Viss cits

Viss, kas neietilpst citās ketegorijās

Svētki un Eclipse screencasti

0
Pirms 3 gadiem
Autors: Endijs Lisovskis Sadaļa: , ,

Pēc katrām garākām brīvdienām atkal apjaušu to, cik šādas brīvdienas ir destruktīvas. Destruktīvisms izpaužas jo īpaši stipri nevis pašās brīvdienās, bet dažās nākamajās darba dienās. Šobrīd ir tā, ka nedēļa jau ir pusē, bet ir pirmdienas sindroms. T.i. – darba nedēļa tikko sākusies, nekas vēl nav izdarīts, darbu saraksts garš, garš. Līdz ar to visai nomācoši, jo ir arī apziņa, ka šonedēļ no 5 darba dienām ir tikai 3. Tātad – katru dienu jāizdara krietni vairāk. Jāķeras pie darba, vai ne?

Vēl tikai viena saite uz ralphz Blog tiem, kas vēlas paskatīties screencastus par to, kā darboties ar EclipsePDT. Par šo lielisko programmu rakstīju jau iepriekš. Screencasti attiecīgajā lapā ir vairāki. Apskatītās tēmas – sākot ar uzstādīšanu, beidzot ar XDebug lietošanu.

3 dienas pavizinājos pa Igauniju

4
Pirms 3 gadiem
Autors: Endijs Lisovskis Sadaļa:

Pirms dažām dienām atgriezos no izbrauciena ar auto pa Igauniju. Igaunijā tika pavadītas 3 dienas un 2 naktis. Brauciena vadmotīvs – apskatīt Igaunijas dabu. Piemēram, apsaktītie objekti: Munameģis, vairāki ūdenskritumi (Valaste juga, Nōmmaveski juga, Jägala juga, Keila juga), daži lieli akmeņi (arī Ehalkivi), izdedžu kalni, Kaali metoerīta krāteris, Panga klintis (ja tā to var saukt), kā arī pilis (Rakveres, Kuressaares) un vēl šis tas. Pārdomājot braucienu ir radušies vairāki secinājumi:

  • Igaunijā ir ļoti augstas kvalitātes ceļi. Vairākās vietās drīkst braukt uz 100km/h, kā arī pat uz 110km/h. Ļoti reti ir tādi ceļa posmi, kuros ir aizlāpītas bedrītes. Pārējie izskatās kā nesen uzlieti. Ir arī zemes ceļi, bet tie bieži vien ir tādi, kuri ir labāki par lielu daļu Latvijas asfaltēto ceļu. Igauņi necūkojas ar ceļu remontiem dažu simtu metru garumā. Ja remontē, tad klāj jaunu segumu uzreiz vairāku kilometru garumā.
  • Braucot uz citu valsti un uz dullo meklējot objektus, būtu nepieciešams pirms tam apgūt dažus vārdus, kas atvieglo objektu meklēšanu. Piemēram, redzot vārdu kirik Igaunijā jābūt skaidram, ka runa iet par baznīcām. Ja pirms tam šādas lietas neiemācās, nav liela problēma, jo tās apgūst brauciena laikā. Taču sākotnēji var apgrūtināt meklēšanas procesu.
  • Noorientēties svešā valstī var arī izmantojot pavisam vienkāršu karti (standarta Jāņa sētas karti). Nav obligāti nekādi TomTomi nepieciešami.
  • Ja ir vēlme pa nakti gulēt kaut kur citur nevis teltī vai auto, tad laicīgi jārezervē sev mitekli. Knapi tika atrasta vieta, kur pavadīt pirmo nakti (kempingi un viesnīcas pilnas).
  • Braukšana un objektu meklēšana prasa daudz laika. Igaunijai ar 3 dienām ir par maz, ja ir vēlme apskatīt visus svarīgākos objektus. Šajā sakarā izpalika Narvas apciemojums, degslānekļa ieguves vietas apciemojums un vēl viena otra vieta. Optimālais variants būtu 5 dienas, jo tad var bez steigas izbrauktāt pie visiem daudz maz svarīgajiem/populārajiem objektiem.
  • Interesantākā ir Igaunijas ziemeļu daļa. Visneinteresantākā ir Igaunijas rietumu daļa (ja neskaita rietumu daļas ziemeļus).
  • Igaunijā varētu justies kā mājās (jo tur ir tie paši veikali utt.), ja vien viņi nerunātu tik jocīgā valodā.
  • Lai izbrauktu Igauniju pa perimetru (atskaitot dienvidu daļu) jārēķinās ar ~1500km (sākot un beidzot Rīgā).
  • Ja ir vēlme koncentrēties Igaunijas apmeklējumā tieši uz ūdenskritumu apskati, to labāk darīt pavasarī. Vasara dara savu – ūpītes pažuvušas un līdz ar to ūdenskritumi mazāk iespaidīgi.

Katrā ziņā ir vērts aizbraukt, ja tur nav būts. Atšķirība dabā ir pietiekami liela (salīdzinot ar Latviju), lai justos tā, it kā būtu aizbraukts kaut kur krietni tālāk.

Jagala juga
Jägala juga

Keila juga
Keila juga

Neliela intervija ar Kārli Streipu

12
Pirms 3 gadiem
Autors: Endijs Lisovskis Sadaļa:

streips_165x152 Daudz pēdējā laikā nācās lasīt un dzirdēt par Mozaīkas rīkoto pasākumu krastmalā. Starp daudzajiem viedokļa paudējiem ļoti daudz bija tādu, kas izteicās vairāk kā negatīvi. Pēc tam, kad internetā parādījās brīvi pieejama Mozaika.lv lietotāju datu bāze runas atkal aizsākās ar jaunu sparu. Taču šoreiz bija nevis rīcības (datu zādzības) nosodījums, bet attaisnojums, jo Mozaīka esot to pelnījusi. BlackHalt rakstā parādījās interesanti jautājumi sakarā ar to, kādi dati ir ievākti par biedriem. Visa šī rezultātā es nolēmu, ka vajadzētu sakontaktēt kādu cilvēku no otras puses, kas varētu pastāstīt savu skatījumu gan par pasākumu krastmalā, gan datu zādzību utt. Viens no sabiedrībā zināmākajiem šādiem cilvēkiem ir Kārlis Streips. Tieši ar viņu sakontaktēju un uzdevu dažus mani interesējošus jautājumus. Uzreiz jāsaka Kārlim paldies, ka viņš tik ātri uz tiem atbildēja. Paldies!

Turpinājumā jautājumi ar atbildēm, kā arī beigās mans komentārs par visu šo. Tā kā jautājumi tika uzdoti ar epasta starpniecību un tikai vienā sesijā (viena vēstule ar jautājumiem un viena vēstule ar atbildēm), tad atspoguļojumā ir nedaudz mainīta jautājumu kārtība, kā arī saruna neliekas tik dabiska, kāda tā būtu verbālā komunikācijā.

(more…)

SSJ.lv un SIA “Media stanD” spameri?

8
Pirms 3 gadiem
Autors: Endijs Lisovskis Sadaļa:

Man ļoti nepatīk spameri. Viena lieta ir, ja kāds iepazīstinot ar jaunu servisu, atsūta informatīvu epastu vai sadarbības piedāvājumu. Par tādiem es traci neceļu. Savukārt ja spams notiek bloga komentāros vai kā šoreiz Skype, tad tas man nemaz nepatīk. Uz šo ierakstu pamudināja tas, ka censoņi no ssj.lv par savu sludinājumu dēli iespamoja man Skype.

SSJ.lv spameri

Pieļauju, ka šādu traucēkli saņēma vēl vairāki Skype lietotāji, kuri pie savas atrašanās vietas norādījuši Jelgavu. Cik tāda iejaukšanās ir zolīda, spriediet paši. Man tāda rīcība šķiet ļoti nepieņemama un vērtēju viņu kā censoņu mēģinājumu reklamēt grimstošu un nevienam nevajadzīgu servisu.

Intereses pēc paskatījos kam pieder domeins ssj.lv. Kā izrādās tas pieder SIA “Media stanD”. Viņi nodarbojas ar tādu biznesa modeli, kurš lieliski iet kopā ar spamošanu Skype. Proti, viņi ir no tiem, kas piedrazo pastkastītes ar dažādiem reklāmas bukletiem. Turklāt papildus tam piedāvā izvietot reklāmas bukletus aiz automašīnu vējstiklu tīrītājiem. Te var palasīt vairāk par spameriem SIA “Media stanD”, kas piedrazo ne tikai digitālo pasauli, bet arī nodarbojas ar uzbāzīgu un nevēlamu reklāmu ārpus digitālās pasaules.

Kāpēc nestrādā iepriekš iedomāts dienas režīms?

7
Pirms 3 gadiem
Autors: Endijs Lisovskis Sadaļa:

Pirms nedaudz vairāk kā mēneša biju izdomājis, ka produktivitātes celšanas dēļ sakārtošu savu dienas režīmu pa stundām, atvēlot katrai stundai kāda konkrēta darba darīšanu. Pagājis mēnesis un varu pateikt, ka vismaz man šī ideja nenostrādāja tā kā plānots. Varbūt kāds arī var darīt visu stipri noteiktā secībā, bet es nevaru.

Tam ir vairāki iemesli. Pirmais ir tāds, ka visas dienas nav vienādas. Līdz ar to kādā dienā ir vairāk iedvesmas pieķerties kādas konkrētas lietas darīšanai, bet kādā citā nē. Piemēram, vienu dienu varu daudz programmēt, bet citu dienu vairāk lasīt kādu izglītojošu grāmatu utt.

Otrs iemesls ir dažādu traucēkļu esamība. Piemēram, ja ir kaut kur jāaizbrauc, kaut uz kādu stundu, tā dienas režīms izjūk un to vairs īsti sakārtot nevar.

Trešais iemesls, kas īstenībā ir otrā iemesla apakškopa, ir tādi traucēkļi, kuri novērš uzmanību. Piemēram, līdz šim visu laiku man stāv atvērts epasta klients, vienā Firefox cilnē darbojas Google Reader, fonā dzīvojas arī dažādi IM klienti, kā arī grūti atturēties no vēlmes ik pa laikam atsvaidzināt nekur.lv utt.

Visa šī rezultātā esmu nolēmis mēģināt jaunu dienas režīmu. T.i. – darīt nevis visu pa stundām, bet atkarībā no termiņiem/iedvesmas kādu konkrētu lietu, turklāt veltīt tai gandrīz visu darba dienas stundu kopumu. Kā arī pamazām sāku atteikties no Google Reader nepārtrauktas uzmanīšanas, kā arī citu ar interneta saistītu traucēkļu likvidēšanu uz darba laiku. Esmu pat pamēģinājis uz laiku izraut interneta vadu – produktivitātes kāpums tādos brīžos ir lielisks. Vienīgi vada raušana laikam ir pārāk kardināls solis, tāpēc mēģināšu vienkārši neizmantot internetu bez īpašas vajadzības. Tad nu redzēs, kā izdosies.

Pārdomas par sabiedrību

0
Pirms 3 gadiem
Autors: Endijs Lisovskis Sadaļa:

Dzelzceļa stacija, parki, autobusu pieturas vietas, ielas … Cilvēku atrašanās tajās ir kā dzīves kino. Šajā kino nav galvenās lomas un nav otrā plāna aktieru. Neskatoties uz visai lielo haosu, kas valda aktieru vidū, visu kolektīvu, ko mēdz dēvēt arī par sabiedrību, vada lielisks režisors. Šim režisoram nav sejas, nav locekļu, bet tas atstāj ietekmi uz visiem aktieriem. Režisoru mēdz dēvēt dažādos vārdos. Citi viņu sauc par dzīves modeli, citi par morāles normām, citi vēl citādi. Lai kādu vārdu mēs režisoram dotu, tas nemaina viņa funkcijas. Šīs funkcijas izpaužas aktieru savstarpējās saskarmes vadīšanā. Finālā tiek iegūts lielisks kino. Ne vienmēr kino ir tāds, kuru es varētu augstu novērtēt, bet es arī neesmu nekāds ideālais vērotājs un vērtētājs. Skaties uz šo pašu kino no cita aktiera perspektīvas visticamāk tiks iegūts cits vērtējums. Jo aktieri atrodas ne tikai dažādās fiziskajās pozīcijās, bet to zināšanu līmenis atšķiras. Zināšanām nav jābūt tādām, kuras apliecina zinātniskie grādi. Tām ir jābūt par citiem aktieriem. Par to, kāpēc konkrētais aktieris izpilda vai neizpilda režisora dotos norādījumus. Līdz ar to šis kino nevar būt slikts vai labs, jo nav iespējams noteikt precīzus vērtēšanas kritērijus. Sabiedrības kino vērtējams kā lielisks un nekā citādi.

Interesanti kāpēc kino citās valstīs sanāk citāds. Pat ne valstīs. Pietiek nomainīt Rīgu pret kādu mazāku pilsētu un būs pavisam citāda tipa kino. Tas liek domāt par to, kas ietekmē to, kāds kino finālā sanāk. Un cik vienas filmas aktieru iekļaušana citā aktieru grupā stipri maina kopējo rezultātu.

Dzirdu kādu sakām, ka ne jau režisors ir noteicošais, bet scenārija autors. Tas ir tas pats tips, kuru dēvē par Likteni. Bet ziniet, scenārijus mēdz pārrakstīt. Un arī režisorus mēdz nomainīt. Tāpēc pirms teikt, ka jums kino nepatīk, padomājiet vai esat darījis pietiekami, lai komunicējot ar režisoru un scenārija autoru, kopējo kino  uzlabotu. Un tikai tad, kad nemelojot sev varēsiet pateikt, ka esat darījis visu, kas jūsu spēkos, drīkstat teikt, ka šis kino, kura aktieris esat arī jūs, ir nekam nederīgs.

Par BridgeCamp 1.dienu

1
Pirms 4 gadiem
Autors: Endijs Lisovskis Sadaļa:

Šodien norisinājās tāda pasākuma kā BridgeCamp pirmās dienas pasākumi. Vairāk gan nevis pasākumi, bet tieši prezentācijas. Par BridgeCamp izteicos jau vienā no iepriekšējiem rakstiem. Dienas gaitā uzstājās vairāki NVO pārstāvji, kā arī vairāki blogeri (Miks, Aivars, Māris, Kristaps, Artūrs, kā arī Maksims ar Johu). Varbūt arī vēl kāds. Pats es iepazīstināju citus ar tādu lietu kā Google Maps. Ja kādu interesē, gan jau prezentācija parādīsies arī BridgeCamp lapā.

Vispār nedaudz jocīgi… Lai gan BarCamp (rakstīju šeit, šeit un šeit) un BridgeCamp pēc savas ideoloģijas ir visai līdzīgi pasākumi, viņi bija ļoti atšķirīgi. Pirmkārt dalībnieku skaits un mērogs nav īsti samērojams. Ja BarCamp bija vairāk kā 1000 interesentu, tad BridgeCamp kādi 100. Ja BarCamp bija starptautisks, tad BridgeCamp lokāls. Ja BarCamp bija tāds, kur bija savākušies IT cilvēki un varēja mācīties ko jaunu, tad BridgeCamp IT cilvēki vairāk bija skolotāju lomā. Bet tā kā BridgeCamp mērķis bija izveidot iespēju IT uzzināt par NVO un NVO uzzināt kaut ko no IT, tad šķiet, ka šo mērķi varēja sasniegt ikviens dalībnieks, ja vien viņš ieradās un piedalījās prezentācijās, uzdeva jautājumus utt.

Tieši tāpēc, ka auditorijā bija cilvēki ar dažādām zināšanām par IT jautājumiem, bija ļoti grūti veidot prezentāciju. Man nebūtu problēmu uzrakstīt specifisku stāstījumu par to kā izmantot Google Maps API un kādas ir tipiskās problēmas utt. Bet ja auditorijā ir IT cilvēki un tādi, kas no IT lietām īsti neko daudz nezina, tad ir jāmēģina pastāstīt kaut ko tā, lai neviena puse nejūtas garlaikota. Un to izdarīt ir ļoti grūti. Patīkami bija tas, ka pēc manas prezentācijas, kura bija visai virspusēja, bija daudzi jautājumi. Veidojās diskusija, kas arī bija tas, uz ko es cerēju. Vienīgi grūti pateikt vai kādam tas bija noderīgi. Jā – Artūrs teica, ka viņam bija interesanti. Bet vai kāds no NVO kaut ko saprata un jutās kaut ko noderīgu ieguvis, grūti teikt. Katrā ziņā ceru, ka Google Maps iespējas kļuva skaidrs. Savus kontaktus es iedevu. Un ja kādam būs interese – labprāt palīdzēšu.

Rīt priekšā vēl BridgeCamp otrā diena. Tās ietvaros būs ne tikai prezentācijas, bet arī Support Laboratory (pasākums kur IT cilvēki nāk palīgā NVO cilvēkiem).

Par Platforma Music un Orbit akciju

1
Pirms 4 gadiem
Autors: Endijs Lisovskis Sadaļa:

m1_24415l Gan jau visi vai vismaz liela daļa būs dzirdējuši par to, ka Platforma Music sadarbībā ar Orbit piedāvā bez maksas lejupielādēt 50 000 dziesmas. Tāpēc sīkāk nestāstīšu par pašu faktu kā tādu. Tie, kas vēlas, var izlasīt sīkāku informāciju augstāk dotajās saitēs.

Vēlos pastāstīt par to, kā es uztveru šādu pasākumu. Pirmkārt – tas ir ļoti labi, ka Platforma Music kaut ko tādu piedāvā. Neesmu no tiem, kas iegādājas mūziku, nedz arī no tiem, kas lejupielādē dziesmas DC++ vai BitTorrent tīklos utt. Dzīvoju bez mūzikas datorā (iztieku ar Last.fm un parastajiem radio). Taču tagad man bija radusies iespēja bez maksas un pilnībā legāli iegūt savā īpašumā kāda sev tīkama mākslinieka darbus. Kas slikts vai nejēdzīgs var būt šādā iespējā? Jā – ir limitācija – 10 dziesmas no viena datora dienā. Kristaps negatīvi izteicās par šo pasākumu, jo, redz, 10 dziesmas ir par maz. Šoreiz Kristapam nepiekrītu. Piemēram, es lejupielādēju Melo-M albumu. Tajā bija 10 dziesmas – visas man tika. Bet tā kā Melo-M ir arī otrs albums, tad no cita datora un uz sievas vārda tika lejupielādētas dziesmas no Melo-M otra albuma. Lai gan tajā bija 11 dziesmas – pilnībā pietiek ar 10 – bez vienas iztikšu. Latviešu izpildītājiem vispār ir reti gadījumi, kad dziesmu skaits ir lielāks par 11, 12. Un ja jau tik ļoti ir vēlme iegūt visu albumu – vai tad tiešām ir žēl samaksāt par katru nākamo dziesmu 0.47 latus? 11 dziesmu albums par 0.47Ls – tas ir pat vairāk kā lēti.

Par pašu lejupielāžu procesu… Man īsti nepatika, ka nevarēja saprast, kā dziesmas iespējams iegūt bez maksas. Jocīgi izveidots groza mehānisms. Piemēram, ja tiek ņemts lejupielādēt visu albumu, tad tiek aprēķināta pilna cena. Savukārt, ja albumu grozā samet pa 1 dziesmai, tad 10 dziesmas tiek uzrādītas par summu 0.00Ls. Nedaudz neērti un mulsinoši. Nebrīnīšos, ja kāds netīšām būs nopircis visas dziesmas par pilnu samaksu nevis izmantojis 10 bezmaksas dziesmu limitu. Savukārt, ja kādām šķiet, ka samest 10 dziesmas grozā un tad uzklikšķināt uz 10 saitēm, lai katru dziesmu lejupielādētu, ir ļoti neērts un sarežģīts process, tad par šādu personu varu pateikt tikai to, ka tā ir ļoti slinka un nepateicīga. Ja runājam par Orbit reklāmu, tad jāsaka, ka tā ir smieklīga samaksa. 4 sekunžu reklāma, kura pat nenobloķē navigāciju (tātad nav obligāti jāapskata) izskatās vairāk pēc ķeksīša nevis reālas kāda reklāmdevēja reklamēšanas. Ja es būtu reklāmdevējs, es vēlētos, lai tie, kas bez maksas iegūst dziesmas, noskatās manu reklāmu – tātad reklāmas rādīšanas laikā bloķētu navigāciju utt.

Rezumējot jāsaka paldies Platforma Music par doto iespēju un ja tāda tiks dota vēl kādu reizi, noteikti to izmantošu, pat ja reklāmas būs intensīvākas.

Pēc kafijas ar Maksimu un Johu

6
Pirms 4 gadiem
Autors: Endijs Lisovskis Sadaļa:

125x125_button Līdzīgi, kā pirms BarCamp bija kafijas iedzeršana ar Maksimu, arī pirms BridgeCamp bija sarunāta tāda pati pasēdēšana, lai padiskutētu par to, kas īsti ir BridgeCamp. Patīkami, ka kopā ar Maksimu bija atnākusi arī Joha. Iepriekš ar viņu nebija nācies runāt, bet uzreiz pirmajās minūtēs sapratu, ka viņa ir interesanta un ļoti jauka sieviete. Sarunās tika pārrunāti arī citi viņu projekti, kuri vēl ir tikai brainstorminga stadijā, bet ļoti ceru, ka tie tiks novesti līdz galam, jo ir ļoti interesanti un būtu noderīgi. Vairāk par šiem projektiem nestāstīšu. Gan jau ka tad, kad viss būs pietiekami konkrēti izplānots, Maksims pats nāks klajā ar sīkāku informāciju.

Par pašu BridgeCamp. Man bija visai virspusēja saprašana par to, ko no šī pasākuma gaidīt. Nezināju pat, vai to apmeklēšu. Bet tagad nu man ir skaidrība. Mēģināšu vadlīnijas izklāstīt arī jums, ja nu gadījumā esat tādā pat nezināšanā, kā es biju vēl vakar no rīta. Pasākuma mērķauditorija ir divas dažādu interešu grupas – IT cilvēki un NVO (nevalstisko organizāciju) pārstāvji. Pie pirmajiem pieskaitāmi esam mēs, blogeri, koderi, dizaineri vai vienkārši tech fani. Otrie ir tie, kas apvieno dažādas cilvēku grupas un/vai veic kādu sabiedrībai noderīgu darbu. Piemēram, jauniešu apvienības, uzticības tālruņi utt. Ikdienā vieni par otriem parasti neinteresējas. Savukārt BridgeCamp ietvaros IT cilvēki pastāstītu par lietām, kuras ir viņiem interesantas un kuras viņuprāt būtu noderīgas arī citiem. Savukārt NVO pārstāvji pastāstītu par to, ko viņi dara un kādas ir viņu vajadzības. Tad iestājas pats patīkamākais un noderīgākais posms – IT cilvēki var nākt klajā ar padomiem un/vai reāliem darbiem, lai palīdzētu NVO īstenot to funkcijas. Maksims precīzi izteicās par šo tēmu sakot, ka blogeris uzlicis sev kādu jaunu spraudni blogam vai vēl kādu sīkumu izdarījis – tas vairāk ir vajadzīgs tikai šim blogerim, bet diez vai kādam citam, bet palīdzot NVO tā pati persona būs palīdzējusi sabiedrībai. Kaut kā tā man šī pasākuma jēga iesēdusies galvā. Varbūt es esmu kaut ko sajaucis un ja tā, tad labojiet mani.

Ceru ieraudzīt arī vairākus blogerus BridgeCampā. Kurš būs?

Darba vides un režīma sakārtošana. Pirmais solis.

5
Pirms 4 gadiem
Autors: Endijs Lisovskis Sadaļa:

Pēc tam, kad 4 mēnešus man bija visai standartizēts darba dienas režīms, atkal esmu nonācis līdz situācijai, kad pašam ir jāizplāno ko un kā dienas gaitā darīt. Jau no vidusskolas laikiem atceros, ka stingri noteikts dienas režīms ir pirmais solis uz to, lai dienas gaitā varētu maksimāli daudz paveikt. Jau pieminētās vidusskolas laikā biju liels slaists. Cēlos pēdējās minūtēs. Ierados skolā īsi pirms stundu sākuma. Stundās neko īpaši nepierakstīju. Pēc stundām devos uz savu mitekli (tā kā nebiju pilsētnieks, bet mācījos pilsētā, tad īrēju istabu pie vienas tantiņas) un atsēdēju stundas bezjēgā. Visbiežāk vienkārši gāju gulēt. Tik nejēdzīga dienas režīma dēļ pat īsti nebija nedz spēka, nedz vēlēšanās kaut ko prātīgu darīt. Zinu, ka citi biedri pēc stundām apmeklēja vēl citas izglītības iestādes vai gāja uz kādiem treniņiem utt. Nesapratu kā viņi visu var paspēt. Bet vēlāk man pieleca. Tas viss ir pateicoties režīmam. Tieši tāpēc arī tagad jūtu nepieciešamību pēc tā, lai izveidotu sev dienas režīmu un mēģinātu pie tā turēties. Pretējā gadījumā lielāko dienas daļu pavadīšu pārlūkojot web lapas vai guļot.

Esmu iedomājies, ka dienas režīms varētu būt sekojošs.

  1. 6.30 – izvelšanās no gultas un ikrīta savākšanās procedūru veikšana
  2. 7.15 – mierīga brokastu baudīšana pārlasot Google Reader pa nakti iekrājušās ziņas
  3. 8.00 – darbs ar epastu
  4. 8.30 – programmēšana un ar to saistītās lietas
  5. 11.30 – darbs ar epastu
  6. 11.45 – pusdienu pagatavošana, pusdienošana, ziņu lasīšana
  7. 12.45 – programmēšana un ar to saistītās lietas
  8. 16.00 – izglītošanās (grāmatu lasīšana)
  9. 17.00 – laiks ziņām, blogam
  10. 18.00 – programmēšana un ar to saistītās lietas
  11. 19.00 – atpūtas laiks

Pārskatot plānu tas šķiet visai labs. Tajā ir gan pietiekami daudz atvēlēts laiks tīram darbam, gan atpūtai, gan paredzēts laiks kurā izglītoties. Interesanti cik ļoti sanāks to īstenot. Sākšu no rītdienas. Protams, ja dienas gaitā ir paredzētas kādas tikšanās ar klientiem/partneriem vai kāds cits izbraukums, tad tas šo plānu var pārvērst līdz nepazīšanai. Tātad – tas ir derīgs tikai un vienīgi dienām, kurās nav peredzēti izbraukumi.

Pirmais solis darba vides un režīma sakārtošanā ir veikts. Vismaz teorētiskais modelis izveidots. Ir atlikuši vēl vairāki soļi, lai tiktu pie sakarīgas darba vides. Piemēram:

  1. Izvēlēties un ieviest kādu programmatūru projektu vadīšanai (uzdevumi, kontakti, projekti, atskaites utt.). Pagaidām pētu dotProject. Ir labāki ieteikumi?
  2. Sākt aktīvi izmantot kādu kalendāru. Skatos uz Google Calendar + Thunderbird. Vienīgi, ja tiek izmantots dotProject, tad tajā atkal ir vēl viens kalendārs, ar kuru vajadzētu sinhronizēties.
  3. Sākt izmantot SVN.
  4. Atrast veidu kā organizēt grāmatzīmes. Firefox standarta Bookmarks neder. Iespējams jātaisa katrai izvēlētajai lapai lokālu kopiju izmantojot Evernote.
  5. Vajadzētu atrast laiku un vēlmi darīt kaut ko ārpus telpām, lai uzlabotu fizisko kondīciju. Jūtu, ka nu jau vairs nav labi.
  6. …

Go to Top