Tātad – ja tev ir nevajadzīgi domēna vārdi, kā tu no tiem tiksi vaļā? Pirmā doma man (tāpat, kā stipri, stipri lielākajai daļai NIC.lv klientu) ir vienkārši neapmaksāt rēķinu pēc lietošanas termiņa beigām. Iespējams, ka tas arī bija vienīgais variants agrākos laikos. Bet NIC.lv izveidoja jaunu versiju savai web lapai un tur sāka likt klāt dažādas iespējas. Viena no tām bija atteikšanās no domēna vārda. Kas tur notiek – paņemot attiecīgo iespēju, tiek uzģenerēts iesniegums, kuru jāparaksta un jānosūta NIC.lv. Man pirmā doma bija, ka tas ir, ja gribu termiņa vidū atteikties no domēna, bet kā izrādās, pat tad, ja domēnam ir pienākušas termiņa beigas, un tu vairs domēnu negribi, ir jādrukā to nejēdzīgo iesniegumu un jāsūta viņiem. Kāpēc? Lūk atbilde:

Cien. NIC klient,

ludzu izdrukajiet so iesniegumu un atsutiet mums, preteja gadijuma, ja sadi vienkarsi neapmaksati rekini Jums sakrasies daudz, Jums var rasties problemas jaunu domenu registracijai.

Ar cienu,/ Best Regards,

Ilze Bibere

Šo atbildi es saņēmu teju pirms gada (2009. gada novembrī). Diez vai kaut kas ir mainījies. Šomēnes vēlreiz mēģināju ar viņiem sazināties, jo negribēju sūtīt pa pastu iesniegumu (pastmarka, laiks iešanai uz pastu utt.), tāpēc gribēju uzzināt kā varētu atteikties bez šīs procedūras. Uz ko saņēmu divas versijas:

1. Izdrukājam, parakstam iesniegumu un nosūtam pa fakstu;
2. Ja fakss nav pieejams, ieskenējam iesniegumu un nosūtam uz email;

Lieki piebilst, ka iespēja bez iesnieguma piedāvāta netiek. Man nav nedz skenera, nedz faksa. Tāpēc būs vien jādrukā, jāparaksta, jānofotografē un jānosūta. Negribāsm, lai ir tā kā Ilze minēja (augstāk citāts), ka rodas problēmas domēnu vārdu reģistrēšanā.

Esat brīdināti! :)

Papildināts

Uzrakstīju vēl vienu e-mail NIC.lv, lai precizē kāds tieši ir atteikšanās process. Pārkopēju atbildi. Cerams, ka tas kaut ko izskaidro:

Cien. NIC klient,

Jūs raksta nobeigumā diezgan precīzi esat aprakstījis atteikšanās procedūru. Patiešām obligāts nosacījums ir parakstīts  iesniegums no domēna vārda pašreizējā lietotāja  (juridiskas personas gadījumā – uzņēmuma paraksttiesīga persona vai personas). Ir būtiska atšķirība, vai Jūs oficiāli atsakāties no turpmākas domēna vārda apmaksāšanas un lietošanas vai vienkārši nemaksājat, neinfomējat NIC un kļūstat par parādnieku. Parādniekiem var tikt atteikta jauna domēna vārda reģistrācija, pamatojoties uz iepriekš neapmaksātiem rēķiniem.

Atbildot uz Jūsu jautājumu par atteikšanos epastā. Ja esat domēna vārda maksātājs (tā var būt gan fiziska, gan juridiska persona), mēnesi pirms domēna vārda apmaksas termiņa beigām uz Jūsu epastu tiek nosūtīts rēķins par nākamo periodu. Šajā gadījumā, maksātājs var atbildēt uz rēķina epasta vēstuli (tādā veidā apstiprinot savu saistību ar domēna vārdu) un paziņot, ka turpmāk domēna vārdu vairs neizmantos un rēķinu neapmaksās. Ja maksātājs vienlaikus ir arī domēna vārda lietotājs, šī epasta atbilde tiek uzskatīta par oficiālu atteikumu no domēna vārda turpmākas lietošanas.

–
Ar cieņu

Kaspars Priedols
Domēnu reģistra administrators

Ja godīgi, tad es tagad esmu nedaudz apmulsis. Pirmajā rindkopā ir teikts, ka esmu sapratis pareizi atteikšanos (t.i. – vajadzīgs tas iesniegums), bet otrajā atkal teikts, ka var vienārši atbildēt uz email. Topi nu gudrs. :D

Papildināts 2

Pēc vēl vienas vēstuļu apmaiņas reizes esmu sapratis, ka ir sekojoši. Ja gribi no domēna atteikties tad, kad atsūta rēķinu, bet vēl nav iztecējis termiņš iepriekšējai apmaksai, pietiek ja aizsūta e-mail par to, ka nemaksāsi un atsakies. Visos citos gadījumos jāsūta to iesniegumu.

Citi raksti par šo tēmu

• Nav citu rakstu par šo tēmu.

Izvēlieties sev piemērotu dizainu. Lai gan tas var šķist tāds maznozīmīgs aspekts, atļaušos apgalvot, ka skaista darba vide ir nozīmīga, lai produkta lietošana būtu patīkama. Es esmu uzlicis tumšu, zili-oranžu dizainu (Settings->Themes). Prieks lietot.

Turiet tīru ‘Inbox’. Es uztveru Iesūtni/Inbox kā nepadarīto darbu sarakstu. T.i. – tik ilgi kamēr tur ir kāda vēstule, es zinu, ka kādam neesmu atbildējis, kādu rēķinu neesmu apmaksājis, neesmu kaut ko uzkodējis utt. utt. Ja izlasu vēstuli un saprotu, ka tas nekādas tālākas darbības no manis vairs neprasa – vēstuli dzēšu vai arhivēju (99% gadījumos šī opcija). Pretējā gadījumā atstāju, līdz varu teikt, ka ar saņēmto vēstuli radušos uzdevumus esmu padarījis. Pirms sāku izmantot šādu pieeju man Inbox bija pārpildīts. Tūkstoši vēstuļu. Grūti orientēties. Bet tagad nulle līdz 10 vēstules. Un uzreiz ir veigli iegūt priekšstatu par to kas un kad jādara. papildināts: Vēlos uzsvērt, ka ja vēstule ir arhivēta tā joprojām ir pieejama sadaļā ‘All Mail’ vai arī klikšķinot uz atbilstošām iezīmēm. Arhivējot tās netiek dzēstas.

Izmantojiet Iezīmes/Labels (Settings->Labels). Viena no lietām, kuru noteikti iesaku izmantot ir iezīmes. Tās ir kā birkas, kuras varat sadefinēt un piesaistīt vēstulēm. Katrai vēstulei var piesaistīt vairākas iezīmes. Piemēram, ‘Darbs’, ‘Samaksāt rēķinu’ utt. Katrai iezīmei var nodefinēt krāsu. Iezīmes parādās blakus vēstules tematam. Tas palīdz ļoti ātri pārskatīt ar ko saistītas vēstules ir Inbox’ā (darbu, rēķiniem, personu A utt.), kā arī ļauj ļoti viegli atlasīt vēstules par konkrēto tēmu. Piemēram, uzklikšķinot uz iezīmes Darbs tiks atlasītas tikai tās vēstules, kurām šī iezīme piešķirta. Gluži kā salikt vēstules pa mapītēm. Iezīmes ieteicams izmantot kopā ar filtriem.

Filtri (Settings->Filters). Tiklīdz apzināsieties filtru spēku, tā sāksiet definēt tos biezā slānī. Ar filtru palīdzību iespējams nodefinēt automātiskas darbības, kuras Gmail izpildīs jūsu vietā. Piemēram: ja vēstule saņēmēja laukā ir rakstīts ‘@ggggg’ pielikt iezīmi BBBB un arhivēt ziņu. Filtrus var sadefinēt daudz un dažādus. Noteikti izpētiet filtru sadaļu.

Vairāku kontu menedžēšana. Gmail ļauj no viena konta darboties ar vairākiem e-pastu kontiem. Šī sasaiste ir iespējama divos veidos (vai viņu abu apvienojums). Pirmais – sūtīt vēstules ar citu No/From lauku. Ja komunikācijai izmantojat e-pastu AAA, BBB, CCC un ir neērti katru reizi pārslēgties starp vairākiem kontiem, varat tos visus nodefinēt Gmail (Google nosūtīs apstiprinājuma vēstuli uz katru pievienoto e-pasta adresi, lai pārbaudītu, ka esat īpašnieks). Kad tas izdarīts, logā, kurā raksta vestules From laukā būs izkrītošais saraksts (dropdown), kurā varēsiet izvēlēties vēlamo From versiju. Pēc nesenām izmaiņām Gmail tagad katram From var piesaistīt arī dažādus parakstus. Tas padara šo funkciju vēl ērtāk izmantojamu. Otra lieta – varat savā iecienītākajā Gmail kontā importēt vēstules no citiem kontiem (piemēram, darba e-pasta konta saturu importēt privātajā Gmail kontā). Šeit ir divas iespējas. Ja e-pasta konts no kura vēlaties importēt vēstules piedāvā POP3 pieeju, varat Gmail to nodefinēt. Kad tas darīts, Gmail pats reizi X minūtēs pieslēgsies atbilstošajam e-pastam izmantojot nodefinētos piekļuves datus un lejupielādēs jaunākās vēstules. Otrs veids ir, ja e-pasta no kura vēlaties dabūt vēstules piedāvā vēstuļu pārsūtīšanu – varat tās vienkārši pārsūtīt uz savu primāro Gmail kontu. Iesaku gan POP3, gan pārsūtīšanai piesaistīt arī atbilstošu filtru, lai vēstules marķētu ar speciālu iezīmi, kas liktu saprast uz kuru tad adresi īsti vēstule bija sūtīta – uz primāro vai sekundāro. Iespējams, ka izklausās sarežģītāk kā ir patiesībā. Es šādi esmu saslēdzis 4 dažādus vēstuļu kontus – viss strādā bez problēmām. Vienīgi jāuzmanās, lai rakstot vēstuli izvēlētos īsto No/From lauku. Lai nesanāk tā, ka darba e-pasta vietā izmantojat privāto adresi utml.

Laboratorija. Noteikti iespējojiet kādas funkcijas ko piedāvā Gmail Laboratorija/Labs (Settings->Labs). Šeit atrodamās lietas ir dažādi nelieli uzlabojumi, kuri atrodas testēšanas stadijā. Un visai bieži populārākās lietas tiek iekļautas Gmail pēc noklusējuma. Es esmu iespējojis 14 dažādas papildus funkcijas, kuras noteikti padara Gmail lietošanu daudz ērtāku (piemēram, Canned Responses, Message Sneak Peek, Move Icon Column, Undo Send un vairākus citus). Ļoti ieteicams. Bet nevajag arī pārspīlēt, jo pārāk pārāk liels daudzums papildinājumu vienā brīdī Gmail var padarīt pārāk lēnu.

Pieeja bezsaistē. Ja regulāri jāpiekļūst e-pastam tad, kad nav pieejams internets, tad iesaku iespējot Bezsaistes/Offline pieeju (Settings->Offline). Kopš man ir mobilais internets šāda funkcija vairs nav nepieciešama. Agrāk dažas reizes noderēja. Bet šī funkcija nav bez saviem trūkumiem. Piemēram, sinhronizēšana prasa papildus datu apmaiņu un mēdz būt dažas dīvainības (piemēram, uzrasties kāda veca vēstule, kura jau sen it kā izdzēsta). Turklāt ir limitēts apjoms tam, cik daudz vēstules var lejupielādēt. Cerams, ka tad, kad Google Gears (kas tiek izmantots kā datu uzglabāšanas veids) versija tiks nomainīta ar kārtīgu HTML5 versiju, šādas problēmas pazudīs.

Īsinājumtaustiņu/Shortcuts izmantošana. Pēdējais pakāpiens Gmail meistarības paaugstināšanā ir dažādu īsinājumtaustiņu apgūšana. Peles darbības ir lēnas. Ja vēlaties ar Gmail darboties ļoti ātri, tad klaviatūra ir tas, kas vajadzīgs. Piemēram, lai atvērtu logu e-pasta rakstīšanai nav obligāti jāklikšķina uz ‘Compose message’, pietiek nospiest burtu ‘C’ uz klaviatūras.

Valodas. Izmantojiet Gmail sev ērtākajā valodā. Ir gan angļu, gan latviešu, gan daudzas citas. Es parasti lēkāju starp latviešu un angļu, bet šobrīd esmu palicis pie angļu versijas.

Šīs nav visas funkcijas kuras piedāvā Gmail. Ir vēl vairāks citas, bet tā jau esmu sarakstījis vairāk, kā sākumā plānoju. Tāpēc pārējo lietu meklēšanu atstāju jūsu pašu ziņā. Piedodiet, ka neliku ekrānšāviņus. Ekrānšāviņi noteikti atklātu daļu manu vēstuļu. Un tā tomēr ir privāta lieta.

Citi raksti par šo tēmu

• 21.06.2008 -- Visi mani e-pasti tagad ir pie Googles (1)
• 24.10.2007 -- Gmail ievieš IMAP atbalstu (1)

Tātad – ja tu gribi, lai Web lapu īpašnieki kuri izmanto Google Analytics nevarētu ievākt informāciju par to, kā izmanto viņu lapu, dodies uz šo lapu un uzinstalē atbilstošo spraudni.

Testa nolūkā arī es uzliku. Google Chrome tas ir redzams Paplašinājumu sadaļā. Nepiedāvā nekādas konfigurēšanas iespējas.

Pareizs solis no Google puses. Lietotājiem ir jādod iespēju izvēlēties to, cik daudz citi par viņiem var ievākt informāciju. Protams, tās nav universālas zāles. Web lapu īpašnieki joprojām var izmantot daudzus citus statistikas rīkus. Un parasti tiek izmantots vairāk kā viens. Tā ka nekur jau nenoslēpsies. Un vai vispār vajag? Statistika palīdz Web lapu īpašniekiem uzlabot lapas darbību.

Šis nav vienīgais jaunums par ko paziņoja Google Analytics komanda. Otrs ir tāds, ka tagad Web lapu īpašniekiem ir iespējams norādīt cik precīzas IP adreses par saviem apmeklētājiem Google Analytics uzglabāt. Pilnu IP adresi vai tikai daļēju.

Citi raksti par šo tēmu

• Nav citu rakstu par šo tēmu.

Šodienas AdSense bloga ierakstā ir minēti precīzi peļņas sadalījumi. Tie ir atšķirīgi dažādiem AdSense produktiem (AdSense for content, AdSense for search, AdSense for feeds utt.), kā arī var atšķirties dažāda līmeņa partneriem (mazie saņem vienu %, ļoti lielie citu %). Taču standarta procenti ir sekojoši.

AdSense for content – 68%. Tas nozīmē, ka ja reklāmdevējam klikšķi jūsu lapā izmaksājuši 100$, tad 68$ tiek jums kā partnerim, bet Google paliek 32$. Google pārstāvis arī piebilst, ka šī proporcija nav mainījusies kopš AdSense ieviešanas.

AdSense for search – 51%. Tātad no 100$ ko iztērē reklāmdevējs 51$ paliek partnerim, 49$ Google.

Par pārējiem AdSense produktiem Google pagaidām informāciju neatklāj. Aizbildinās ar to, ka produkti ir vēl attīstības stadijā un % ir/būs atkarīgs no tā, cik Google izmaksā attiecīgā produkta izveide un uzturēšana.

Google tuvākajā laikā neplāno mainīt augstāk minētos peļņas sadalījuma procentus. Bet netiek arī apgalvots, ka tas nekad netiks darīts (jo, ja pieaugs Google izmaksas, % mainīsies). Pēc dažiem mēnešiem informāciju par to cik tieši % saņemat jūs kā Google AdSense partneris, varēsiet redzēt savā AdSense kontā.

Citi raksti par šo tēmu

• 06.08.2009 -- Izrādās, ka Google AdSense latviešu valodas Web lapās ir pilnīgi legāls (16)
• 30.01.2008 -- AdSense PIN verifikācija jau no 10$ ienākumu līmeņa (4)
• 12.12.2007 -- Google AdSense reklāmas tagad ar Ajax (0)
• 26.02.2007 -- Noderīgi – AdSense Colapse funkcija (0)

Grūti bija izdomāt piemērotu virsrakstu. Pārāk skarbu vai cildinošu negribējās. Tāpēc virsrakts it kā negatīvs, tomēr ar iespēju laboties. Atliek vien no grāvja izkāpt ārā. Bet nu pie lietas.

Tātad – Latvijas Universitāte sakarā ar savu 90 gadu pastāvēšanas jubileju visus interesentus pārsteigusi ar jaunu Web lapu. Nezinu vai tas ir domāts kā vortāls vai portāls. Agrāk bija uz portāla pusi. Tagad vortālu. Lai nu kā – teikšu Web lapa. Rezultātu varat apskatīt dodoties uz http://www.lu.lv.

Man pirmā reakcija atverot jauno Web lapu, bija mēģinājums apskatīt lapu citos pārlūkos. Domāju, ka varbūt lapa uz Firefox īsti nestrādā, jo nevar taču būt tā, ka Latvijas lielākā universitāte savu jubilejas lapu uztaisījusi tik briesmīgu. Ziniet – nekas nemainījās. Lapa uztaisīta perfekti – uz visiem pārlūkiem vienlīdz atbaidoši. Uzreiz vēlos teikt, ka es neesmu Web lapu dizaineris, tāpēc nevērtēju izskatu kā profesionālis, bet kā ierindas apmeklētājs.

Vislielākās pretenzijas ir pret fonā esošām bildēm. Nu nav, nav tas stilīgi un/vai pareizi. Ja Bing.com ieliek fonā bildi, tas nenozīmē, ka visiem jāseko šim piemēram (paldies, Švānam par līdzības pamanīšanu). Bet varbūt Latvijas Universitāte ar tām fona bildēm ir vēlējusies savu 90 gadu jubilejas lapu uztaisīt iepriekšējā gadsimta deviņdesmito gadu stilā. Ja tā – cepuri nost – jums izdevās! Kapēc bildes fonā ir tik sliktas? Trīs būtiski iemesli. Pirmkārt: tās lapu padara ļoti raibu un ir grūti saprast kur ir kādi informācijas bloki. Ja šādi informāciju strukturētu kāds uzņēmums – tas potenciālos klientus zaudētu 3 sekundēs. Otrkārt: tas krietni palēnina lapas ielādes laiku. Treškārt: sanāk tāda kā ņirgāšanās par cilvēkiem bildēs. Piemēram šajā.

Varbūt kādam patīk, ka no viņa sejas ir redzams tikai deguns vai ka viņam ir aizlīmētas abas acis utml. Ja tur būtu es , tad man šāda apiešanās ar manu digitālo tēlu nepatiktu ne mazākajā mērā.

Ja aizmirstam par briesmīgajām bildēm fonos. Kas vēl ir sakāms? Man šķiet, ka es saprotu galveno uzstādījumu kāds bija šo lapu veidojot. Informācijai jābūt viegli atrodamai un strukturētai. Ir tāds kā mapīšu princips. Atveram vienu sadaļu, tur jāizvēlas nākamā, tad nākamā līdz tiekam līdz galam. Šis solis nav slikts un ir apsveicams. Jo bieži gadās, ka lielās lapās informāciju ir grūti atrast. Nu lūk – vienīgais pozitīvais punkts jau pieminēts. Atgriežamies pie negatīvā. Taču pat šī navigācija pa mapītēm ir ar kļūdām. Brīžiem pazūd kreisās puses navigācija, briežiem saites ir beigtas (nav galā resurss, bet notiek pāradresēšana un hierarhiski augstāku sadaļu).

Nākamais – Latvijas Universitātes Web lapa ir pazaudējusi ienākošās saites no Google un citiem meklētājiem. Elementārākā lieta. Ja taisam jaunu Web lapu, tad parūpējamies, lai ienākošās saites tiktu pāradresētas uz jaunām (ja adreses mainījušās) vai izdodam atbilstošus (lietotājam smuki saprotamus paziņojumus ar palīdzību atrast meklēto informāciju). Viss ko redzam šobrīd ir:

Šādi ne vien lapa zaudē savu vērtību meklēšanas dzinēju vērtības skalās, bet rada negatīvas emocijas apmeklētājiem, kuri uz lapu ceļo no meklēšanas dzinējiem. Pietiek uzklikšķināt uz pāris beigtām saitēm rezultātos, lai es sāktu ignorēt www.lu.lv parādīšanos rezultātos.

Web lapa veidota uz Typo3 dzinēja bāzes. Varētu domāt, ka tas ir vaininieks tam, ka lapa sanākusi tāda.. nekāda. Bet tas nav iemesls. Paskataties paši. Typo3 ir izveidojuši sarakstu ar citiem projektiem, kuri veidoti uz tā bāzes. Atliek vien ielūkoties izglītības iestāžu sadaļā, lai saprastu, ka Latvijas Universitāte būtu tāds piemērs, kuram vajadzētu Typo3 klasifikatorā izveidot jaunu sadaļu ‘tā nedariet’.

Jaunai Web lapai nevajag radīt revolūciju. Smuks piemērs ir Banku augstskola, kas arī tikko kā palaidusi jaunu Web lapas versiju. Viss ir smuki. Bet nu jā – vienmēr jau var krist vēl zemāk. Cerams, ka Latvijas Universitāte neies Jelgavas Mūzikas skolas ceļu.

Ir tikai trīs punkti, kurus vajadzētu pamainīt un par LU jauno veikumu vairs nebūtu tik lielas negācijas un varētu uzskatīt, ka no grāvja ir izkāpts ārā.

• Izvācam bildes no fona, pielabojam fona krāsas, fontu izmēru;
• Tiekam galā ar beigtajām ienākošajām saitēm;
• Salabojam navigāciju vietās, kur tā ir kļūdaina;

Tas arī viss šai reizei.

Citi raksti par šo tēmu

• Nav citu rakstu par šo tēmu.

Par to, ka tāda lieta ir atļauta varat pārliecināteis paši, aizejot uz Google AdSense palīdzības sadaļu. Jocīgi gan ir tas, ka US tulkojuma versijā latviešu valoda joprojām nav sarakstā. Taču, tā kā ir gan latviešu tulkojuma versijā, gan UK tulkojumā, tad varam uzskatīt, ka viss ir kārtībā.

Ko tas nozīmē Latvijas internetam? Daudzas lietas. Piemēram:

• Tagad arī blogu īpašnieki (un jebkuru citu nelielu web lapu īpašnieki) var pilnībā legāli nopelnīt naudu kaut vai lai segtu hostinga pakalpojumus. Ja apmeklējums ir vērā ņemams, tad arī kāds lats priekš kino un/vai grāmatām atleks. Vienīgi nevajag cerēt, ka tagad nu visi kļūsim bagāti. Ja Latvijā kāds ar reklāmu blogā varētu nopelnīt naudas summu, kas ļautu pilnībā atteikties no darba, tad tas ir Pēteris.
• Textads.lv sāksies grūti laiki. Es nezinu, ko viņiem vajadzētu mainīt, lai kāds lapā liktu viņu reklāmas nevis AdSense. Pēdējais piedāvā daudz lielāku reklāmdevēju bāzi, turklāt klikšķa cena ir krietni lielāka.
• Latvijas reklāmdevējiem AdWords kļūs aizvien tīkamāks, jo AdSense tiks izvietots aizvien lielākā skaitā projektu.
• Varbūt un tikai varbūt, blogos atkal sāks atgriezties kāda dzīvība, jo pēdējā laikā (pateicoties vasarai vai Twitter) aktivitāte lielā daļā blogu ir stipri kritusi. Turklāt iespējams redzēsim jaunus Web projektus, kuri tiks veidoti ar domu, ka galvenais ienākumu avots būs AdSense nevis maksas pakalpojumi lietotājiem.

Kādas ir tavas domas – vai tas, ka Google AdSense ir legāli pieejams Web lapām latviešu valodā kaut ko mainīs? Vai varbūt tie, kas gribēja likt reklāmas tās jau bija salikuši vēl pirms tas bija atļauts un nekas īsti nemainīsies?

Papildināts tiem, kas nelasa komentārus

Es pamēģināju piereģistrēt vēl vienu AdSense kontu, šoreiz norādot latviešu valodu. Tik tālu viss OK. Taču konts netika apstiprināts norādot uz AdSense Help sadaļu US tulkojumā. Līdz ar to tikt pie AdSense konta norādot LV lapu nebūs vienkārši. Taču, ja AdSense konts jau ir, neredzu šķēršļus reklāmu izvietošanai LV lapās, jo jebkuru Google pretenziju gadījumā varam norādīt uz UK (GB) tulkojumu. Bet tas, ka LV valoda jau parādās tulkotajos Help materiālos nozīmē to, ka arī US variantā drīzumā tai vajadzētu būt.

Citi raksti par šo tēmu

• 24.05.2010 -- Cik % no ienākumiem Google izmaksā AdSense partneriem? (2)
• 05.12.2008 -- Kāpēc Latvijas blogos nav reklāmas rakstu? (16)
• 30.01.2008 -- AdSense PIN verifikācija jau no 10$ ienākumu līmeņa (4)
• 12.12.2007 -- Google AdSense reklāmas tagad ar Ajax (0)
• 26.02.2007 -- Noderīgi – AdSense Colapse funkcija (0)

Tātad – kas ir Mozy? Tas ir serviss, kurš piedāvā pie sevis glabāt failu rezerves kopijas. Ir pieejami gan privātpersonu plāni, gan plāni biznesam. Par biznesa plāniem šoreiz nē, bet par privātajiem. Tātad, pirms reģistrēties ir jāizdomā – vai jums pietiks ar bezmaksas plānu, kurš sevī ietver 2GB vietas rezerves kopijām, vai maksāt nepilnus 5$ mēnesī un saņemt neierobežotu vietu rezerves kopiju veidošanai. Ja sākotnēji izvēlaties bezmaksas versiju, tad vēlāk, protams, varēsiet pāriet uz maksas (gan jau ka arī pretēji). Kad izvēle izdarīta, var piereģistrēties.Visi faili tiek šifrēti, tā ka par privātuma ievērošanu var arī pārāk nesautraukties.

Nākamais solis ir atbilstošas programmas lejupielāde.  Windows paredzētā versija aizņem ~7MB. Ir pieejama arī versija priekš Mac, bet diemžēl Linux lietotāji pagaidām paliek ārpus borta. Kad programma ir lejupielādēta un uzinstalēta to vajadzētu nokonfigurēt. Tas izdarāms ļoti vienkārši. Bet, lai nerastos nekādi pārpratumi varat lejupielādēt pamācību un izlasīt (saiti atradīsiet savā Mozy kontā pēc autorizēšanās). Pamācībā aprakstīts ne tikai kā lietot programmu, bet arī kā serviss vispār strādā.

Pastāstīšu par dažām lietām, ko Mozy programmiņa māk atskaitot to, ka viņa šifrētā veidā pārraida failus no jūsu datora uz Mozy serveriem un atpakaļ. Datu rezerves kopijas var veidot automātiski vai manuāli. Lai kopijas nesāktu veidot tādā brīdī, kad to vismazāk vēlaties, varat uzstādījumos norādīt, ka sākt rezerves kopiju veidošanu tikai tad, kad dators netiek izmantots, limitēt datu pārsūtīšanas ātrumu utt. Tātad programmas darbību var uzstādīt nemanāmu. To, kuriem failiem veidot rezerves kopijas var norādīt divos veidos. Pirmais – norādot kādu no kopām. Piemēram, visus attēlus, vai visus dokumentus utt. Ja Mozy iebūvētās kopas jums nepatīk, varat izveidot savas, norādot failu tipus un citus parametrus. Vai arī varat nevis izvēlēties kopas, bet norādīt noteiktas direktorijas vai failus, kuriem veidot rezerves kopijas. Tātad konfigurēšanas iespējas piemērotas gan iesācējiem, kuri grib visu izdarīt ar pāris klikšķiem, gan tādiem, kuriem patīk smalkāk pārvaldīt procesu.

Mozy programma ir operējama it kā divās daļās. Pirmā ir pieejama no System tray, kurā rādās Mozy ikona. Uzklikšķinot uz ikonas var uz laiku apturēt rezerves kopiju veidošanu vai atvērt šādu skatu:

Uzlikšķinot uz Configure parādās sekojošs logs:

Pats patīkamākais ir tas, ka Mozy māk atjaunot failus pēc noteiktiem laika posmiem un pat dzēstos failus 30 dienas pēc to dzēšanas. Šajā rindkopā dotais piemērs ir jāizprot līdz pēdējam, lai nerastos problēmas lietošanas laikā. Piemēram, ja esat nolēmuši veidot rezerves kopijas direktorijai Dokumenti, tad pirmajā reizē tiek augšupielādēts viss direktorijas saturs (piemēram, 300MB). Ja līdz nākamajai reizi būsiet pielikuši direktorijai kādu jaunu failu (piemēram, 5MB), tad tiks augšupielādēts tikai attiecīgais fails. Kopējais aizņemtais datu apjoms būs iepriekš augšupielādētie faili + jaunie faili (305MB). Ja nolemsiet pusi no sākotnējiem dokumentiem izdzēst, tad uzreiz dzēšanas brīdī jums pieejamais vietas daudzums palielināsies par attiecīgo daudzumu (tātad tiks uzrādīts, ka tiek aizņemti tikai 155MB). Savukārt, Mozy vēl 30 dienas pie sevis turēs izdzēstos failus, ja nu tomēr sadomājat, ka tie bija svarīgi. Līdz ar to, dzēšanas brīdī, jums reāli pieejama vairāk vieta, nekā 2GB (bezmaksas variantā). Ja gadījumā nolemjat kādu failu pārsaukt citā vārdā, tad notiek sekojošais: fails ar veco nosaukumu tiek uzskatīts kā dzēsts (tātad pazūd no aizņemtās vietas, bet 30 dienas vēl ir pieejams atjaunojot datus), tiek izveidots jauns fails (tas kuram jaunais nosaukums). Ja gadījumā nebija skaidrs, droši varat jautāt, mēģināšu ilustrēt citādi.

Datu atjaunošana arī ir izdomāta ļoti, ļoti ērta. Ir pieejami vairāki veidi. Piemēram, var Mozy programmā izvēlēties datumu un laiku, kad notika tā rezerves kopiju veidošanas reize, kura mūs interesē. Ir iespējams atgriezties 30 dienas senā pagātnē. Kad diena un laiks izvēlēti – parādās tajā konkrētajā brīdī bijušie faili, kurus ar vienu klikšķi var arī atjaunot vai nu tajā pašā direktorijā, kurā iepriekš, vai norādīt pavisam citu direktoriju. Šo pašu var izdarīt arī caur Web saskarni. Vēl viens no veidiem ir izmantot Mozy, kā Flash atmiņu. Tātad, kad tiek lietots Mozy, tad Windows gadījumā iekš My Computer parādās it kā Flash atmiņa pa kuru var staigāt un pārlūkot tur esošos failus. Piemēram, ja izveidojāt rezerves kopiju direktorijai C:\mani\dokumenti, tad atverot My Computer un izvēloties Mozy Home Remote Backup redzēsiet Drive (C:). Savukārt atverot Drive (C:) būs direktorija mani, bet ieejot tajā būs direktorija dokumenti. Rodas sajūta it kā tiktu pārlūkoti faili datorā. Ja nolemjat ka vēlaties atjaunot kādu failu, tad uzklikšķinot ar labo peles pogu uz faila vai direktorijas var izvēlēties atbilstošo funkciju (atkal norādot atjaunot datus vecajā direktorijā vai kādā jaunā). Ja gadījumā šādi datu atjaunošanas veidi neder (piemēram, ir ļoti, ļoti daudz datu) – ir iespējams pasūtīt DVD ar datiem (tas ir maksas pakalpojums). Ir arī vēl viens cits veids, bet par to varat izlasīt pie Mozy (lai atstātu arī kaut ko nepateiktu). Atjaunošanas brīdī redzams šāds skats:

Īsumā tas laikam arī viss. Vēl tikai viena lieta – Mozy ir arī referāļu sistēma. Līdz ar to, ja gadījumā jūs kādam iesakat izmantot Mozy – jūs par to varat saņemt klāt 250MB pie jums atvēlētā vietas daudzuma (ja gadījumā izmantojat bezmaksas kontu ar 2GB ierobežojumu). Tāpēc, ja uzskatat, ka šis raksts jums bija noderīgs un nolemjat reģistrēties Mozy - lūdzu izmantojiet manu saiti ( https://mozy.com/?ref=EQ5DBA ) reģistrējoties vai norādiet šo kodu reģistrācijas anketas atbilstošajā ailē: EQ5DBA . Jums tas nemaksā pilnībā neko, bet es to uztveršu kā dāvanu. Paldies!

Citi raksti par šo tēmu

• 02.02.2011 -- Mozy krietni palielinājis pakalpojumu cenas (8)

Tad nu lūk – samērā daudz lietotāju izvēlas nevis vienkārši “meklēt visā internetā”, bet “lapās latviešu valodā” vai “Latvijas lapās”. Es mēģināju atrast kaut kādu informāciju Latvijas lapās, par kuru es 100% zināju, ka esmu rakstījis arī es. Bet savu blogu starp rezultātiem neatradu. Meklējot “lapās latviešu valodā” attiecīgā informācija tika atrasta. Un tad es sapratu, ka kaut kas nav kārtībā ar to, kā Google uztver mana bloga piederību. Aizgāju uz Google Webmaster tools. Atradu sadaļu par ģeogrāfisko atrašanās vietu/piederību. Izrādās, ka gadījumā ja Web lapas adrese beidzas ar .lv, tad Google automātiski lapu uztver kā piederīgu Latvijai, bet ja beidzas ar .com, tad tā tas nav. Protams, to var izlabot. Izvēlējos norādīt precīzu vietu, norādot Latvia. Pēc kaut kāda laika (šķiet, ka vairākām dienām, bet īsti neatceros) izmaiņas jau bija stājušās spēkā. Un nu atkal mans blogs ir atrodams meklējot gan “lapās latviešu valodā”, gan “Latvijas lapās”.

Līdz ar to, ja arī tava bloga vai Web lapas adrese nebeidzas ar .lv, tad iesaku doties uz Webmaster tools un norādīt ģeogrāfisko atrašanās vietu. Pretējā gadījumā varat zaudēt ievērojamu daļu apmeklētāju, kura atrastu jūsu resursu meklējot Google un norādot, ka vēlas rezultātus tikai no “Latvijas lapām”.

Citi raksti par šo tēmu

• 14.12.2007 -- Google Webmaster tools jaunas funkcijas (0)
• 05.12.2007 -- Jaunas lietas Google Webmaster tools (0)
• 05.09.2008 -- Par Google Chrome (4)
• 21.06.2008 -- Visi mani e-pasti tagad ir pie Googles (1)
• 14.01.2008 -- Google augstu vērtē blogus (5)

Domāju, ka gan jau man nav jāuzskaita daudzās priekšrocības, kuras sniedz Gmail. Bet vismaz dažas uzskaitīšu: POP3, IMAP, spēcīgs spama filtrs, > 6GB diska vietas, ātra meklēšana, grupēšana, “sarunu skats” utt.

Sakarā ar šo pārēju uztaisīju vēl vienu noderīgu lietu. Proti, man agrāk bija e-pasts “@pup.lv”, bet tad sāku lietot “@gmail.com”. Par e-pasta klientu izmantoju Thunderbird. Pie pup.lv un sākotnēji (līdz IMAP atbalsta ieviešanai) arī gmail.com slēdzos caur POP3. Vēstules lejupielādēju lokālai lietošanai un uzreiz izdzēsu no servera pup.lv gadījumā. Šodien nospriedu, ka Thunderbirdā nav nepieciešams turēt veco pup.lv kontu. Taču e-pastus negribēju izdzēst. Kā izrādijās – tā kā Gmails tagad nodrošina IMAP, tad ir pavisam vienkārši vēstules Thunderbirdā pārmest no lokālajiem kontiem uz Gmail. Nepieciešams tikai atlasīt vēstules un paņemt “Move”. Lai Gmail kontā viss nebūtu putrā – izveidoju jaunu labeli “pup.lv” un aizmetu visas vēstules uz turieni. Tagad lokāli vairs e-pasti neaizņem vietu, ir vienkārši atrodami Gmailā un varu uzskatīt, ka beidzot migrācija no @pup.lv e-pasta uz @gmail.com epastu ir pabeigta.

Citi raksti par šo tēmu

• 24.10.2007 -- Gmail ievieš IMAP atbalstu (1)
• 17.08.2010 -- Daži padomi Gmail lietošanā (10)
• 05.09.2008 -- Par Google Chrome (4)
• 01.08.2008 -- Google un Web lapu ģeogrāfiskā atrašanās vieta (0)
• 14.01.2008 -- Google augstu vērtē blogus (5)

Kur tad ir problēma? Ilustrēšu piemēru. Margots (par godu šodienas jubilāriem) ir izdomājis sarežģītu paroli: bai2Gi# Viņš par šo paroli jūtas droši, tāpēc izmanto to vairākos resursos. Kādam no šiem resursiem tiek nozagta datu bāze un ļaundari tiek pie paroles. Tā var būt vai nu šifrētā veidā vai nešifrētā. Ja šifrētā, tad vēl īpaši jāuztraucas nav. Savukārt, ja nešifrētā, tad pirmais ko jādara – jānomaina visur savas paroles. Problēma ir tajā, ka mēs nekad nevaram būt īsti droši par to kādā veidā paroles tiek uzglabātas (šifrētas vai nešifrētas). Ja Margots būtu izvēlējies vienkāršu paroli, piemēram, “saulīte”, tad viņš būtu apdraudēts pat abās situācijās. Jo arī paroles aizšifrēšana nelīdzēs pret to, lai tiktu pie vārda “saulīte” (protams, ir cerības gadījumā, ja parole tiek šifrēta kādā nestandarta veidā vai ar nezināmu salt, bet cik bieži tas notiek?). Pēc tam, kad Margotam nācās visur paroles nomainīt viņš nolēma, ka turpmāk būs gudrāks un neizmantos vairākos resursos vienu un to pašu paroli. Bet te nu viņš atkal saskārās ar problēmu. Bija grūti atcerēties kurā resursā parole ir: bai2Gi# un kurā : !ka10KZ. Margots ir neizprašanā – ko darīt, lai justos daudz maz droši savā paroļu izvēlē.

Manā skatījumā ir vairāki varianti.

Pirmais variants. Iemācāmies pāris sarežģītas paroles no galvas. Tās izmantojam resursiem, kuriem jāpiekļūst bieži un no dažādām vietām. Piemēram, epastam. Savukārt pārējiem resursiem (forumiem utt.) izmantojam tādas paroles, kuras pat neatceramies, bet zinām, ka tās ir unikālas. Atcerēšanās funkciju uzticam Web pārlūkam vai kādai speciālai programmai. Šādā veidā būsim nodrošinājušies ar sarežģītām parolēm, turklāt unikālām.

Otrais variants. Izmantot un aģitēt par OpenID ieviešanu daudzajos resursos. Parole neglabāsies pie neskaitāmo forumu uzturētājiem, bet kādā centralizētā vietā, kurai diez vai skriptu bērneļi tiks klāt. Protams, viena parole tomēr ir jāatcerās un ja kāds kaut kādā veidā to uzzina, tad nav īpaši labi, lai neteiktu vairāk.

Trešais variants. Šis ir kas līdzīgs OpenID, tikai vēl drošāks. Būtu labi, ja līdzīga sistēma, kā OpenID izmantotu vēl kodu kalkulatorus (idejiski tādus kādus izsniedz bankas). Līdz ar to, lai autorizētos vienā centralizētā vietā, katru reizi tiktu izmantots unikāls kods. Šķiet, ka nekā drošāka pagaidām nav. Protams, šāds pasākums varētu sanākt visai dārgs, bet varbūt ir vērts maksāt par saldu nakts miegu?

Varbūt ir vēl kāds variants?

Citi raksti par šo tēmu

• Nav citu rakstu par šo tēmu.