobikiem. Kāpēc nevarēja paņemt kādas prātīgākas mašīnas - nu kaut desmit gadus vecas Ņivas nevis 30 un 20 gadīgus bobikus.

Apple ar savu mantrausību un ierobežojumiem sit pušu Microsoft. Un jau sen.

Šodien pirmo reizi piepildīju mašīnas bāku ar benzīnu, kurš maksāja dārgāk par 0.80Ls litrā (Igaunijas braucienā veiktās uzpildes neskaitās). Gaidu kad būs 0.90Ls un 1.00Ls.

Godaddy hostings sāk nepatikt. Pat tik lielam hostinga provaiderim uz shared hostinga accountiem ir vērojamas problēmas ar MySQL. Vēl kāds mēnesis un migrēšu prom.

Pirms pāris dienām ar mani padalījās ar tālāk esošo ekrānšāviņu. Es sasmējos.

Tā nu ir sanācis, ka pēc notebook iegādes, galda datoru vairs nelietoju. Tāpēc gandrīz gadu man aktuālas ir Windows programmas (uz galda datora stāv Ubuntu). Vēlos padalīties ar to programmu sarakstiņu, kuras lietoju. Varbūt, ka kāds atrod arī kaut ko sev noderīgu. Jāpiezīmē, ka visas programmas tiek izmantotas legāli.

Sākšu ar bezmaksas programām, bet turpināšu ar maksas programmām. Aptuvens pieraksts būs sekojošs:  programmas nosaukums, saite uz mājas lapu, īss apraksts un varbūt kāds komentārs. Sarakstā nav iekļautas tādas programmas kā kodeki, dažādi serveri, plugini web pārlūkiem un tamlīdzīgas programmas. [Lasīt visu ierakstu...]