Par IT, programmēšanu, Personal finance un dzīvi
Software
Kā es Ubuntu Gutsy Gibbon liku…
16Pirms 4 gadiem
Sagaidīju vakardienu – 23.08.2007, kas bija Ubuntu Gutsy Gibbon Alpha5 iznākšanas diena un nolēmu, ka vajadzētu sistēmai būt pietiekoši stabilai, lai ar to varētu kvalitatīvi dzīvot. Apskatot šeit pieejamo informāciju par to, kādas ekstras nākušas klāt katrā no versijām, nevarēju vien nociesties, kad tās varēšu izmēģināt. Man nebija pieejams dators, kuram uzstādīt Gutsy tikai spēlēšanās nolūkā. Tāpēc tests notika uz datora kuru izmantoju ikdienā. Ja patinu bildi atpakaļ, tad atceros, ka ar Feisty es dzīvoju kopš Alpha1 versijas. Bija jautri – reizēm pēc atjauninājumiem nestrādāja printeris, reizēm vēl kaut kas. Bet vērtejot kopumā – Feisty Alpha versijas man patika. Upgrade uz Gutsy taisīju tāpat, kā iepriekš uz Feisty. Visai brutālā veidā - /etc/apt/sources.list nomainot visus feisty uz gutsy. Tad palaižot $sudo apt-get update un $sudo apt-get dist-upgrade. Iespējams, ka tas nebija pareizākais variants, bet tam vajadzēja strādāt samērā korekti. Saņēmu sekojošu paziņojumu: 1046 upgraded, 96 newly installed, 10 to remove and 0 not upgraded. Need to get 823MB of archives. After unpacking 431MB of additional disk space will be used. Nolēmu, ka gan jau būs labi un apstiprināju šādu darbību. Pēc aptuveni 1.5h lejupielādei patērēta laika (jā – man nav ātrs ārzemju kanāls) un aptuveni 0.5h instalēšanas procesa varēju sākt pētīt Gutsy sniegtos smukumus utt.
Pēc pārstartēšanās pirmais pārsteigums. Brīdī, kad parādās login lauks atskan kārtīgs pc-speakera pīkstiens. Šokējoši, jo sistēmas beepus biju tak atslēdzis. Nodomāju, ka varbūt skaņas atbalsts pazudis. Taču palaižot filmu atskaņotājā secināju, ka ar skaņu viss ok. Apskatoties Preferences->Sound joprojām redzu, ka System Beep ir atslēgts. Bet nu pīkst katru reizi kad pārstartēju datoru. Nepatīkami.
Otrs pārsteigums – ikonas. Citādas. Tādas jocīgas. Manuprāt palikušas bērnišķīgākas. Man nepatīk. Tiešām nepatīk. Bet kas ir jautri-bēdīgi atskaitot jau divas uzskaitītās lietas – es nekur nevaru atrast visas ekstras, kuras aprakstītas sākumā dotajā saitē. Ne X konfigurēšanu, ne Firefox ekstras, nedz vēl citas no uzskaitītajām. Varbūt kāds pateiks kur tās var atrast? Nākamajā brīdī es piefiksēju, ka kaut kas nav labi ar fontiem. Izskatās krietni savādāk kā iepriekš. Protams ne jau labāk. Zemāk esošajā bildītē var redzēt to, kā izskatijās pup.lv ar Feisty (augšējā daļa) un kā tagad ar Gutsy (apakšējā daļa).
Jocīgi fonti ir palikuši ne tikai Webu skatoties, bet arī dažās no programmām. Ne visās! Bet piemēram Thunderbird ir izcili nesmuki fonti, kā arī Terminal fonti nav smuki. Savukārt Liferea izskatās tāpat kā agrāk. Gribēju paskatīties System->Preferences->Fonts, bet tavu brīnumu – tur šāda lieta nav atrodama. Terminālī ierakstot gnome-font-properties saņemu atbildi: command not found. Khmm – tā tam jābūt?
Šķiet, ka viss kas vien ir iespējams ir salikts tāds, ka atrodas vēl stiprās testēšanas stadijās:
OpenOffice īpašas problēmas nenovēroju. Varbūt tapēc, ka īpaši ar viņu nepaspēlējos. Savukārt Gimp pārsteidza (ne jau pozitīvi). Iepriekš bieži izmantoju sekojošu darbošanās modeli: atveru kādu attēlu, ar rectangle select iezīmēju nepieciešamo laukumu, Ctrl+c, ejam uz File->New, klikšķinam OK, izveidotajā failā, Ctrl+v. Tādējādi jaunajā failā tika iekopēta pirmajā iezīmētais laukums. Bet kas notiek tagad? Ja iepriekš File->New uzreiz tika izvēlēts tāds izmērs jaunajam attēlam, kāds bija iepriekš iezīmētais laukums (kad nokliko Ctrl+c), tad tagad pašam ar roku ir jāieraksta cik lielu attēlu veidot. Ļoti, ļoti apgrūtinoši un nepatīkami. Varbūt ka ir kāds apkārtceļš, lai tā nenotiktu. Bet nepatīk tas, ka nestrādā iepriekš strādājoši principi.
Pāris reizes pārstartējot Gutsy bija nākamais pārsteigums. Saņēmu paziņojumu par to, ka Gnome kaut ko nevar ielādēt un tādēļ ikonas un citas lietas izskatijās tā it kā būtu 15 gadus vecas. Pārstartējot sistēmu vēlreiz viss bija OK.
Nolēmu pamēģināt Desktop Effects. Ehh… arī šeit nekas nestrādāja. Ekrāns pāris reizes noraustijās, logiem pazuda augšējās malas un viss.
Vispār esmu vīlies. Iespējams es kaut ko ļoti, ļoti nepareizi izdarīju un tādēļ mani piemeklē visas šīs likstas. Ja tā – ko vajadzēja darīt citādu, lai upgrade būtu sanācis bez tādām sekām? Šis varētu būt kā pamācība citiem – tā nedariet!
Iespējams liekot sistēmu no 0 viss būtu krietni labāk, bet nu šoreiz izvēle krita uz upgrade. Bet viens pozitīvais moments visā šajā ir. Tagad katru dienu saņemu (un paredzu ka arī saņemšu visu testēšanas laiku), atjauninājumus padsmit megabaitu apmērā. Rodas sajūta, ka par tevi rūpējas. Uz Feisty atjauninājumi bija palikuši tik reti, ka bija jau neinteresanti. Bet tagad var zīlēt – ko nu šodien atjaunos. Turklāt jaunus atjauninājumus var dabūt ne tikai reizi dienā, bet reizes 3-4 dienā stabili. Vismaz šodien jau 4 reizes atjaunoju Gutsy. Kaut gan jāpiemin tas, ka neviena programma no tām, kuras ikdienā lietoju nav kļuvusi nelietojama! Ar Feisty man mēdza nestrādāt Postfix un vēl šis tas, bet pagaidām ar Gutsy, lai gan kļūdaini, bet strādā viss.
Last.fm atskaņošana uz Ubuntu
3Pirms 4 gadiem
Ja nu kāds vēl nezina, tad minēšu, ka Last.fm ir personalizējama radio stacija. Tas nozīmē, ka jūs varat nodefinēt kādas dziesmas jums patīk, kādas nepatīk un tādas arī jums tiks atskaņotas. Turklāt nekādas apnicīgas reklāmas pauzes, kas dzirdamas parastajos radio.
Last.fm iespējams klausīties caur Web bāzētu atskaņotāju, kā arī ar speciālām programmām. Web atskaņotāju es negribēju izmantot, tāpēc biju definējis sekojošas prasības speciālam atskaņotājam:
* viegli uzinstalējams atskaņotājs;
* saprātīgs resursu patēriņš;
* nav nepieciešams atskaņot kādus failu formātus vai protokolus;
Loģiskākais solis bija doties uz Applications -> Add/Remove, meklētājā ierakstīt “last.fm” un skatīties kādas programmas tiks atrastas. Tā arī darīju. Pirmā kura tiek atrasta saucās Last.fm (versija 1.1.90-4). Izskatās viņa aptuveni šādi:
Vienkārša saskarne. Tas ir labi. Bet ar viņu novēroju vairākas nepatīkamas lietas. Pirmkārt resursu patēriņš bija ļoti liels. Atskaņotājs nekaunīgi rezervēja ~ 10% no procesora resursiem. Minēšu, ka datoram uzstādīts Pentium 4 2.4c procesors. Šāds patēriņš ir stipri, stipri par lielu. Bet neskatoties uz to atskaņotāju lietoju. Taču kaut kādā brīdī (neatceros kad tieši) tas sāka uzvesties visai jocīgi. Piemēram, uzklikšķinot, lai dziesma tiek nobanota vai mēģinot pārslēgt nākamo dziesmu nekas nenotika, atskaitot vēl lielāku procesora noslodzi. Kādu laiku padzīvojot ar šādu sistēmu sapratu, ka vairs nav labi, tāpēc no šī atskaņotāja nolēmu atteikties.
Nākamais sarakstā bija Last-Exit. Ļoti vienkāršs un kas būtiski – resursus taupošs atskaņotājs. Vairs nekādas 10% procesora noslodzes. Izskatās aptuveni šādi:
Biju jau nopriecājies, ka meklējumi beigušies, bet… Bet brīdī, kad šim atskaņotājam mēģināju izmantot funkciju “Atskaņot mūziku, kura līdzīga izpildītājam” Last-Exit vienkārši aizvērās. Pārējās funkcijas it kā strādāja, bet šī, kuru izmantoju visbiežāk nestrādāja. Tas pielika punktu šī atskaņotāja izmantošanai.
Radās nepieciešamība meklēt citu atskaņotāju. Sakarā ar prasību sarakstā esošo trešo punktu atkrita tādi atskanotāji, kas māk atskaņot MP3 utt. Nedaudz pameklējot uzdūros atskaņotājam ar nosaukumu Last.fm, bet ar versijas numuru 1.3.1.0-1~getdeb1. Atrodama viņa ir šeit.
Novilku deb paku. Palaidu to. Uzinstalējās skaists atskaņotājs:
Un kas ir pats jaukākais – šī versija strādā perfekti. Nekādas neizprotamas procesora noslodzes. Momentāli strādā gan dziesmu banošana, gan dziesmu pārslēgšana. Turklāt šajā versijā ir ne tikai CD vāciņu attēlošana, bet arī apraksts par izpildītāju. Esmu pilnībā apmierināts un nezinu vai kādreiz radīsies nepieciešamība meklēt kādu citu vesiju, jo šī ir ļoti, ļoti laba.
Mācība ko es no šiem meklējumiem esmu guvis: Lai gan Add/Remove (apt-get) sniedz lielisku veidu kā ātri un ērti uzinstalēt programmas, labāk reizēm pameklēt arī alternatīvas versijas.
P.S. Tā atskaņotāja versija, kura ir lejupielādējama Last.fm nav “viegli uzinstalējama”, tapēc to nemaz nemēģināju.
Par Deluge-torrent
4Pirms 4 gadiem
Jau ierakstā Windows programmu analogi Linux vidē minēju, ka lejupielādēm BitTorrent tīklā izmantoju Deluge-torrent. Kopš pieminēšanas brīža, programmas attīstībā ir notikuši vairāki būtiski pavērsieni. Ir gan mainījusies programmas arhitektūra (kas ļāva daudz vieglāk izveidot spraudņus), gan izstrādei pieslēgušies vairāki cilvēki. Kapēc es par to visu stāstu tieši tagad? Tāpēc, ka beidzot (nevis šodien, bet kopš pēdējās versijas) šis BitTorrent klients ir iemācījies darīt to, ko es visvairāk no viņa gaidīju. Lieta tāda, ka iepriekš Deluge mācēja ierobežot tikai globālo augšupielādes/lejupielādes ātrumu, bet tagad, pateicoties speciālam spraudnim (visi spraudiņi nāk līdzi programmai, bet ir jāaktivizē tos, kurus vēlas izmantot) ir iespējams ierobežot augšupielādes/lejupielādes ātrumu, katram torrent failam individuāli. Vēl divi no patīkamiem spraudņiem ir sekojoši: iespējams uzlikt, lai tiek lejupielādēti vispirms sākuma un beidzamie fragmenti (noder, ja tiek lejupielādēts video fails, kuru gribās pārbaudīt pirms tas pilnībā lejupielādēts), kā arī iespējams vizuāli redzēt kurš fragments jau ir lejupielādēts, kurš tiek lejupielādēts un kurš vēl nav sākts.
Ar katru jauno versiju nāk klāt vairākas būtiskas lietas un nu jau var droši apgalvot, ka funkcionalitātes ziņā šis klients ir kļuvis par vērā ņemamu konkurentu citiem klientiem. Vienīgi jāatzīst, ka tur kur daudz jaunievedumu, ir arī kļūdas. Pēdējā versijā nenoteiktās situācijās ir vērojamas dažādas problēmas ar pāris spraudņiem. Bet gan jau nākamajā versijā viņas būs izlabotas. Vēl jāpiemin, ka man diemžēl nestrādā Deluge, ja to mēģinu uzlikt no deb pakas, bet kompilējot no sources viss strāda ļoti labi. Tāpēc, ja arī jums nesanāk uzinstalēt Deluge no deb, tad pamēģiniet kompilēt no sources.
Google Pack – bezmaksas programmatūra no Google
4Pirms 4 gadiem
Autors: Endijs Lisovskis
Sadaļa: Software
Nu jau vairākas dienas gaidīju, kad kāds uzrakstīs par Google Pack iekļauto programmu skaita pieaugumu. Bet tā arī nevienu ierakstu Latvijas blogos, kurus lasu, neko tādu nemanīju. Interesanti vai nebija ierakstu tāpēc, ka notikušais papildinājums bija mazsvarīgs vai arī tāpēc, ka reti kurš vispār zina/izmanto Google Pack. Šajā sakarā nolēmu nedaudz painformēt.
Kas tad ir Google Pack? Šāds nosaukums ir dots speciālām Google atlasītām programmām, kuras šī komplekta ietvaros var lejupielādēt un lietot bez maksas. Nekādas trial vai spyware programmas. Google Pack satur bezmaksas programmas vai arī tādas maksas programmas, kuru izmantošanu apmaksā Google. Programmas ir pieejamas Windows XP un Windows Vista.
Tad kādas programmas ir iekļautas Google Pack? Tās ir: Google Earth, Google Toolbar for Internet Explorer, Norton Security Scan, Spyware Doctor Starter Edition, Google Desktop, Picasa, Mozilla Firefox with Google Toolbar, Google Photos Screensaver, Adobe Reader, Google Talk, Skype, RealPlayer, StarOffice.
Tieši StarOffice ir jaunpienācējs, par kura parādīšanos gaidīju, ka kāds kaut ko pieminēs. Parasti StarOffice maksā 70$, bet Google Pack gadījumā jūs šo, Microsoft Office alternatīvu, varat lietot bez maksas. To kādēļ lietot StarOffice nevis OpenOffice nemācēšu pateikt, bet ir patīkami, ka Google atbalstītajām programmām pievieno arī tādas, kuras izmaksas sedz pati Google. Kaut gan par izmaksu segšanu nav īstas skaidrības. T.i. – iespējams Sun neprasa maksu par konkrētajām StarOffice instalācijām, pamatojoties uz kaut kādiem sadarbības līgumiem ar Google.
Pats instalēšanas process nav vienkārša augstāk uzskaitīto programmu lejupielāde. Viss notiek caur speciālu Google programmiņu, kura lejupielādē jūsu izvēlētās programmas, kā arī ļauj viņas menedžēt (noinstalēt, atjaunināt). Tāpēc Google var viegli kontrolēt kurš un kādus no viņu piedāvātajiem produktiem izmanto.
Neņemos spriest vai iekļautās programmas ir tās labākās. Piemēram, Norton. Iespējams Google varēja pacensties un sameklēt kādu labāku antivīrusu, bet gan jau ja Norton būtu pavisam nejēdzīgs, tad Google to neiekļautu. Man šāda Google stratēģija (piedāvāt programmu paku) patīk. Interesanti kādi būs nākamie Google Pack papildinājumi. Ja tā padomā, pat nezinu kas man trūktu. Ak jā – ja tiktu iekļauts kāds video apstrādes rīks (piemēram, lētākā Pinnacle Studio versija), tad būtu pavisam eleganti.
POP3 piekļuve e-pastam
4Pirms 4 gadiem
Autors: Endijs Lisovskis
Sadaļa: Software
Man šķiet nedaudz jocīgi, ka joprojām liela daļa cilvēku savus e-pastus apskata tikai caur Web interfeisu. Piemēram, iet uz gmail.com vai inbox.lv, ievada savu lietotāja vārdu, paroli un tad skatās vai ir atnākušas kādas vēstules. Es vēl saprotu, ja to dara tad kad nav iespējams izmantot POP3 piekļuvi (piemēram, atrodoties kādā interneta kafejnīcā vai skolā). Bet taču apskatot e-pastu no mājām, sava laptopa vai bieži vien pat darbā – ir iespējams izmantot POP3.
Es negribu runāt par pašu protokolu, kā arī salīdzināt viņu ar IMAP, bet tikai uzskaitīt priekšrocības, kuras manuprāt ir POP3 klientu izmantošanai attiecībā pret Webisku e-pastu apskati.
Pirmkārt – ja izmantojat POP3 – jums e-pastu apskate nesaistīsies ar reklāmu skatīšanos. Jā – gmail.com reklāmas nav uzbāzīgas, bet inbox.lv?
Otrkārt – ja jums ir paranoja, ka kāds jūsu e-pastam var tikt klāt un izlasīt vēstules – kāpēc viņas neglabāt savā datorā? POP3 klients viņas lejupielādēs un jūs viņas varēsiet jebkurā mirklī apskatīt. Tātad POP3 klientu izmantošana nodrošina iespēju lasīt jau iepriekš lejupielādētās vēstules pat gadījumā, ja netiekat klāt e-pasta serverim.
Treškārt – POP3 klienti nodrošina ērtus rīku, lai varētu darboties ar vēstulēm. Tie ir: filtrēšana (gan spama, gan vienkārši automātiska izvietošana pa folderiem), meklēšana, meklēšanas skatu saglabāšana, tagošana, templeitu izmantošana, utt. Jā – gmail.com piedāvā ērtus rīkus, bet reti kurš e-pasta serviss piedāvā līdzvērtīgu kvalitāti gmail.com.
Ceturtkārt – ir cilvēki, kuri tik ļoti gaida jaunas vēstules, ka reizi 5 minūtēs atjauno (refresh) e-pasta web lapu, lai redzētu vai ir atnākusi kāda jauna vēstule. Vai arī uzliek taimeri, kurš pats atjauno lapu un izmet kādu paziņojumu, ja atnākusi jauna vēstule. To var vienkārši aizstāt ar POP3 klientam uzdotu uzdevumu pašam pārbaudīt vai ir atnākusi kāda jauna vēstule. Uzlieciet tikai minūšu skaitu, pēc kura atkal veikt pārbaudi. Un jums vairs nebūs jātur vienu Web pārlūka cilni (tab), kurā visu laiku turēt atvērtu e-pastu.
Piektkārt – ja vēl nestrādājat, tad labāk jau tagad apgūt ko nozīmē POP3 klienti. Aizejot strādāt vienalga uz kāda tipa uzņēmumu (privātu vai valsts) jums visticamāk nāksies izmantot kādu no POP3 klientiem. Visbiežāk tas būs kāds no Microsoft piedāvātajiem, bet ja nebūsiet ierobežoti, varēsiet izmantot jūsu iecienītākos rīkus.
Daudzi uztraucas par to – ko darīt, ja viņi e-pastu grib apskatīt ar vairākos datoros uzstādītiem POP3 klientiem. Bailes rada apstāklis, ka ja jau ar vienu klientu būs lejupielādētas vēstules, tad no cita apskatot – tās vairs neatradīs, jo vēstules vairs reāli neatradīsies uz servera. Varu nomierināt – visiem normāliem POP3 klientiem ir iespēja izvēlēties vairākus režīmus tam, kad dzēst no servera vēstules. Piemēram: dzēst uzreiz pie lejupielādes, dzēst pēc noteikta dienu skaita utt.
Dažus droši vien mulsina ko nozīmē POP3 klients. Ar šiem vārdiem tiek apzīmēta programmatūra, kura ļauj piekļūt e-pasta serverim izmantojot attiecīgo protokolu. Pie šādas programmatūras jāmin: MS Outlook, Mozilla Thunderbird, Evolution utt. Klientu ir daudz – un katrs var atrast savai gaumei piemērotākos. Es personīgi izmantoju Thunderbird, jo tas man šķiet gan pietiekami funkcionāls, gan es varu viegli pārmest (dublēt) profilus starp Windows un Linux datoriem.
To, kā nokonfigurēt klientu, lai tas spētu pieslēgties konkrētajam e-pasta serverim jūs visticamāk atradīsiet attiecīgajās palīdzības lapās. Piemēram, Gmail.com šeit, bet inbox.lv šeit. Reizēm gadās problēmas ar SMTP serveri. Šāds serveris jāizmanto, ja vēlaties ar savu POP3 klientu ne tikai vēstules lejupielādēt un lasīt, bet arī izsūtīt (kas ir tikai pašsaprotami). Daži e-pasta servisi nodrošina arī SMTP izmantošanu. Kā nokonfigurēt SMTP servera uzstādījumus visticamāk atradīsiet attiecīgo e-pasta serveru palīdzības lapās. Savukārt, ja e-pasta serviss nenodrošina SMTP vai to dara tikai par maksu, tad varat vai nu izmantot sava interneta provaidera SMTP serveri (par to lasīt līgumā vai kontaktēties ar provaideri, lai noskaidrotu precīzu SMTP servera adresi un papildus konfigurēšanas parametrus, ja tādi nepieciešami) vai arī varat uzinstalēt savā datorā SMTP server programmatūru. Jāapiezīmē, ka izmantojot uz sava datora uzstādītu SMTP serveri pastāv risks, ka jūsu izsūtītās e-pasta vēstules daži spama filtri uzskatīs par spamu.
Tas īsumā arī viss.
Nepieciešams ugunsmūris un antivīrus priekš Win Vista
12Pirms 4 gadiem
Autors: Endijs Lisovskis
Sadaļa: Software
Nu tā – esmu kritis kārdinājumā un pasūtīju sev notebook no Open akcijas. Atsauksmes par pašu datoru būs parīt, aizparīt, jo tikai rīt man viņu piegādās. Solīja atnest līdz pat dzīvokļa durvīm. Tas kas mani uztrauc: kādu ugunsmūri un antivīrusu lai liek virsū šim aparātam. Notebookam uzstādīts Windows Vista Home Basic edition. Jā zinu – Vista galīgi garām. Bet ja jau virsū stāv un nav legāla downgrade iespējamība, būs vien jālieto. Līdzi šim aparātam nāk Norton Internet Security 60 dienu triāls. Skaidri zinu, ka šito negribu. Iepriekš, kad man bija Windows uz desktop pc, tad viņam lietoju F-Secure Internet Security (biju pie legālas kopijas ticis).
Tas ko es tagad gribētu atrast: uzticams, labi konfigurējams ugunsmūris (lai varētu pēc iespējas to Win iegrožot), kā arī kādu resursus daudz maz taupošu antivīrusu. Abiem vajadzētu būt bezmaksas. Antivīrusu visticamāk, ka varētu arī neizmantot, jo ja būs labs ugunsmūris, tad pašam muļķības netaisot nekādus vīrusus dabūt nevajadzētu. Tāpēc galvenais akcents ir uz labu ugunsmūri.
Sekojam izmaiņām ar Specto
2Pirms 4 gadiem
Jau labu laiku biju gribējis atrast tādu programmu, ar kuras palīdzību varētu sekot līdzi tam vai ir notikšas izmaiņas kādā Web lapā. T.i. – ir pāris Web lapas, kurās informācija pamainās reti, turklāt šīs lapas nepiedāvā RSS. Lai nebūtu laiku pa laikam šīs lapas jāapmeklē tāpat vien, bet tikai tad, kad ir notikušas kādas izmaiņas, man bija nepieciešama kāda programma, kura informētu par šādu izmaiņu esamību. Biju visai slinks un pēc pāris minūšu meklēšanas neko prātīgu nebiju atradis. Bet nesen pamanīju tādu programmu kā Specto.
Strādā perfekti. Sēž iekš notification area un ziņo par to, ka notikušas kādas izmaiņas. Spēj sekot līdzi gan izmaiņām Web lapās, gan RSS, gan e-pasta kontos, gan failos un mapēs, kā arī procesos. Nezinu, kā strāda pēdējie četri, bet izmaiņu detektēšana Web lapās strādā ļoti labi. Ir iespējams definēt pārbaudes intervālu, kā arī kļūdas robežu procentos. T.i. – ja ir norādīts kāds kļūdas procents tad gadījumā, ja Web lapa pārsniegs norādītos procentus, tad tiks uzskatīts, ka Web lapā notikušas izmaiņas. Lietotāja saskarne ir ļoti elementāra.
Feisty lietotāji var uzinstalēt ar vienkāršu: sudo apt-get install specto
Wine-doors – pakešu menedžeris Windows programmu instalēšanai
5Pirms 4 gadiem
Šodien planet.ubuntu.com pamanīju ierakstu par programmu Wine-doors. Šī programma ir paredzēta ērtākai Windows programmu instalēšanai ne Windows vidē (piemēram, Linux). Īsumā šo programmu var aprakstīt ar sekojošiem vārdiem: pakešu menedžeris, kas darbojas uz Wine bāzes un paredzēta Windows programmu instalēšanai. Nākotnē plānots integrēt arī Cedega un Crossover Office.
Viss notiek līdzīgi kā uz Ubuntu esošajā Add/Remove. Ir saraksts ar programmām, kuras ar divu klikšķu palīdzību iespējams ir uzinstalēt. Pagaidām sarakstā ir sākot no fontiem beidzot ar spēlēm (piemēram, Half-life2 un World of Warcraft). Visas programmas atrodas speciālos repozitorijos.
Kārdinoši? Man arī bija. Uzinstalēju un gribēju jau notestēt kā ir uzlikt kādu spēli. Notestēt uzlikšanu es notestēju, bet kā uzspēlēt nē. Kāpēc? Tāpēc, ka diemžēl man Wine-doors vairāk nestrādaja kā strādāja. Programmu aprakstus atvērt nevarēja. Turklāt instalējot lielāko daļu lietu saņēmu kļūdu paziņojumus (mēģināju Dreamweaver, Half-life2, World of Warcraft). Tad pamēģināju kaut ko citu. Uzliku Total Commander (failu menedžeris). Ziniet ko? Šis pat strādāja!
Programmu izstrādā tikai viens cilvēks, tāpēc iespejams ir tik daudz kļūdu, jo vienam ar to apjomu tikt galā ir ļoti grūti. Katrā ziņā iesaku pasekot līdzi programmas attīstībai, jo projekts ir visai daudzsološs. Īpaši ja kvalitāte uzlabosies un repozitorijos būs aizvien vairāk programmu. Vienīgi mani mulsina fakts – vai tiešām visas uzrādītās programmas ir bezmaksas. Piemēram Dreamweaver un spēles. Bet ja repozitorijos būtu, piemēram, tikai OpenSource un Freeware programmas, tad šis būtu ideāls rīks tiem, kuri cenšas migrēt no Windows uz Linux.
Sun ODF spraudnis priekš Microsoft Office
0Pirms 4 gadiem
Autors: Endijs Lisovskis
Sadaļa: Software
Ja nelietojat OpenOffice.org, bet esat saņēmuši kādu dokumentu, piemēram, .odt formāta un vēlaties to atvērt, jums ir iespējams to izdarīt ar Microsoft Office palīdzību. Atgādināšu, ka standartā Microsoft Office neatbalsta .odt. Kā to var panākt? Ļoti vienkārši – uzliekot Sun izstradāto ODF spraudni Microsoft Office. Pēc šī spraudņa uzlikšanas jūsu Microsoft Office vajadzētu mācēt gan atvērt, gan rediģēt un saglabāt dokumentus ODF formātos.
Lejupielādēt varam Sun lapā (~30MB). Pats diemžēl izmēģināt nevarēju, jo manā rīcībā nav datora ar Windows un Microsoft Office.
Safari uz Windows
3Pirms 4 gadiem
Autors: Endijs Lisovskis
Sadaļa: Software
Izrādās, ka Apple vīri un sievas nosprieduši spert nākamo soli, lai paplašinātu Safari pārlūka tirgus daļu. To viņi vēlas panākt ar Safari 3 priekš Windows XP un Windows Vista.
Lejupielādēt varam šeit.
