Viss cits

Viss, kas neietilpst citās ketegorijās

Septiņas lietas

12
Pirms 3 gadiem
Autors: Endijs Lisovskis Sadaļa:

Vairākos ārzemju blogos ar interesi lasīju rakstus no sērijas “Seven Things meme”. Ideja ir ļoti vienkārša. Es padalos ar septiņiem faktiem par sevi (tādiem, ko lielākā daļa no jums varētu nezināt) un beigās aicinu 7 citus padalīties ar faktiem par sevi. Tālāk – kad viņi to izdarījuši viņi uzaicina 7 citus (tādus, kuri vēl nav ņēmuši dalību). Tā ātrā veidā var uzzināt daudz interesantu lietu par mums interesantiem cilvēkiem.

Tātad septiņas lietas, kuras par mani varētu arī nezināt:

  • Vienmēr esmu bijis pārāk paklausīgs. Katru vecāku norādi esmu izpildījis teju ar slimīgu (iespējams pārāk lielu) paklausību. Ilustratīvs piemērs. Ja man teica, ka nedrīkst kāpt uz ledus, jo tas varētu būt pārāk plāns – es nekāpu. Pat  neskatoties uz to, ka visi citi ciema bērni jau bija uz ledus.
  • Pirmos padsmit dzīves gadus nodzīvoju mazā ciemā Jelgavas rajonā (dažādos laikos saukts dažādi: Avangards, Bērvircava). Tātad lauku bērns.
  • Vienmēr ir bijušas problēmas ar valodu apguvi (skolā bija zemākās atzīmēs). Pēc 7.klases pabeigšanas zināju, ka būšu jurists. Tāpēc sapratu, ka manis izvēlētais mācību novirziens (komerc novirziena klase – profilā māca matemātiku, ekonomiku, fiziku utml.) nav tā īstā. Pēc 9.klases pārgāju uz sociālā novirziena klasi (profilā mācīja filozofiju, politiku, vēsturi, kultūras vēsturi utml.). Taču jau 10.klasē sapratu, ka atkal esmu aizšāvis greizi. T.i. – vajadzēja palikt komerc klasē, jo tas kas mani interesēja bija IT lietas. Tiku LU FMF, bet matemātikas apguve pamatkursā bija atstājusi neizdzēšamu robu manās zināšanās.
  • Nevienā uzņēmumā (atskaitot savu) neesmu varējis nostrādāt ilgāk par 1 gadu. Laikam visu laiku meklēju kaut ko interesantāku.
  • Pirmais dators bija ar Celeron 566MHz procesoru, 64MB operatīvo atmiņu un S3 Trio 3d/2x video, 15GB HDD. Neatceros kad es to ieguvu, bet tas bija stipri pasen un šajā sakarā biju ļoti laimīgs, jo dators vidēji 4x pārspēja to, kas bija draugu īpašumā. Maksāja tāds aparāts tik pat cik lietots Golfs – tātad 500Ls (komplektā ar CTX Flatron 15″ monitoru). Paldies vecākiem par šo aparātiņu.
  • Agrāk ļoti patika makšķerēt ar spiningu un pludiņmakšķeri. Diemžēl pēdējos gados nav sanācis atpūsties pie ūdeņiem tā, lai varētu arī nopietni pamakšķerēt. Bet vajadzēs šogad saņemties. Sajūtas kuras pārņem, kad auklas galā ir pieķērusies zivs ir varen labas. Zemledus maksķerēšana nesaista pat nedaudz. Neskatoties uz patiku maksķerēt, peldēt tā arī neesmu iemācījies.
  • Teju visi cilvēki uzskata, ka esmu jaunāks kā izskatos. Ar to saistās arī vairāki jautri atgadījumi. Piemēram, kad biju mazāks un vajadzēja piedalīties dažādas sporta sacensībās, tad mani vienmēr gribēja likt jaunākās vecuma grupās kā vajadzētu. Vēl iepriekšējā gadā Rimi, Elvi ik pa laikam prasīja uzrādīt dokumentus kad pirku alu (lieki piebilst, ka tas bija 24.gadu vecumā).

Tās bija 7 lietas par mani. Būtu interesanti palasīt arī par citiem, tāpēc lūgums ņemt dalību:

  • Kristaps – šis kadrs varētu būt ļoti interesantiem stāstiem pārbagāts, jo viņš tak no Latgales;
  • Māris – patīkami ar viņu aprunāties, gan jau būs arī interesanti palasīt;
  • Maksims – jo viņam forša sieva;
  • Artis – jo par viņu mēs zinām tik maz;
  • Aivars – jo pirms ieraudzīju viņu dzīvē man likās, ka viņš ir maza auguma smalks tips, bet smagi kļūdījos;
  • Helmuts – jo ir viens no nedaudzajiem kas raksta par astronomiju;
  • Kaspars – ja jau viņam bija stāsts par atgadījumu ar policiju, gan jau ir vēl daudz interesantu stāstu.

Par Jauno, plānošanu un mērķiem

1
Pirms 3 gadiem
Autors: Endijs Lisovskis Sadaļa:

Nu jau pāris dienas kā esam Jaunajā – šoreiz 2009. gadā. Atceros, ka vēl mazs būdams skatījos kaut kādas futūristiskas grāvējfilmas, kurās, ja nemaldos, darbība norisinājās ap 2009., 2010.gadu. Šāds gads likās tāls. Pat esot uz 2000.gada sliekšņa īsti nestādījos priekšā to, kā varētu būt 2009.gadā. Laiks skrien ātri. Ļoti. Katrā gadā nāk klāt jaunas tehnoloģijas, jaunas iespējas. Bet ir lietas kuras nemainās. Karo daudzās valtīs joprojām, paši esam neapmierināti ar politiķiem, jauno gadu sagaidam ar solījumiem sev un citiem. Novēlu, lai vismaz daļu no solījumiem un mērķiem, kurus uzstādījāt gadu mijā, jūs arī piepildītu.

Līdz šim es visai skeptiski attiecos pret solījumiem un mērķiem, kuri uzstādīti gadu mijā. Tas tāpēc, ka cik man nācies pašam tādus uzstādīt, tie nekad nav tikuši piepildīti. Bet esmu sapratis to, kur iepriekš biju pieļāvis stratēģisku kļūdu. Mērķi un solījumi bija no sērijas tā vajag, jo tā ir pieņemts, nevis tādi kas ir piemēroti tieši man. Ilustrācija dažiem no tā vajag, jo tā ir pieņemts mērķiem:

  • sākšu veikt papildus fiziskās aktivitātes (trenažieru zāle, atspiedienu taisīšana mājās utt.)
  • veikšu izmaiņas ar savu ķermeņa masu (kilogramu nomešana/uzņemšana)
  • dzīvošu veselīgāk (smēķēšanas atmešana, alkohola patēriņa samazināšana, utt.)

Šoreiz es apsēdos, pārdomāju ko un kā esmu darījis 2008.gadā, ko gribētu darīt, sasniegt 2009.gadā, kā arī kas mani šajā gadā var sagaidīt, ko esmu par sevi uzzinājis 2008.gadā. Un tad viss salikās pa plauktiņiem. Nebija vairs plānā doma par to, ka no 01.01 sākšu uzbarošanās tūri, kā arī baigās fiziskās aktivitātes. Mērķi un solījumi sev tika atvasināti no tā, ko daru ikdienā. Piemēram:

  • Blogam veltīšu tik pat daudz laika cik 2008.gada otrajā pusē. Tas nozīmē, ka aktivitāte būs ļoti maza. Ilustrācijai: gada ietvaros ierakstu skaits mēnesī ir sarucis vidēji no 20 uz 4. Nemānīšu citus un sevi, ka šis atslābums ir tikai pagaidu lieta. Ja nu gadījumā man uzradīsies iespējas veltīt vairāk laika blogošanai, tad tas laiks netiks veltīts endijs.com, bet gan blogam ar profesionālu ievirzi (angļuvalodā).
  • Pirmo reizi savu finanšu plūsmu esmu sācis plānot ilgtermiņā (gadu uz priekšu). To es varu darīt tikai tāpēc, ka jau vairāk kā gadu pievēršu pastiprinātu uzmanību sava budžeta plānošanai. Un tas ir ļoti labi. Beidzot man ir skaidrība kā rīkoties dažādās dzīves situācijās (ienākumu pieaugums/kritums). Ir tāda kā drošības sajūta, jo ir plāns dažādām dzīves situācijām.
  • Esmu nolēmis pārbaudīt savas zināšanas profesionālajā jomā. Lieta tāda, ka iepriekš biju nodomājis, ka veltīšu pastiprinātu uzmanību dažādu lietu apguvei/grāmatu lasīšanai. Taču ja iegūtās zināšanas uzreiz nav kur pielietot, tad tas process ir samērā bezjēdzīgs. Tāpēc esmu nolēmis ne tikai turpināt dažādu lietu/zināšanu apguvi, bet paralēli gatavoties pāris sertifikātu iegūšanai (Zend PHP5, ZendFramework), kā arī mēģināšu ņemt dalību ZendFramework izstrādē, ja tas būs iespējams. Ir doma tuvākajos pāris mēnešos uzsākt darbu pie jauna OpenSource projekta uz ZendFramework bāzes. Ja kādam ir vēlme piedalīties – dodiet ziņu. Darba pietiks visiem.
  • Darbs. Beidzot jāpabeidz līnijas novilkšanu starp darbu un mājām. Tas ir grūti izdarāms, jo esmu pats sev darba devējs. Bet tas ir uzdevums, kuru jāsasniedz jau šī meneša laikā. Pretējā gadījumā cieš gan viena, gan otra puse. Turpināšu darboties tajā pat sfērā kurā šobrīd. Vienīgi iespējams, ka tiks mēģināts ar kādu uztaisīt kādu kopprojektu nevis visu veidot pašam. Taču, ja uzradīsies iespēja strādāt ārzemēs, to noteikti izmantošu.
  • Patērēt mazāk eJunk. Tas ir manis nupat izdomāts vārds ar kuru apzīmēšu tās izdarības internetā kuras nedod īpašu pievienoto vērtību. Līdz ar to tāpat kā jau pēdējos mēnešos ignorēšu nekur.lv, krietni samazināšu abonēto lietu skaitu Google Readerī, retāk apmeklēšu sociālos tīklus utml.

Tie arī ir mērķi un solījumi sev. Vai pat drīzāk vadlīnijas nākamajam gadam. Aptuveni pēc gada atskatīšos uz šo ierakstu. Interesanti – cik šīs vadlīnijas būs palīdzējušas gada aizvadīšanā. Līdz šim es pat īsti nezināju, ko darīšu pēc mēneša. Taču tagad ir gada plāns. Vai plāna uzrakstīšana ir pietiekoša lieta, lai pie tā varētu pieturēties rādīs tikai laiks. Taču tā kā plāns nav futūristisks, tad visam vajadzētu būt OK.

Cikliskums būšanai e-vidē

4
Pirms 3 gadiem
Autors: Endijs Lisovskis Sadaļa:

Ar e-vidi (zem šī apzīmējuma saprotu dažādu ar internetu saistītu lietu/servisu apkopojumu) ir ļoti interesanti. Vismaz es piedomājot pie saviem paradumiem secinu, ka tie ir ļoti cikliski. Piemēram, RSS. No sākuma lasīju dažas RSS plūsmas. Tad to skaits ļoti strauji pieauga. Tad tika samazināts. Tad atkal pieauga, bet tagad RSS barotņu skaits atkal tiek samazināts.

Tas pats arī ar Twitter un būšanu sociālajos tīklos. Ja sākotnēji biju reģistrējis arī vienā/otrā ārzemju sociālajā tīklā, tad pirms kāda laika no tiem savus profilus dzēsu. Ar Twitter arī līdzīgi. Pēdējās dienās esmu par kādiem 15% samazinājis to personu skaitu, kurām sekoju.

Tad nu es tagad domāju – vai cikliskums ir tāpēc, ka cilvēkam mainās intereses un brīvais laiks vai arī vienkārši ir nepieciešamas pārmaiņas?

Kā ir ar tevi? Arī novēro cikliskumu savai būšanai e-vidē vai arī līkne ir ļoti vienmērīga?

Tagadējā valsts krīze ir tikai sākums

7
Pirms 3 gadiem
Autors: Endijs Lisovskis Sadaļa:

Politiķi un banku pārstāvji redz kas notiek, bet to slēpj. Viņi saka, ka nav jau tik traki. Ekonomikā ir kritums, bet nu nav trakāk kā bija pirms pāris gadiem. Ehh… tīri meli. Kāpēc? Pavisam vienkārši. Pirms diviem gadiem neviens nedomāja par to kā atlaist 250-500 policistus. Tad neviens nedomāja likvidēt > 100 robežsargu darba vietu. Štatu samazināšana nav tikai uzskaitītajās sfērās. Turklāt, ne tikai tiek samazināts strādājošo skaits, bet palikušajiem tiek noņemtas visas iespējamās piemaksas. Tagad padomājiet – vai pirms diviem gadiem bija tāda situācija kā tagad?

Un kas ir vēl sliktāk – cilvēkiem ir daudz lielākas saistības kā pirms diviem gadiem. Pāris gadus atpakaļ bankas visiem meta pakaļ kredītus. Politiķi skandināja, ka būs liela izaugsme. Visur tika meklēti jauni darbinieki. Cilvēki redzēja, ka viņi varēs strādāt, nopelnīt un maksāt par kredītiem. Taču kas notiek tagad? Cilvēkam ir saistības un viņu var atlaist no darba. Un kur šie atlaistie policisti, robežsargi un citi ies strādāt? Nav jau kur. Un ja nav kur vai arī ja ir, tad tur maksā kapeikas, kā lai viņi apgādā ģimenes un norēķinās par savām saistībām? Atliek zagt, vai? Būs jau vieglāk, jo policistu būs mazāk. Turklāt tiem, kas paliks, būs vēl mazāka motivācija kaut ko darīt. Bet varbūt bezdarbs nav tik traki. Nelegālie imigranti, kurus īsti nevarēs izķert, jo robežsargu skaits tiks būtiski samazināts, gan jau iemācīs kā dzīvot bez darba. Vai vismaz viņi tik ļoti neizcelsies uz vietējo ieziemiešu fona.

Un tas kas notiek tagad ir tikai sākums. Uzņēmumi nemaksā naudu viens otram par saņemtajiem pakalpojumiem. Veidojas parādu ķēde. Uzņēmumi tuvojas bankrotiem. Iedzīvotāji zaudē darbus, samazinās ienākumi, samazinās patēriņš. Tā kā Latvijai lielu daļu no IKP rada iekšējā tirdzniecība, tad būs arī būtisks nodokļu ieņēmumu kritums. Tas savukārt nozīmē, ka lai cik traks būtu nākamais gads, aiznākamais nebūs labāks. Bet lielākās problēmas sāksies tad, kad budžets pildīsies vēl sliktāk kā paredzēts. Tad tam sekos vēl vairākas atlaišanas un bankroti. Rožaina nākotne Valsts svētku priekšvakarā.

Gaidot Valsts dzimšanas dienu aizdedziet sveci jau tagad! Ne jau par godu jubilejai, bet kā cerību staru, ka varbūt notiks brīnums un Latviju pēc pusotra gada vadīs citi cilvēki nevis tādi neprašas kā tagad, kā arī ka tie, kurus skars štatu samazināšana spēs atrast kādu citu piemērotu darbu.

Pieslēdzu Baltkom kabeļtelevīziju – iespaidi un secinājumi

10
Pirms 3 gadiem
Autors: Endijs Lisovskis Sadaļa:

Līdz šī mēneša beigām Baltkom rīko akciju, kuras ietvaros var bez maksas pieslēgt kabeļtelevīziju, turklāt nemaksāt par pirmajiem 3 mēnešiem. Tā nav vienīgā akcija, kuru rīko Baltkom šobrīd. Man 3 gadus TV nebija pieslēgts pie kādas antenas/kabeļa. Nolēmu, ka jāpieslēdz, jo šad tad tomēr kaut ko prātīgu tur rāda. Līdz šim TV tika izmantots kā lielāks datora ekrāns filmu apskatei.

Pieslēgšana noritēja veiksmīgi. Pirmdien zvans, otrdien norunātajā laikā meistars bija klāt. Paķimerējās ar kabeļiem kāpņu telpā, uzknieba kabeļa galā verķi, kurš liekams TV antenas caurumā. Parakstīju papīrus un 5 minūšu pieslēgšana bija beigusies. Sāku meklēt TV kanālus. Aizmirsu piebilst, ka paņēmu parasto kabeļtelevīziju pa 6.3Ls mēnesī ar 31 kanālu. Nu lūk. Visus arī atrada. Bet uzreiz arī sākās vilšanās par kvalitāti. Ir kanāli kuri rāda ļoti labi. Bet ir daži, kuri rāda ļoti slikti, ja rāda vispār. Visu var iedalīt sekojošās kategorijās:

  • Tādi kas rāda labi (cik jau nu labi var rādīt parasta kabeļtelevīzija (prasās pēc HDTV standarta, bet nu ko tur daudz sapņot))
  • Tādi kas rāda tā, it kā būtu cilvēkiem sejas nevis nofilmētas, bet veidotas no plastalīna. Biedējoša lieta, jo 20gadīgas sievietes izskatās tā, it kā tām būtu 60gadīgu sieviešu āda.
  • Tādi, kuri mēdz pazaudēt skaņu. Jo īpaši tas attiecas uz vienu no sporta kanāliem. Katru otro reizi kad paslēdzos garām tas ir bez skaņas.
  • Tādi, kuri mēdz uzkārties. Izteikti TV6. Vakar gribēju paskatīties Simpsonus. Vienu sēriju noskatījos normāli (ik pa laikam pazuda krāsa, bet tas tā). Taču otru īsti neredzēju, jo ik pa laikam bilde vienkārši uzkarās.

Un te nu ir jautājums – kas kontrolē kvalitāti kabeļtelevīzijām? Uzskatu pakalpojums nav kvalitatīvs. Ja visi kanāli netiek raidīti pienācīgā kvalitātē, tad pakalpojums nav kvalitatīvs. Analoģijai – ja grāmatnīcā nopērk 10 grāmatas, bet 2 no tām ir izbalējuši burti, bet trešajai vispār ir puse ar lapām pazudusi, tad to tak neuzskata par labu produktu? Varētu jau pasūdzēties Baltkomam pašam, bet cik lasīts par šo kantori, tad īpaši tam jēgas nav. Kādas ir jūsu domas? Varbūt nav ko iespringt, jo tāpat lielāko daļu no plastalīna kanāliem tāpat neskatītos, bet par TV6 gan nedaudz nepatīkami.

Vai tu esi savas valsts patriots?

0
Pirms 3 gadiem
Autors: Endijs Lisovskis Sadaļa:

Ģērbonis
Tuvojoties valsts 90 gadu jubilejai, tiek vairāk runāts par patriotismu. Kaut gan, varbūt vēl netiek. Bet tiks. Šajā sakarā gribu jautāt tev – vai tu esi savas valsts patriots? Es speciāli nerakstu “Latvijas patriots”, jo nav jau teikts, ka visi šī bloga lasītāji uztver Latviju kā valsti par kuras patriotu būt. Ar vārdiem “sava valsts” es domāju savu dzimteni vai valsti, kurai jūties piederīgs. Bet ar vārdu “patriots” es saprotu personu, kura spēj uz sevi attiecināt jēdzienu “valsts mīlestība”, kā arī “ziedošanās” valsts labā (arī, ja nepieciešams, fiziska tās aizstāvēšana).

Kas pats trakākais, tad, diemžēl, es sevī īpašas patriotisma jūtas pret Latviju vairs nejūtu. Atceros, ka kaut kad pamatskolas/vidusskolas laikā tiku pie kaut kāda CD, kurā bija parādīta Latvijas vēsture kaut kādā video materiālā. Noskatoties to es jutu līdzi katram valsts likteņa pavērsienam. Manī bija dusma pret iekarotājiem. Likās, ka ja valstij draudēs kāds naidīgs citas valsts karaspēks, tad daudz nedomājot būtu gatavs valsti aizstāvēt. Bet… Pagāja gadi un nu es vairs to par sevi teikt nevaru. Valsts vēstures pavērsieni vairs neizraisa nekādas emocijas. Ja valstij draudētu karadarbība un būtu iespēja izvairīties no iesaistīšanās tajā, noteikti to izmantotu. Vienkārši zudusi ir jebkādas dziļākas jūtas pret valsti kā tādu. Valsts simbolika, valsts tēls… Tas viss ir nebūtisks. Augstu vērtēju fizisko brīvību, kas te pieejama. Ar patīkamām atmiņām saistās daži hektāri Latvijas teritorijas zemes. Bet tas arī viss.

Nodevējs, nelietis..? Jā – varbūt. Bet varbūt kaut kas īsti nav pareizi tajā, kā lietas notiek Latvijā. Ja jau manī tā patriotisma dzirksts bija – kur tā pazuda? kāpēc pazuda? Vainīgos var meklēt gan politiķos, gan sabiedrībā, gan sevī. Diez vai pie viena kopsaucēja tiksim.

Daudz ir dzirdēts par to, ka patriotismu jāieaudzina ir ģimenē. Var jau būt. Bet ar to nav pietiekami. Ejot dzīves gaitu mainās uztvere. Un lai cik stipri patriotisms bija ieaudzināts, tas var pazust. Valstij pašai arī ir jārūpējas par to, lai patriotisms cilvēkos nezustu. Jādod iespēju lepoties ar savu valsti. Jādod iespēju palielīties citu valstu pārstāvjiem ar to kādās lietās tava valsts ir pārāka par citām.

Ceru, ka tuvojošies valsts svētki kaut ko mainīs manā uztverē. Mēģināšu arī kādu pasākumu apmeklēt/apskatīt. Ja arī pēc svētkiem jutīšos tāpat, tad diez vai kaut kas tuvākajā laikā varēs mainīt to, ka Latvija šobrīd man neasociējas ar kaut ko tik vērtīgu, cik tas bija gadus 8 atpakaļ.

Monologs par tēmu – Savs mikrouzņēmums

9
Pirms 3 gadiem
Autors: Endijs Lisovskis Sadaļa:

Pēdējā laikā aizvien vairāk manu, ka cilvēki nolemj izmēģināt spēkus uzņēmējdarbības lauciņā. Pat neskatoties uz smago ekonomikas situāciju tiek dibināti SIA, IK. Ja arī tu esi nodomājis, ka vairs negribi strādāt kā parasts darbinieks citā uzņēmumā, bet dibināt savu, tad varbūt tevi interesēs mans monologs.

Kad es nolēmu dibināt savu uzņēmumu mani nevarēja pierunāt palikt iepriekšējā darba vietā. Tā tolaik bija SIA “LETA”. Atceros, ka Arnis (vismaz tolaik bija admins) smīkņāja par to, ka kārtējais zaļais gurķis sadomājis iet laimi meklēt. Savukārt Mārtiņš (LETAs boss) izrādija interesi par to ko un kā plānoju darīt. Varbūt ļoti centās apvaldīt vēlmi pasmīkņāt par mani, bet ja tā, tad tas izdevās perfekti. Izskatījās, ka viņš mani saprot. Gundars (tolaik mans tiešais boss), kas arī ar zināmu skepsi uztvēra manu paziņojumu par prom iešanu un sava uzņēmuma dibināšanu, pajautāja “Vai ir jēga mēģināt pārliecināt palikt?”. Uz ko varēju atbildēt, ka nē. Jo lai kādu piedāvātu man algu tajā brīdī tā būtu tikai kā pagaidu plāksteris. Ja doma ir dzimusi, to vairs nevar nogalināt. Tātad – bijušajā darba vietā skepse. No vairākiem tuvākiem un tālākiem cilvēkiem arī bija skepse, neticība tam, ka izdosies, kā arī bailes par to, ka zaudēšu vairāk kā iegūšu. Atceros, ka vecāki mani gan attiecīgajā solī morāli atbalstīja, kaut gan iespējams arī šaubījās ka kaut kas izdosies. Un ziniet – neskatoties uz to, ka skeptiķu bija 10 reizes vairāk, pietiek ar pāris cilvēkiem, lai skeptiķus varētu neņemt vērā. Ja arī tu nolemsi taisīt savu mikrouzņēmumu, tad rēķinies, ka skeptiķu būs daudz, daudz vairāk. Bet novēlu, lai ir vismaz daži cilvēki kas tevi atbalstīs. Jo sava uzņēmuma izveide un ar to saistītās lietas ir tāds notikums par kuru gribās dalīties un ir tikai labi, ka kāds uzklausa un varbūt kaut ko iesaka.

(more…)

Novērtējam tikai tad, kad tā nav!?

1
Pirms 3 gadiem
Autors: Endijs Lisovskis Sadaļa:

Cilvēks ir viena varen interesanta un bieži vien, diemžēl vai par laimi, viegli prognozējama būtne. Bieži vien ir iespējams jau iepriekš paredzēt kā kāda persona reaģēs uz kādu notikumu. Ar tādu pat pārliecību, ar kādu es teicu  iepriekšējās rindas, droši ņemos apgalvot, ka stipri lielākā daļa (vienmēr ir izņēmumi) no visiem mums, spēj novērtēt kādu lietu (neuztvert, kā tikai fiziskas lietas) tikai tad, kad tā vairs nav pieejama. Varbūt mana pašpārliecinātība nav īsti vietā, tāpēc virsraksts nav tikai kā apgalvojums, bet arī jautājums.

Par šādu cilvēka īpatnību man lika aizdomāties pēdējo ~6 dienu notikumi. Proti, kāds nelietīgs vīruss bija mani noskatījis un nolēmis, ka būšu tam laba mājvieta. Attiecīgi šīs dienas pavadīju mēģinādams cīnīties ar dažādām mana ķermeņa pretreakcijām. Viena no tām bija sāpošas acis. Tieši šī ķermeņa nepatikas izpausme pret vīrusu bija tā, kas man liedza visas šīs dienas atrasties pie datora tik ilgu laiku, lai būtu jēga mēģināt strādāt. Štrunts ar iesnām un sāpošo galvu, kā arī vispārējo slikto pašsajūtu. Bet tas, ka īsti acis neklausīja man nepatika.

Šodien pamostoties organisms ziņoja, ka vīruss ir iespiests dziļi nostūrī, kaut kur kājas mazā pirkstiņa naga gala apvidū. Atviegloti uzelpoju – atkal esmu pilnvērtīgs sabiedrības loceklis. Prieks un laime visai dienai. Dienas vidū sāku domāt par to, cik ļoti neaizsargāti mēs esam. Es teju nedēļu viegli noslimojot esmu pamatīgi iekavējis darbu, iebremzēti kontakti, projekti utt. Bet ja persona saslimst uz ilgāku laiku, uz mēnesi, uz gadu, vairāk… Tas vienā mirklī var visu dzīvi apgriezt kājām gaisā. Un nelīdz tur nedz mūsu zināšanas, nedz dzīves uzskati, nedz pazīšanās, nedz konts bankā. Esam mazi putekļi likteņa varā.

Man vajadzēja saaukstēšanos, lai es daudz nopietnāk sāktu vērtēt veselības nozīmi un sāktu piedāmāt pie tā vai pret savu veselību attiecos pietiekoši labi. Ja tu vēl neesi sācis piedomāt par savu veselību, varbūt ir pienācis laiks sākt?

Kas ir mainījies pēc mēneša?

3
Pirms 3 gadiem
Autors: Endijs Lisovskis Sadaļa:

Pirms mēneša biju nolēmis neapmeklēt nekur.lv, par to arī paziņojot šajā ierakstā. Šoreiz nerunāšu par to, kādas atsauksmes saņēmu kad paziņoju attiecīgo faktu. Bet par to kā process (neapmeklēšanas) sākās un kāds ir rezultāts.

Lai būtu drošs, ka nekur.lv tiešām tās 10 dienas neapmeklēšu es piekļuvi attiecīgajam resursam biju aizliedzis no sava datora izmantojot OpenDNS. Pāris vārdos par OpenDNS – tas ir bezmaksas DNS serviss, kuram ir vairākas patīkamas funkcijas: ierakstīto adrešu automātiska labošana, adrešu saīsnes, satura filtrēšana (var aizliegt apmeklēt noteikta satura lapas), atsevišķu lapu bloķēšana, statistika utt. Katrā ziņā patīkams serviss, kuru izmantoju sava interneta provaidera DNS servera vietā. Ja nebūtu nobloķējis pieeju ar OpenDNS pirmajā dienā būtu pāris reizes trāpījies nekur.lv, jo FF3 bija cītīgi piefiksējis, ka uzspiežot adresē burtu “n” uzreiz jāpiedāvā ir nekur.lv, bet pirksti bija iemācījušies automātiski uzspiest Enter, tā apstiprinot vēlmi doties un palūkoties kas jauns blogos utt.

Taču ar katru nākamo dienu aizvien retāk trāpījās automātiskais burts “n” adrešu joslā. Un kas interesanti – drīz vien zuda pilnībā jebkāda interese par nekur.lv. Pēc 10 dienu iztecēšanas es 2 reizes no cita datora biju iegājis nekur.lv, bet tas arī viss. Teikšu kā ir – sākotnējā sajūsma (kura bija kad nekur.lv bija tikko startējis), bija izčabējusi un palikusi tā vietā pilnīga vienaldzība. Tādas vienaldzības rezultātā es pat no OpenDNS neesmu izņēmis nekur.lv bloķēšanu. Jo pat nebija vēlmes apmeklēt attiecīgo resursu. Jūtos tā it kā būtu atbrīvojies no vienas atkarības un ieekonomējis katru dienu ievērojamu laika daļu.

Tā kā nekur.lv vairs neapmeklēju, bet lasi.lv īsti nepilda tādu funkciju kādu nekur.lv pildīja sākumā, tad šobrīd vienīgais veids, kā uzzinu par kādiem jauniem blogiem ir padzirdot kaut ko Twitter (par šo servisu esmu rakstījis arī iepriekš) vai redzot kādu saiti blogos, kurus lasu. Tāpēc sanāk, ka nekur.lv, kā jaunu blogu atklāšanas līdzekli, esmu nomainījis ar Twitter. Pirms mēneša tāds rezultāts pat neienāktu prātā. Ja jau pieminēju blogus un Twitter, tad viens no blogiem, kurus tagad regulāri lasu un kas ir tieši Twitter redzētā/lasītā rezultāts ir Bonkaja blogs. Man patīk.

Drukātie mediji tik pat nekvalitatīvi, kā elektroniskie?

2
Pirms 3 gadiem
Autors: Endijs Lisovskis Sadaļa:

Uzreiz gribu teikt, ka neapgalvoju, ka visi elektroniskie mediji ir nekvalitatīvi. Bet pēdējo dienu novērojumi liecina par to, ka problēmas ar kvalitāti ir visai lielas. Kādas tieši?

Viens no vortāliem, kurus apmeklēju visbiežāk ir db.lv. Taču pēdējā laikā vairāku censoņu raksti ir iesācēju blogeru līmeņa cienīgi. Lielāko daļu to rakstu, kurus db.lv lasot saraucu pieri ar domu kas par sviestu, ir sameistarojis Bīdera kungs. Arī Vikmaņa kungam ik pa laikam ir izcilas pērles. Turklāt db.lv ir viens liels ziņu atreferētājs. Vakar man likās, ka lasu viena igauņu vortāla spoguli. Un ja pavērojam rakstus – lai būtu ko rakstīt tiek n reizes apdzejota viena un tā pati ziņa. Laikam mūs uzskata par pietiekoši dumjiem, jo tā vien šķiet, ka šādu mediju acīs lasītājs nespēj uztvert garākus tekstus par pāris rindkopām. Jā – ir db.lv arī labas lietas (parasti viens garāks raksts dienā un intervijas). Protams, žurnālista darbs ir grūts, jo, lai kvalitatīvi uzrakstītu par kādu lietu tā ir jāizprot. Taču ja kāds autors raksta N rakstus no Y nozarēm, par kurām zināšanas ir visai vājas, tad tur nekas labs nevar sanākt. Bizness.lv vispār izcēlās ar savu vēlmi radīt sensāciju (jā – runāju par rakstu kurā aprunāta blogera vēlme nogremdēt Swedbank).

Laikam elektroniskie mediji piekopj tādu praksi: daudz raksteļu ar kliedzošiem virsrakstiem, brutāliem tulkojumiem, 5 rindām pamattekstā. Jo galvenais ir ģenerēt apmeklējumu. Turklāt, ja kaut ko pavisam salaiž dēlī, to var izlabot, izdzēst utt. Un līdz noteiktam līmenim tas strādā. Kāds teica, ka blogi ir nekvalitatīvi (jo kopē, atgremo vienu un to pašu), bet vai tiešām tikai blogi?

Kā ir ar drukātajiem medijiem? Tajos arī atļaujas kaut ko tādu? Vai tomēr tur vēl tiek ņemts vērā: 7 reizes pārbaudi un 1 reizi uzraksti? Jo tas kas uzdrukāts vairs īsti labojams nav. Un kā ir ar žurnālistiem – visi tie censoņi kuri veido elektroniskās versijas raksta arī drukajiem medijiem par Y nozarēm? Es to visu jautāju, jo pats drukātos mēdijus nelasu, bet pēksņi ieinteresēja vai tas kā tagad raksta elektroniskie mediji ir norma un kvalitātes etalons.

Go to Top