Software

Par rakstu Jelgavas Vēstnesī "Internetā neviens nav anonīms"

4

Avīzes "Jelgavas Vēstnesis" 13.marta numurā centrālais raksts bija "Internetā neviens nav anonīms". Kā eksperts tajā bija nointervēts IT Centrs valdes priekšsēdētājs Agris Krusts. Ja lielākajai daļai no Agra teiktā es piekrītu, tad daži viņa izteikumi man likās pavisam nepieņemami, stipri aplami un maldinoši.

Piemēram, uz jautājumu "Jūs minējāt pieslēgšanos datoriem – ar ko tas var draudēt?", Agris atbild:

Ja tā ironiski, tad te nu iespējas ir neizsmeļamas. Profesionālis tā spēj pieslēgties jūsu datoram, ka pats to nemaz nepamanīsiet un arī nezināsiet, kādām vajadzībām tas tiek izmantots. Elementārākais ir jūsu paša, man atkal jāatkārtojas, naivums. Kā tas izpaužas? Jūs dodaties uz kādu lapu, kur bez maksas tiek piedāvāts kaut ko lejupielādēt. Ielādējat un domājat, ka esat ticis pie vajadzīgā, taču patiesībā jūs pat varat nezināt, pie kā vēl esat ticis! Labākajā gadījumā – kāds vienkārši pieslēdzies jūsu datoram, lai to izmantotu apjomīgu darbu veikšanai, bet jūs tikai brīnāties, kāpēc dators kļuvis lēns. Sliktākā variantā uz jūsu datora var tikt uzlikti, piemēram, pornogrāfiska satura materiāli, kuri pēc tam ikvienam tiek piedāvāti lejupielādēt no jūsu datora. Un tad jau jūs veicat kriminālsodāmas darbības, pats to nezinot. Tāpēc es ieteiktu neko nevilkt no slavenā DC++, tāpat nestaigāt pa bezmaksas pornogrāfiskajām mājas lapām un neinstalēt bezmakas programmas. Protams, cilvēks grib, kā lētāk, taču neapzinās sekas.

Kāds iespaids var rasties cilvēkam, kuram nav īpašas zināšanas par programmatūras lietām un IT kopumā? Pavisam vienkārši – ja eksperts saka, ka bezmaksas programmas ir sliktas, tad tās lietot nedrīkst. Un drīkst iet tikai maksas pornogrāfiska satura lapās (jo bezmaksas ir tās sliktās). Bet tā ir dezinformācija. Ir tūkstošiem programmu, kuras ir bezmaksas un ir ļoti kvalitatīvas, kā arī drošas. Ja bezmaksas būtu nedrošs, tad kāpēc Linux skaitās drošāks par Windows? Te es negribētu sākt mūžīgo cīņu "Windows slikts, Linux labs" vai tml. Vienkārši gribu vērst uzmanību, ka bezmaksas programmatūra nenozīmē ka tā ir slikta, nedroša vai tml. Slikta visticamāk var būt tā programmatūra, kura ir maksas, bet noteikta satura resursos tiek piedāvāta bez maksas. Nedrošās lietas ir tās, kuras slēpjas zem vārdiem "cracks", "patch" utt. Kaut gan pēdējie var būt arī programmatūras izstrādātāja izplatīti programmatūras papildinājumi.

Blakus šim rakstam, bija kolonna, kurā nopublicētas cilvēku atbildes par to vai viņi internetā jūtas droši. Mani pārsteidz, ka valda uzskats "man ir antiviruss – esmu drošībā". Tautieši – tā tas nav. Ļoti lielu daļu no drošības nodrošina ugunsmūris. Līdz ar to, ja patiešām vēlaties būt drošībā – izmantojiet ugunsmūrus. Ja nav sapratnes par to, kas tas tāds ir, paprasiet kādu zinošu cilvēku, lai 10min jūs apmāca. Pierakstiet paskaidrojumus, jo noteikti tos piemirsīsiet. Un tieši ugunsmūris būs tas, kas paglābs jūsu datoru no problēmām daudz biežāk par antivīrusu. Kā arī Windows lietotāji – neaizmirstiet regulāri uzstādīt programmatūras atjauninājumus.

Internet Explorer 8 Beta 1 oficiāli pieejams. Pirmie iespaidi.

5

Tas nu ir noticis. Internet Explorer 8 Beta 1 ir oficiāli pieejams lejupielādei. Atbalstītas tiek sekojošas platformas: Windows XP, Windows Vista, Windows Server 2003 un Windows Server 2008. Uzreiz jāsaka, ka pēc uzinstalēšanas Internet Explorer 8 aizvieto septīto versiju. Taču tā, kā IE8 māk emulēt IE7, tad pēc IE7 nav nekādas vajadzības.

Pēc lejupielādes seko šāds instalēšanas vednis:

Internet Explorer 8 Beta 1

Internet Explorer 8 Beta 1

Pēc uzinstalēšanas (un datora pārstartēšanas) parādās IE8 konfigurēšanas vednis. Ar šī vedņa palīdzību iespējams pielāgot IE8 savām vajadzībām (izvēlēties meklēšanas dzinēju utt.).

Internet Explorer 8 Beta 1

About logā var pārliecināties, ka ir uzinstalēts Internet Explorer 8.

Internet Explorer 8 Beta 1

Pirmā lieta, kas uzreiz krīt acīs ir tā, ka adrešu joslā domeins iekrāsojas tumšāk nekā pārējā adreses daļa.
Internet Explorer 8 Beta 1

(more…)

Ko iesākt ar winmail.dat ?

3

Reizēm gadās, ka saņemtai e-pasta vēstulei pielikumā ir nevis kārotie faili, bet mistisks winmail.dat vai, piemēram, kaut kas formā ATT0001.dat. Šādus pielikumus var saņemt, ja e-pasts ir izsūtīts ar Microsoft Outlook. Un likumsakarīgi, ja saņēmējs arī izmanto Microsoft e-pasta klientu, tad nekādu problēmu nav. Savukārt, ja tiek izmantots, piemēram, Mozilla Thunderbird, tad šādu failu atvērt nav iespējams. Taču, tas nenozīmē, ka jāprasa, lai pielikumu pārsūta vēlreiz. Ir iespējams ar speciālām programmām šos failus atvērt.

Viena no tādām programmām ir Winmail Opener. Programmas aprakstā nav minēts, ka tā atbalstītu Windows Vista. Es notestēju. Strādā.

Winmail Opener

Ir arī citas programmas. Veicot meklēšanu Google ar atslēgvārdu winmail.dat tiks piedāvāti daudzi risinājumi. Piemēram, Winmail.dat Reader. Taču šai programmai apakšējā daļā tiek rādītas Google AdSense reklāmas (ja ir atļauta piekļuve internetam).

Ja nav iespējams datorā uzstādīt programmas, var mēģināt izmantot winmaildat.com. Attiecīgajā servisā var augšupielādēt winmail.dat failus, ja to izmērs ir līdz 5MB. Pēc faila apstrādes, vajadzētu saņemt iespēju lejupielādēt pielikumus.

Firefox 3 ir superātrs JavaScript dzinējs

4

Firefox Šeit ir publicēti testi populārākajiem Web pārlūkiem. Testēts tika tas, cik ātri pārlūki tiek galā ar JavaScript kodu apstrādi. Jaunākās Firefox 3 versijas (tās, kuras būs par pamatu Firefox 3 Beta 4) ir pat 10 reizes ātrākas par Internet Explorer 7.

1. Firefox 3 Nightly (PGO Optimized): 7263.8ms
2. Firefox 3 Nightly (02/25/2008 build): 8219.4ms
3. Opera 9.5.9807 Beta: 10824.0ms
4. Firefox 3 Beta 3: 16080.6ms
5. Safari 3.0.4 Beta: 18012.6ms
6. Firefox 2.0.0.12: 29376.4ms
7. Internet Explorer 7: 72375.0ms

Augstāk norādītajā rakstā var atrast saites uz detalizētākiem testu rezultātiem, kā arī nedaudz sīkāku aprakstu par attiecīgo tēmu.

JavaScript apstrādes ātrdarbības pieaugums ir ļoti iepriecinoša ziņa. Tas tāpēc, ka pateicoties Ajax lielajai popularitātei, Web pārlūkiem ir daudz jāstrādā tieši ar JavaScript kodu izpildi. Un jo ātrāk attiecīgos kodus var apstrādāt, jo ātrāk un gludāk Web lapas strādās lietotāja pusē.

Par Silkroad lejupielādi

1

Pēc piecu mēnešu pārtraukuma nolēmu, ka vajadzētu nedaudz paspēlēt Silkroad Online. Datoru biju paspējis jau pāris reizes pārinstalēt, tāpēc vajadzēja doties uz Silkroad Web lapu un lejupielādēt spēli. Kārtējo reizi nepatīkamas emocijas izsauca tas, ka Silkroad lapu nav iespējams apskatīt ar Firefox (vismaz ne uz Linux).

Silkroad web lapa uz Firefox

Tas nekas. Piestartēju Internet Explorer un aizgāju uz lapu, autorizējos un tiku uz lejupielāžu sadaļu. Ir divas izvēles. Lejupielādēt instalācijas failu (gandrīz 1GB) vai lejupieladēt spēli izmantojot BitTorrent. Pirmo variantu neizvēlējos divu iemeslu dēļ. Pirmais: es neizmantoju nekādus lejupielāžu menedžerus, kuri mācētu lejupielādes atsākt. Tāpēc, ja uz brīdi pārtrūktu interneta savienojums, tad nāktos failu lejupielādēt vēlreiz. Otrais: šādā gadījumā lejupielādei nāktos izmantot tikai ārzemju interneta kanālu. Tādēļ lejupielāde aizņemtu vairākas stundas.

Atlika otrais vairants. Savukārt šis variants otro reizi radīja nepatīkamas emocijas. Iemesls tam ir tas, ka Silkroad izstrādātāji nepiedāvā atsevišķi lejupieladēt tikai torrent failu, bet spēles lejupielādi caur BitTorrent protokolu piedāvā veikt ar µTorrent (ir exe fails, kurš sevī satur torrent failu un µTorrent). Uzreiz jāsaka, ka pati programma (µTorrent) ir ļoti laba. Bet man nepatīk, ka lietājiem nedod iespēju izvēlēties. Es µTorrent izmantot negribēju. Tāpēc cerībā, ka triks izdosies, paņēmu arhivatoru (7zip) un atarhivēju EXE failu. Man par prieku, iegūtais rezultāts bija tieši tāds kā cerēju. Jaunizveidotajās mapītēs bija atsevišķi pieejams gan µTorrent, gan torrent fails. Silkroad izstrādātāji nav tik ļauni, lai kaut kā vēl vairāk apgrūtinātu tikšanu pie torrent faila. Paņēmu Deluge, atvēru tajā attiecīgo torrent failu un visai veikli lejupielādēju spēli. Ātrā lejupielāde bija iespējama, jo nebiju vienīgais no Latvijas, kas spēli mēģināja lejupielādēt caur BitTorrent. Uzmetot aci iesaistīto lietotāju izmantoto klientu sarakstam neredzēju nevienu tādu, kas neizmantotu µTorrent. Interesanti vai tas ir tāpēc, ka visiem ļoti patīk un viņi labprāt izmanto līdzi nākušo µTorrent vai vienkārši nezina par alternatīvu. Es pieļauju, ka neesmu vienīgais, kas negribēja izmantot µTorrent, tieši tāpēc rakstu šo ierakstu. Ja arī tu grasies lejupieladēt Silkroad caur BitTorrent un negribi izmantot µTorrent, tad atarhivē attiecīgo EXE failu (kuru Web lapā novilksi no attiecīgās sadaļas) un atarhivētajās mapītēs sameklē torrent failu. Tad attiecīgo failu izmanto, lai veiktu lejupielādi ar sev tīkamāko BitTorrent klientu.

Tikai vienu dienu ZoneAlarm Anti-Spyware bez maksas!

0

ZoneAlarm sakarā ar Microsoft kārtējo PatchTuesday dala bezmaksas licences produktam Anti-Spyware. Par ziņu paldies Amit.

Anti-Spyware sevī iekļauj arī ZoneAlarm ugunsmūri.

Every month, Microsoft® offers users patches to update Windows and Internet Explorer to help protect them against newly-discovered product vulnerabilities. But as soon as Microsoft makes their announcement, hackers are already finding ways to exploit users who may not download the patches immediately.

The security experts behind ZoneAlarm urge you to always patch your operating systems and browsers whenever an update is available. More importantly, take extra precautions to protect your PC for those times when a patch may not be available. That’s why we are offering you ZoneAlarm Anti-Spyware for FREE today, Patch Tuesday, only. Don’t miss out on this incredible opportunity to protect your PC and stay safe online!

Lai lejupielādētu dodamies šeit.

ZoneAlarm Anti-Spyware

Papildināts:

Attiecīgā Anti-Spyware versija paredzēta Windows 2000 un Windows XP. Vistas īpašnieki paliek bešā (tātad arī es).

Lejupielādes pieejamas laika posmā: 13.11.2007 07:00 – 14.11.2007 17:00 PST

Budžeta plānošana

2

Agrāk dzīve bija vienkārša. Viens ienākumu avots (piemēram, studējot Studējošā kredīts) un viena veida izdevumi (piemēram, pārtika, sabiedriskais transports). Viss viegli uztverams un nav īpaši jāplāno. Ir zināms cik lati nedēļā pieejami un zināms cik no tiem var notērēt kādai no pozīcijām.

Bet tad paiet laiks. Persona kļūst aizvien atkarīgāka no finanšu plūsmas, jo to veido daudzas pozīcijas: alga, neregulārie ienākumi, ikdienas tēriņi, kredīti, līzingi utt. Laika gaitā no vienas bankas klienta kļūstam par vairāku (vēl nesen biju 4 banku klients) banku klientiem. Turēt visu informāciju par finanšu plūsmu galvā ir visai grūti. Jā – ir aptuvena bilde, zīmēta abstrakcionisma stilā. Kaut ko mēs redzam un zinam. Bet cik tieši naudas ir un kā viņa tērējas, tā uzreiz saprast ir grūti. Kas vairāk naudu paņem – izklaide, pārtika, miteklis, transports, auto, līzingi, kredīti? Kāda ir kopējā bilance ilgtermiņā? Pozitīva, negatīva?

Nolēmu, ka jāsāk veikt kaut kādu uzskaiti. Nē – ne jau ar mērķi tagad baigi traki sākt ekonomēt, jo pamanīšu kādu nelietderīgu naudas tērēšanas veidu. Bet lai būtu viegli saprotama situācija un lai būtu vieglāk plānot tēriņus dažādās pozīcijās. Piemēram, ja pārtikai vai transportam X mēnešus vidēji tērēju Y latus, tad var paredzēt, ka arī nākamajā mēnesī būs aptuveni Y*K lati, kur K ir inflācijas koeficients.

Kādu laiku meklēju programmas, kuras varētu veikt šādu uzskaiti. Viņu ir daudz, tāpēc izvēle par labu kādai bija visai grūta. Finālā nonācu pie slēdziena, ka vismaz pagaidām izmantošu Buddi (ekrānšāviņi šeit). Tā ir ļoti vienkārša, bet pamatlietām pietiek. Jā – varbūt dažas funkcijas trūkst un ir dažas saskarnes kļūdas (piemēram, dīvaina ciparu ievadīšana (vismaz uz Linux), nevar ievadīt garumzīmes), bet tas nav tik traģiski, jo Buddi tiek aktīvi attīstīts. Katrā ziņā lietošanu apguvu dažu minūšu laikā un tas liecina, ka programma tiešām ir vienkārša. Buddi māk ģenerēt smukas atskaites, kurās var viegli saprast dažādas pozīcijas kas veido ienākumus/izdevumus. Bet pieļauju, ka atrodot kādu tik pat vienkāršu, bet funkcionālāku un kvalitatīvāku (kas strādā gan uz Windows, gan Linux) variantu, varētu Buddi nomainīt.

Tad jau redzēs vai šādu lietu izmantošu arī ilgtermiņā, bet šķiet, ka kādu laiku noteikti. Jo finanšu izlietojums jāplāno aizvien cītīgāk un šāda uzskaite ļoti atvieglo plānošanu.

Deluge kādu laiku jau pieejams Windows vidē

9

Nu jau kādu laiku (laikam pēdējās 2 versijas, bet īsti precīzi neatceros) Windows vidē ir pieejama programmiņa Deluge. Par šo programmiņu jau biju izteicies iepriekš. Tiem, kas nezina varu pavēstīt, ka Deluge ir īpaši ērts un resursus saudzējošs BitTorrent klients. Par resursu saudzēšanu Windows vidē īsti nemācēšu teikt, bet Linux tā tiešām ir. Windows versija ir pavisam jauna un gan jau, ja tai tagad ir kādas nopietnas kļūdas, tad drīzumā tās tiks izlabotas.

Ja vēlaties izmēģināt Deluge, tad pievērsiet īpašu uzmanību spraudņu (plugins) sadaļai programmas konfigurēšanā. Teju vai visa papildus funkcionalitāte ir realizēta spraudņu veidā. Tāpēc, lai izmantotu kādu noteiktu funkciju, tā vispirms ir jāaktivizē.

Viens no Deluge plusiem salīdzinājumā ar citiem BitTorrent klientiem ir tāds, ka Deluge ir atvērtā koda programma. Tas nozīmē, ka mums nav jāuztraucās par to, ka mūsu izmantotais BitTorrent klients kādam var slepus sūtīt informāciju par to ko un no kā mēs lejupielādējam utt. Deluge atbalstītās funkcijas (citāts no Web lapas):

Deluge has a wide-array of features, including:
* Web UI
* BitTorrent Protocol Encryption
* Mainline DHT
* FAST protocol extension
* µTorrent Peer Exchange
* UPnP and NAT-PMP
* Proxy support
* Web seed
* Private Torrents
* Global and per-torrent speed limits
* Configurable bandwidth scheduler
* Password protection
* RSS
* And much more!

Windows vidē mans ceļš BitTorrent klientu izmantošanā bijis: BitComet, uTorrent un tagad Deluge un šķiet, ka pie pēdējā arī palikšu ilgu, jo ilgu laiku.

Deluge

Deluge

Gimp uz Windows Vista

4

Biju nepatīkami pārsteigts, ka Gimp uz Windows Vista ielādējas ļoti lēni. Precīzāk – brīdī, kad tiek ielādēti fonti, Gimp it kā uz vairākiem desmitiem sekunžu sasalst. Pavisam nepieņemami. Pameklēju risinājumu un pat atradu to. Izrādījās, ka problēma ir novēršama pavisam vienkārši. Uzinstalējam Gimp. Uz saīsnes (shortcut) uzklikšķinam ar labo peles pogu, paņemam Rekvizīti, pārslēdzamies uz cilni Saderība un ieklikšķinam pie “Palaist šo programmu saderības režīmā”. No nolaižamā saraksta izvēlamies Windows XP Service Pack 2. Kad tas darīts – klikšķinam uz saīsnes un lieta darīta. Gimp ielādēsies pavisam pienācīgā ātrumā.

Gimp

Atkal Skype bāž degunu tur kur nevajag

6

Skype Pirms kāda laika rakstīju par to, ka Windows Skype versijai ir vēlme nolasīt datoru BIOSa informāciju. Jau tad šāds Skype izgājiens īsti negāja pie sirds. Vakar Slashdot bija iemesta informācija par to, ka Skype uz Linux arī taisa visai nepatīkamas lietas.

Viens no Ubuntu lietotājiem izmēģinājis Ubuntu Gibbon Alpha 4 un AppArmor. Pavērojis Skype darbībā un nosecinājis, ka Skype nolasa /etc/passwd informāciju, Firefox profila informāciju (informāciju par spraudņiem, paplašinājuiem utt.), kā arī pēta citus Skype it kā nevajadzīgus failus no /etc/. Šāda uzvedība tiek novērota gan Skype 1.4.0.94, gan 1.4.0.99. Iespējams, ka arī citas Skype versijas darbojas līdzīgi. Šeit var atrast vairāk informācijas par pašu atklāšanas procesu un to ko tad īsti Skype pēta. Varbūt šādai Skype ložņāšanai ir kāds saprātīgs izskaidrojums, bet tik un tā nav patīkami.

Man it kā nav pretenziju pret closed source programmām, bet jo vairāk es dzirdu par šādiem programmu izgājieniem, jo vairāk man closed source programmas sāk nepatikt. Turklāt, ja ņem vērā Skype spēju nokļūt garām teju vai katram ugunsmūrim, nosūtītās informācijas šifrēšanu utt., rodas pamatotas aizdomas par to, ka Skype varētu kļūt par jūsu privātuma apdraudējumu Nr.1.

Go to Top