Pats labākais mobilo sakaru tarifu plāns

Ierakstīts kategorijā Viss cits | Autors: Endijs Lisovskis | 25.04.2010 17:26:08

Katrs mobilo sakaru operators piedāvā tādu tarifu plānu daudzumu, ka viņos visos izburties ir pagrūti. Ja lieto vienu pakalpojumu vairāk kā citu – plāns X. Zvani vairāk uz citu tīklu – plāns Y. Un tādā garā. Pieļauju, ka lielai daļai nav ne mazākās nojausmas vai viņu tarifu plāns ir tiešām izdevīgākais pie patreizējā operatora. Nemaz nerunājot par to kā tas būtu pie cita operatora. Tātad problēma – daudz tarifu plānu.

Kāds ir risinājums? Es izdomāju. Ieviest pašu labāko tarifu plānu. Nē – ar to es nedomāju – maksā 0,01Ls un lieto cik daudz gribi. Tomēr pakalpojuma sniedzējiem ir jāpelna. Taču kāds tad ir tas labākais plāns? Elementāri. Ja operators A piedāvā 20 tarifu plānus, tad katra mēneša beigās personai rēķins tiek sastādīts pēc tāda plāna, kurš rezultētos ar vismazākajām izmaksām. Piemēram, LMT gadījumā viņš pats automātiski pārslēgtu Piezvani man, Mūsējie X, Uzraksti man utt. T.i. – lai gala lietotājam nav jālauza galvu kurš plāns viņam ir labākais, bet operators paņem tik naudu cik atbilstu tā brīža izdevīgākajam tarifu plānam. Lūk – tas ir pats labākais mobilo sakaru tarifu plāns.

Tikai kas tev dos, vai ne? Bet varbūt tomēr? :)

Esmu atgriezies Vietas.lv komandā

Ierakstīts kategorijā Viss cits | Autors: Endijs Lisovskis | 21.04.2010 18:22:07

Iespējams, ka kādam no jums ir palicis prātā tas, ka es pirms diviem gadiem biju Latvijas foršākā tūrisma vortāla Vietas.lv komandas sastāvā. Nesanāca tur ilgi nostrādāt, bet viena no lietām ko paspēju uztaisīt bija “Kartes.vietas.lv – pirmā nopietnā Google Maps API implementācija Latvijā“. Tas bija pirms 2 gadiem un mans pirmais mēģinājums kaut ko darīt ar JavaScript un Google Maps. Nedaudzos mēnešus atminos ar prieku. Tāpēc ir likumsakarīgs arī turpinājums manām un Vietas.lv attiecībām.

Vēlos interesentiem paziņot, ka esmu atgriezies Vietas.lv komandā. Turklāt šoreiz ne tikai kā parasts ierindas programmētājs, bet arī persona ar iespēju stipri ietekmēt to, kā Vietas.lv attīstīsies turpmāk.

Pēdējie daži mēneši, ja ne gads, Vietas.lv bija samērā liels klusuma periods. Taču tas mainīsies. Mums ir daudz jaunas un īpašas idejas. Negribu saukt nekādus precīzus termiņus un idejas kā tādas, taču varu teikt, ka uzlabojumi būs visos virzienos: karte un ar to saistītās iespējas, klientu iespējas, apmeklētāju iespējas. Par svarīgākajiem jaunumiem informēšu arī šajā blogā.

Gribu aicināt ikvienu, kam ir kādas īpašas vēlmes Vietas.lv sakarā, rakstīt man e-pastu (to var atrast sadaļā “Par mani“)  un izstāstīt, kas jums patīk, kas nepatīk, ko gribētu jaunu redzēt. Jo īpaši esam ieinteresēti ģeogrāfiskās lietās (kartes), kā arī jebko, kas varētu būt saistošs mūsu darbības specifikai. Gaidām ne tikai idejas un vēlmes, bet arī iespējamus sadarbības piedāvājumus. Esam atvērti sarunām.

Vēl tikai gribēju pieminēt, ka mana iekļaušanās Vietas.lv komandas sastāvā nenozīmē, ka tas būs vienīgais ar ko ikdienā nodarbošos. Savu mikrokantori likvidēt negrasos :)

Lielā Talka. Nepiedalīšos.

Ierakstīts kategorijā Viss cits | Autors: Endijs Lisovskis | 09.04.2010 16:40:03

Lielā Talka ir pasākums ar ļoti cēlu domu – sakopt Latviju.

Pasākuma ideja ir balstīta uz brīvprātīgu līdzdalību vides sakopšanā, radot saliedētību, pozitīvismu un labi padarīta darba sajūtu. Lielās Talkas idejas autore ir rakstniece Anna Žīgure, bet pati ideja aizgūta no igauņiem, kas vides sakopšanu visas valsts mērogā pirmoreiz rīkoja 2008.gada 3.maijā.

Projekta mērķis ir 10 gadu laikā padarīt Latviju un Baltijas jūras reģionu par tīrāko vietu pasaules kartē – dot iespēju dabai atveseļoties, to attīrot no plastmasas pudelēm, gumijas riepām, indīgām krāsu bundžām un citiem atkritumiem. Izklausās neiespējami? Pamēģināsim! Viss notiekošais ir mūsu pašu rokās un tieši mēs esam tie, kas veidosim labāku nākotni…

Kā jau teicu – cēli. Taču es šajā pasākumā nepiedalīšos. Gluži tāpat kā iepriekšējā gadā. Iespējams, ka tagad izskatos kā ļaunais, cūciskais un vēl sazin kāds. Lai nu tā būtu. Mana nostāja ir tāda, ka lai gan Lielā Talka ir feina doma, tomēr tā ir cīņa ar sekām. Un līdz nevarēs redzēt, ka cilvēkiem pielec tas, ka piesārņot nav labi, neredzu jēgu iet un aiz viņiem vākt.

Lieta tāda, ka es cik sevi atceros esmu aiz sevis savācis. Ja atpūšos pie dabas – atpūtas vietu novācu. Ja ejot pa ielu iztukšoju kādu limonādes pudeli vai apēdu kādu konfekti – es pāri palikušo iepakojumu nemetu zemē. Varu nēsāt rokā vai kabatā līdz brīdim kamēr atrodu kur to ir paredzēts izmest. Ja ņemot maku no kabatas līdzi tiek paķerts kāds papīrīts, kurš nokrīt uz zemes – es viņu paceļu nevis aizsperu tālāk. Bet tad ir bars ar cilvēkiem, kuriem šādas lietas ir svešas. Piemēslo gan ielas, gan ceļu malas, gan atpūtas vietas. Un talcinieki ar smaidu sejā, stādīdami rekordus, pielasa ntos maisus ar atkritumiem. Bija jautri un saliedējoši talkot? Ļoti labi – nākamgad droši dodieties uz tām pašām vietām un ņemiet līdzi maisus, cimdus. Būs ko vākt atkal. Jo cilvēki nav pelnījuši šo cēlo rīcību. Viņi turpinās cūkot.

Talku varētu uzrīkot ar tiem, kas pieķerti mēslojot un kuri par to ir norīkoti sabiedriskajos darbos. Bet pie mums tādus brīnumus negaidiet. Cūkotāji turpinaš mēslot, bet citi aiz viņiem novāks.

Tad, kad redzēšu ka mēslotāju paliek mazāk – es arī aiziešu un palīdzēšu savākt uzkrājušos krājumus. Taču kamēr cūcisko personu būs tik daudz kā to ir tagad, lai vāc tie, kam tas ir sirdsdarbs, politiķi pucējot savu spalvu, uzņēmēji reklamējot savus uzņēmumus, skolēni gūstot kopā būšanas prieku.

Priekā!

HeidiSQL – pēdējā laika labākais atklājums OpenSource pasaulē

Ierakstīts kategorijā Software | Autors: Endijs Lisovskis | 18.03.2010 12:00:23

Ikdienā diezgan daudz sanāk strādāt ar MySQL. Līdz nesenai pagātnei darbam izmantoju SQLyog Community Edition, phpMyAdmin, MySQL GUI Tools paciņu. Taču kopš esmu atklājis programmu HeidiSQL no pirmā un trešā esmu atteicies pilnībā. Savukārt phpMyAdmin vēl dažās vietās tiek izmantots (uz tiem serveriem, kuriem nevaru uztaisīt SSH tuneli, lai pieslēgtos no HeidiSQL).

Ar ko tad HeidiSQL man ir tik ļoti iepaticies? Ir vairākas lietas:
* Ļoti liela funkcionalitāte. Jo vairāk apgūstu pašu produktu, jo vairāk izbrīnīts esmu par to kā kaut kas tāds ir pieejams bez maksas, turklāt vēl OpenSource. Neskatoties uz tā jau lielo un ērto funkcionalitāti, visu laiku tiek pievienoti dažādi papildinājumi, kas darbu padara ražīgāku un ērtāku.
* Ātri tiek labotas kļūdas. Šobrīd notiek atkīva piektās versijas izstrāde. Tāpēc gadās, ka kāda lieta ir saplīsusi vai nestrādā. Šeit ir saraksts ar zināmajām problēmām. Taču, ja kāda nestrādājoša lieta tiek atrasta, par to nevajag klusēt. Es izveidoju kļūdas pieteikumu un nepilnu 24h laikā jau problēma tika novērsta. Teju katru dienu iznāk jauna apakšversija ar kādiem uzlabojumiem vai kļūdu labojumiem. Pēc fināla versijas gan jau vairs tik bieži tas nenotiks, taču izstrādes ir tiešām aktīva.
* Ļoti ātrs. Varbūt maldīgs priekšstats, bet man šī produkta ātrdarbība šķiet vislielākā no visiem līdz šim izmēģinātajiem. Gan darbojoties ar lokālu datu bāzi, gan attālinātu caur SSH tuneli.
* Vienkārši ērts.

Protams, HeidiSQL šobrīd nav pati pilnība. Ir lietas, kuras saplīst. Ir lietas, kuras vēl nav pievienotas. Taču neskatoties uz to HeidiSQL ir labākais no OpenSource pasaules ko esmu atradis 2010. gadā.

Programmēšana: tu to dari nepareizi

Ierakstīts kategorijā PHP utml. | Autors: Endijs Lisovskis | 11.03.2010 15:03:03

Šis raksts ir kā pārdomas uz php|a izlasītu rakstu “Programming: you’re doing it wrong“. Izlasīju un aizdomājos, ka pamatdoma ir ļoti precīza – lai kā mēs programmētu, mēs to darām nepareizi. T.i. – programmējot mēs izvēlamies kādu konkrētu pieeju, bet vēlāk izrādās, ka tā nav bijusi pareiza. Lai gan brīdī kad darbs tapa, pieejai nebija ne vainas. Reizām mēs paši sakām, ka mūsu iepriekšēji darbi ir uztaisīti nepareizi, bet visbiežāk citi to saka par mūsu darbiem vai mēs par citu darbiem.

Klasika. Programmētājs A pārņem programmētāja B kodus tālākai izstrādei. Ko A teiks pēc 30min, kuru laikā būs pētījis kodus? Tas !@#$% B visu tik nejēdzīgi (nepareizi) uztaisījis, ka neko te nevar glābt – viss jāmet ārā un jātaisa pareizā veidā. Ja C pārņems darbu no A, ir liela iespējamība dzirdēt tieši to pašu, ko teica A.

Bet lieta jau ir tāda, ka pats programmēšanas stils bieži vien ir sekundārs. Galvenais ir lai kods dara to, ko tam ir jādara. Nav OOP sliktāks vai labāks par funkcionālo programmēšanu. Nav viens patterns labāks par citu. Ja izmantotā lieta dara to kas jādara, tad uztaisīts ir pareizi – neskatoties uz to kā tieši tas ir izdarīts.

Protams, ir jau arī galējības. Piemēram, produkts strādā, bet tā, ka kaut ko pielikt klāt ir problēmas. Bet arī šie gadījumi nav (stipri lielākajā daļā gadījumu) tāpēc, ka izmantota viena vai otra pieeja programmēšanai. Gluži vienkārši programmētājs (vai pasūtītājs) nav ņēmuši vērā potenciālo produkta attīstību. Savukārt ja kods nestrādā (ir kļūdas izpildē, drošības problēmas utt.), tad tur jau nav runas par to ir vai nav pareizi izdarīts.

Ar visu šo es gribēju teikt, ka bieži vien aizraujamies ar viena ideālā programmēšanas veida meklēšanu. Lasām jaunākās teorijas koda strukturēšanā utt. Bet ar to nevajag aizrauties. Protams, ir jāmācās un jāiet laikam līdzi. Vienīgi der atcerēties, ka pat pēc jaunākā modes kliedziena programmētā lieta būs nepareiza, ja vien viņa nestrādās tā, kā paredzēts.

Par politiku un vēlēšanām

Ierakstīts kategorijā Viss cits | Autors: Endijs Lisovskis | 06.03.2010 15:50:21

Vēlos nedaudz padalīties ar savām domām par to, kādēļ, ļoti iespējams, šogad mana balss vēlēšanās būs nederīga. Tātad vēlēt iešu, bet papīrīts tiks iemests nederīgs. Iemesls šādai rīcībai ir pavisam vienkāršs – šobrīd neredzu nevienu partiju (vai apvienību) par kuru gribētu atdot savu balsi. Un ja tāda partija neuzradīsies (pieļauju, ka tā arī būs, ka neuzradīsies), tad balsošu ar nederīgu balsi. Ko es ar to panākšu? Neko. Bet būšu paudis savu attieksmi.

Tagad nedaudz par to kādēļ mana balss netiks nevienai no tagadējām partijām.

“Vienotība”. Piedodiet, bet tas ir baigais cirks. Trīs nesaderīgas partijas saliktas kopā, lai tikai būtu kāds politiskais piedāvājums. Ir skaidri redzams, ka uzreiz pēc vēlēšanām (vai īsi pēc tam) būs šķelšanās. Āboltiņa piesauc to, ka viņi cīnīšoties pret oligarhiem, ka viņi uzņēmās lielo nastu un izvilka valsti no bankrota. Bet, Āboltiņas kundze, kur tad Jūs bijāt iepriekšējos gados? Spēka bija par maz, lai ar oligarhiem cīnītos? Ilgus gadus sēžot pozīcijā nebija konstruktīvu ideju, lai Valsti veidotu labāku? Kur tagad ir kāda ideja par nākamajiem 800-900 miljoniem? Pirms pašvaldību vēlēšanām nevienam migla acīs netika pūsta par pensiju ne/samazināšanu? Kur ir mazo/mikro uzņēmumu atbalsts, kuru sola jau gadu? Un tikai nesakiet, ka patentu ieviešana ir baigais ekonomikas vilcējs. Jā – dažas idejas ir labas un apsveicamas. Bet ja nav spēka tās realizēt, tad nav ko krēslus deldēt. Laiks iet mājās. Pietiek.

Tautas partija. Būšu drosmīgs un pateikšu, ka biju viens no tiem, kas iepriekšējās divās reizēs balsoja par šo partiju. Pietiek. Pārāk daudz mahināciju. Pārāk daudz projektu savējiem. Divi strādājoši vecāki nevar normāli izaudzināt un izskolot trīs bērnus. Bija daudz laika, lai sevi pierādītu. Nesanāca. Laiks iet mājās. Pietiek.

LPP/LC. Lielāku populismu kā to, kas nāk no Šlesera puses grūti citur manīt. Ir jau interesanti paskatīties. Bet ir jābūt ļoti, ļoti naivam, lai spētu tam noticēt. Un žēl, ka daudzi joprojām tic. Visus lielos solījumus nesākšu uzskaitīt. Gan jau paši labi atceraties. Laiks iet mājās. Pietiek.

TB/LNNK. Šie tipi daudzu gadu garumā tā arī neko prātīgu nav varējuši izdarīt. Proti – teju katrā valdībā viņi ir kā mazs piedēklis, ar kura palīdzību nosvērt svaru kausus. Un to viņi dara – sēž kā parazīti. Klusi, klusi barojās un viss. Nedz no viņiem kādas idejas, nedz spēja kaut ko nopietnu realizēt. Un nacionālās kārts izspēlēšana paliek smieklīga. Ņemat manas pastalas un beidziet ākstīties. Laiks iet mājās. Pietiek.

ZZS. Līdzīgi tipi TB/LNNK – tikai kārts cita. Vieniem nacionālisms, otriem būšana zaļiem. Turklāt vēl ļoti jūtama Lemberga ietekme. Piedodiet vīri un sievas, bet kā Ingmāra teiktais attiecināms arī uz jums. Laiks iet mājās. Pietiek.

PCTVL. Šī partija vispār izraisa riebumu. Ceru, ka arī viņu iepriekšējais elektorāts izdarīs tāpat kā pašvaldību vēlēšanās Rīgā. Nav šai partijai vietas uz politiskās skatuves. Tāds radikālisms nav pieņemams. Laiks iet mājās. Pietiek.

SC. Zinu, ka viņi saņems ļoti daudz balsu. Turklāt ne tikai no krieviski runājošajiem, bet arī latviski runājošajiem. No latviešiem tas vairāk būs kā protesta balsojums pret augstāk minētajām partijām. Bet tie latvieši kuri balsos zina SC nostāju valodas jautājumos, visas politiskās personas, saistību ar Krieviju utt.? Varat palikt. Bet palieciet opozīcijā.

Citas partijas. Neesmu no nevienas redzējis vērā ņemamas programmas, personālijas.

Ja notiek brīnums un mana balss nebūs nederīga, tad es darīšu kā reiz teicu Twitterī. Es tiešām iestāšos tajā partijā, par kuru nobalsošu. Tikai interesanti kurā četrgadē uzradīsies partija, kura būs manas balss cienīga…

Lattelecom Interaktīvā TV

Ierakstīts kategorijā Viss cits | Autors: Endijs Lisovskis | 25.02.2010 20:13:07

Nu jau labu laiku esmu Lattelecom Interaktīvās TV lietotājs (aptuveni mēnesis). Pienācis laiks dot savu vērtējumu šim pakalpojumam.

Ko Lattelecom raksta par Interaktīvo TV var izlasīt augstāk dotajā saitē. Bet dažas no lietām: 67 TV kanāli, video noma, pārraižu arhīvs (+ ierakstīšana), TV programma, augsta kvalitāte un skaņa. Tā to saka Lattelecom. Kā ir patiesībā?

Pirmajās pāris sekundēs pēc tam, kad Interaktīvā TV bija pilnībā pieslēgusies (pēc instalēšanās utt.) uzreiz sapratu, ka kvalitāte bildei mani neapmierina. Lieta tāda, ka bieži vien bilde ir kubikaina (aplis ir nevis smuks aplis, bet aplis ar robotām malām), sejas cilvēkiem it kā veidotas no māla (sajūta kā video ar mazu bitreitu). Bet ne jau visi to ievēro. Nedz mana sieva, nedz mani vecāki attēla kvalitātē problēmas nesaskata. Viss laikam atkarīgs no tā cik augstas prasības ir pret bildi un cik izlepusi ir acs. Kas interesanti – ne visiem kanāliem problēmas ir vienlīdz lielas. Citiem lielākas, citiem mazāks. Īsti vēl neesmu sapratis vai vaina ir kanālā vai arī attēlu toņos kad problēmas piefiksēju, taču ir brīži kad viss šķiet OK un daudz brīži kad šķiet, ka kvalitāte ir neapmierinoša. Tas pats attiecas uz skaņu. Un tur es neesmu vienīgais. Arī citi apstiprinājuši ka skaņa brīžiem ir ar atbalsi un citiem kropļojumiem. Ne bieži, bet ir. Tātad augsta kvalitāte un skaņa…. so so

Raidījumu ieraksts un arhīvs ir labākais ko Interaktīvā TV piedāvā. Būtībā šobrīd vienīgā lieta, kas manās acīs šo pakalpojumu padara interesantu. Protams, var pusnaktī ieslēgt arī YouTube, lai noskatītos Panorāmu, bet ērtāk atgulties dīvānā un ieslēgt TV. Turklāt YouTube nebūs viss. Kaut vai hokeja spēles varu skatīties tad kad man ir tam laiks. Turklāt var pārtīt, nopauzēt. Ideāli. Taču tas kas trūkst – ir maz kanālu kuri nodrošina arhīva/ieraksta iespēju. Ceru, ka to klāsts tiks papildināts.

TV kanāli. Varu teikt, ka mani piedāvāto kanālu klāsts apmierina. Pamata pakā pietiktu arī ar krietni mazāku kanālu skaitu. Un nesaprotu, kāpēc kādam būtu nepieciešams no 30 kanāliem 7 veltīt mūzikai… (cipari var būt arī aptuveni nevis precīzi, jo rakstu nepārbaudot). Tematiskās pakas arī ir laba lieta, bet tā kā pie TV nepavadu daudz laika, tad nav vajadzības pēc tām.

TV programma. Nelietoju. Tāpēc, ka ļoti, ļoti lēna. Un tie kanāli ko parasti skatos dienu no dienas rāda vienu un to pašu. Taču man patīk tas, ka pārslēdzot kādu kanālu var redzēt šī brīža raidījuma nosaukumu un kad sāksies nākamais.

Video noma. Neizmantoju. Neesmu šobrīd gatavs maksāt par filmām. Un arī bezmaksas filmu neskatos. Laikam nav piedāvājumā gluži tās, kas mani varētu interesēt. Vienreiz tīri intereses pēc ieslēdzu, lai pārbaudītu kā tas strādā. Kvalitāte +- OK, ja neskaita to, ka dažbrīd visa bilde aizbrauca kvadrātos.

Vēl kaitinošāk par attēla kvalitāti ir tikai UI bremzīgums. Kanāli pārslēdzas lēni. Izvēlnes sadaļas verās lēni. UI ir tik nenormāli lēns un kaitinošs, ka es to lietoju pēc iespējas retāk. Un no manas TV skatīšanās paradumu listes ir pazudusi biežā kanālu pārslēgšana. Labāk atstāt lai strādā viens kanāls kā mocīties ar lēno pārslēgšanos. Un nepatīk man tas, ka nav iespējas pašam izveidot sarakstu ar tiem kanāliem kurus skatos visbiežāk. Nepatīk man tā 3 ciparu numerācija. Sašķirotu savus iecienītos 7 kanālus vienu pēc otra un būtu daudz ērtāk. Bet nē – tas nav iespējasm.

Pakalpojuma cena ir pieņemama. Vai būtu gatavs par TV maksāt vairāk… nu nezinu. Iespējams. Bet ļoti minimāli.

Noslēdzot jāsaka, ka Interaktīvā TV manā skatījumā nav slikta. Taču tai ir daudz, daudz vietas kur augt. Un nav tā nekāda medusmaize. Pakalpojumu izvelk arhīvs/raidījumu ierakstīšana. Ja ne šis, tad nezinu vai šobrīd lietotu.

Papildināts: Kopš raksta uztapšanas ir novērsti daži no minētajiem trūkumiem. Tātad – tagad ir iespēja veidot pašam savu iecienītāko kanālu sarakstu. Kā arī iespējams ierakstīt TV3, 3+ un TV6.

Ne tikai par iPad, bet Apple kopumā

Ierakstīts kategorijā Viss cits | Autors: Endijs Lisovskis | 29.01.2010 18:26:00

Vēlos izteikt savas domas par Apple – kompāniju, kura ražo tos jaukos un spīdīgos produktus. Ceru, ka šis neizvērtīsies par kaut kādu kariņu Apple Vs. Whatever. Kā jau daudziem – arī man patīk Apple produkti. MacBook, iPhone utt. ir tiešām lieliski un var teikt, ka labākie savā nišā. Es gan nekad neesmu pat turējis rokās nevienu no viņiem, nemaz jau nerunājot par to, ka būtu kādu iegādājies. Bet ir skaidrs, ka labrāt pie tāda tiktu, ja būtu iespēja.

Pāris dienas atpakaļ es padevos vispārējai plūsmai un arī vēroju Apple jaunā produkta iPad prezentāciju. Par pašu iPad biju vīlies, jo nesaskatu tajā tādu revolūciju, par kuru stāstīja Stīvs. Es šobrīd neatstāstīšu, kas iPad ir un kā tur nav. Ja jums ir vēlme – gan jau atradīsiet paši informāciju. Ar to tagad ir pilns internets. Pēc pirmajām negatīvajām atsauksmēm, Twitterī sāka parādīties teksti ‘No sākuma nepatika, tad vēlreiz noskatījos prezentāciju un sāka iepatikties‘. Tas tika teikts par iPad. Nu neko darīt – ieslēdzu es vēlreiz prezentāciju – taču vairāk par 20 minūtēm to paskatīties nevarēju. Un tas kādēļ nevarēju arī ir cēlonis šim rakstam.

Es nesaprotu, kā var akli sekot kultam. Šajā gadījumā Apple ir kults. Jā – ir labi produkti – pērkam, ja varam atļauties. Bet kādēļ ir jāpērk visu, ko viņi ražo? Redzēju komentāru internetā, kur viens izteicās aptuveni šādi: Man vienalga, ka tam nav īsti pielietojuma. Bet kad viņi uztaisa kaut ko jaunu es kļūstu kā mazs bērns un man to vajag. Un šķiet, ka tā ir ar daudziem. Tak kļūstiet reiz pieauguši! Nav viss jāpērk. Turklāt kā var izturēt to nenormāli milzīgo sava produkta slavēšanu, kuru izpilda Stīvs. Prezentācijā viņš teica, ka ar iPad ir ērtāk kā ar portatīvo datoru skatīties filmas, spēlēt spēles, lasīt grāmatas, pārlūkot web un rakstīt epastus. Klaji meli. Kā iPad var būt labāks spēlēm un filmām par portatīvo datoru? Turklāt rakstīt vēstules ar virtuālo klaviatūru … sadisms un pašapmāns, ka tas ir ērti. Web pārlūkošana ērtāka kā ar datoru? Meli. Redzējāt cik lēni atvērt bookmarkus utt. Ar peli un klaviatūru tas viss ir izdarāms daudz ātrāk un ērtāk. Taču Stīvam tas viss ir vienalga. Revolucionārākā ierīce, kuru esam radījuši. Ērtāk darīt to un šito. Stīv – tas ir pašapmāns. iPhone – tā bija revolūcija. iPod – tā bija revolūcija.

Jā – iPad var būt noderīgs šad un tad. Bet tā nav revolūcija. Tas nav labākais ko Apple ir radījis. Bet daudziem Apple kulta cilvēkiem tas būs vienalga. Ja Stīvs saka ‘Best experience ever’, tad jāpalīdz Apple nopelnīt kārtējo miljardu. Jūsu nauda, bet ļaujiet vienam Apple produktam būt FAIL. Un ja iPad tiešām būs FAIL, tad varbūt Apple saņemsies radīt revolucionāru tableti.

Par to aizbraukšanu

Ierakstīts kategorijā Viss cits | Autors: Endijs Lisovskis | 13.01.2010 18:43:16

Jau vairākas dienas mēģinu sev nodefinēt – vai es varētu aizbraukt no Latvijas un apmesties uz dzīvi kādā citā valstī. Un esmu nonācis pie slēdziena, ka līdz racionāli izsvērtai atbildei netikt. Šajā vienādojumā ir pārāk daudz nezināmo. Līdz ar to arī rezultāts ir neparedzams.

Būtu daudz vieglāk izdomāt braukt vai nē, ja nebūtu citas izejas, kā tikai braukt. Piemēram, nespēja atrast darbu Latvijā (vai arī iespēja atrast darbu par tādu algu, kura nespēj nosegt vajadzības), svešumā esoši ģimenes locekļi, darba piedāvājums no kura nav iespējams atteikties utt. Bet ja tāda situācija nav, tad tas vairs nav tik vienkārši. Vismaz man – cilvēkam, kurš šobrīd var nopelnīt iztikai arī Latvijā. Taču kaut kāds vilinājums tomēr ir. Bet ar to ir par maz.

Pamēģināšu salikt punktus par labu braukšanai un par labu palikšanai.

Braukšanai: jauna pieredze, jaunas iespējas, ļoti iespējams labāki dzīves apstākļi.

Palikšanai: sava zeme tomēr ir sava un cita nevar būt par to mīļāka, Latvijā pieliekoši ģimenes locekļi/radi.

Šķiet, ka aizbraukšana sanāk tāda kā verdzība un/vai pārdošanās. Bet ja neskatoties uz to rodas iespēja baudīt cilvēkam pienācīgu dzīvi nevis knapināties, tad varbūt tas ir tā vērts. Jo dzīvojam taču vienreiz. Bet, bet… Kāds labums no pārticīgākas dzīves, ja nav blakus tev svarīgi cilvēki. Jā – sievu, bērnus paņemtu līdzi. Bet vecāki, vecvecāki un pārējie taču paliktu. Un kaut kā īsti negribētos, lai mani bērni savus vecvecākus redz tikai reizi gadā (un viņi viņus tāpat). Protams, var jau gadīties, ka aizbrauc prom, nostrādā/padzīvo gadus 5 un tad pārcelies atpakaļ uz Latviju. Bet ja nu tomēr nē…? Nu jā – var jau gadīties, ka svešumā sanāk tik ļoti labi iekārtoties, ka ar laiku pārceļās arī citi radi…. Bet ja nu tomēr nē…?

Nu lūk – lai kā arī racionāli mēģinātu saprast – aizbraukt vai nē – secinājums ir viens. To racionāli izdomāt nav iespējams. Ja gadījumā kādreiz kaut ko tādu darīšu, tad tas būs mirkļa iespaidā.

Manas domas par izslavēto Avatar

Ierakstīts kategorijā Filmas | Autors: Endijs Lisovskis | 31.12.2009 18:49:08

Pirms kādām nepilnām pāris nedēļām ar sievu biju aizgājis ievērtēt izslavēto filmu – Avatar. Nedaudz padalīšos ar savām domām par šo darbu.

No sākuma vēlos teikt, ka tad, kad es pirmo reizi ieraudzīju filmas traileri (kuru demonstrēja kinoteātrī pirms kādas no filmām) nospriedu, ka šī nu gan ir viena nejēdzīga filma un uz viņu noteikti neiešu. Neesmu dižš fantastikas žanra filmu piekritējs. Turklāt no trailera (varbūt tas bīja tīzeris?) nevarēja saprast par ko filma īsti ir. Taču vēlāk noskatījos nedaudz garāku traileri un tad es sapratu sižetu un filma sāka ieinteresēt. Punktu uz i uzlika ļoti labās atsauksmes par filmu no citiem.

Tātad tika aiziets uz Avatar 3D versiju, jo kā izteicās (kaut kur to lasīju) Kamerons (šīs filmas režisors), tad filmu esot jāskatās tieši 3D.

Labās lietas: ļoti krāšņa pasaule, ļoti daudz piedomāts pie detaļām. Pirmajā mirklī viss šķiet nedaudz dīvains – gan Pandoras daba, gan tās iedzīvotāji. Taču filmai progresējot tas sāk šķist pavisam normāli un pašsaprotami. Pandoru pieņēmu teju kā reāli eksistējošu lietu. Vēl ievērības cienīga lieta ir tāda, ka visas filmas garumā (un filma krietni pārsniedz standarta 1,5h) nebija garlaicīgi nevienā mirklī. Sižeta vājās vietas aizpildīja krāšņie skati utt.

Sliktās lietas: vairākas lietas sižetā viegli prognozējamas un pats sižets nav nekas unikāls (ar to es domāju – atnāk ļaunie un iekaro kādu vietu tikai lai tiktu pie resursiem).

Par 3D. Tas neattiecas uz filmu kā tādu, bet uz 3D tehnoloģiju kā tādu. Lai gan tā tiešām ir filmu nākotne – šobrīd ir daudz trūkumu tai. Pirmkārt – brilles ir nejēdzīgas, daudziem attēlu safokusēšana izraisa galvas sāpes (palīdzot izvairīties no tām, ja koncentrējat skatienu tikai uz to kas ir fokusā nevis citām detaļām), atkarībā no redzes īpatnībām dažādas problēmas ar attēla uztveršanu (citiem sāk sāpēt acis, citiem (kā, piemēram, man) ik pa laikam traucē dažu bildes objektu “mirgošana”), utt. Lai nu kā neskatoties uz šiem trūkumiem – ļoti ticams, ka arī nākamo filmu skatīšos 3D, ja vien būs tāda iespēja. Sieva gan izteicās, ka viņai pat vieglāk būtu uztvert filmu 2D nevis 3D.

Rezumējot Avatar teikšu tā: filma laba, pat ļoti, bet nekas tāds, lai teiktu, ka tā ir “labākā filma”, “revolūcija”, “visas pārējās filmas nobāl” utt. Dodu 8.5 punktus no 10.