Pēdējā laikā Google aktivizējusies “caurspīdīguma” jomā. Paziņoja par to cik īsti % pelna AdSense partneri, piedāvā aizvien vairāk atvērtā koda produktus utt. Tagad vēl jaunāks papildinājums. Google izveidojusi iespēju Web pārlūkā (Chrome, Firefox, Internet Explorer) uzinstalēt paplašinājumu, kurš liegs jūsu apmeklētajām Web lapām ievākt statistikas informāciju par jums. Protams, tas attiecas tikai un vienīgi uz statistiku, kuru ievāc Google Analytics.

Tātad – ja tu gribi, lai Web lapu īpašnieki kuri izmanto Google Analytics nevarētu ievākt informāciju par to, kā izmanto viņu lapu, dodies uz šo lapu un uzinstalē atbilstošo spraudni.

Testa nolūkā arī es uzliku. Google Chrome tas ir redzams Paplašinājumu sadaļā. Nepiedāvā nekādas konfigurēšanas iespējas.

Pareizs solis no Google puses. Lietotājiem ir jādod iespēju izvēlēties to, cik daudz citi par viņiem var ievākt informāciju. Protams, tās nav universālas zāles. Web lapu īpašnieki joprojām var izmantot daudzus citus statistikas rīkus. Un parasti tiek izmantots vairāk kā viens. Tā ka nekur jau nenoslēpsies. Un vai vispār vajag? Statistika palīdz Web lapu īpašniekiem uzlabot lapas darbību.

Šis nav vienīgais jaunums par ko paziņoja Google Analytics komanda. Otrs ir tāds, ka tagad Web lapu īpašniekiem ir iespējams norādīt cik precīzas IP adreses par saviem apmeklētājiem Google Analytics uzglabāt. Pilnu IP adresi vai tikai daļēju.

flattr this!


Daudzās Web lapās ir redzamas Google AdSense reklāmas. Iespējams, ka arī tavā blogā. Jautājums – vai tu zini cik procentus no naudas, kuru samaksā reklāmdevējs par klikšķi, saņem Google un cik liela daļa tiek ieskaitīta partnerim (tam, kas pie sevis izvietojis Google AdSense reklāmas)? Man likās, ka ir 50-55%. Taču es kļūdījos.

Šodienas AdSense bloga ierakstā ir minēti precīzi peļņas sadalījumi. Tie ir atšķirīgi dažādiem AdSense produktiem (AdSense for content, AdSense for search, AdSense for feeds utt.), kā arī var atšķirties dažāda līmeņa partneriem (mazie saņem vienu %, ļoti lielie citu %). Taču standarta procenti ir sekojoši.

AdSense for content – 68%. Tas nozīmē, ka ja reklāmdevējam klikšķi jūsu lapā izmaksājuši 100$, tad 68$ tiek jums kā partnerim, bet Google paliek 32$. Google pārstāvis arī piebilst, ka šī proporcija nav mainījusies kopš AdSense ieviešanas.

AdSense for search – 51%. Tātad no 100$ ko iztērē reklāmdevējs 51$ paliek partnerim, 49$ Google.

Par pārējiem AdSense produktiem Google pagaidām informāciju neatklāj. Aizbildinās ar to, ka produkti ir vēl attīstības stadijā un % ir/būs atkarīgs no tā, cik Google izmaksā attiecīgā produkta izveide un uzturēšana.

Google tuvākajā laikā neplāno mainīt augstāk minētos peļņas sadalījuma procentus. Bet netiek arī apgalvots, ka tas nekad netiks darīts (jo, ja pieaugs Google izmaksas, % mainīsies). Pēc dažiem mēnešiem informāciju par to cik tieši % saņemat jūs kā Google AdSense partneris, varēsiet redzēt savā AdSense kontā.

flattr this!


Twitter ir apbrīnojams rīks. Ar to ir iespējams ātri vērst uzmanību uz kādu faktu, kas tālāk pāraug TOP tēmā dažādos medijos. Tāpat ar to iespējams nolaist tvaiku par kādu tēmu un aizmirst. Otrajā gadījumā tas ir aptuveni tā: izteicāmies, nosmējām vai nolamājām, aizmirsām. Ja nebūtu Twitter, tad šī izteikšanās un nosmiešanās/nolamāšana notiktu blogos. Bet tas izpaliek. Un ziniet – tas pietrūkst. Tāpēc vēlos izteikties par Latvijas Universitātes jauno Web lapu.

Grūti bija izdomāt piemērotu virsrakstu. Pārāk skarbu vai cildinošu negribējās. Tāpēc virsrakts it kā negatīvs, tomēr ar iespēju laboties. Atliek vien no grāvja izkāpt ārā. Bet nu pie lietas.

Tātad – Latvijas Universitāte sakarā ar savu 90 gadu pastāvēšanas jubileju visus interesentus pārsteigusi ar jaunu Web lapu. Nezinu vai tas ir domāts kā vortāls vai portāls. Agrāk bija uz portāla pusi. Tagad vortālu. Lai nu kā – teikšu Web lapa. Rezultātu varat apskatīt dodoties uz http://www.lu.lv.

lu_lv_sakums

Man pirmā reakcija atverot jauno Web lapu, bija mēģinājums apskatīt lapu citos pārlūkos. Domāju, ka varbūt lapa uz Firefox īsti nestrādā, jo nevar taču būt tā, ka Latvijas lielākā universitāte savu jubilejas lapu uztaisījusi tik briesmīgu. Ziniet – nekas nemainījās. Lapa uztaisīta perfekti – uz visiem pārlūkiem vienlīdz atbaidoši. Uzreiz vēlos teikt, ka es neesmu Web lapu dizaineris, tāpēc nevērtēju izskatu kā profesionālis, bet kā ierindas apmeklētājs.

Vislielākās pretenzijas ir pret fonā esošām bildēm. Nu nav, nav tas stilīgi un/vai pareizi. Ja Bing.com ieliek fonā bildi, tas nenozīmē, ka visiem jāseko šim piemēram (paldies, Švānam par līdzības pamanīšanu). Bet varbūt Latvijas Universitāte ar tām fona bildēm ir vēlējusies savu 90 gadu jubilejas lapu uztaisīt iepriekšējā gadsimta deviņdesmito gadu stilā. Ja tā – cepuri nost – jums izdevās! Kapēc bildes fonā ir tik sliktas? Trīs būtiski iemesli. Pirmkārt: tās lapu padara ļoti raibu un ir grūti saprast kur ir kādi informācijas bloki. Ja šādi informāciju strukturētu kāds uzņēmums – tas potenciālos klientus zaudētu 3 sekundēs. Otrkārt: tas krietni palēnina lapas ielādes laiku. Treškārt: sanāk tāda kā ņirgāšanās par cilvēkiem bildēs. Piemēram šajā.

lu_lv_absolventi

Varbūt kādam patīk, ka no viņa sejas ir redzams tikai deguns vai ka viņam ir aizlīmētas abas acis utml. Ja tur būtu es , tad man šāda apiešanās ar manu digitālo tēlu nepatiktu ne mazākajā mērā.

Ja aizmirstam par briesmīgajām bildēm fonos. Kas vēl ir sakāms? Man šķiet, ka es saprotu galveno uzstādījumu kāds bija šo lapu veidojot. Informācijai jābūt viegli atrodamai un strukturētai. Ir tāds kā mapīšu princips. Atveram vienu sadaļu, tur jāizvēlas nākamā, tad nākamā līdz tiekam līdz galam. Šis solis nav slikts un ir apsveicams. Jo bieži gadās, ka lielās lapās informāciju ir grūti atrast. Nu lūk – vienīgais pozitīvais punkts jau pieminēts. Atgriežamies pie negatīvā. Taču pat šī navigācija pa mapītēm ir ar kļūdām. Brīžiem pazūd kreisās puses navigācija, briežiem saites ir beigtas (nav galā resurss, bet notiek pāradresēšana un hierarhiski augstāku sadaļu).

Nākamais – Latvijas Universitātes Web lapa ir pazaudējusi ienākošās saites no Google un citiem meklētājiem. Elementārākā lieta. Ja taisam jaunu Web lapu, tad parūpējamies, lai ienākošās saites tiktu pāradresētas uz jaunām (ja adreses mainījušās) vai izdodam atbilstošus (lietotājam smuki saprotamus paziņojumus ar palīdzību atrast meklēto informāciju). Viss ko redzam šobrīd ir:

lu_lv_error

Šādi ne vien lapa zaudē savu vērtību meklēšanas dzinēju vērtības skalās, bet rada negatīvas emocijas apmeklētājiem, kuri uz lapu ceļo no meklēšanas dzinējiem. Pietiek uzklikšķināt uz pāris beigtām saitēm rezultātos, lai es sāktu ignorēt www.lu.lv parādīšanos rezultātos.

Web lapa veidota uz Typo3 dzinēja bāzes. Varētu domāt, ka tas ir vaininieks tam, ka lapa sanākusi tāda.. nekāda. Bet tas nav iemesls. Paskataties paši. Typo3 ir izveidojuši sarakstu ar citiem projektiem, kuri veidoti uz tā bāzes. Atliek vien ielūkoties izglītības iestāžu sadaļā, lai saprastu, ka Latvijas Universitāte būtu tāds piemērs, kuram vajadzētu Typo3 klasifikatorā izveidot jaunu sadaļu ‘tā nedariet’.

Jaunai Web lapai nevajag radīt revolūciju. Smuks piemērs ir Banku augstskola, kas arī tikko kā palaidusi jaunu Web lapas versiju. Viss ir smuki. Bet nu jā – vienmēr jau var krist vēl zemāk. Cerams, ka Latvijas Universitāte neies Jelgavas Mūzikas skolas ceļu.

Ir tikai trīs punkti, kurus vajadzētu pamainīt un par LU jauno veikumu vairs nebūtu tik lielas negācijas un varētu uzskatīt, ka no grāvja ir izkāpts ārā.

  • Izvācam bildes no fona, pielabojam fona krāsas, fontu izmēru;
  • Tiekam galā ar beigtajām ienākošajām saitēm;
  • Salabojam navigāciju vietās, kur tā ir kļūdaina;

Tas arī viss šai reizei.

flattr this!


Google AdSense logo Kādu laiku atpakaļ Latvijas internetā bija neliels domstarpību kariņš par to cik zolīdi ir likt Google AdSense reklāmas lapās, kuru saturs ir latviešu valodā, ja oficiāli Google AdSense šādu lietu neatļāva. Bija tādi, kas lika, jo reklāmas rādījās un Google īsti neprotestēja. Bija tādi, kas teica, ka īsti pareizi tas nav. Lai nu kā, izrādās ka nu jau kādu laiku, Google AdSense reklāmas IR atļauts izvietot lapās, kuru pamatvaloda ir latviešu valoda! Es to pirmo reizi padzirdēju Twitterī no Alekseja. Iespējams, ka tas jau ir atļauts sen, bet nekādus oficiālus paziņojumus no Google nebiju redzējis. Ja tas jau sen ir atļauts – kāpēc neviens par to nebija ieblogojis?

Par to, ka tāda lieta ir atļauta varat pārliecināteis paši, aizejot uz Google AdSense palīdzības sadaļu. Jocīgi gan ir tas, ka US tulkojuma versijā latviešu valoda joprojām nav sarakstā. Taču, tā kā ir gan latviešu tulkojuma versijā, gan UK tulkojumā, tad varam uzskatīt, ka viss ir kārtībā.

Ko tas nozīmē Latvijas internetam? Daudzas lietas. Piemēram:

  • Tagad arī blogu īpašnieki (un jebkuru citu nelielu web lapu īpašnieki) var pilnībā legāli nopelnīt naudu kaut vai lai segtu hostinga pakalpojumus. Ja apmeklējums ir vērā ņemams, tad arī kāds lats priekš kino un/vai grāmatām atleks. Vienīgi nevajag cerēt, ka tagad nu visi kļūsim bagāti. Ja Latvijā kāds ar reklāmu blogā varētu nopelnīt naudas summu, kas ļautu pilnībā atteikties no darba, tad tas ir Pēteris.
  • Textads.lv sāksies grūti laiki. Es nezinu, ko viņiem vajadzētu mainīt, lai kāds lapā liktu viņu reklāmas nevis AdSense. Pēdējais piedāvā daudz lielāku reklāmdevēju bāzi, turklāt klikšķa cena ir krietni lielāka.
  • Latvijas reklāmdevējiem AdWords kļūs aizvien tīkamāks, jo AdSense tiks izvietots aizvien lielākā skaitā projektu.
  • Varbūt un tikai varbūt, blogos atkal sāks atgriezties kāda dzīvība, jo pēdējā laikā (pateicoties vasarai vai Twitter) aktivitāte lielā daļā blogu ir stipri kritusi. Turklāt iespējams redzēsim jaunus Web projektus, kuri tiks veidoti ar domu, ka galvenais ienākumu avots būs AdSense nevis maksas pakalpojumi lietotājiem.

Kādas ir tavas domas – vai tas, ka Google AdSense ir legāli pieejams Web lapām latviešu valodā kaut ko mainīs? Vai varbūt tie, kas gribēja likt reklāmas tās jau bija salikuši vēl pirms tas bija atļauts un nekas īsti nemainīsies?

Papildināts tiem, kas nelasa komentārus

Es pamēģināju piereģistrēt vēl vienu AdSense kontu, šoreiz norādot latviešu valodu. Tik tālu viss OK. Taču konts netika apstiprināts norādot uz AdSense Help sadaļu US tulkojumā. Līdz ar to tikt pie AdSense konta norādot LV lapu nebūs vienkārši. Taču, ja AdSense konts jau ir, neredzu šķēršļus reklāmu izvietošanai LV lapās, jo jebkuru Google pretenziju gadījumā varam norādīt uz UK (GB) tulkojumu. Bet tas, ka LV valoda jau parādās tulkotajos Help materiālos nozīmē to, ka arī US variantā drīzumā tai vajadzētu būt.

flattr this!


Būsiet gan jau dzirdējuši, ka īsti vīri rezerves kopijas netaisa, vai ne? Būtu tā kā pēdējais laiks no šī pieņēmuma atteikties. Tas tāpēc, ka rezerves kopiju veidošana izmantojot Mozy ir ļoti vienkārša, efektīva un droša. Bet par visu pēc kārtas.

Tātad – kas ir Mozy? Tas ir serviss, kurš piedāvā pie sevis glabāt failu rezerves kopijas. Ir pieejami gan privātpersonu plāni, gan plāni biznesam. Par biznesa plāniem šoreiz nē, bet par privātajiem. Tātad, pirms reģistrēties ir jāizdomā – vai jums pietiks ar bezmaksas plānu, kurš sevī ietver 2GB vietas rezerves kopijām, vai maksāt nepilnus 5$ mēnesī un saņemt neierobežotu vietu rezerves kopiju veidošanai. Ja sākotnēji izvēlaties bezmaksas versiju, tad vēlāk, protams, varēsiet pāriet uz maksas (gan jau ka arī pretēji). Kad izvēle izdarīta, var piereģistrēties.Visi faili tiek šifrēti, tā ka par privātuma ievērošanu var arī pārāk nesautraukties.

Nākamais solis ir atbilstošas programmas lejupielāde.  Windows paredzētā versija aizņem ~7MB. Ir pieejama arī versija priekš Mac, bet diemžēl Linux lietotāji pagaidām paliek ārpus borta. Kad programma ir lejupielādēta un uzinstalēta to vajadzētu nokonfigurēt. Tas izdarāms ļoti vienkārši. Bet, lai nerastos nekādi pārpratumi varat lejupielādēt pamācību un izlasīt (saiti atradīsiet savā Mozy kontā pēc autorizēšanās). Pamācībā aprakstīts ne tikai kā lietot programmu, bet arī kā serviss vispār strādā.

Pastāstīšu par dažām lietām, ko Mozy programmiņa māk atskaitot to, ka viņa šifrētā veidā pārraida failus no jūsu datora uz Mozy serveriem un atpakaļ. Datu rezerves kopijas var veidot automātiski vai manuāli. Lai kopijas nesāktu veidot tādā brīdī, kad to vismazāk vēlaties, varat uzstādījumos norādīt, ka sākt rezerves kopiju veidošanu tikai tad, kad dators netiek izmantots, limitēt datu pārsūtīšanas ātrumu utt. Tātad programmas darbību var uzstādīt nemanāmu. To, kuriem failiem veidot rezerves kopijas var norādīt divos veidos. Pirmais – norādot kādu no kopām. Piemēram, visus attēlus, vai visus dokumentus utt. Ja Mozy iebūvētās kopas jums nepatīk, varat izveidot savas, norādot failu tipus un citus parametrus. Vai arī varat nevis izvēlēties kopas, bet norādīt noteiktas direktorijas vai failus, kuriem veidot rezerves kopijas. Tātad konfigurēšanas iespējas piemērotas gan iesācējiem, kuri grib visu izdarīt ar pāris klikšķiem, gan tādiem, kuriem patīk smalkāk pārvaldīt procesu. Turpināt lasīt

flattr this!


Pirms četriem mēnešiem nomainīju sava bloga domeinu no pup.lv uz endijs.com. Tā rezultātā nācās novērot vienu interesantu parādību sakarā ar meklētāju Google. Jūs visi gan jau zināt, ka Google meklētājs izskatās šādi:

Tad nu lūk – samērā daudz lietotāju izvēlas nevis vienkārši “meklēt visā internetā”, bet “lapās latviešu valodā” vai “Latvijas lapās”. Es mēģināju atrast kaut kādu informāciju Latvijas lapās, par kuru es 100% zināju, ka esmu rakstījis arī es. Bet savu blogu starp rezultātiem neatradu. Meklējot “lapās latviešu valodā” attiecīgā informācija tika atrasta. Un tad es sapratu, ka kaut kas nav kārtībā ar to, kā Google uztver mana bloga piederību. Aizgāju uz Google Webmaster tools. Atradu sadaļu par ģeogrāfisko atrašanās vietu/piederību. Izrādās, ka gadījumā ja Web lapas adrese beidzas ar .lv, tad Google automātiski lapu uztver kā piederīgu Latvijai, bet ja beidzas ar .com, tad tā tas nav. Protams, to var izlabot. Izvēlējos norādīt precīzu vietu, norādot Latvia. Pēc kaut kāda laika (šķiet, ka vairākām dienām, bet īsti neatceros) izmaiņas jau bija stājušās spēkā. Un nu atkal mans blogs ir atrodams meklējot gan “lapās latviešu valodā”, gan “Latvijas lapās”.

Līdz ar to, ja arī tava bloga vai Web lapas adrese nebeidzas ar .lv, tad iesaku doties uz Webmaster tools un norādīt ģeogrāfisko atrašanās vietu. Pretējā gadījumā varat zaudēt ievērojamu daļu apmeklētāju, kura atrastu jūsu resursu meklējot Google un norādot, ka vēlas rezultātus tikai no “Latvijas lapām”.

flattr this!


Pasen rakstīju, ka esmu “Google atkarīgais“. No šodienas atkarība ir vēl vairāk palielinājusies. Tas tāpēc, ka tagad ne tikai viena e-pasta adrese ir pie Googles, bet visi mani vortāliņi tagad ir nomigrējuši e-pastus uz Googles saimniecību. Nē – tagad netiek izmantoti kaut-kads-vortala-epasts@gmail.com, bet tiek izmantots Google Aps for domain.

Domāju, ka gan jau man nav jāuzskaita daudzās priekšrocības, kuras sniedz Gmail. Bet vismaz dažas uzskaitīšu: POP3, IMAP, spēcīgs spama filtrs, > 6GB diska vietas, ātra meklēšana, grupēšana, “sarunu skats” utt.

Sakarā ar šo pārēju uztaisīju vēl vienu noderīgu lietu. Proti, man agrāk bija e-pasts “@pup.lv”, bet tad sāku lietot “@gmail.com”. Par e-pasta klientu izmantoju Thunderbird. Pie pup.lv un sākotnēji (līdz IMAP atbalsta ieviešanai) arī gmail.com slēdzos caur POP3. Vēstules lejupielādēju lokālai lietošanai un uzreiz izdzēsu no servera pup.lv gadījumā. Šodien nospriedu, ka Thunderbirdā nav nepieciešams turēt veco pup.lv kontu. Taču e-pastus negribēju izdzēst. Kā izrādijās – tā kā Gmails tagad nodrošina IMAP, tad ir pavisam vienkārši vēstules Thunderbirdā pārmest no lokālajiem kontiem uz Gmail. Nepieciešams tikai atlasīt vēstules un paņemt “Move”. Lai Gmail kontā viss nebūtu putrā – izveidoju jaunu labeli “pup.lv” un aizmetu visas vēstules uz turieni. Tagad lokāli vairs e-pasti neaizņem vietu, ir vienkārši atrodami Gmailā un varu uzskatīt, ka beidzot migrācija no @pup.lv e-pasta uz @gmail.com epastu ir pabeigta.

flattr this!


wordpress_password Pēdējā laikā notikušie lietotāju datu zādzības gadījumi no vairākiem vortāliem, liek aizdomāties par to, kādas jāizvēlas paroles, lai justos droši. Gan jau visi būsiet dzirdējuši par to, ka izvēloties kādu jaunu paroli, to jāveido pēc iespējas sarežģītāku un neatmināmāku. Tātad, jāizmanto lielos un mazos burtus, kā arī vēlams skaitļus un dažādus simbolus. Šāda pamācība nav aplama. Ja izmantosiet sarežģītu paroli, tad diez vai kāds to atminēs vai ar netīšām atklās ar automatizētiem paroļu pārbaudes rīkiem.

Kur tad ir problēma? Ilustrēšu piemēru. Margots (par godu šodienas jubilāriem) ir izdomājis sarežģītu paroli: bai2Gi# Viņš par šo paroli jūtas droši, tāpēc izmanto to vairākos resursos. Kādam no šiem resursiem tiek nozagta datu bāze un ļaundari tiek pie paroles. Tā var būt vai nu šifrētā veidā vai nešifrētā. Ja šifrētā, tad vēl īpaši jāuztraucas nav. Savukārt, ja nešifrētā, tad pirmais ko jādara – jānomaina visur savas paroles. Problēma ir tajā, ka mēs nekad nevaram būt īsti droši par to kādā veidā paroles tiek uzglabātas (šifrētas vai nešifrētas). Ja Margots būtu izvēlējies vienkāršu paroli, piemēram, “saulīte”, tad viņš būtu apdraudēts pat abās situācijās. Jo arī paroles aizšifrēšana nelīdzēs pret to, lai tiktu pie vārda “saulīte” (protams, ir cerības gadījumā, ja parole tiek šifrēta kādā nestandarta veidā vai ar nezināmu salt, bet cik bieži tas notiek?). Pēc tam, kad Margotam nācās visur paroles nomainīt viņš nolēma, ka turpmāk būs gudrāks un neizmantos vairākos resursos vienu un to pašu paroli. Bet te nu viņš atkal saskārās ar problēmu. Bija grūti atcerēties kurā resursā parole ir: bai2Gi# un kurā : !ka10KZ. Margots ir neizprašanā – ko darīt, lai justos daudz maz droši savā paroļu izvēlē.

Manā skatījumā ir vairāki varianti.

Pirmais variants. Iemācāmies pāris sarežģītas paroles no galvas. Tās izmantojam resursiem, kuriem jāpiekļūst bieži un no dažādām vietām. Piemēram, epastam. Savukārt pārējiem resursiem (forumiem utt.) izmantojam tādas paroles, kuras pat neatceramies, bet zinām, ka tās ir unikālas. Atcerēšanās funkciju uzticam Web pārlūkam vai kādai speciālai programmai. Šādā veidā būsim nodrošinājušies ar sarežģītām parolēm, turklāt unikālām.

Otrais variants. Izmantot un aģitēt par OpenID ieviešanu daudzajos resursos. Parole neglabāsies pie neskaitāmo forumu uzturētājiem, bet kādā centralizētā vietā, kurai diez vai skriptu bērneļi tiks klāt. Protams, viena parole tomēr ir jāatcerās un ja kāds kaut kādā veidā to uzzina, tad nav īpaši labi, lai neteiktu vairāk.

Trešais variants. Šis ir kas līdzīgs OpenID, tikai vēl drošāks. Būtu labi, ja līdzīga sistēma, kā OpenID izmantotu vēl kodu kalkulatorus (idejiski tādus kādus izsniedz bankas). Līdz ar to, lai autorizētos vienā centralizētā vietā, katru reizi tiktu izmantots unikāls kods. Šķiet, ka nekā drošāka pagaidām nav. Protams, šāds pasākums varētu sanākt visai dārgs, bet varbūt ir vērts maksāt par saldu nakts miegu?

Varbūt ir vēl kāds variants?

flattr this!