Viss cits

Viss, kas neietilpst citās ketegorijās

Par vārda došanu bērnam

15

Parasti es nemēdzu rakstīt par dažādām bērnu lietām, pat neskatoties uz to, ka pie pirmā bērna tiku pirms 2 gadiem, kad blogoju pilnā sparā. Taču šoreiz nolēmu uzrakstīt, jo iespējams, ka vēl kāds ir bijis/ir/būs tādā situācijā kādā esam mēs. Un šis nav adresēts tikai jaunajiem vecākiem, bet arī visiem citiem, kuri mēdz vērtēt jauno vecāku izvēli.

Tad nu tā. Pirms 4 dienām piedzima meita. Un tie, kas rakstu lasīja jau zinās, kādu vārdu tai devām. Vārds gan pasaulē ne tas izplatītākais, gan Latvijā ļoti rets (uz divu roku pirkstiem ir iespējams saskaitīt tā nēsātājas). Un šis vārds ir: Keila. Kas ir interesanti, gan man, gan Aijai šis vārds iepatikās uzreiz, kā tas nokļuva potenciālo vārdu sarakstā. Nebija šis vienīgais variants. Taču abiem patika. Ne vien labi skanīgs (mūsuprāt), bet arī labi izskatās uzrakstīts, neparasts un visādi citādi mūs pilnībā apmierināja (ja gribi zināt ko vairāk par to kāpēc tieši šis vārds – atgādini pie kafijas).

Tad kur ir problēma? Ir tā, ka izvēlētā vārda sakarā neesam dzirdējuši pozitīvu vērtējumu. Bija pāris labi vārdi no mūsu vienaudžiem, bet nezinu cik daudz laipnības pēc, bet cik daudz patiess vērtējums. Taču no citiem nedzirdējām neko pozitīvu. Vairākos gadījumos pat saņēmām negatīvu vērtējumu. Nav nekas neparasts, ka kādam nepatīk. Bet ka nav neviena kam patiktu, liek aizdomāties, ka varbūt mūsu domāšana ir kaut kāda nepareiza. Ja tā arī ir – lai tā būtu. Esam pietiekami stipri un pārliecināti par savu izvēli un apkārt valdošais negatīvisms mūs neietekmēs.

Tiem, kam nepatīk, ka bērniem tiek likti nestandarta vārdi teikšu sekojoši. Jā, ja bērnam ieliek vārdu, kas skan kā slimības nosaukums, vai neskan labi kopā ar uzvārdu (Muhameds Bērziņš), tad tas nav īsti normāli un uz to var norādīt. Arī man tika dots tāds vārds, kurš pirms teju 26 gadiem bija ļoti reti izplatīts. Un varu saderēt ka daudziem tas likās jocīgs, nepieņemams utt. Bet, paldies vecākiem, ka bija drosmīgi un ielika man tādu vārdu. Daudzi manu vārdu sajauca un regulāri zaudēja burtu n. Bet tā ir viņu problēma. Nav un nebija mana vārda kalendārā. Nu un? Nevienā brīdī tas man nav traucējis. Tie kas gribēja apsveikt un grib apsveikt, dienu atrod. Kas negribēja un negrib – neuztraucieties, neapvainojos. Man mans vārds vienmēr ir paticis. Jutos citādāks. Ne labāks, ne sliktāks. Citādāks. Un jutos (jūtos), labi.

Un tālāk uzruna abām pusēm.

Ja arī tu esi/būsi tādā situācijā kādā esam mēs – esi stiprs/stipra. Galu galā tas nav citu, bet tavs bērns. Un tu būsi tas, kas katru dienu viņu uzrunās izvēlētajā vārdā. Un diez vai gribēsi pēc gadiem atskatīties atpakaļ un domāt, ka būtu, ja es nebūtu salūzis zem citu spiediena un ielicis to vārdu kuru es vēlējos. Nav jau zināms kurš vārds bērnam patiks. Tas ko tu izvēlējies vai kāds cits. Iespējams, ka viņam nepatiktu neviens variants. Bet ja bērnam nepatiks vecāku izvēlētais variants, iespējams par to kādā brīdī pārmetīsi tikai sev. Taču, ja nepatiks citu dotais, tad pārmetīsi ne tikai sev (jo salūzi), bet arī citiem (jo uzspieda). Ja abi vecāki ir atraduši variantu, kas apmierina viņus abus – malači. Pie tā arī turaties.

Ja tu esi starp tiem, kam patīk norādīt, ka vārds nav labs un jādod būtu cits, tad ņem vērā, ka jaunie vecāki gan jau iepriekš būs pavadījuši ne jau vienu stundu vien domājot par vārdu. Ļoti iespējams, ka jau vairākus mēnešus pirms dzimšanas, izdomātais vārds ir ticis lietots, lai uzrunātu puncī mītošo. Un jo vairāk tiks norādīts, ka vārds nav labs, jo lielāku pretestību radīsi. Ja nepatīk – nesaki neko. Ja tomēr jāsaka, saki to caur puķēm un vienreiz. Jaunie vecāki nav dumji, un gan jau būs piefiksējši noskaņojumu. Bieži vien vārdu vērtējam pēc tā valkātāja. Iepazīstot citu personu ar tādu vārdu, vērtējums par vārdu mainās. Tas tikai liecina par to, ka ne jau vārds veido cilvēku, bet cilvēks vārdu. Un redzēsi, ka ja tev tiešām patiks tas bērns, kuram dots tavuprāt ne tas labākais vārds, tev iepatiksies arī pats vārds. Un ja nepatiks, tā jau ir tava problēma.

Nostiprinos tēvu klubā

10

Pirms nepilniem diviem gadiem ziņoju, ka esmu piebiedrojies tēvu klubam. Tad nu varu pavēstīt, ka šorīt šajā klubā nostiprinājos. 07:07 piedzima otrs bērns – meita, kurai devām vārdu Keila. Tā nu Ričardam tagad ir mazā māsa. Bet viņai lielais brālis. :)

Paša procesa norisē nedalīšos. Taču varu pateikt, ka tāpat kā dēla gadījumā, arī šoreiz dzemdību procesā biju klāt. Un vēlos uzsvērt, ka lai gan klāt būt ir grūti, jo ir smagi noskatīties kā tev dārgais un mīļais cilvēks mokās, bet tā īsti jau tu neko palīdzēt nevari. Bet tā kā kaut kādu atbalstu varēju sniegt (gan pārvietoties, gan morāli, gan pamasēt), tad varu teikt, ka tas ir tā vērts. Lai gan ir grūti, ir jāpiedalās. Jo tiem pārējiem diviem ir daudz, daudz grūtāk.

Gan Aija (mana sieva), gan Keila jūtas labi. Ceru, ka slimnīcā ilgi neturēs. Un tad jau varēs pētīt kā abi mazie sadzīvo. Rīt Ričards dosies apciemot māsu. Būs interesanti, kā viņš viņu uztvers. Ar diviem tagad būs 2 reizes grūtāk. Bet arī divas reizes vairāk prieka un jautrības.

Šai reizei tas arī viss.

BarCamp Baltics 2010 un Web Standards Day

0

Šie abi pasākumi notiks pirmspēdējā maija nedēļas nogalē. Ja precīzāk – BarCamp būs gan 22. maijā, gan 23. maijā. Savukārt Web Standards Day tikai 22. maijā. Žēl, ka abi pasākumi pārklājas, jo man būtu liela interese apmeklēt abus no tiem.

Šoreiz negribu izplūst garos rakstos par to, kas ir viens un kas ir otrs. Vienkārši gribēju dot savu devumu publicitātes palielināšanai, kas BarCamp šogad ir jo īpaši nepieciešams. Izskatās, ka Web Standards Day savu mērķauditoriju uzrunās visai ātri. Taču BarCamp šogad izskatās ļoti, ļoti vājš. Ir pārsteigums, ka tas vispār notiks. Un ceru, ka atlikušajās dažās nedēļās organizatori saņemsies un nedaudz plašāk nopublicēs kas, kur un kā. Pat oficiālā Weblapa izskatās knapi dzīva. Kā arī sāks vairāk pieteikties tie, kas tur būs un kas prezentēs. Jo BarCamp būs tik labs un interesants cik labu un interesanto to izveidosim mēs. Es gan uzreiz teikšu, ka prezentētāju rindās nebūšu.

Abiem pasākumie ir izveidotas ne tikai Weblapas, bet arī pasākumu lapas Facebook. Ja precīzāk – BarCamp: Web http://www.barcamp.lv facebook http://www.facebook.com/event.php?eid=350064748025 ; Web Standards Day: Web http://webstandardsdays.ru/ facebook http://www.facebook.com/event.php?eid=100673836644184

Vēl tikai jāpiemin, ka abi šie pasākumi ir bez dalības maksas. Tāpēc atliek vien izvēlēties sev piemērotāko un doties uzzināt jaunas un interesantas lietas.

BarCamp 2010 atcelts!!!

Pats labākais mobilo sakaru tarifu plāns

5

Katrs mobilo sakaru operators piedāvā tādu tarifu plānu daudzumu, ka viņos visos izburties ir pagrūti. Ja lieto vienu pakalpojumu vairāk kā citu – plāns X. Zvani vairāk uz citu tīklu – plāns Y. Un tādā garā. Pieļauju, ka lielai daļai nav ne mazākās nojausmas vai viņu tarifu plāns ir tiešām izdevīgākais pie patreizējā operatora. Nemaz nerunājot par to kā tas būtu pie cita operatora. Tātad problēma – daudz tarifu plānu.

Kāds ir risinājums? Es izdomāju. Ieviest pašu labāko tarifu plānu. Nē – ar to es nedomāju – maksā 0,01Ls un lieto cik daudz gribi. Tomēr pakalpojuma sniedzējiem ir jāpelna. Taču kāds tad ir tas labākais plāns? Elementāri. Ja operators A piedāvā 20 tarifu plānus, tad katra mēneša beigās personai rēķins tiek sastādīts pēc tāda plāna, kurš rezultētos ar vismazākajām izmaksām. Piemēram, LMT gadījumā viņš pats automātiski pārslēgtu Piezvani man, Mūsējie X, Uzraksti man utt. T.i. – lai gala lietotājam nav jālauza galvu kurš plāns viņam ir labākais, bet operators paņem tik naudu cik atbilstu tā brīža izdevīgākajam tarifu plānam. Lūk – tas ir pats labākais mobilo sakaru tarifu plāns.

Tikai kas tev dos, vai ne? Bet varbūt tomēr? :)

Esmu atgriezies Vietas.lv komandā

1

Iespējams, ka kādam no jums ir palicis prātā tas, ka es pirms diviem gadiem biju Latvijas foršākā tūrisma vortāla Vietas.lv komandas sastāvā. Nesanāca tur ilgi nostrādāt, bet viena no lietām ko paspēju uztaisīt bija “Kartes.vietas.lv – pirmā nopietnā Google Maps API implementācija Latvijā“. Tas bija pirms 2 gadiem un mans pirmais mēģinājums kaut ko darīt ar JavaScript un Google Maps. Nedaudzos mēnešus atminos ar prieku. Tāpēc ir likumsakarīgs arī turpinājums manām un Vietas.lv attiecībām.

Vēlos interesentiem paziņot, ka esmu atgriezies Vietas.lv komandā. Turklāt šoreiz ne tikai kā parasts ierindas programmētājs, bet arī persona ar iespēju stipri ietekmēt to, kā Vietas.lv attīstīsies turpmāk.

Pēdējie daži mēneši, ja ne gads, Vietas.lv bija samērā liels klusuma periods. Taču tas mainīsies. Mums ir daudz jaunas un īpašas idejas. Negribu saukt nekādus precīzus termiņus un idejas kā tādas, taču varu teikt, ka uzlabojumi būs visos virzienos: karte un ar to saistītās iespējas, klientu iespējas, apmeklētāju iespējas. Par svarīgākajiem jaunumiem informēšu arī šajā blogā.

Gribu aicināt ikvienu, kam ir kādas īpašas vēlmes Vietas.lv sakarā, rakstīt man e-pastu (to var atrast sadaļā “Par mani“)  un izstāstīt, kas jums patīk, kas nepatīk, ko gribētu jaunu redzēt. Jo īpaši esam ieinteresēti ģeogrāfiskās lietās (kartes), kā arī jebko, kas varētu būt saistošs mūsu darbības specifikai. Gaidām ne tikai idejas un vēlmes, bet arī iespējamus sadarbības piedāvājumus. Esam atvērti sarunām.

Vēl tikai gribēju pieminēt, ka mana iekļaušanās Vietas.lv komandas sastāvā nenozīmē, ka tas būs vienīgais ar ko ikdienā nodarbošos. Savu mikrokantori likvidēt negrasos :)

Lielā Talka. Nepiedalīšos.

19

Lielā Talka ir pasākums ar ļoti cēlu domu – sakopt Latviju.

Pasākuma ideja ir balstīta uz brīvprātīgu līdzdalību vides sakopšanā, radot saliedētību, pozitīvismu un labi padarīta darba sajūtu. Lielās Talkas idejas autore ir rakstniece Anna Žīgure, bet pati ideja aizgūta no igauņiem, kas vides sakopšanu visas valsts mērogā pirmoreiz rīkoja 2008.gada 3.maijā.

Projekta mērķis ir 10 gadu laikā padarīt Latviju un Baltijas jūras reģionu par tīrāko vietu pasaules kartē – dot iespēju dabai atveseļoties, to attīrot no plastmasas pudelēm, gumijas riepām, indīgām krāsu bundžām un citiem atkritumiem. Izklausās neiespējami? Pamēģināsim! Viss notiekošais ir mūsu pašu rokās un tieši mēs esam tie, kas veidosim labāku nākotni…

Kā jau teicu – cēli. Taču es šajā pasākumā nepiedalīšos. Gluži tāpat kā iepriekšējā gadā. Iespējams, ka tagad izskatos kā ļaunais, cūciskais un vēl sazin kāds. Lai nu tā būtu. Mana nostāja ir tāda, ka lai gan Lielā Talka ir feina doma, tomēr tā ir cīņa ar sekām. Un līdz nevarēs redzēt, ka cilvēkiem pielec tas, ka piesārņot nav labi, neredzu jēgu iet un aiz viņiem vākt.

Lieta tāda, ka es cik sevi atceros esmu aiz sevis savācis. Ja atpūšos pie dabas – atpūtas vietu novācu. Ja ejot pa ielu iztukšoju kādu limonādes pudeli vai apēdu kādu konfekti – es pāri palikušo iepakojumu nemetu zemē. Varu nēsāt rokā vai kabatā līdz brīdim kamēr atrodu kur to ir paredzēts izmest. Ja ņemot maku no kabatas līdzi tiek paķerts kāds papīrīts, kurš nokrīt uz zemes – es viņu paceļu nevis aizsperu tālāk. Bet tad ir bars ar cilvēkiem, kuriem šādas lietas ir svešas. Piemēslo gan ielas, gan ceļu malas, gan atpūtas vietas. Un talcinieki ar smaidu sejā, stādīdami rekordus, pielasa ntos maisus ar atkritumiem. Bija jautri un saliedējoši talkot? Ļoti labi – nākamgad droši dodieties uz tām pašām vietām un ņemiet līdzi maisus, cimdus. Būs ko vākt atkal. Jo cilvēki nav pelnījuši šo cēlo rīcību. Viņi turpinās cūkot.

Talku varētu uzrīkot ar tiem, kas pieķerti mēslojot un kuri par to ir norīkoti sabiedriskajos darbos. Bet pie mums tādus brīnumus negaidiet. Cūkotāji turpinaš mēslot, bet citi aiz viņiem novāks.

Tad, kad redzēšu ka mēslotāju paliek mazāk – es arī aiziešu un palīdzēšu savākt uzkrājušos krājumus. Taču kamēr cūcisko personu būs tik daudz kā to ir tagad, lai vāc tie, kam tas ir sirdsdarbs, politiķi pucējot savu spalvu, uzņēmēji reklamējot savus uzņēmumus, skolēni gūstot kopā būšanas prieku.

Priekā!

Par politiku un vēlēšanām

6

Vēlos nedaudz padalīties ar savām domām par to, kādēļ, ļoti iespējams, šogad mana balss vēlēšanās būs nederīga. Tātad vēlēt iešu, bet papīrīts tiks iemests nederīgs. Iemesls šādai rīcībai ir pavisam vienkāršs – šobrīd neredzu nevienu partiju (vai apvienību) par kuru gribētu atdot savu balsi. Un ja tāda partija neuzradīsies (pieļauju, ka tā arī būs, ka neuzradīsies), tad balsošu ar nederīgu balsi. Ko es ar to panākšu? Neko. Bet būšu paudis savu attieksmi.

Tagad nedaudz par to kādēļ mana balss netiks nevienai no tagadējām partijām.

“Vienotība”. Piedodiet, bet tas ir baigais cirks. Trīs nesaderīgas partijas saliktas kopā, lai tikai būtu kāds politiskais piedāvājums. Ir skaidri redzams, ka uzreiz pēc vēlēšanām (vai īsi pēc tam) būs šķelšanās. Āboltiņa piesauc to, ka viņi cīnīšoties pret oligarhiem, ka viņi uzņēmās lielo nastu un izvilka valsti no bankrota. Bet, Āboltiņas kundze, kur tad Jūs bijāt iepriekšējos gados? Spēka bija par maz, lai ar oligarhiem cīnītos? Ilgus gadus sēžot pozīcijā nebija konstruktīvu ideju, lai Valsti veidotu labāku? Kur tagad ir kāda ideja par nākamajiem 800-900 miljoniem? Pirms pašvaldību vēlēšanām nevienam migla acīs netika pūsta par pensiju ne/samazināšanu? Kur ir mazo/mikro uzņēmumu atbalsts, kuru sola jau gadu? Un tikai nesakiet, ka patentu ieviešana ir baigais ekonomikas vilcējs. Jā – dažas idejas ir labas un apsveicamas. Bet ja nav spēka tās realizēt, tad nav ko krēslus deldēt. Laiks iet mājās. Pietiek.

Tautas partija. Būšu drosmīgs un pateikšu, ka biju viens no tiem, kas iepriekšējās divās reizēs balsoja par šo partiju. Pietiek. Pārāk daudz mahināciju. Pārāk daudz projektu savējiem. Divi strādājoši vecāki nevar normāli izaudzināt un izskolot trīs bērnus. Bija daudz laika, lai sevi pierādītu. Nesanāca. Laiks iet mājās. Pietiek.

LPP/LC. Lielāku populismu kā to, kas nāk no Šlesera puses grūti citur manīt. Ir jau interesanti paskatīties. Bet ir jābūt ļoti, ļoti naivam, lai spētu tam noticēt. Un žēl, ka daudzi joprojām tic. Visus lielos solījumus nesākšu uzskaitīt. Gan jau paši labi atceraties. Laiks iet mājās. Pietiek.

TB/LNNK. Šie tipi daudzu gadu garumā tā arī neko prātīgu nav varējuši izdarīt. Proti – teju katrā valdībā viņi ir kā mazs piedēklis, ar kura palīdzību nosvērt svaru kausus. Un to viņi dara – sēž kā parazīti. Klusi, klusi barojās un viss. Nedz no viņiem kādas idejas, nedz spēja kaut ko nopietnu realizēt. Un nacionālās kārts izspēlēšana paliek smieklīga. Ņemat manas pastalas un beidziet ākstīties. Laiks iet mājās. Pietiek.

ZZS. Līdzīgi tipi TB/LNNK – tikai kārts cita. Vieniem nacionālisms, otriem būšana zaļiem. Turklāt vēl ļoti jūtama Lemberga ietekme. Piedodiet vīri un sievas, bet kā Ingmāra teiktais attiecināms arī uz jums. Laiks iet mājās. Pietiek.

PCTVL. Šī partija vispār izraisa riebumu. Ceru, ka arī viņu iepriekšējais elektorāts izdarīs tāpat kā pašvaldību vēlēšanās Rīgā. Nav šai partijai vietas uz politiskās skatuves. Tāds radikālisms nav pieņemams. Laiks iet mājās. Pietiek.

SC. Zinu, ka viņi saņems ļoti daudz balsu. Turklāt ne tikai no krieviski runājošajiem, bet arī latviski runājošajiem. No latviešiem tas vairāk būs kā protesta balsojums pret augstāk minētajām partijām. Bet tie latvieši kuri balsos zina SC nostāju valodas jautājumos, visas politiskās personas, saistību ar Krieviju utt.? Varat palikt. Bet palieciet opozīcijā.

Citas partijas. Neesmu no nevienas redzējis vērā ņemamas programmas, personālijas.

Ja notiek brīnums un mana balss nebūs nederīga, tad es darīšu kā reiz teicu Twitterī. Es tiešām iestāšos tajā partijā, par kuru nobalsošu. Tikai interesanti kurā četrgadē uzradīsies partija, kura būs manas balss cienīga…

Lattelecom Interaktīvā TV

8

Nu jau labu laiku esmu Lattelecom Interaktīvās TV lietotājs (aptuveni mēnesis). Pienācis laiks dot savu vērtējumu šim pakalpojumam.

Ko Lattelecom raksta par Interaktīvo TV var izlasīt augstāk dotajā saitē. Bet dažas no lietām: 67 TV kanāli, video noma, pārraižu arhīvs (+ ierakstīšana), TV programma, augsta kvalitāte un skaņa. Tā to saka Lattelecom. Kā ir patiesībā?

Pirmajās pāris sekundēs pēc tam, kad Interaktīvā TV bija pilnībā pieslēgusies (pēc instalēšanās utt.) uzreiz sapratu, ka kvalitāte bildei mani neapmierina. Lieta tāda, ka bieži vien bilde ir kubikaina (aplis ir nevis smuks aplis, bet aplis ar robotām malām), sejas cilvēkiem it kā veidotas no māla (sajūta kā video ar mazu bitreitu). Bet ne jau visi to ievēro. Nedz mana sieva, nedz mani vecāki attēla kvalitātē problēmas nesaskata. Viss laikam atkarīgs no tā cik augstas prasības ir pret bildi un cik izlepusi ir acs. Kas interesanti – ne visiem kanāliem problēmas ir vienlīdz lielas. Citiem lielākas, citiem mazāks. Īsti vēl neesmu sapratis vai vaina ir kanālā vai arī attēlu toņos kad problēmas piefiksēju, taču ir brīži kad viss šķiet OK un daudz brīži kad šķiet, ka kvalitāte ir neapmierinoša. Tas pats attiecas uz skaņu. Un tur es neesmu vienīgais. Arī citi apstiprinājuši ka skaņa brīžiem ir ar atbalsi un citiem kropļojumiem. Ne bieži, bet ir. Tātad augsta kvalitāte un skaņa…. so so

Raidījumu ieraksts un arhīvs ir labākais ko Interaktīvā TV piedāvā. Būtībā šobrīd vienīgā lieta, kas manās acīs šo pakalpojumu padara interesantu. Protams, var pusnaktī ieslēgt arī YouTube, lai noskatītos Panorāmu, bet ērtāk atgulties dīvānā un ieslēgt TV. Turklāt YouTube nebūs viss. Kaut vai hokeja spēles varu skatīties tad kad man ir tam laiks. Turklāt var pārtīt, nopauzēt. Ideāli. Taču tas kas trūkst – ir maz kanālu kuri nodrošina arhīva/ieraksta iespēju. Ceru, ka to klāsts tiks papildināts.

TV kanāli. Varu teikt, ka mani piedāvāto kanālu klāsts apmierina. Pamata pakā pietiktu arī ar krietni mazāku kanālu skaitu. Un nesaprotu, kāpēc kādam būtu nepieciešams no 30 kanāliem 7 veltīt mūzikai… (cipari var būt arī aptuveni nevis precīzi, jo rakstu nepārbaudot). Tematiskās pakas arī ir laba lieta, bet tā kā pie TV nepavadu daudz laika, tad nav vajadzības pēc tām.

TV programma. Nelietoju. Tāpēc, ka ļoti, ļoti lēna. Un tie kanāli ko parasti skatos dienu no dienas rāda vienu un to pašu. Taču man patīk tas, ka pārslēdzot kādu kanālu var redzēt šī brīža raidījuma nosaukumu un kad sāksies nākamais.

Video noma. Neizmantoju. Neesmu šobrīd gatavs maksāt par filmām. Un arī bezmaksas filmu neskatos. Laikam nav piedāvājumā gluži tās, kas mani varētu interesēt. Vienreiz tīri intereses pēc ieslēdzu, lai pārbaudītu kā tas strādā. Kvalitāte +- OK, ja neskaita to, ka dažbrīd visa bilde aizbrauca kvadrātos.

Vēl kaitinošāk par attēla kvalitāti ir tikai UI bremzīgums. Kanāli pārslēdzas lēni. Izvēlnes sadaļas verās lēni. UI ir tik nenormāli lēns un kaitinošs, ka es to lietoju pēc iespējas retāk. Un no manas TV skatīšanās paradumu listes ir pazudusi biežā kanālu pārslēgšana. Labāk atstāt lai strādā viens kanāls kā mocīties ar lēno pārslēgšanos. Un nepatīk man tas, ka nav iespējas pašam izveidot sarakstu ar tiem kanāliem kurus skatos visbiežāk. Nepatīk man tā 3 ciparu numerācija. Sašķirotu savus iecienītos 7 kanālus vienu pēc otra un būtu daudz ērtāk. Bet nē – tas nav iespējasm.

Pakalpojuma cena ir pieņemama. Vai būtu gatavs par TV maksāt vairāk… nu nezinu. Iespējams. Bet ļoti minimāli.

Noslēdzot jāsaka, ka Interaktīvā TV manā skatījumā nav slikta. Taču tai ir daudz, daudz vietas kur augt. Un nav tā nekāda medusmaize. Pakalpojumu izvelk arhīvs/raidījumu ierakstīšana. Ja ne šis, tad nezinu vai šobrīd lietotu.

Papildināts: Kopš raksta uztapšanas ir novērsti daži no minētajiem trūkumiem. Tātad – tagad ir iespēja veidot pašam savu iecienītāko kanālu sarakstu. Kā arī iespējams ierakstīt TV3, 3+ un TV6.

Ne tikai par iPad, bet Apple kopumā

2

Vēlos izteikt savas domas par Apple – kompāniju, kura ražo tos jaukos un spīdīgos produktus. Ceru, ka šis neizvērtīsies par kaut kādu kariņu Apple Vs. Whatever. Kā jau daudziem – arī man patīk Apple produkti. MacBook, iPhone utt. ir tiešām lieliski un var teikt, ka labākie savā nišā. Es gan nekad neesmu pat turējis rokās nevienu no viņiem, nemaz jau nerunājot par to, ka būtu kādu iegādājies. Bet ir skaidrs, ka labrāt pie tāda tiktu, ja būtu iespēja.

Pāris dienas atpakaļ es padevos vispārējai plūsmai un arī vēroju Apple jaunā produkta iPad prezentāciju. Par pašu iPad biju vīlies, jo nesaskatu tajā tādu revolūciju, par kuru stāstīja Stīvs. Es šobrīd neatstāstīšu, kas iPad ir un kā tur nav. Ja jums ir vēlme – gan jau atradīsiet paši informāciju. Ar to tagad ir pilns internets. Pēc pirmajām negatīvajām atsauksmēm, Twitterī sāka parādīties teksti ‘No sākuma nepatika, tad vēlreiz noskatījos prezentāciju un sāka iepatikties‘. Tas tika teikts par iPad. Nu neko darīt – ieslēdzu es vēlreiz prezentāciju – taču vairāk par 20 minūtēm to paskatīties nevarēju. Un tas kādēļ nevarēju arī ir cēlonis šim rakstam.

Es nesaprotu, kā var akli sekot kultam. Šajā gadījumā Apple ir kults. Jā – ir labi produkti – pērkam, ja varam atļauties. Bet kādēļ ir jāpērk visu, ko viņi ražo? Redzēju komentāru internetā, kur viens izteicās aptuveni šādi: Man vienalga, ka tam nav īsti pielietojuma. Bet kad viņi uztaisa kaut ko jaunu es kļūstu kā mazs bērns un man to vajag. Un šķiet, ka tā ir ar daudziem. Tak kļūstiet reiz pieauguši! Nav viss jāpērk. Turklāt kā var izturēt to nenormāli milzīgo sava produkta slavēšanu, kuru izpilda Stīvs. Prezentācijā viņš teica, ka ar iPad ir ērtāk kā ar portatīvo datoru skatīties filmas, spēlēt spēles, lasīt grāmatas, pārlūkot web un rakstīt epastus. Klaji meli. Kā iPad var būt labāks spēlēm un filmām par portatīvo datoru? Turklāt rakstīt vēstules ar virtuālo klaviatūru … sadisms un pašapmāns, ka tas ir ērti. Web pārlūkošana ērtāka kā ar datoru? Meli. Redzējāt cik lēni atvērt bookmarkus utt. Ar peli un klaviatūru tas viss ir izdarāms daudz ātrāk un ērtāk. Taču Stīvam tas viss ir vienalga. Revolucionārākā ierīce, kuru esam radījuši. Ērtāk darīt to un šito. Stīv – tas ir pašapmāns. iPhone – tā bija revolūcija. iPod – tā bija revolūcija.

Jā – iPad var būt noderīgs šad un tad. Bet tā nav revolūcija. Tas nav labākais ko Apple ir radījis. Bet daudziem Apple kulta cilvēkiem tas būs vienalga. Ja Stīvs saka ‘Best experience ever’, tad jāpalīdz Apple nopelnīt kārtējo miljardu. Jūsu nauda, bet ļaujiet vienam Apple produktam būt FAIL. Un ja iPad tiešām būs FAIL, tad varbūt Apple saņemsies radīt revolucionāru tableti.

Par to aizbraukšanu

8

Jau vairākas dienas mēģinu sev nodefinēt – vai es varētu aizbraukt no Latvijas un apmesties uz dzīvi kādā citā valstī. Un esmu nonācis pie slēdziena, ka līdz racionāli izsvērtai atbildei netikt. Šajā vienādojumā ir pārāk daudz nezināmo. Līdz ar to arī rezultāts ir neparedzams.

Būtu daudz vieglāk izdomāt braukt vai nē, ja nebūtu citas izejas, kā tikai braukt. Piemēram, nespēja atrast darbu Latvijā (vai arī iespēja atrast darbu par tādu algu, kura nespēj nosegt vajadzības), svešumā esoši ģimenes locekļi, darba piedāvājums no kura nav iespējams atteikties utt. Bet ja tāda situācija nav, tad tas vairs nav tik vienkārši. Vismaz man – cilvēkam, kurš šobrīd var nopelnīt iztikai arī Latvijā. Taču kaut kāds vilinājums tomēr ir. Bet ar to ir par maz.

Pamēģināšu salikt punktus par labu braukšanai un par labu palikšanai.

Braukšanai: jauna pieredze, jaunas iespējas, ļoti iespējams labāki dzīves apstākļi.

Palikšanai: sava zeme tomēr ir sava un cita nevar būt par to mīļāka, Latvijā pieliekoši ģimenes locekļi/radi.

Šķiet, ka aizbraukšana sanāk tāda kā verdzība un/vai pārdošanās. Bet ja neskatoties uz to rodas iespēja baudīt cilvēkam pienācīgu dzīvi nevis knapināties, tad varbūt tas ir tā vērts. Jo dzīvojam taču vienreiz. Bet, bet… Kāds labums no pārticīgākas dzīves, ja nav blakus tev svarīgi cilvēki. Jā – sievu, bērnus paņemtu līdzi. Bet vecāki, vecvecāki un pārējie taču paliktu. Un kaut kā īsti negribētos, lai mani bērni savus vecvecākus redz tikai reizi gadā (un viņi viņus tāpat). Protams, var jau gadīties, ka aizbrauc prom, nostrādā/padzīvo gadus 5 un tad pārcelies atpakaļ uz Latviju. Bet ja nu tomēr nē…? Nu jā – var jau gadīties, ka svešumā sanāk tik ļoti labi iekārtoties, ka ar laiku pārceļās arī citi radi…. Bet ja nu tomēr nē…?

Nu lūk – lai kā arī racionāli mēģinātu saprast – aizbraukt vai nē – secinājums ir viens. To racionāli izdomāt nav iespējams. Ja gadījumā kādreiz kaut ko tādu darīšu, tad tas būs mirkļa iespaidā.

Go to Top