Viens no labākajiem Google produktiem ir viņu kartes. Tās ir pieejamas ne tikai telefonos un maps.google.com, bet daudzās web lapās. Runa šoreiz ir par pēdējo kategoriju. Lai lapā iedabūtu karti, viens no veidiem bija un vēl joprojām ir Google Maps API izmantošana. Ja tu nodarbojies ar Web lapu izstrādi, gan jau arī kādreiz esi saskāries ar Google Maps API. Bet vai tu zini, ka Google Maps API v2 drīz beigs pastāvēt? Un kad šī maģiskā diena pienāks, daudzās Web lapās karšu vietā varēsim redzēt visādas dīvainības un kļūdas.

Es nebiju saskāries ar Google Maps API v1 un nezinu kā tas beidza savu dzīvi. Taču ar Google Maps API v2 gan sanāca paspēlēties. Trakākā bija pirms teju 5 gadiem taisītā http://kartes.vietas.lv (turklāt tas bija mans pirmais JavaScript un pirmais Google Maps API darbs), šādas tādas kartītes http://www.vietas.lv , bet tās jau nav visas. Vēl vairākām lapām biju veidojis kartes ar Google Maps API v2. Interesanti cik no visiem šiem projektiem ir paspējuši nomigrēt uz Google Maps API v3. Es esmu daļēji nomigrējis http://www.vietas.lv kartes, bet http://kartes.vietas.lv neesmu pat ķēries klāt un 0 nojausmas par citiem projektiem. It kā jau laika bija daudz. Google par v2 dzīves beigām paziņoja pirms 2.5 gadiem. Bet vienmēr jau atrodas svarīgāki darbi. Vēl daži mēneši palikuši. Google Maps API v2 nāves diena būs 2013. gada 19. maijā.

Ja nezini neko par v3, tad varu ieteikt iemest aci grāmatā “Beginning Google Maps API 3“. Tīri laba.

Vai tavi Google Maps API v2 veikumi jau konvertēti uz v3?


Iepriekšējā gadā ilgi domāju par to vai doties uz PHPBenelux konferenci vai nē. Rēķināju, liku plusus un mīnusus, beigās tā arī neaizbraucu. Tā vietā aizdevos uz naudas ziņā lētāku phpDay Veronā. Šogad atkal rēķināju, liku plusus un mīnusus, padsmit reizes nospriedu ka jābrauc un tik pat reizes ka nav jābrauc… līdz beidzot šodien nopirku biļetes uz konferenci. Pārāk daudz slavenu runātāju, pārāk daudz labu tēmu, lai atteiktos. Turklāt gala cipars gan jau atpelnīsies ar iegūtajām zināšanām un iespaidiem. Visticamāk ka PHPBenelux 2013 apmeklējuma rezultātā nāksies izlaist phpDay Veronā, bet kas to lai zina – var sanākt visādi.

Kāpēc par šo rakstu? Tādēļ, ka meklēju kādu kurš vēl gribētu braukt. Kopā jautrāk, vai ne? Tātad – ja esi nolēmis doties uz šo konferenci un arī domā ka kopā jautrāk, padod ziņu.

Dodies uz konferences web lapu un iepazīsties ar runātājiem, kā arī tutorials/sessions sadaļu. Jāpiemin, ka bez oficiālās daļas, šīs konferences (gluži kā citu) neatņemama sastāvdaļa ir social event. Tātad iespēja iedzert alu, uzspēlēt boulingu ar nozares dižākajiem prātiem (ja ne gluži ar viņiem personiski, tad vismaz esot vienā telpā :D ). Tutorial + Early bird biļetes cena ir 260EUR + PVN. Pēc 6. decembra cenas būs augstākas. Ja domā pirkt, tad īpaši neatliec, jo ne vien cenas pieaugs, bet arī tevis izvēlētajam tutorial var jau būt sasniegts apmeklētāju limits. Ja vēlies apmeklēt tikai lekcijas, tad Early bird biļete 135EUR + PVN.

Aizmirsu piebilst – pasākums notiek 25. un 26. janvāri – Ter Elst, Antverpenē, Beļģijā.


Jau nākamajā nedēļas nogalē notiks WebConf Riga 2012. Arī es esmu nolēmis to apmeklēt. Aicinu arī citus Web izstrādes cilvēkus apmeklēt šo konferenci. Pasākums notiks divas dienas (10. un 11. novembrī) Tallink Hotel Riga telpās. Divu dienu ieejas biļete privātpersonām 25Ls (ar atlaižu kodu 20Ls), uzņēmumiem 20Ls par personu.

Nevarētu teikt, ka konferencē uzstāsies ļoti daudz plaši pazīstamu cilvēku. Vismaz ne tie, kas parasti redzami dažādās PHP veltītās konferencēs (un tas jau arī normāli, jo šī nav tīri PHP konference). Taču lektoru sarakstā var atrast dažus personāžus, kurus noteikti ir vērts paklausīties. Piemēram (citēju no WebConf lapas):

  • Michael “Monty” Widenius – Monty ir strādājis ar MySQL/MariaDB koda bāzi jau no 1981. gada. Vismaz 60% no MySQL koda vēl joprojām ir rakstījis viņš. Viņš ir “MySQL Fellow” un ir Monty Program Ab dibinātājs un autors MariaDB datubāžu pārvaldības sistēmai.
  • Julien Pauli – Julien ir arhitekts, kas strādā ar PHP jau desmit gadu. Viņš nesen sācis darboties ar valodas iekšējo dizainu un tagad ir jaunais PHP relīžu izdošanas vadītājs.
  • Andrey Aksenov – Plaši pazīstams slēgtās tīmekļa izstrādātāju un piekritēju aprindās kā autors un Sphinx meklētāja izveidotājs. Tīmekļa izstrādātājs, tehniskais direktors ar uzsvaru 3D grafikā, sistēmprogrammētājs. Raksta kodu, uzstājas ar runām un pārvalda nelielu komandu.

Lekcijas sadalītas trīs paneļos: Servera puse, Klienta puse, Biznesa.

Beidzot ir pabeigts arī dienas plāns. Ar to iepazīties šeit.

Pasākumu apmeklēšu vairāku iemeslu dēļ:

  • tas ir veids kā satikt cilvēkus ar tādām pat interesēm kā man;
  • vairākās lekcijās esmu patiesi ieinteresēts;
  • pie mums šādas konferences notiek reti un šis ir veids kā tās varu atbalstīt – gan par to uzrakstot, gan apmeklējot;

Ja arī tu būsi, nekautrējies un pārtraukumā nāc klāt, parunāsim par aktuālajām tendencēm Web jomā (ja neesam pazīstami – iepazīsimies).


Pie Ulda pēdējā raksta komentāros pamanīju, ka daudziem ir pilnīgi sveša NIC.lv politika attiecībā uz atteikšanos no nevajadzīgiem domēniem. Tāpēc nolēmu nopublicēt to, ko esmu uzzinājis saziņā ar NIC.lv. Varbūt, ka kādam noder.

Tātad – ja tev ir nevajadzīgi domēna vārdi, kā tu no tiem tiksi vaļā? Pirmā doma man (tāpat, kā stipri, stipri lielākajai daļai NIC.lv klientu) ir vienkārši neapmaksāt rēķinu pēc lietošanas termiņa beigām. Iespējams, ka tas arī bija vienīgais variants agrākos laikos. Bet NIC.lv izveidoja jaunu versiju savai web lapai un tur sāka likt klāt dažādas iespējas. Viena no tām bija atteikšanās no domēna vārda. Kas tur notiek – paņemot attiecīgo iespēju, tiek uzģenerēts iesniegums, kuru jāparaksta un jānosūta NIC.lv. Man pirmā doma bija, ka tas ir, ja gribu termiņa vidū atteikties no domēna, bet kā izrādās, pat tad, ja domēnam ir pienākušas termiņa beigas, un tu vairs domēnu negribi, ir jādrukā to nejēdzīgo iesniegumu un jāsūta viņiem. Kāpēc? Lūk atbilde:

Cien. NIC klient,

ludzu izdrukajiet so iesniegumu un atsutiet mums, preteja gadijuma, ja sadi vienkarsi neapmaksati rekini Jums sakrasies daudz, Jums var rasties problemas jaunu domenu registracijai.

Ar cienu,/ Best Regards,

Ilze Bibere

Šo atbildi es saņēmu teju pirms gada (2009. gada novembrī). Diez vai kaut kas ir mainījies. Šomēnes vēlreiz mēģināju ar viņiem sazināties, jo negribēju sūtīt pa pastu iesniegumu (pastmarka, laiks iešanai uz pastu utt.), tāpēc gribēju uzzināt kā varētu atteikties bez šīs procedūras. Uz ko saņēmu divas versijas:

  1. Izdrukājam, parakstam iesniegumu un nosūtam pa fakstu;
  2. Ja fakss nav pieejams, ieskenējam iesniegumu un nosūtam uz email;

Lieki piebilst, ka iespēja bez iesnieguma piedāvāta netiek. Man nav nedz skenera, nedz faksa. Tāpēc būs vien jādrukā, jāparaksta, jānofotografē un jānosūta. Negribāsm, lai ir tā kā Ilze minēja (augstāk citāts), ka rodas problēmas domēnu vārdu reģistrēšanā.

Esat brīdināti! :)

Papildināts

Uzrakstīju vēl vienu e-mail NIC.lv, lai precizē kāds tieši ir atteikšanās process. Pārkopēju atbildi. Cerams, ka tas kaut ko izskaidro:

Cien. NIC klient,

Jūs raksta nobeigumā diezgan precīzi esat aprakstījis atteikšanās procedūru. Patiešām obligāts nosacījums ir parakstīts  iesniegums no domēna vārda pašreizējā lietotāja  (juridiskas personas gadījumā – uzņēmuma paraksttiesīga persona vai personas). Ir būtiska atšķirība, vai Jūs oficiāli atsakāties no turpmākas domēna vārda apmaksāšanas un lietošanas vai vienkārši nemaksājat, neinfomējat NIC un kļūstat par parādnieku. Parādniekiem var tikt atteikta jauna domēna vārda reģistrācija, pamatojoties uz iepriekš neapmaksātiem rēķiniem.

Atbildot uz Jūsu jautājumu par atteikšanos epastā. Ja esat domēna vārda maksātājs (tā var būt gan fiziska, gan juridiska persona), mēnesi pirms domēna vārda apmaksas termiņa beigām uz Jūsu epastu tiek nosūtīts rēķins par nākamo periodu. Šajā gadījumā, maksātājs var atbildēt uz rēķina epasta vēstuli (tādā veidā apstiprinot savu saistību ar domēna vārdu) un paziņot, ka turpmāk domēna vārdu vairs neizmantos un rēķinu neapmaksās. Ja maksātājs vienlaikus ir arī domēna vārda lietotājs, šī epasta atbilde tiek uzskatīta par oficiālu atteikumu no domēna vārda turpmākas lietošanas.


Ar cieņu

Kaspars Priedols
Domēnu reģistra administrators

Ja godīgi, tad es tagad esmu nedaudz apmulsis. Pirmajā rindkopā ir teikts, ka esmu sapratis pareizi atteikšanos (t.i. – vajadzīgs tas iesniegums), bet otrajā atkal teikts, ka var vienārši atbildēt uz email. Topi nu gudrs. :D

Papildināts 2

Pēc vēl vienas vēstuļu apmaiņas reizes esmu sapratis, ka ir sekojoši. Ja gribi no domēna atteikties tad, kad atsūta rēķinu, bet vēl nav iztecējis termiņš iepriekšējai apmaksai, pietiek ja aizsūta e-mail par to, ka nemaksāsi un atsakies. Visos citos gadījumos jāsūta to iesniegumu.


Agrāk, lai piekļūtu e-pastam izmantoju dažādas specializētas desktop aplikācijas (piemēram, Thunderbird). Likās, ka nekas nevar būt ērtāks par kārtīgu specializētu programmu, kā arī iespēja piekļūt e-pastam tad, kad nebija interneta bija ļoti svarīga. Gāja laiks un lietas mainījās. Jau labu laiku vairs neesmu lietojis Thunderbird, bet e-pastam piekļūstu izmantoju Gmail webisko saskarni. Un bija nepieciešama tikai nedēļa, lai es saprastu, ka Google ir sanācis varen ērts produkts. Man tas liekas pat ērtāks par Thunderbird. Savu domu, ka Thunderbird jāmet ārā, neesmu nožēlojis ne reizes (un tāds pats slēdziens būtu, ja būtu izmantojis Outlook vai jebkuru citu alternatīvu). Vēlos padalīties ar dažiem padomiem tajā, kā izmantot Gmail, lai tas kļūtu par kārtīgu darba aparātu. Tiem, kas Gmail piedāvātās funkcijas apzinās neko jaunu uzzināt neizdosies. Bet citiem kaut kas varētu arī noderēt.

Izvēlieties sev piemērotu dizainu. Lai gan tas var šķist tāds maznozīmīgs aspekts, atļaušos apgalvot, ka skaista darba vide ir nozīmīga, lai produkta lietošana būtu patīkama. Es esmu uzlicis tumšu, zili-oranžu dizainu (Settings->Themes). Prieks lietot.

Turiet tīru ‘Inbox’. Es uztveru Iesūtni/Inbox kā nepadarīto darbu sarakstu. T.i. – tik ilgi kamēr tur ir kāda vēstule, es zinu, ka kādam neesmu atbildējis, kādu rēķinu neesmu apmaksājis, neesmu kaut ko uzkodējis utt. utt. Ja izlasu vēstuli un saprotu, ka tas nekādas tālākas darbības no manis vairs neprasa – vēstuli dzēšu vai arhivēju (99% gadījumos šī opcija). Pretējā gadījumā atstāju, līdz varu teikt, ka ar saņēmto vēstuli radušos uzdevumus esmu padarījis. Pirms sāku izmantot šādu pieeju man Inbox bija pārpildīts. Tūkstoši vēstuļu. Grūti orientēties. Bet tagad nulle līdz 10 vēstules. Un uzreiz ir veigli iegūt priekšstatu par to kas un kad jādara. papildināts: Vēlos uzsvērt, ka ja vēstule ir arhivēta tā joprojām ir pieejama sadaļā ‘All Mail’ vai arī klikšķinot uz atbilstošām iezīmēm. Arhivējot tās netiek dzēstas.

Izmantojiet Iezīmes/Labels (Settings->Labels). Viena no lietām, kuru noteikti iesaku izmantot ir iezīmes. Tās ir kā birkas, kuras varat sadefinēt un piesaistīt vēstulēm. Katrai vēstulei var piesaistīt vairākas iezīmes. Piemēram, ‘Darbs’, ‘Samaksāt rēķinu’ utt. Katrai iezīmei var nodefinēt krāsu. Iezīmes parādās blakus vēstules tematam. Tas palīdz ļoti ātri pārskatīt ar ko saistītas vēstules ir Inbox’ā (darbu, rēķiniem, personu A utt.), kā arī ļauj ļoti viegli atlasīt vēstules par konkrēto tēmu. Piemēram, uzklikšķinot uz iezīmes Darbs tiks atlasītas tikai tās vēstules, kurām šī iezīme piešķirta. Gluži kā salikt vēstules pa mapītēm. Iezīmes ieteicams izmantot kopā ar filtriem.

Filtri (Settings->Filters). Tiklīdz apzināsieties filtru spēku, tā sāksiet definēt tos biezā slānī. Ar filtru palīdzību iespējams nodefinēt automātiskas darbības, kuras Gmail izpildīs jūsu vietā. Piemēram: ja vēstule saņēmēja laukā ir rakstīts ‘@ggggg’ pielikt iezīmi BBBB un arhivēt ziņu. Filtrus var sadefinēt daudz un dažādus. Noteikti izpētiet filtru sadaļu.

Vairāku kontu menedžēšana. Gmail ļauj no viena konta darboties ar vairākiem e-pastu kontiem. Šī sasaiste ir iespējama divos veidos (vai viņu abu apvienojums). Pirmais – sūtīt vēstules ar citu No/From lauku. Ja komunikācijai izmantojat e-pastu AAA, BBB, CCC un ir neērti katru reizi pārslēgties starp vairākiem kontiem, varat tos visus nodefinēt Gmail (Google nosūtīs apstiprinājuma vēstuli uz katru pievienoto e-pasta adresi, lai pārbaudītu, ka esat īpašnieks). Kad tas izdarīts, logā, kurā raksta vestules From laukā būs izkrītošais saraksts (dropdown), kurā varēsiet izvēlēties vēlamo From versiju. Pēc nesenām izmaiņām Gmail tagad katram From var piesaistīt arī dažādus parakstus. Tas padara šo funkciju vēl ērtāk izmantojamu. Otra lieta – varat savā iecienītākajā Gmail kontā importēt vēstules no citiem kontiem (piemēram, darba e-pasta konta saturu importēt privātajā Gmail kontā). Šeit ir divas iespējas. Ja e-pasta konts no kura vēlaties importēt vēstules piedāvā POP3 pieeju, varat Gmail to nodefinēt. Kad tas darīts, Gmail pats reizi X minūtēs pieslēgsies atbilstošajam e-pastam izmantojot nodefinētos piekļuves datus un lejupielādēs jaunākās vēstules. Otrs veids ir, ja e-pasta no kura vēlaties dabūt vēstules piedāvā vēstuļu pārsūtīšanu – varat tās vienkārši pārsūtīt uz savu primāro Gmail kontu. Iesaku gan POP3, gan pārsūtīšanai piesaistīt arī atbilstošu filtru, lai vēstules marķētu ar speciālu iezīmi, kas liktu saprast uz kuru tad adresi īsti vēstule bija sūtīta – uz primāro vai sekundāro. Iespējams, ka izklausās sarežģītāk kā ir patiesībā. Es šādi esmu saslēdzis 4 dažādus vēstuļu kontus – viss strādā bez problēmām. Vienīgi jāuzmanās, lai rakstot vēstuli izvēlētos īsto No/From lauku. Lai nesanāk tā, ka darba e-pasta vietā izmantojat privāto adresi utml.

Laboratorija. Noteikti iespējojiet kādas funkcijas ko piedāvā Gmail Laboratorija/Labs (Settings->Labs). Šeit atrodamās lietas ir dažādi nelieli uzlabojumi, kuri atrodas testēšanas stadijā. Un visai bieži populārākās lietas tiek iekļautas Gmail pēc noklusējuma. Es esmu iespējojis 14 dažādas papildus funkcijas, kuras noteikti padara Gmail lietošanu daudz ērtāku (piemēram, Canned Responses, Message Sneak Peek, Move Icon Column, Undo Send un vairākus citus). Ļoti ieteicams. Bet nevajag arī pārspīlēt, jo pārāk pārāk liels daudzums papildinājumu vienā brīdī Gmail var padarīt pārāk lēnu.

Pieeja bezsaistē. Ja regulāri jāpiekļūst e-pastam tad, kad nav pieejams internets, tad iesaku iespējot Bezsaistes/Offline pieeju (Settings->Offline). Kopš man ir mobilais internets šāda funkcija vairs nav nepieciešama. Agrāk dažas reizes noderēja. Bet šī funkcija nav bez saviem trūkumiem. Piemēram, sinhronizēšana prasa papildus datu apmaiņu un mēdz būt dažas dīvainības (piemēram, uzrasties kāda veca vēstule, kura jau sen it kā izdzēsta). Turklāt ir limitēts apjoms tam, cik daudz vēstules var lejupielādēt. Cerams, ka tad, kad Google Gears (kas tiek izmantots kā datu uzglabāšanas veids) versija tiks nomainīta ar kārtīgu HTML5 versiju, šādas problēmas pazudīs.

Īsinājumtaustiņu/Shortcuts izmantošana. Pēdējais pakāpiens Gmail meistarības paaugstināšanā ir dažādu īsinājumtaustiņu apgūšana. Peles darbības ir lēnas. Ja vēlaties ar Gmail darboties ļoti ātri, tad klaviatūra ir tas, kas vajadzīgs. Piemēram, lai atvērtu logu e-pasta rakstīšanai nav obligāti jāklikšķina uz ‘Compose message’, pietiek nospiest burtu ‘C’ uz klaviatūras.

Valodas. Izmantojiet Gmail sev ērtākajā valodā. Ir gan angļu, gan latviešu, gan daudzas citas. Es parasti lēkāju starp latviešu un angļu, bet šobrīd esmu palicis pie angļu versijas.

Šīs nav visas funkcijas kuras piedāvā Gmail. Ir vēl vairāks citas, bet tā jau esmu sarakstījis vairāk, kā sākumā plānoju. Tāpēc pārējo lietu meklēšanu atstāju jūsu pašu ziņā. Piedodiet, ka neliku ekrānšāviņus. Ekrānšāviņi noteikti atklātu daļu manu vēstuļu. Un tā tomēr ir privāta lieta.


Pēdējā laikā Google aktivizējusies “caurspīdīguma” jomā. Paziņoja par to cik īsti % pelna AdSense partneri, piedāvā aizvien vairāk atvērtā koda produktus utt. Tagad vēl jaunāks papildinājums. Google izveidojusi iespēju Web pārlūkā (Chrome, Firefox, Internet Explorer) uzinstalēt paplašinājumu, kurš liegs jūsu apmeklētajām Web lapām ievākt statistikas informāciju par jums. Protams, tas attiecas tikai un vienīgi uz statistiku, kuru ievāc Google Analytics.

Tātad – ja tu gribi, lai Web lapu īpašnieki kuri izmanto Google Analytics nevarētu ievākt informāciju par to, kā izmanto viņu lapu, dodies uz šo lapu un uzinstalē atbilstošo spraudni.

Testa nolūkā arī es uzliku. Google Chrome tas ir redzams Paplašinājumu sadaļā. Nepiedāvā nekādas konfigurēšanas iespējas.

Pareizs solis no Google puses. Lietotājiem ir jādod iespēju izvēlēties to, cik daudz citi par viņiem var ievākt informāciju. Protams, tās nav universālas zāles. Web lapu īpašnieki joprojām var izmantot daudzus citus statistikas rīkus. Un parasti tiek izmantots vairāk kā viens. Tā ka nekur jau nenoslēpsies. Un vai vispār vajag? Statistika palīdz Web lapu īpašniekiem uzlabot lapas darbību.

Šis nav vienīgais jaunums par ko paziņoja Google Analytics komanda. Otrs ir tāds, ka tagad Web lapu īpašniekiem ir iespējams norādīt cik precīzas IP adreses par saviem apmeklētājiem Google Analytics uzglabāt. Pilnu IP adresi vai tikai daļēju.


Daudzās Web lapās ir redzamas Google AdSense reklāmas. Iespējams, ka arī tavā blogā. Jautājums – vai tu zini cik procentus no naudas, kuru samaksā reklāmdevējs par klikšķi, saņem Google un cik liela daļa tiek ieskaitīta partnerim (tam, kas pie sevis izvietojis Google AdSense reklāmas)? Man likās, ka ir 50-55%. Taču es kļūdījos.

Šodienas AdSense bloga ierakstā ir minēti precīzi peļņas sadalījumi. Tie ir atšķirīgi dažādiem AdSense produktiem (AdSense for content, AdSense for search, AdSense for feeds utt.), kā arī var atšķirties dažāda līmeņa partneriem (mazie saņem vienu %, ļoti lielie citu %). Taču standarta procenti ir sekojoši.

AdSense for content – 68%. Tas nozīmē, ka ja reklāmdevējam klikšķi jūsu lapā izmaksājuši 100$, tad 68$ tiek jums kā partnerim, bet Google paliek 32$. Google pārstāvis arī piebilst, ka šī proporcija nav mainījusies kopš AdSense ieviešanas.

AdSense for search – 51%. Tātad no 100$ ko iztērē reklāmdevējs 51$ paliek partnerim, 49$ Google.

Par pārējiem AdSense produktiem Google pagaidām informāciju neatklāj. Aizbildinās ar to, ka produkti ir vēl attīstības stadijā un % ir/būs atkarīgs no tā, cik Google izmaksā attiecīgā produkta izveide un uzturēšana.

Google tuvākajā laikā neplāno mainīt augstāk minētos peļņas sadalījuma procentus. Bet netiek arī apgalvots, ka tas nekad netiks darīts (jo, ja pieaugs Google izmaksas, % mainīsies). Pēc dažiem mēnešiem informāciju par to cik tieši % saņemat jūs kā Google AdSense partneris, varēsiet redzēt savā AdSense kontā.


Twitter ir apbrīnojams rīks. Ar to ir iespējams ātri vērst uzmanību uz kādu faktu, kas tālāk pāraug TOP tēmā dažādos medijos. Tāpat ar to iespējams nolaist tvaiku par kādu tēmu un aizmirst. Otrajā gadījumā tas ir aptuveni tā: izteicāmies, nosmējām vai nolamājām, aizmirsām. Ja nebūtu Twitter, tad šī izteikšanās un nosmiešanās/nolamāšana notiktu blogos. Bet tas izpaliek. Un ziniet – tas pietrūkst. Tāpēc vēlos izteikties par Latvijas Universitātes jauno Web lapu.

Grūti bija izdomāt piemērotu virsrakstu. Pārāk skarbu vai cildinošu negribējās. Tāpēc virsrakts it kā negatīvs, tomēr ar iespēju laboties. Atliek vien no grāvja izkāpt ārā. Bet nu pie lietas.

Tātad – Latvijas Universitāte sakarā ar savu 90 gadu pastāvēšanas jubileju visus interesentus pārsteigusi ar jaunu Web lapu. Nezinu vai tas ir domāts kā vortāls vai portāls. Agrāk bija uz portāla pusi. Tagad vortālu. Lai nu kā – teikšu Web lapa. Rezultātu varat apskatīt dodoties uz http://www.lu.lv.

lu_lv_sakums

Man pirmā reakcija atverot jauno Web lapu, bija mēģinājums apskatīt lapu citos pārlūkos. Domāju, ka varbūt lapa uz Firefox īsti nestrādā, jo nevar taču būt tā, ka Latvijas lielākā universitāte savu jubilejas lapu uztaisījusi tik briesmīgu. Ziniet – nekas nemainījās. Lapa uztaisīta perfekti – uz visiem pārlūkiem vienlīdz atbaidoši. Uzreiz vēlos teikt, ka es neesmu Web lapu dizaineris, tāpēc nevērtēju izskatu kā profesionālis, bet kā ierindas apmeklētājs.

Vislielākās pretenzijas ir pret fonā esošām bildēm. Nu nav, nav tas stilīgi un/vai pareizi. Ja Bing.com ieliek fonā bildi, tas nenozīmē, ka visiem jāseko šim piemēram (paldies, Švānam par līdzības pamanīšanu). Bet varbūt Latvijas Universitāte ar tām fona bildēm ir vēlējusies savu 90 gadu jubilejas lapu uztaisīt iepriekšējā gadsimta deviņdesmito gadu stilā. Ja tā – cepuri nost – jums izdevās! Kapēc bildes fonā ir tik sliktas? Trīs būtiski iemesli. Pirmkārt: tās lapu padara ļoti raibu un ir grūti saprast kur ir kādi informācijas bloki. Ja šādi informāciju strukturētu kāds uzņēmums – tas potenciālos klientus zaudētu 3 sekundēs. Otrkārt: tas krietni palēnina lapas ielādes laiku. Treškārt: sanāk tāda kā ņirgāšanās par cilvēkiem bildēs. Piemēram šajā.

lu_lv_absolventi

Varbūt kādam patīk, ka no viņa sejas ir redzams tikai deguns vai ka viņam ir aizlīmētas abas acis utml. Ja tur būtu es , tad man šāda apiešanās ar manu digitālo tēlu nepatiktu ne mazākajā mērā.

Ja aizmirstam par briesmīgajām bildēm fonos. Kas vēl ir sakāms? Man šķiet, ka es saprotu galveno uzstādījumu kāds bija šo lapu veidojot. Informācijai jābūt viegli atrodamai un strukturētai. Ir tāds kā mapīšu princips. Atveram vienu sadaļu, tur jāizvēlas nākamā, tad nākamā līdz tiekam līdz galam. Šis solis nav slikts un ir apsveicams. Jo bieži gadās, ka lielās lapās informāciju ir grūti atrast. Nu lūk – vienīgais pozitīvais punkts jau pieminēts. Atgriežamies pie negatīvā. Taču pat šī navigācija pa mapītēm ir ar kļūdām. Brīžiem pazūd kreisās puses navigācija, briežiem saites ir beigtas (nav galā resurss, bet notiek pāradresēšana un hierarhiski augstāku sadaļu).

Nākamais – Latvijas Universitātes Web lapa ir pazaudējusi ienākošās saites no Google un citiem meklētājiem. Elementārākā lieta. Ja taisam jaunu Web lapu, tad parūpējamies, lai ienākošās saites tiktu pāradresētas uz jaunām (ja adreses mainījušās) vai izdodam atbilstošus (lietotājam smuki saprotamus paziņojumus ar palīdzību atrast meklēto informāciju). Viss ko redzam šobrīd ir:

lu_lv_error

Šādi ne vien lapa zaudē savu vērtību meklēšanas dzinēju vērtības skalās, bet rada negatīvas emocijas apmeklētājiem, kuri uz lapu ceļo no meklēšanas dzinējiem. Pietiek uzklikšķināt uz pāris beigtām saitēm rezultātos, lai es sāktu ignorēt www.lu.lv parādīšanos rezultātos.

Web lapa veidota uz Typo3 dzinēja bāzes. Varētu domāt, ka tas ir vaininieks tam, ka lapa sanākusi tāda.. nekāda. Bet tas nav iemesls. Paskataties paši. Typo3 ir izveidojuši sarakstu ar citiem projektiem, kuri veidoti uz tā bāzes. Atliek vien ielūkoties izglītības iestāžu sadaļā, lai saprastu, ka Latvijas Universitāte būtu tāds piemērs, kuram vajadzētu Typo3 klasifikatorā izveidot jaunu sadaļu ‘tā nedariet’.

Jaunai Web lapai nevajag radīt revolūciju. Smuks piemērs ir Banku augstskola, kas arī tikko kā palaidusi jaunu Web lapas versiju. Viss ir smuki. Bet nu jā – vienmēr jau var krist vēl zemāk. Cerams, ka Latvijas Universitāte neies Jelgavas Mūzikas skolas ceļu.

Ir tikai trīs punkti, kurus vajadzētu pamainīt un par LU jauno veikumu vairs nebūtu tik lielas negācijas un varētu uzskatīt, ka no grāvja ir izkāpts ārā.

  • Izvācam bildes no fona, pielabojam fona krāsas, fontu izmēru;
  • Tiekam galā ar beigtajām ienākošajām saitēm;
  • Salabojam navigāciju vietās, kur tā ir kļūdaina;

Tas arī viss šai reizei.