Endija Lisovska pieraksti

Uldis ir aizsācis rakstu ķēdīti par tēmu “Trīs visriebīgākie šoferi“. Ja vien Wordpress Dashboardā nebūtu redzējis, ka viņš uz mani ir ielinkojis, tā arī nebūtu pamanījis, ka esmu ielikts starp tiem, kurus viņš vēlētos redzēt kā rakstu sērijas turpinātāju. Lai gan lasu Ulda blogu, tomēr šo rakstu biju nolēmis nelasīt. Bet nu ja jau reiz esmu minēts, tad stafeti pārņemšu un padošu tālāk. Ja kāds no stafetes kociņa saņēmējiem negrib rakstīt – nav nepieciešams. Bet nu pie lietas.

Pirmais visriebīgākais šoferis esmu es pats. Lai gan avārijas netaisu un esmu laipns autobraucējs (piemēram, palaižu citus izgriezties no pagalmiem, ielaižu joslā, pabrīdinu par neieslēgtām gaismām utt.), tomēr esmu savā ziņā riebīgs. Tas tāpēc, ka beiži uzsāku braukt ar lielu paātrinājumu (cik jau nu auto atļauj) un bremzēju asi. Tas gan vairāk ietekmē tos, kas atrodas automašīnā, jo ja man tuvu seko kāds cits auto, tad asā bremzēšana izpaliek. Kā jau teicu – avārijas netaisu. Viena no riebīgajām īpašībām ir kaitinošā atļautā ātruma ievērošana. T.i. – es braucu ar maksimālo atļauto + 5km/h. Līdz ar to tiem, kas brauc uz 100km/h ir grūtāk apdzīt mani, kā tos, kas brauc uz 90km/h. Kā arī man nākas apdzīt tos, kas brauc uz 90km/h. Ja es nomestu 5km/h nost, tad šādas lietas atkristu. Turklāt tuvojoties apdzīvotas vietas beigām, lielālākā daļa autobraucēju jau uzņem ātrumu krietni virs 50km/h vēl kādu puskilometru pirms to drīkst darīt. Taču es gaidu līdz sasniedzu zīmi un tikai tad paātrinos. Tas daudzus ļoti kaitina, bet mani pat savā ziņā uzjautrina tas, kā citi neizturot nesās garām.

Par otro… Te gan nebūs šoferis, bet šoferu paveids. Un tie ir tādi, kas neslēdz pagriezienu rādītājus. Nu ja jau tāda iespēja automašīnām ir paredzēta, tad kāpēc to nelietot? Ja nerāda pagriezienu signālu, tad tā ir necieņa pret citiem. Turklāt, piemēram, man pagriezienu signālu ieslēgšana ir kā reflekss. Es nepiedomāju pie ta, ka joslu mainot jāieslēdz signāls vai arī esot uz lauku ceļa (kur vairāku km radiusā nav neviena cita auto) un veicot pagriezienu tas būtu jāieslēdz. Tā vienkārši notiek. Tāpēc, jo mazāk saprotams man ir tas, kāpēc citi to nedara. Nu nevajag jau gaidīt kamēr signāls mirgo desmit reizes. Ja maina joslas – nu viens mirkšķinājums un pietiek.

Un pēdējais šoferu veids ir tie, kas nejēdz noparkoties. Es pats gan arī neesmu eksperts, kas mācētu perfekti tikt galā ar šo disciplīnu. Bet nu tajos gadījumos, kad es redzu, ka man netikt ar to galā, es attiecīgajā vietā nestājos. Taču nez kāpēc daudzi domā, ka noparkoties uz līnijām vai arī tikt tuvu citam, ka ar durvju atvēršanu ir nepieciešams atstāt kādu zīmi blakus esošajā auto, ir ļoti stilīgi.

Tad nu stafetes kociņu nododu Kristapam (jo viņš nobrauc dikten, dikten daudz), Maksimam (jo kad pēdējo reizi biju pasažieris viņa auto tā vien likās, ka viņš ir mana saraksta otrās kategorijas pārstāvis :D ), kā arī Kasparam (pievienojos Ulda izvēlei, jo Kaspars ir viens no tiem, kas nesen ticis pie tiesībām).

Dažas dienas iepriekš jau Twitterī padalījos ar saiti uz Web lapu ZendCasts. Tad biju arī nodomājis, ka gan jau tie, kam tas interesē būs piefiksējuši. Taču tagad sāku domāt, ka ne jau visi Twitterī man seko, turklāt arī tie kas seko to nedara 24/7. Turklāt arī Google nebūs manu Tweetu noindeksējusi un nevarēs parādīt potenciālajiem informācijas tīkotājiem.

Tad nu lūk. Ir tāda Web lapa – http://www.zendcasts.com, kurā apkopoti vairāki screencāsti (šim vārdam latviskojums vispār ir?) par un Zend Framework. Autors par lapu saka šādi:

Zendcasts is a weekly podcast in screencast format covering different parts of the Zend Framework, a PHP framework designed for developing enterprise application development. The site was launched at the beginning of 2009 and is managed by Jon Lebensold.

Nu jau video skaits ir ~ 30 un regulāri tiek pievienoti jauni. Apskatītās tēmas ir ļoti dažādas. Sākot no pavisam elementārām, beidzot ar tēmām, kuras būs interesantas jau pieredzējušākiem Zend Framework lietotājiem.

Turklāt šiem screencastiem ir vairākas ļoti labas īpašības:

• Runātājam ir laba izteiksmes forma. Visu var labi saprast. Nav čarkstoša skaņa vai murmināšana zem deguna.
• Video ir liela izšķirtspēja – nav nepieciešams samiegt acis, lai kaut ko redzētu, turklāt viss rādāmais ielien kadrā.
• Video ir svaigi. Tas nozīmē, ka nebūs šajās pamācībās novecojusi informācija.
• Video var ne tikai skatīties Web pārlūkā, bet lejupielādēt arī iTunes.

Pirms kāda laika jau rakstīju ierakstu par taupīšanu/ekonomēšanu. Kā vienu no punktiem minēju, ka vajadzētu apsvērt iespēju izmantot alternatīvus pakalpojumu sniedzējus. Pirms neilga laika nolēmu, ka vajadzētu veikt nelielu revīziju tajā, kādus un kuru banku pakalpojumus izmantoju.

Līdz nesenai pagātnei biju trīs skandināvu banku klients. Katrā bankā pilns pakalpojumu komplekts: maksājumu kartes, interneta bankas, SMS bankas, kredīti utt. Domāju, ka līdzīga situācija ir daudziem. Tas tāpēc, ka lai saņemtu kādu bankas pakalpojumu, ir jākļūst par tās klientu. Piemēram, vēlamies valsts galvotu kredītu studentiem – banka A. Citu gadu šo pakalpojumu nodrošina banka B. Nu jau otra banka komplektā. Turklāt kredītu buma laikā bankas ļoti vilināja. Varēja paņemt kredītu vienā, tad otrā, tad trešajā. Un visiem bija vienalga kas ar tevi notiek citur. Un kas ir interesanti, kļūstot par bankas klientu parasti tiek atvērts pilns pakalpojumu komplekts, jo tas bieži vien ir lētāk kā izvēlēties tikai vienu vai divus pakalpojumus. Tas, ka telefona bankas vai SMS bankas vajadzīgas tikai retajam, jau ir cits stāsts.

Tad nu sāku domāt, vai tiešām man visās trijās bankās ir vajadzīgi visi šie pakalpojumi. Ātri vien sapratu ka nē. Pat vairāk – sapratu, ka man pilnībā pietiek ar divām bankām. Tāpēc vienā jaukā dienā aizgāju uz trešo banku, nomaksāju kredītu un nolikvidēju savu kontu (līdz ar to vairs neesmu bankas klients). Kas interesanti – nemaz nemēģināja mani pierunāt palikt. Tātad klientu pietiek. Savukārt otrā bankā nolikvidēju kredītlīniju, atteicos no maksājumu kartēm un turpmāk šo banku izmantošu daudz mazāk. T.i. – vairs man nav tur palicis neviens pakalpojums, par kuru būtu jāmaksā kādas gada maksas vai tamlīdzīgi. Ja tādas maksas tiks ieviestas, iespējams arī no šīs bankas atteikšos pavisam. Savukārt pirmajā bankā sākšu izmantot vairāk dažādus pakalpojumus un caur šo banku turpmāk vadīšu lielāko daļu no naudas plūsmas.

Kas ar šādu pārskatīšanu tiek iegūts? Vairākas lietas:

• Makā vairāk vietas, jo nav tur vairs tik daudz visādu maksājumu karšu, kodu kartiņu, vizītkaršu un citas drazas.
• Naudas ekonomija. Atsakamies no vienas maksājumu kartes un rodas ekonomija vidēji 10Ls gadā. Nav jau daudz, bet tomēr. Turklāt jo mazāk pakalpojumus un mazākā skaitā banku izmantojam, jo mazāka iespēja, ka nepamanīsim kādu jaunu komisiju parādīšanos.
• Vairāk koncentrējot naudas plūsmu vienā bankā, mēs šīs bankas acīs kļūstam par nopietnākiem klientiem. Bankai patīk redzēt, ka nauda plūst. Bet ja tas notiek vienlaicīgi trīs bankās, tad naudas plūsma katrā ir relatīvi maza. Bet jo lielāka plūsma, jo labākus un izdevīgākus pakalpojumus varam izmantot.

Kādu laiku atpakaļ Latvijas internetā bija neliels domstarpību kariņš par to cik zolīdi ir likt Google AdSense reklāmas lapās, kuru saturs ir latviešu valodā, ja oficiāli Google AdSense šādu lietu neatļāva. Bija tādi, kas lika, jo reklāmas rādījās un Google īsti neprotestēja. Bija tādi, kas teica, ka īsti pareizi tas nav. Lai nu kā, izrādās ka nu jau kādu laiku, Google AdSense reklāmas IR atļauts izvietot lapās, kuru pamatvaloda ir latviešu valoda! Es to pirmo reizi padzirdēju Twitterī no Alekseja. Iespējams, ka tas jau ir atļauts sen, bet nekādus oficiālus paziņojumus no Google nebiju redzējis. Ja tas jau sen ir atļauts – kāpēc neviens par to nebija ieblogojis?

Par to, ka tāda lieta ir atļauta varat pārliecināteis paši, aizejot uz Google AdSense palīdzības sadaļu. Jocīgi gan ir tas, ka US tulkojuma versijā latviešu valoda joprojām nav sarakstā. Taču, tā kā ir gan latviešu tulkojuma versijā, gan UK tulkojumā, tad varam uzskatīt, ka viss ir kārtībā.

Ko tas nozīmē Latvijas internetam? Daudzas lietas. Piemēram:

• Tagad arī blogu īpašnieki (un jebkuru citu nelielu web lapu īpašnieki) var pilnībā legāli nopelnīt naudu kaut vai lai segtu hostinga pakalpojumus. Ja apmeklējums ir vērā ņemams, tad arī kāds lats priekš kino un/vai grāmatām atleks. Vienīgi nevajag cerēt, ka tagad nu visi kļūsim bagāti. Ja Latvijā kāds ar reklāmu blogā varētu nopelnīt naudas summu, kas ļautu pilnībā atteikties no darba, tad tas ir Pēteris.
• Textads.lv sāksies grūti laiki. Es nezinu, ko viņiem vajadzētu mainīt, lai kāds lapā liktu viņu reklāmas nevis AdSense. Pēdējais piedāvā daudz lielāku reklāmdevēju bāzi, turklāt klikšķa cena ir krietni lielāka.
• Latvijas reklāmdevējiem AdWords kļūs aizvien tīkamāks, jo AdSense tiks izvietots aizvien lielākā skaitā projektu.
• Varbūt un tikai varbūt, blogos atkal sāks atgriezties kāda dzīvība, jo pēdējā laikā (pateicoties vasarai vai Twitter) aktivitāte lielā daļā blogu ir stipri kritusi. Turklāt iespējams redzēsim jaunus Web projektus, kuri tiks veidoti ar domu, ka galvenais ienākumu avots būs AdSense nevis maksas pakalpojumi lietotājiem.

Kādas ir tavas domas – vai tas, ka Google AdSense ir legāli pieejams Web lapām latviešu valodā kaut ko mainīs? Vai varbūt tie, kas gribēja likt reklāmas tās jau bija salikuši vēl pirms tas bija atļauts un nekas īsti nemainīsies?

Papildināts tiem, kas nelasa komentārus

Es pamēģināju piereģistrēt vēl vienu AdSense kontu, šoreiz norādot latviešu valodu. Tik tālu viss OK. Taču konts netika apstiprināts norādot uz AdSense Help sadaļu US tulkojumā. Līdz ar to tikt pie AdSense konta norādot LV lapu nebūs vienkārši. Taču, ja AdSense konts jau ir, neredzu šķēršļus reklāmu izvietošanai LV lapās, jo jebkuru Google pretenziju gadījumā varam norādīt uz UK (GB) tulkojumu. Bet tas, ka LV valoda jau parādās tulkotajos Help materiālos nozīmē to, ka arī US variantā drīzumā tai vajadzētu būt.

Lasot rakstus interneta vortālos/portālos, kā arī skatoties TV pāraides mani nepamet sajūta, ka bankas melo. Ne jau tieši bankas, bet banku pārstāvji, kuri pauž banku oficiālo pozīciju dažādos jautājumos. Un iespējamie meli izpaužas divās lietās: banku pretīmnākšana tiem, kam šobrīd ir pagrūti atdot kredītus; banku vēlme kreditēt (gan privātpersonas, gan uzņēmumus).

Īpaši tracina Swedbank, kas kā jau lielākais spēlētājs banku sektorā, visbiežāk nāk klajā ar dažādiem paziņojumiem. Kurš no jums nav dzirdējis, ka bankas stāsta: “Nāciet pie mums, ja redzat, ka būs problēmas ar atmaksu. Mēs palīdzēsim!” ? Bet vai kāds no jums ir kaut kur manījis ka kāds klients kādu banku, par šādu palīdzēšanu paslavētu. Es neesmu redzējis. Tāpēc pieļauju, ka ja tādi gadījumi ir, tad tas ir ļoti, ļoti mazs procents no visiem gadījumiem. Tipiskākais komentārs par banku rīcību no tiem, kas reāli ir gājuši uz bankām risināt savas problēmas ir: atlika pamatsummas maksājumu uz termiņu X (tātad procentus maksājam joprojām), toties procentu likmi palielināja par Y procentpunktiem. Reālais ieguvums ir maksājuma samazinājums par 10-20% termiņā X, bet pēc tam maksājums kļūst lielāks kā pirms palīdzības saņemšanas. Ja tā ir pretīmnākšana no bankas puses, tad man īsti negribās ticēt arī citiem viņu paziņojumiem.

Kredītu izsniegšana. Šodien jau pieminētā Swedbank izplata paziņojumu, ka redz cilvēki paši nemaz tos kredītus negrib. Protams, var jau novelt vainu uz citiem. Bet vai paši maz kredītus vēlas izsniegt? Vēlas, bet tikai gadījumos, ja ir ļoti liela ķīla vai arī uz ļoti lieliem procentiem. Swedbank procentu likmes kredītlīnijām un tamlīdzīgiem pakalpojumiem ~30%, turklāt jābūt algas kontiem, smukām bilancēm utt., citas bankas (piemēram, Bigbank) atļaujas prasīt pat vairāk kā 250% gadā par izsniegto kredītu. Var jau kredīta saņemšanu padarīt neizdevīgu vai pat teju neiespējamu un tad teikt cilvēki paši negrib, bet vai tā nav ņirgāšanās?

Jūsu domas? Bankas melo?

Meklējot izdevīgākos banku piedāvājumus uzkrājumiem, pamanīju, ka Hipotēku banka ir izstrādājusi programmu “Mūsu budžets”. Šo programmu viņi kā dāvanu dod tiem saviem klientiem, kuri pieteikušies Ģimenes komplektam . Paši viņi par šo programmu saka sekojoši:

Tā ir kā elektroniska piezīmju grāmatiņa, kas vajadzīgos brīžos sniegs atbildes uz tādiem jautājumiem, kā: “Kur mēs tā iztērējāmies?” vai “Kā mēs varētu ietaupīt?”. Ja izmantojat internetbanku HipoNet, tajā veiktos darījumus nav nepieciešams pārrakstīt, jo tos ērti var ielādēt “Mūsu budžets” programmā.

Es savu izdevumu/ienākumu uzskaitei jau vairāk kā pusotru gadu izmantoju programmu Buddi. Tāpēc mani ļoti ieinteresēja tas, kādu programmu ir izdevies izstrādāt Hipotēku bankai. Tā kā tas ir bankas produkts, tad tam vajadzētu būt ļoti pārdomātam, precīzām, stabilam. Taču tā kā neesmu Hipotēku bankas klients, tad neloloju īpašas cerības, ka pie “Mūsu budžets” tikšu. Bet tiku gan. Izstādē “Bērnu pasaule 2009″, kura norisinājās pirms kāda mēneša sanāca saruna ar Hipotēku bankas pārstāvjiem, kuri mēģināja mani pierunāt izmantot kādu no viņu pakalpojumiem (uzkrājums bērnam, Ģimenes komplekts utml.). Tā kā par savas kontaktinformācijas atstāšanu (tātad vēl patālu no tapšanas par reālu klientu), man piedāvājās uzdāvināt “Mūsu budžets”, tad nolēmu ka nelaidīšu iespēju garām.

Nolēmu padalīties ar jums savos secinājumos par programmu. No sākuma par programmas iespējām. Tad secinājumi. Un nobeigumā sarakste ar Hipotēku banku un daži komentāri par viņu info dienestu.

[Lasīt visu ierakstu...]

Neesmu kūdītājs, panikas cēlājs, tautas mierinātājs vai vēl kaut kāds, tautas domu ietekmējošs indivīds. Tādēļ secinājumus ļaušu izdarīt jums pašiem. Par ko secinājumus? Par tik daudz apspriesto tēmu un teju “TABU” vārdu “Devalvācija”.

Pirms jau laba laika es rakstīju, ko tas nozīmētu mums (visai virspusēji) un vēlāk mierināju, ka tas nenotiks, jo Latvijas Bankai ir pietiekoši lielas citu valstu valūtas rezerves. Attiecīgie raksti tapa teju pirms pusotra gada. Taču, fons sarunām ap un par devalvāciju nav palicis mierīgāks, bet gluži otrādi, tas ticis piesātināts ar vēl vairāk neskaidriem apgabaliem.

Šobrīd uz Latviju nav atiecināms tikai Lata devalvācija tā klasiskā izpratnē. Uzreiz vēlos piezīmēt, ka man nav ekonomista/finansista izglītība/darba pieredze, līdz ar to mani spriedelējumi var būt arī ne pārāk pamatoti/objektīv utt. Lai Latu devalvētu, Latvijas Bankai ir jābūt nespējīgai apmainīt Latus pret citām valūtām, ja tirgus dalībnieki šādu apmaiņu pieprasa. Tā kā Latvijas Banka ir noslēgusi līgumu ar Zviedrijas Centrālo banku par to, ka zviedri nepieciešamības gadījumā Latvijas Bankai aizdos (vai apmainīs pret latiem (īsti neatceros precīzo formulējumu)) līdz 500 miljoniem EUR, tad kādam laikam Latvijas Bankai ar to pietiks. Jautājums ir – vai tad kad šie 500 miljoni beigsies, Latvijas Bankai būs pietiekamas rezerves vai iespēja aizņemties, lai segtu Latus ar citām valūtām. Šodien presē var lasīt, ka pašiem zviedriem naudiņas sāk aptrūkties. Līdz ar to no viņiem īsti palīdzību var negaidīt. Ja spēs apmainīt Latus – viss kārtībā. Ja nebūs – Lats bez ierunām kritīs. Tātad šeit īpaša zīlēšana nav nepieciešama. Latvijas Banka var stāvēt kā klints un Lats nekritīs kaut vai visa Saeima to lūgs (par Lata kursu atbild tikai Latvijas Banka), ja vien pietiks naudas citās valūtās. Vai pietiks – to jāprasa Latvijas Bankai.

Otra lieta, kura raisa lielākas pārdomas un ir tieši vieta kur pašiem izdarīt savus secinājumus, ir Valsts spēja vai nespēja norēķināties ar iedzīvotājiem, kreditoriem, starptautiskām organizācijām. Ir tāda iestāde kā Valsts Kase. Tur ieplūst visa mūsu nodokļu nauda un tālāk tā tiek sadalīta tiem, kam pienākas un kam paredz budžets utt. Šobrīd naudas pieteikot līdz augustam. Ienākumi Kasē krīt. Līdz ar to naudas daudzums samazinās. Tas ko mēģinās panākt ar budžeta grozījumiem, ir samazināt naudas izplūšanu no Kases. Bet paradokss ir tāds, ka ja samazinās Kases izdevumi, tad samazināsies arī ienākumi tajā. Tātad brutāli nogriežot dažus procentus no izdevumiem, sagaidām arī ienākumu kritumu un atkal varam domāt par izdevumu samazināšanu.

Tas ko vēlas darīt Valdība, ir aizņemties naudu, lai šādi kompensētu starpību starp ienākumiem un izdevumiem. Bet vai tas tiks saņemts ir jau cits jautājums. Vienu aizdevuma daļu jau nesaņēmām, jo netika laicīgi veiktas reformas. SVF izteica dažādus pārmetumus utt. Cik ir lasīts, tad SVF (Starptautiskais Valūtas Fonds) nostāja joprojām nav īsti mainījusies. Taču SVF nepatikai pret to kā notiek reformas Latvijā nu jau ir pievienojusies arī EK (Eiropas Komisija). Atceramies, ka EK ir plānots kā TOP aizdevējs. Bet ja reformas netiks veiktas pietiekami strauji, tad no EK naudiņas nebūs. Vēl Valsts mēģina pārdot parādzīmes, bet pēc tām nav īpaši liels pieprasījums, lai gan šo to notirgot sanāk. Ja tomēr, EK un SVF redz, ka Latvijas Valdība spēs veikt un veic reformas, tad nauda tiks aizdota. Vai Valdība to spēj – tas ir jāizdomā jums pašiem. Ja tomēr sanāk tā, ka starptautiskie aizdevēji naudu Latvijas Valstij neaizdod, Kasē nauda beigsies. Tas nozīmē, ka algu, pabalstu, pensiju utt. izmaksas sāks aizkavēties vai arī tiks izmaksātas tikai daļēji, līdz brīdim, kad situācija uzlabosies. Otrs variants – ieviest samaksu surogātvalūtā – talonos vai kā citādi. Taču tā kā Valsts pati neko neražo, interesanti kā tāda sistēma varētu darboties reālajā dzīvē (kam tie taloni būs nepieciešami). Ja ne talonos, Valsts var izmaksāt algu parādzīmēs, obligācijās. Taču tā ir devalvācija.

Šodien presē un ziņu portālos varam lasīt, ka Latvijas varenie (Lembergs, Šķēle utt.) sāk pieradināt tautu devalvācijas nepieciešamībai un neizbēgamībai. Tāpat varam lasīt, ka SEB bankas vadība devusi ziņu – viņu zaudējumi devalvācijas gadījumā nebūs lielāki, kā nedevalvācijas gadījumā. Ienākumi Valsts Kasē sarūk aizvien straujāk, problemātisko hipotekāro kredītu apjoms jau ir padsmit procenti, Latvijas Bankas prezidents, Karnīte un citi runā par taloniem, bezdarba apjoms pieaug, IKP strauji krīt.

Uz visa šī fona, Repše atļaujas paziņot, ka Latvija ir tuvu bezdibeņa malai un drīz sāksies atlabšana. Kāds ir ticamības moments šim apgalvojumam un līdz ar to arī citiem šī un citu politiķu teiktajam? Intervijās Dombrovskis un citi lieto frāzas “Pagaidām neizskatām (iespēju)”, “Šobrīd nav aktuāli (runāt par)” utt., lai gan pirms kāda laika spēja teikt “Tas nebūs”, “Tas nenotiks”. utt.

Par to vai būs devalvācija (un ja būs, tad kādā formā) domājiet un izdariet secinājumus paši.

Pirms padsmit minūtēm SWH dzirdēju dziesmu Everybody’s Free To Wear Sunscreen. Lūk šis bija gabals, kurš uzreiz aizķēra un lika domāt. Superīgi vārdi. Varbūt kāds zin kādus līdzīgus gabalus? Labprāt paklausītos vēl. Tā kā šim gabalam svarīgākais ir vārdi, tad ielieku ne tikai video, bet arī dziesmas tekstu.

Kam nerāda – skatīties http://www.youtube.com/watch?v=xfq_A8nXMsQ

Baz Luhrmann Lyrics – Everybody’s Free (To Wear Sunscreen)

Ladies and Gentlemen of the class of ‘99…

Wear Sunscreen

If I could offer you only one tip for the future, sunscreen would be it. The long term benefits of sunscreen have been proved by scientists whereas the rest of my advice has no basis more reliable than my own meandering experience…I will dispense this advice now.

Enjoy the power and beauty of your youth; oh nevermind; you will not understand the power and beauty of your youth until they have faded. But trust me, in 20 years you’ll look back at photos of yourself and recall in a way you can’t grasp now how much possibility lay before you and how fabulous you really looked….You’re not as fat as you imagine.

Don’t worry about the future; or worry, but know that worrying is as effective as trying to solve an algebra equation by chewing bubblegum. The real troubles in your life are apt to be things that never crossed your worried mind; the kind that blindside you at 4pm on some idle Tuesday.

Do one thing everyday that scares you

Sing

Don’t be reckless with other people’s hearts, don’t put up with people who are reckless with yours.

Floss

Don’t waste your time on jealousy; sometimes you’re ahead, sometimes you’re behind…the race is long, and in the end, it’s only with yourself.

Remember the compliments you receive, forget the insults; if you succeed in doing this, tell me how.

Keep your old love letters, throw away your old bank statements.

Stretch

Don’t feel guilty if you don’t know what you want to do with your life…the most interesting people I know didn’t know at 22 what they wanted to do with their lives, some of the most interesting 40 year olds know still don’t.

Get plenty of calcium.

Be kind to your knees, you’ll miss them when they’re gone.

Maybe you’ll marry, maybe you won’t, maybe you’ll have children, maybe you won’t, maybe you’ll divorce at 40, maybe you’ll dance the funky chicken on your 75th wedding anniversary…what ever you do, don’t congratulate yourself too much or berate yourself either – your choices are half chance, so are everybody else’s. Enjoy your body, use it every way you can…don’t be afraid of it, or what other people think of it, it’s the greatest instrument you’ll ever own..

Dance…even if you have nowhere to do it but in your own living room.

Read the directions, even if you don’t follow them.

Do NOT read beauty magazines, they will only make you feel ugly.

Get to know your parents, you never know when they’ll be gone for good.

Be nice to your siblings; they are the best link to your past and the people most likely to stick with you in the future.

Understand that friends come and go,but for the precious few you should hold on. Work hard to bridge the gaps in geography in lifestyle because the older you get, the more you need the people you knew when you were young.

Live in New York City once, but leave before it makes you hard; live in Northern California once, but leave before it makes you soft.

Travel.

Accept certain inalienable truths, prices will rise, politicians will philander, you too will get old, and when you do you’ll fantasize that when you were young prices were reasonable, politicians were noble and children respected their elders.

Respect your elders.

Don’t expect anyone else to support you. Maybe you have a trust fund, maybe you have a wealthy spouse; but you never know when either one might run out.

Don’t mess too much with your hair, or by the time it’s 40, it will look 85.

Be careful whose advice you buy, but, be patient with those who supply it. Advice is a form of nostalgia, dispensing it is a way of fishing the past from the disposal, wiping it off, painting over the ugly parts and recycling it for more than it’s worth.

But trust me on the sunscreen…

Ja esi viens no nedaudzajiem Zend Framework lietotājiem (nē – pasaulē to lieto daudzi, bet Latvijā, diemžēl, retais), tad tevi varētu interesēt rīks, kuru dēvē par Scienta ZF Debug bar. Kā jau nosaukums liecina – tā ir rīkjosla ZendFramework aplikāciju kukainīšu ķeršanai. Šķiet, ka citiem ietvariem šādi risinājumi jau ir pieejami krietnu laiku, taču Zend Framework tāds izveidots nesen (jāpiebilst, ka Scienta ZF Debug bar ir trešās puses izstrādāts rīks).

Izskatās tas šādi:

Šāda rīkjosla tiek parādīta apakšējā kreisajā stūrī pa virsu web lapai. Līdz ar to nekādi neietekmē web lapas izkārtojumu/dizainu.

Kā jau pēc bildes noprotams – ir iespējams redzēt kāda Zend Framework versija tiek izmantota, kādi mainīgie piesaistīti skatam (View variables, Cookies, Request), cik pieprasījumi veikti datu bāzei (kā arī redzēt pilnīgi visus pieprasījumus SQL pierakstā, papildinātus ar katra izpildes laiku), cik daudz atmiņas izmantoja skripti, PHP kļūdas, cik pavisam laiks bija nepieciešams (kādi tieši faili no visa lielā ietvara tika ielādēti utt.). Uz katra no mazajiem lodziņiem uzklikšķinot parādās lielāks logs, kurā redzama detalizētāka informācija.

Jāsaka kā ir – ļoti ērts un glīts rīks. Izmantoju tikai vienu dienu, bet jau esmu jutis no viņa reālu jēgu. Līdz ar to šis nu būs neatņemama sastāvdaļa tālākajā izstrādē, kur izmantošu Zend Framework.

Pats Scienta ZF Debug bar lejupielādējams http://jokke.dk/software/scientadebugbar . Tur ir arī atrodama sīkāka informācija par to kā rīks konfigurējams un uzstādāms (izdarāms ar dažu rindiņu palīdzību). Taču ja rodas problēmas uzstādīšanā – jautā – palīdzēšu.

Protams, es runāju par Latvijas hokeja izlases uzvaru pār Zviedrijas izlasi. Pats fakts, ka šajā sporta veidā esam pārspējuši vienu no pasaules top izlasēm, jau ir iepriecinošs un sen gaidīts. Taču mani vairāk iepriecina fakts, ka beidzot ir kaut kas tāds, kas kaut uz mirkli noskalo visu negāciju, ar kuru tiekam baroti katru dienu. Kurš no jums spēles laikā domāja par krīzi, trakajiem kredītu jūgiem vai vēl kaut ko negatīvu? Šaubos, ka kāds no tiem, kuri skatījās spēli kaut uz mirkli aizdomājās par attiecīgajām lietām. Un tās bija ļoti nepieciešamas 3 stundas pozitīvu emociju un patīkama uztraukuma. Turklāt saviļņojums pieturēsies vēl vismaz visu rītdienu. Mēs esam pelnījuši tādus mirkļus! Un paldies Latvijas izlasei par to sagādāšanu! Malači!

Vēl viena lieta kas man ienāca prātā klausoties Latvijas himnu, kura tika atskaņota pēc spēles. Hokejs tomēr ir viens tautu saliedējošs un nacionālo piederību veicinošs sporta veids. Protams, ne jau visus tas interesē. Taču vai ir kas tāds, kas šobrīd spēj vienot lielākas tautas masas? Pat mītiņi Doma laukumā un grautiņi Vecrīgā nespēj sacensties ar hokeju. LATVIJA UZVARA!