Web lietas
Kas ir Firebug?
0Ja tu esi Web izstrādātājs (strādā ar HTML, CSS, JavaScript, Ajax), tad nezināt tādu rīku kā Firebug (kas ir Firefox paplašinājums) būtu grēks. Ja tomēr nav zināms, kas tas ir par zvēru un ko pavasarī ēd, tad šeit var palasīties nedaudz detalizētāku rakstu par tēmu. Nav gan īpaši smalki aprakstītas visas nianses, bet ieskats tiek dots pietiekami spēcīgs.
Unicode un PHP6
0One encoding to rule them all! Tas LOTR iespaidā. Bet ja pie lietas, tad šeit ir lasāms rakstiņš par Unicode un PHP6.
Emocijas dažādas. 1) Yeee – PHP6 nāk un tajā būs Unicode un lokalizāciju atbalsts. Diez LV būs apdalīto vidū vai arī nē. 2) Yeee – PHP6 būs jau šī gada beigās. 3) Hmmm – ja jau tagad daudzi hostinga nodrošinātāji nepiedāvā PHP5 (pēdējā pusgada laikā gan lieta ir mainījusies uz pozitīvo pusi), tad pēc cik lga laika hostinga nodrošinātāji sāks uzticēties PHP6? 4) Bāc – cik daudz atkal būs jāmācās…
Noderīgi – AdSense Colapse funkcija
0Gan jau, ka vairums pup.lv apmeklētāju būs pamanījuši Google AdSense reklāmas šaja lapā. Izveidojot reklāmas viens no soļiem ir – izvēlēties ko rādīt, ja uz to brīdi neviena maksas reklāma nepretendē uz konkrēto vietu. Ir trīs izvēles:
1) Rādīt labdarības reklāmas;
2) Rādīt kaut kādu bildi;
3) Aizpildīt reklāmas laukumu ar kādu krāsu.
Līdz šim biju izvelējies trešo variantu. Tas bija iemesls kādēļ bija novērojami tukšumi starp rakstu un komentāriem, ja nebija redzamas Google reklāmas. Šodien spēlējoties pa AdSense lapu pamanīju, ka pie šī soļa (kad jāizvēlas ko darīt, ja nav reklāmu) ir pielikta saite uz sīkāku aprakstu par šo soli. Aizgāju un palasīju. Izrādās, ka 2 solī var izmantot ne tikai kadu bildi, bet arī HTML (lai izveidotu klikšķināmu bildi) vai arī izmantot Google izveidotu HTML failiņu, kurš satur speciālu skriptu ar noderīgo funkcij – colapse. Ar colapse domāts: reklāmas vieta tiek izvākta. Efekts ir sekojošs – ja ir kāda reklāma, tad to redzam. Savukārt, ja reklāmas nav, tad reklāmas laukums pazūd un tā vietu aizņem tālāk esošais lapas saturs. Vairs nekādu tukšumu vai publisko reklāmu, ja nevēlaties :)
Iespējams, ka citiem šī funkcija jau sen bija zināma, bet pieļauju, ka daudziem tas ir tik pat liels jaunums kā man. Vienīgi es gan nezinu cik daudziem LV AdSense vispār interesē, jo neesmu pamanījis, ka kāds to izmantotu. Un laikam pareizi jau ir, jo tā kā AdSense vēl nemāk izlobīt kontekstu no tekstiem latviešu valodā, tad reklāmas biežāk nav, kā ir…
Intervija ar Stefanu Esseru (Stefan Esser)
2Pāris mēnešus atpakaļ rakstīju, ka viens no PHP Security Response Team dalībniekiem ir pametis konkrēto projektu. Šī intervija ir kā detalizētāks izklāsts tam, kādēļ viņš tā ir darījis. Kā tajā izklāstīti interesanti fakti par PHP drošību (ne tikai skritpu, bet paša PHP uzbūves drošību).
Intervijā ir pieminēts arī tāds projekts kā Suhosin. Jāsaka, ka šis projekts ir ļoti ieinteresējošs un izskatās, ka varētu būt arī noderīgs.
Ak, jā – intervija šeit: http://www.securityfocus.com/columnists/432/1
PRCentrs.lv online
0Vēlos painformēt, ka beidzot plašākai sabiedrībai ir pieejams projekts PRCentrs.lv (http://www.prcentrs.lv). Projekta mērķis ir radīt lielāko un ērtāko preses relīžu krātuvi Latvijas interneta vidē. Lūgums līdz netiks izķertas pirmās vaboles (kļūdas) īpaši nebārties, bet iesūtīt konstruktīvus priekšlikumus servisa kvalitātes celšanai. Ir vēl daudz ideju, kādas funkcijas realizēt, bet tas viss laika gaitā.
PostgreSQL vai MySQL?
1Izvēle par labu vienam vai otram bieži vien ir gluži kā reliģiska nostāja. Vieni uzskata, ka Postgre ir pārāk “smags” un tādēļ lieto MySQL. Citi uzsakta, ka MySQL ir ļoti nestabils un pie daudzām konekcijām mirst nost, tādēļ lieto Postgre. Lūk šeit ir interesants PostgreSQL un MySQL salīdzinājums. Ir vērts izlasīt arī tad, ja nedomājat mainīt savu pārliecību. Tā teikt – informācijas nekad nevar būt pa daudz.
Having foreign keys, views, subselects, and transactions can all be very attractive in PostgreSql -
if you need them and you will make any use of them. If you don't need them or won't use them, then
you're probably better off with MySQL and its superior performance.
Vai PHP drošība apdraudēta?
4
Stefans Essers (Stefan Esser) aizgājis no darba PHP Security Response Team. Tieši viņš bija tas, kurš bieži atrada PHP ievainojamības un PHP komandai bija iespēja lēnām tās salabot. To kādēļ viņš aizgājis varat izlasīt šeit. Kādēļ es esmu licis tādu jautājumu šī ieraksta virsrakstā? Tādēļ, ka Stefans paziņojis par to, ka arī turpmāk meklēs PHP ievainojamības un pēc kāda laika par katru no viņām paziņos publiski, neatkarīgi no tā vai PHP komanda būs paspējusi izstrādāt ievainojamības labojumu, vai nebūs. Paliek jocīgi iedomājoties par to, cik daudz būs cietušo, ja tiešām informācija par kādu nopietnu ievainojamību kļūs publiska pirms labojuma parādīšānās. Bet varbūt šāda spriedze liks PHP komandai strādāt ātrak.
Jo lielāku pieredzi gūstu kā PHP programmētājs, jo vairāk saprotu, ka šai valodai ir vairākas būtiskas nepilnības. Agrak programmējot C++ man patika, ka daudzas lietas bija stingri noteiktas. Bija formāts pie kura bija jāpieturās. Savukārt PHP ir tik liela brīvība, ka tas rada ne vien lasāmības problēmas, bet arī drošības problēmas. Jā – PHP ir mantojis vairākas sintaktiskas lietas no citām valodām, kas ir ērtas un patīkamas. Arī šī “visatļautība” ir ērta un ļauj ātri apgūt programmēšanu. Bet es labprātāk redzētu kādu PHP līdzīgu valodu, kurā būtu daudzas lietas krietni noteiktāk definētas: noteikti mainīgo tipi; stingrāk noteikts sintakses formāts.
Date() + strtotime() + neuzmanība = kļūda
2Bez maz vai iesācēja cienīga kļūda radās, rakstot kārtējo PHP skriptu. Taču neskatoties uz to, ka tā ir visai primitīva cēloņa kļūda, padalīšos ar to, kāda tieši, jo varbūt kādam pagadās tieši šāda kļūda un jātērē laiku, lai saprastu, kas tad īsti noticis.
Situācija bija šāda – ir datums formātā yyyy-mm-dd, piemēram, 1990-07-22. Lai to pārvērstu LV raksturīgā variantā parasti izmantoju date('d-m-Y', strtotime($datums)). Taču, šoreiz bija gadījumi, kad attiecīgā lieta nostrādaja kā parasti un brīžiem nenostrādāja. Kad sāku pētīt uz kuriem datumiem īsti nenostrādā, sapratu, ka tie ir datumi, kas vecāki par 1970-01-01. Lūk! It kā elementāra lieta, bet rakstot skriptu pat neiedomājos, ka būs šādi datumi. Līdz ar to nācās izdomāt kādu apkārtceļu šai lietai. Tā, kā citas standarta funkcijas neatradu, kas to varētu paveikt, tad uzrakstīju mazu funkciju, kura sakārto datumu konkrētajā formātā. Nav jau ideāli, bet vismaz strāda. Ja kādam ir labāki risinājumi šai problēmai – padalieties. Funkcija bija šāda:
function ConvertedDate($date)
{
if ($date)
{
$dz = explode('-', $date);
return $dz[2].'-'.$dz[1].'-'.$dz[0];
}
}
Tātad secinājums – ja maināt datuma formātu, atcerieties par strtotime() ierobežojumiem!
Mācāmies taisīt Web 2.0 logo ar Photoshop un GIMP
0Logo ir katras Web lapas neatņemama sastāvdaļa. Logo stili seko līdzi Web atīstībai. Web jau labu laiku ir 2.0 ērā. Līdz ar to arī logo veidošana daudzos gadījumos seko līdzīgam stilam (YouTube, Flickr u.c.). Kā izveidot šādus logo? Būtībā nekā īpaši sarežģīta nav. Jāatceras pāris sakarības: gaišas krāsas, atspulgs, kāda maza ģeometriska figūra (blakus vai iekļaujot sevī daļu no nosaukuma).
Tālāk varat apsktīt pamācības kā izveidot Web 2.0 logo ar Photoshop (varat skatīties arī YouTube) :
Kā arī GIMP (varat skatīties arī YouTube) :
Veidojam un meklējam krāsu paletes ar Adobe Kuler
0Taisot jaunu dizainu kādai Web lapai vai vienkārši pasūtot dizainu kādam citam, mums bieži vien gribās dzīvoties kādu noteiktu krāsu rāmjos. Citiem patīk zaļie toņi, citiem melnie. Zinot vairākus trikus, piemēram, ar Adobe Photoshop ir viegli un ērti izveidot krāsu paletes, kurās krāsas savā starpā nekonfliktē, tātad var tikt izmantotas dizainam. Bet ko darīt, ja nav pieejams Adobe Photoshop vai arī nav zināšanu, kā atiecīgajā programmā darboties? Tādiem nolūkiem Adobe Labs ir izveidots jauns un spēcīgs produkts Adobe Kuler.
Adobe Kuler ir Flash norealizēta Web lapa, kuras vienīgais uzdevums ir atvieglot krāsu palešu izveidošanu. Turklāt var ne tikai izveidot krāsu paletes, bet apskatīt citi cilvēku izveidotās paletes (pēc popularitātes, vērtējuma un jaunākās), tās modificēt pēc saviem ieskatiem, kā arī saglabāt. Protams, ir paredzēta arī krāsu palešu komentēšana. Saglabāšana notiek online datu bāzē, kā arī jūs varat saglabāt peleti “ase” formātā.
Krāsu paletes veidošanas sadaļā darbošanās ir ļoti vienkārša. Mēs varam norādīt kāda tipa paleti vēlamies (sakrītošās krāsas, papildinošās etc.), kā arī norādīt tām konkrētas vērtības izmantojot krāsu rinķi vai arī ievadot atiecīgās vērtības RGB, CMYK, HEx utt. lauciņos. Pēc tam paleti varam saglabāt, lai pie papildināšanas atgriezots vēlāk vai arī padalītos ar citiem.
Šis serviss tika palaists tikai vakar, bet pateicoties lielajam pieprasījumam lapa vakar bija gandrīz nestrādājoša. Savukārt šodien viss atkal ir OK. Tāpēc droši varat doties un izmēģināt šo, visnotaļ ērto un noderīgo servisu.
Ak, jā! Lai pats varētu veidot savas paletes, laigam būs jāpiereģistrējas Adobe. Email adrese netiek verificēta, bet pēc tam tiks izmantota kā Adobe ID.