Par IT, programmēšanu, Personal finance un dzīvi
Viss cits
Viss, kas neietilpst citās ketegorijās
Alu cilvēks – blogeriem bez maksas
1Pirms 4 gadiem
Autors: Endijs Lisovskis
Sadaļa: Viss cits
Artūrs izdomājis akciju, kuras ietvaros dala biļetes uz Alu cilvēks izrādi. Prieks par to, ka arī blogeriem notiek labas akcijas.
Par kredītu atmaksas termiņiem
6Pirms 4 gadiem
Esmu viens no visai daudziem, kam ir paņemts hipotekārais kredīts. Kredīta ņemšanas brīdī (pirms ~2 gadiem) vajadzēja izvēlēties kredīta atmaksas termiņu. Daudz nedomājāt, izvēlējos maksimālo, kas tolaik bija 30 gadi. Tas likās prātīgs lēmums, jo ņemot maksimālo termiņu es varēju maksimāli samazināt ikmēneša maksājumu.
Tagad uz šo lietu skatos no nedaudz cita viedokļa. Rēķinot savas parādsaistības un naudas apmērus, kurus nākas atdot procentu maksājumos nolēmu parēķināt kā būtu bijis, ja es būtu ņēmis citu atmaksas termiņu.
Aprēķiniem izmantosim ciparus, kas ir visai noapaļoti, bet dod aptuvenu ieskatu lietas būtībā. Pieņemsim, ka kredīta summa ir 25 000Ls. Procentu likme 6% gadā.
30 gadu gadījuma ikmēneša maksājums: 150Ls. Savukārt 30 gadu laikā sanāk procentos nomaksāt 28 960Ls.
25 gadu gadījumā ikmēneša maksājums: 161Ls. Savukārt 25 gadu laikā sanāk procentos nomaksāt 23 323Ls.
20 gadu gadījumā ikmēneša maksājums: 179Ls. Savukārt 20 gadu laikā sanāk procentos nomaksāt 17 986Ls.
Skatoties aprēķinus var redzēt visai interesantas lietas. Piemēram, 11Ls mēnesī pie kredīta maksājuma un mēs izkļūstam no parādiem 5 gadus ātrāk, turklāt ieekonomējot vairāk par 5 000Ls. Bet palielinot maksājumu par 29Ls izkļūstam no parādiem par 10 gadiem ātrāk un ieekonomējam aptuveni 11 000Ls. Tā ir jauna auto vērtība. Protams – diskutējams ir jautājums par šīs summas vērtību pēc gadiem utt. Bet ja ņemam vērā apstākli, ka parasti kredīti ir EUR un tātad pastāv valūtas risks, tad izkļūšana ātrāk no parādiem vien ir apsvēršanas vērta. Par ātrāku izkļūšanu no parādiem liek domāt arī tas, ka nevar prognozēt kā mainīsies procentu likmes pēc gadiem. Turklāt šie ikmēneša kredīta maksājuma pieaugumu nav tik dramatiski, lai tos nevarētu apsvērt kā reāli iespējamus. Tāpēc šķiet, ka būs vien jāaizčāpo līdz bankai un jāmaina kredīta atmaksas grafiks.
Ja tikai domājat par kredīta ņemšanu – parēķiniet kārtīgi – vai tiešām izdevīgāk ir ņemt maksimālo atmaksas termiņu.
Apple uzspiež iTunes lietošanu iPod īpašniekiem
5Pirms 4 gadiem
Autors: Endijs Lisovskis
Sadaļa: Viss cits
Slashdot pamanīju saiti uz šo ierakstu. Tajā ir pavēstīts, ka jaunie iPod atskaņotāji (Nano, iPod Classic un iPod Touch) būs savietojami tikai ar iTunes, bet visu citu atskaņotāju atbalsts tiekot nocirsts pašā saknē. Tātad – ja gribēsiet savā jaunajā iPod iekopēt dziesmas ar kādu citu atskaņotāju, tad jums tas nesanāks. Līdz ar to iTunes nīdēji uz Windows sāciet apgūt šo programmu, bet Linux lietotāji… skatieties kā iTunes varētu piešķilt caur Wine (nav ne jausmas cik tas ir iespējams).
Problēmas būtība slēpjas tajā, ka iPod atrodas speciāls iTunesDB fails, kurā aprakstīts tas, kāds saturs iekopēts atskaņotājā un citi dati. Sākotnējās iPod versijās šī faila struktūra bija vienkārša – tāpēc bija iespējams izveidot iTunes alternatīvas. Savukārt tagad failam sākumā ir pievienoti ieraksti, kas atgādinot SHA1 hešu, kura uzģenerēšanas būtību tik viegli nav saprast. Līdz ar to, ja tiek pamainīts fails tā, lai tas atspoguļotu tur esošās dziesmas, bet netiek nomainīti SHA1 heši, iPod uzrāda, ka atskaņotājā ir 0 dziesmas. Tāpēc, līdz brīdim, kad gudri cilvēki sapratīs kā šie SHA1 keši tiek ģenerēti nāksies visiem lietot iTunes.
Gadi nāk un gaume mainās
0Pirms 4 gadiem
Autors: Endijs Lisovskis
Sadaļa: Viss cits
Aizdomājos par to, ka gadiem nākot klāt, mainās daudzas lietas. Domāšana, prioritātes, gaume utt. Neesmu jau nekāds kungs ar sirmiem matiem, bet šādu lietu esamību izjūtu ļoti labi. Vislabāk to ilustrē gaume, piemēram, mūzikā kādu klausos. Vēl vidusskolas gados biju sajūsma par, Eminem. Likās, ka tas ir labākais un pareizākais kas mūzikā ir. Bet nu Eminemu neesmu klausījies jau vairākus gadus un kad dzirdu kādā radio, tad nevis domāju par to “cik pareizi vārdi un forša mūzika”, bet “he, kaut kad sen es šai dziesmai visus vārdus zināju”. Tajā vecumā es nevarēju saprast, kā var klausīties kaut ko tādu kā, piemēram, Enigma. Likās, ka tas ir viens no lielākajiem sviestiem. Bet tagad? Tagad pārskatot iecienītāko mūziķu listi nosecināju, ka to pārsvarā veido: Enigma, Era, Vangelis, Moby un citi tamlīdzīgi. Man tas izskatās pēc visai radikālām pārmaiņām. Līdz ar to tagad sāku domāt, ka varbūt pienāks gadi, kad ar prieku sākšu klausīties LR2 un tur atskaņotos skaņdarbus… Tāpēc secinu, ka nav “labas” un “sliktas” mūzikas, bet katra mūzika ir piemērota dažādu vecumu un interešu cilvēkiem. Tāpēc nākamreiz dzirdot kaut ko tādu, kas man nepatīk, centīšos teikt nevis “sviests”, bet “tas nav domāts man”.
Gregorian – the moment of peace
Kam nerāda, var skatīties šeit.
Enigma – Voyageur
Kam nerāda, var skatīties šeit.
Era – The mass
Kam nerāda, var skatīties šeit.
Vangelis – 1492 – Conquest of Paradise
Kam nerāda, var skatīties šeit.
Kur pozitīvisma kampaņas?
1Pirms 4 gadiem
Autors: Endijs Lisovskis
Sadaļa: Viss cits
Ap vēlēšanu laiku bija parādījušās pozitīvisma kampaņas, kurās tika slavināti politiķi. No šo kampaņu veidotājiem (Ērika Stendzenieka un Jurģa Liepnieka) saņēmām ziņu (ar masu mediju starpniecību), ka pozitīvisma kampaņas tiks turpinātas, jo sabierībā ir daudz negatīvā un tas neesot labi. Bet nu jau labs laiciņš apritējis kopš pēdējām kampaņām, bet par jaunām nav ne vēsts.
Kungi – šis nu būtu īstais brīdis, kurā izvērst savas pozitīvisma kampaņas. Tauta drīzumā sāks palikt neiecītīga un ies ar dakšām bakstīt jūsu bīdītos politiķus. Visos medijos ziņo tikai negatīvo: tiek slepkavoti bērni, inflācija jau pārkāpusi 10% robežu (un tā palielināsies, jo tiks celtas cenas gazei, apkurei, pārtikai utt.), IKP pieaugumā rūpniecības pieaugums ir 0, procentu likmes kāpj, aizvien vairāk runā par lata devalvāciju (cerēsim, ka pietiks saprāta vismaz šo nepieļaut), dažu dienu laikā ceļu satiksmes negadījumos bojā gājuši daudz cilvēku utt., utt.
Cik ilgi tiks spiesta tauta? Šāda vide kļūst aizvien draudzīgāka dažādām galēji noskaņotām organizācijām. Un viņām nebūs problēmu sapulcināt sev apkārt tūkstošiem cilvēku, kuri pievienosies ne tikai tādēļ ka 100% piekritīs šo organizāciju idejām, bet vienkārši, lai protestētu pret to, kas tagad notiek. Vai tas ir politiķu mērķis? Var jau bļaut, ka pie visa vainīgs globālais tirgus utt., bet kāpēc tad lēnīgie igauņi no mums atpakaliek tikai negatīvajās statistikās, bet visās pārējās ir priekšā?
Gribu pozitīvisma kampaņu šajā drūmajā laikā!
Vai mest santīmus ubagotāju saujā?
7Pirms 4 gadiem
Autors: Endijs Lisovskis
Sadaļa: Viss cits
Nezinu kā citās Latvijas pilsētās, bet Rīgā ikdienišķa parādība ir ubagotāji. Parasti tie ir vieni un tie paši cilvēki, kuri šādi pelna vienās un tajās pašās vietās. Ejot garām šiem cilvēkiem aizdomājos – mest vai nemest santīmus viņu saujās, plastmasas glāzītēs vai citos traukos. Jau sen biju izdomājis, ka naudu nedrīkst mest tiem, kuri smēķē vai redzams, ka ir alkohliķi. Kāda jēga piedalīties tādā atbalstīšanā?
Reiz Rīgas senajā daļā redzēju sievieti pensijas vecumā, kura bija pastiepusi roku cerībā saņemt no garāmgājējiem kādu santīmu. Īsti nevarēja saprast vai viņa ir no tiem, kam naudu vajag cigaretēm un alkoholam vai tiešām iztikai. Bet kad redzēju, ka šī persona ar lielu prieku no garāmgājējas pieņēma nevis naudu, bet kaut kādus pārtikas produktus – sapratu, ka šādam cilvēkam drīkst palīdzēt un pat vajag. Ne jau ar lielu naudu, bet kaut ar 10 santīmiem.
Bet cik šie ubagotāji patiesībā ir nabadzīgi? Vienu dienu ejot uz dzelzceļa staciju pamanīju vienu no ubagotājām, kas tur parasti sēž. Tikai šoreiz viņa neturēja pastieptu plaukstu, bet pārskaitīja naudu. Un ne jau santīmus, bet 10 un 20 latu naudas zīmes. Šķiet, ka vajadzēja būt 80-100Ls. Tad nu sāku pārdomāt vai tiešām vajag viņiem mest naudu, ja jau viņi pelna ļoti labi. Varbūt tad jau labāk iemest tos santīmus lielveikalos esošajās ziedojumu kastītēs dažādiem bērnu atbalsta pasākumiem…
Informācijas vakuums
6Pirms 4 gadiem
Autors: Endijs Lisovskis
Sadaļa: Viss cits
Neesmu nedz pirmais, kas par to raksta, nedz pirmais, kas par to aizdomājas. Ja nav saprotams no virsraksta, tad mēģināšu pateikt nedaudz garākā teikumā: mūsdienu ar informāciju pārbāztajā pasaulē vienalga ir vērojams informācijas vakuums. Informāciju gūstam no radio, tv, preses, interneta. Bet cik tad īsti daudz jaunas un kvalitatīvas informācijas iegūstam?
Piemēram, internets. Ir tikai daži kas ziņas ražo (piemēram, LETA, BNS). Bet liela daļa to visu vienkārši pārpublicē. Tā dara gan lielie un miljonus vērtie portāli (Delfi, Apollo, Tvnet), gan pavisam mazie (nav īsti vēlme viņus visus uzskaitīt, bet daļu no tiem varat sameklēt nekur.lv). Ja salīdzinam rakstītās ziņas (ne video materiālus), tad pirmie trīs vispār šķiet kopijas viens otram. Ir, protams, mazi izņēmumi, bet tie nespēj noņemt kopēju sajūtu. Ar lielu cerību katru dienu pētu daudzu Latvijas blogus. Ne tikai tos, kurus lasu regulāri, bet meklēju arī jaunus. Blogiem ir tā priekšrocība, ka tur var rakstīt jebko un jebkādā stilā. Šī priekšrocība tajā pat laikā ir arī mīnuss. Daži brutāli kopē ārzemju resursus, bet daži visbiežāk vienkārši atstāsta visu ko izlasa ārzemēs. Atstāstīšana nebūtu nekas slikts, ja vien starp atstāstītajām lietām parādītos kaut kas tāds, ko neapsriež lielākajos ārzemju blogos vai portālos. Līdz ar to tiem, kas lasa arī informāciju ārzemju resursos šie Latvijas blogi kļūst neinteresanti. Ir vēl tādi, kuri saturu ģenerē paši. Lielai daļai no tiem saturs ir zem jebkuras kritikas. Piemēram, “vakar dzēru, šodien pohas”, “Kaupers ir riktīgs mūžiķis, bet visi citi ir pāķi”. Varbūt nedaudz pārspīlēju, bet tāda sajūta mani pārņem. Ir vēl viena blogu daļa (krietni, krietni mazāka par pārējām), kurās saturs ir unikāls. Vienalga vai tas ir plašāks izklāsts par atvaļinājumu vai skaista fotosesija, vai vienkārši kādas domas vai pieredzes izklāsts. Šāds saturs ir tas, ko var lasīt un par ko saku paldies blogeriem. Bet cik tādu ir? Maz, ļoti maz. Tad ko es (jā – varbūt esmu izlepis un neko nesaprotu) varu lasīt Latvijas internetā? Dažas pārpublikācijas no ziņu aģentūrām, pāris izrāvumus no preses un pāris ierakstus blogos. Tas arī viss. Es gribu vēl! Tūkstošiem informācijas patērētāju, tūkstošiem potenciālo informācijas radītāju, bet informācijas tik, ka to var izlasīt pārdesmit minūšu laikā. Kāpēc?
Gan jau atbilde uz manis uzdoto jautājumu “kāpēc?” būs vienkārša – nav auditorijas, nav ziņu. Bet auditorija taču ir. Un auditorija arī aug. Jā – tā nav mērāma miljonos katram no informācijas spektram (politika, IT, foto utt.) un jā – ar to nenopelnīs milzu naudu, bet savu tiesu taču atrast var. Var jau būt, ka es kaut kādus resursus nemāku uziet un tāpēc man šķiet, ka informācijas ir maz vai arī tā informācija kura ir pieejama tiek atgremota desmitiem reižu.
Šoreiz es negribu dot nekādas idejas par iespējamajiem risinājumiem, bet ceru, ka atbildē uz šo ierakstu kāds iedos norādi uz to, kur lai Latvijas internetā kaut ko palasa. Vēlams kādu resursu latviešu valodā, jo diemžēl, piemēram, krievu valodu, lai gan saprotu, bet lasīt ir krietni grūtāk kā latviešu valodā.
Iedvesma, motivācija un dzīves jēga
6Pirms 4 gadiem
Autors: Endijs Lisovskis
Sadaļa: Viss cits
Ik pa laikam nākas domāt par virsrakstā minētajām lietām. Lai dienu pavadītu interesanti ir jābūt motivācijai un jāredz jēgu dzīvei. Reizēm nepietiek tikai ar motivāciju un dzīves jēgas apzināšanos. Ir nepieciešama arī iedvesma. Varam visas šīs lietas meklēt dziļās pārdomās, bet varam skatīties uz to, ko daudzu gadu laikā ir izdomājuši citi. Iepazīties ar to un izvērtēt. Varbūt tieši jaunatklātajos faktos mēs atradīsim iedvesmu, motivāciju un dzīves jēgu.
Daudz ir lasīts, domāts un mēģināts saprast to, kas tad īsti ir dzīves jēga. Vai tā ir vienkārša eksistence, sugas pavairošana vai tomēr kaut kas cits. Kādu laiku atpakaļ biju pārliecināts, ka šo jēdzienu nodefinēt nav iespējams. Taču nu jau kādu laiku esmu pieņēmis citur lasītu, kā arī dzirdētu dzīves jēgas definējumu. Tas ir – darīt to, kas patīk. Vienalga vai tā ir puķu audzēšana, bērnu audzināšana, sportošana vai sava biznesa veidošana. Jāatrod to, kas patīk un sagādā prieku. Un jācenšas to darīt. Nevajag domāt par to, ko par šo nodarbi domā citi. Tā ir jūsu dzīves jēgas piepildīšana nevis citu cilvēku uzdotu standartu pildīšana.
Ne vienmēr mēs varam darīt tās lietas, kuras mums patīk. Tas nenozīmē, ka mūsu dzīvei nav jēgas. Ir jāmeklē risinājumi un veidi, kā no esošās situācijas izkļūt un sākt darīt to kas patīk. Tas nav viegli. Ir vajadzīga motivācija un iedvesma. Ir viegli pateikt “Tas nav izdarāms”. Pret jebkuru “tas nav izdarāms” pretī var likt reālus piemērus no dzīves. Cilvēki domāja, ka nav iespējams lidot. Divi brāļi pierādīja pretējo. Cilvēki nedomāja, ka varēs ceļot kosmosā. Bet izkāpjot uz Zemes pavadoņa tika pierādīts kas cits. Ka ne tikai var lidot kosmosā, bet pat stāvēt uz citiem kosmiskajiem objektiem. Lai dzīvē kaut ko sasniegtu nav obligāti nepieciešama augstākā izglītība vai bagāti vecāki. Ir jātic, ka tu varēsi darīt to, kas tev patīk. Pie pirmajām grūtībām nedrīkst apstāties. Sākot audzēt puķes, būs tādas kuras nokaltīs. Būs arī tādas, kuras sapūs, jo tiks pārāk bieži laistītas. Veidojot biznesu, pirmie mēģinājumi visticamāk beigsies ar bankrotu. Sportojot tiks gūtas traumas. Jāapzinās, ka kāds cits būs labāks, darot tieši to pašu ko jūs. Kādam citam puķes būs krāšņākas, kādam citam bizness būs veiksmīgāks, kādam citam sportā veiksies labāk. Tas nekas! Neuzstādiet pārāk augstus mērķus! Vienkārši dariet to, kas jums patīk. Paklūpot – piecelieties! Piekūstot – atpūtieties! Sastopoties ar nezināmo – mācieties, jautājiet!
Iedvesmojošu lietu ir daudz un tās ir mums visapkārt. Vajag tikai atvērt acis un paskatīties uz pašsaprotamām lietām no cita skatpunkta. Maza bērna pirmie soļi, uzstāšanās skolā uz skatuves. It kā sīkumi no pieauguša cilvēka pozīcijas. Taču cik liela uzdrīkstēšanās nepieciešama, lai uzkāptu uz skatuves? Cik daudz spēka un pūļu jāpieliek, lai pieceltos kājās un spertu pirmos soļus? Iedvesmojieties no drošajiem! Ieskatieties cilvēka smaidā un sniedziet to citiem! Iedvesmojiet citus! Tas sniegs ne tikai enerģiju citiem, bet dos gandarījumu jums. Paslavējiet un pasakiet paldies tiem, kas jums palīdz.
Nesabojājiet savu noskaņojumu raizējoties par lietām, kuras jūs nevarat mainīt! Neignorējiet, bet neraizējieties! Centieties mainīt uz labo to, kas jums šķiet svarīgs pat tad, kad šķiet, ka to nav iespējams izdarīt! Neuzkraujiet uz sevi pārāk lielu atbildību! Zem pārāk smagas atbildības un pienākumu nastas var salūzt pat stiprākais cilvēks. Taču saprātīgos apmēros atbildība ir nepieciešama. Tā mobilizē cilvēku un neļauj tam ieslīgt pašapmierinātā slinkumā.
Varētu rakstīt vēl un vēl. Dot piemērus par to, kā vienkārši cilvēki maina pasauli. Par to, kā atrodot dzīvē to, kas patīk, zūd vēlme un nepieciešamība skriet pēc sabiedrībā uzstādītiem ideāliem. Taču es gribētu, lai jūs paši padomājiet un sev atbildiet uz pavisam vienkāršu jautājumu: Vai es daru to, kas man patīk? Ja atbildēsiet “Jā!” – varu jūs apsveikt! Ja atbildēsiet “Nē!” – sāciet domāt par to, ko mainīt savā dzīvē, lai darītu to kas patīk. Dzīve ir īsa. Mūs visus gaida nāve. Vai nebūtu patīkami ceļa galā apzināties, ka dzīvi esat nodzīvojuši pilnvērtīgi? Pilnvērtīgi nenozīmē, ka jums ir jānopelna miljons vai jāizglābj pasaule. Tas nozīmē – vai tas ko jūs darījāt jums patika un sagādāja prieku.
Turpinājumā 3 video. Pirmais video ir par to, kāpēc neapstāties, kad šķiet, ka vairs nav spēka tālāk iet. Otrais video ir ar citātiem no izcilu personību teiktā. Bet trešajā video Stīvs Džobs (jā – Apple vīrs) stāsta 3 stāstus no savas dzīves.
Tiem, kam nerāda skatīties šeit.
Tiem, kam nerāda skatīties šeit.
Tiem, kam nerāda skatīties šeit.
Bobby McFerrin – Don’t worry, Be happy!
0Pirms 4 gadiem
Autors: Endijs Lisovskis
Sadaļa: Viss cits
Šo dziesmu biju daudzas reizes dzirdējis, bet nebiju redzējis viņai kādu video versiju. Tāpēc nolēmu YouTube sameklēt. Tā arī izdarīju. Noskatījos, noklausījos un kārtējo reizi jāatzīst, ka šis ir nenormāli prātīgs gabals. It kā tikai daži teikumi, taču tik patiesi cik patiesi vien var būt. Ko tur vairs piebilst, dziesma runā pati par sevi.
Tiem, kam nerāda skatīties šeit.